Noslēdzies LZP projekts “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”

2024. gada 1. februāris

Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta pētnieki 36 mēnešus (2021–2023) aktīvi darbojušies Latvijas Zinātnes Padomes finansētajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”. Projekts noslēdzies un varam atskatīties uz paveikto.

 

Projekta īstenošanas laikā darba grupas pārstāvji tikušies 370 tiešsaistes un klātienes sapulcēs, kurās meklēti risinājumi projekta nodevumu īstenošanā. Projektā izstrādāts un publicēts daudzfunkcionāls bioloģijas speciālās leksikas apkopošanas, uzkrāšanas un pētniecības rīks “Bioleksipēdija” (www.bioleksipedija.lv), kas tagad ir pieejams plašam lietotāju lokam organismu nosaukumu pētniecībai, bioloģijas speciālās leksikas tekstu tulkošanai, terminu pārbaudei un precizēšanai.


Izstrādātais rīks ir nozīmīgs risinājums bioloģijas speciālās leksikas pētniecībā; tajā apkopoti:


  • 67 450 zinātniskie (latīniskie) organismu nosaukumi, 85 805 dažādu valodu organismu nosaukumi (galvenokārt latviešu valodā, kā arī angļu, vācu, krievu, igauņu, lietuviešu u. c. valodās),
  • 1657 organismu ierosināto slimību nosaukumi,
  • 3013 vārdnīcu šķirkļi un 403 termini ar definīcijām, kas ekscerpēti no dažādām publikācijām, tostarp 7826 rakstiem un 718 monogrāfijām.


Līdz 2024. gada janvāra beigām “Bioleksipēdijas” datubāzē iekļauti ieraksti no 8544 literatūras avotiem. Datubāzēs kopā reģistrētas 578 886 ierakstu vienības, kas ir sasaistītas ar zinātniskajiem nosaukumiem, bet 9525 ieraksti jau ir saglabāti datubāzes organismu sistemātikas kokā, kurā apskatāma organismu nosaukumu taksonomiskā piederība. Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir tikai tikko tapusi, tajā vēl nav pieejama pietiekami plaša informācija, kāda ikdienā būtu vajadzīga pētniekiem, tulkiem un ar bioloģijas tematiku saistītu tekstu autoriem, bet projekta autori cer, ka tuvākajos gados sistēmas datubāzes izdosies papildināt un nākotnē tās ietvers vēl lielāku leksiskās informācijas kopumu.

 

Projektā izstrādāts un publicēts leksikogrāfiskais resurss “Jaunā botāniskā vārdnīca. Termini latviešu-latīņu-angļu-vācu-krievu valodā”. Vārdnīca ir recenzēts izdevums, kurā iekļauti 3000 latviskie augu nosaukumi ar zinātniskajiem (latīniskajiem) nosaukumiem un ekvivalentiem vārdnīcā sastatītajās valodās. Vārdnīca lejuplādējama kā mobilā lietotne Android operētājsistēmas viedtālruņiem un iOS operētājsistēmas viedtālruņiem. Resurss paredzēts galvenokārt dabaszinātņu un tulkošanas studiju studentiem, praktizējošiem tulkotājiem, skolotājiem, dārzkopjiem, floristiem un ikvienam interesentam, kura darbs vai hobijs saistīts ar augu nosaukumiem. Mobilās lietotnes risinājums ir jaunums latviešu leksikogrāfijā, kas sniedz dažādas šīs vārdnīcas lietojuma iespējas. Vārdnīca iekļautas izglītojošas spēles, kas palīdzēs apgūt augu nosaukumus. Tajā tiek piedāvātas dažādas augu nosaukumu meklēšanas iespējas — pēc alfabēta, ievadot konkrētu nosaukumu, lai atrastu tā ekvivalentu citā valodā, kā arī ir iespēja atlasīt nosaukumus pēc noteiktām apzīmēto augu raksturojošām pazīmēm konkrētu augu nosaukumu saraksta izveidei. Vārdnīca piedāvā arī meklēšanu taksonomisko kategoriju kopā (t.s. “semantiskā meklēšana”), lai krāsu apļu attēlojumā skatītu, kādas konkrētas ģints sugu un šķirņu kopumu.

