Noslēdzies LZP projekts “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”

2024. gada 1. februāris

Ventspils Augstskolas un Dārzkopības institūta pētnieki 36 mēnešus (2021–