 

Projektā iesaistītie pētnieki veikuši nozīmīgus pētījumus, kuru rezultāti publicēti 18 zinātniskajās publikācijas, tostarp 14 no šīm publikācijām ir iekļautas tādos zinātnisko rakstu krājumos, kuri indeksēti Scopus datubāzē (7 no šīm publikācijām iekļautas Q1 un Q2 kvartīles izdevumos). Vairākas publikācijas vēl ir iesniegtas recenzēšanai dažādos zinātnisko rakstu žurnālos. Projektā izstrādāta un publicēta recenzēta zinātniskā monogrāfija “List of vascular plants of Latvia (with Latvian names) / Latvijas vaskulāro augu saraksts (ar latviskajiem nosaukumiem)” (autors — Arturs Stalažs, Dobele: Dārzkopības institūts, 2024), kurā apkopoti, pārskatīti un lasītājiem būs pieejami aktuālie Latvijas vaskulāro augu nosaukumi, to skaitā arī visu taksonu latviskie nosaukumi. Šāds saraksts līdz šim nebija revidēts un atjaunots vairāk nekā 25 gadus.

 

Projektā darbojušies arī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (VeA TSF) studenti, kuri zinātniskajā praksē veikuši vairākus uzdevumus, piemēram, datu ekscerpēšanu, augu aprakstu tulkošanu, izglītojošo spēļu jautājumu sagatavošanu mobilajai lietotnei — botānikas terminu tulkojošajai vārdnīcai. Gan TSF un Informācijas Tehnoloģiju Fakultātes (ITF) maģistrantūras, gan TSF doktorantūras studenti projektā aktīvi darbojušies arī pētniecībā — piedalījušies starptautiskās konferencēs ar referātiem un izstrādājuši zinātniskās publikācijas. Vairāki studenti no VeA ITF tika iesaistīti “Bioleksipēdijas” izstrādē, tādējādi sniedzot iespēju studentiem darboties reālas sistēmas izstrādē, apgūstot aktuālas programmēšanas tehnoloģijas un sniedzot iespēju uzlabot savas programmēšanas prasmes.

 

Projektā veikto pētījumu rezultāti ir prezentēti ar referātiem un stendu plakātu prezentācijām 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs, kurās referēts, piemēram, par terminoloģijas jautājumiem, speciālo leksiku botānikas mācību grāmatās, interaktīvās daudzfunkcionālās datubāzes pārvaldības un informācijas sistēmas izstrādi, dažādiem mūsdienīgiem risinājumiem elektroniskajā leksikogrāfijā, vārdnīcu lietotāju paradumu un vārdnīcu lietošanas prasmju izpēti, kā arī speciālās literatūras digitalizēšanas iespējām.

 

Par projekta tematiku TSF un ITF ir izstrādāti, aizstāvēti un pozitīvi novērtēti divi bakalaura darbi: Lindas Ozolas-Ozoliņas darbs “Vides termins “purvs”: problēmas un risinājumi helonīmu tulkojumos latviešu un angļu valodā” (VeA TSF) un Kristera Rutka darbs “Botānisko vārdnīcu digitalizācija un datu integrācija IMDS sistēmā, izmantojot attēlu apstrādes algoritmus un mašīnmācīšanās algoritmus” (VeA ITF). Projektā izstrādāts arī VeA TSF studentes Lindas Ozolas-Ozoliņas maģistra darbs “Tauriņu sugu zinātnisko nosaukumu atbilsmes latviešu un angļu valodā: grūtības un risinājumi”. Projekta izpildītājs no VeA ITF Roberts Ervīns Ziediņš izstrādās bakalaura darbu “Tīmekļa lietojumprogrammu interfeisa projektēšana un izstrāde viedajam bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu kompleksam lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” un šā gada jūnijā to aizstāvēs.

 

Projektā īstenota sadarbība ar vairākām partnerorganizācijām, piemēram, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Lietišķās valodniecības asociāciju, kā arī ar Salento universitātes Itālijā, Kārļa universitātes Prāgā un Helsinku universitātes Somijā pētniekiem, kuri ar plenārreferātiem piedalījās projektā organizētajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisinājās 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē (https://www.virac.eu/ldts). Pētniece Marije Vahkova (Marie Vachkova) publicējusi atsauksmi par projektā organizēto konferenci čehu valodniecības žurnālā Ročenka.

 

Projekta darba grupa ir gandarīta par sasniegtajiem rezultātiem un izsaka pateicību ikvienam, kurš atbalstīja projekta dalībniekus datu ievadīšanā, rezultātu apkopošanā un sniedza ieguldījumu projekta īstenošanā. Aicinām izmantot izstrādātos materiālus studijās, pētniecībā, darbā un citiem nolūkiem, kur nepieciešama bioloģijas speciālā leksika! Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir brīvpiekļuves sistēma, kurā var reģistrēties arī datu ievadei, visi interesenti ir aicināti sniegt arī savu ieguldījumu datubāzu informācijas papildināšanā. Īpaši šim mērķim tiek aicināti studenti, kuri varētu savu pētniecisko darbu izstrādē izmantot jau datubāzēs iekļauto informāciju, kā arī papildināt to ar terminiem, kas nepieciešami pētījumiem.

 

Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.


Skatīt vairāk

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas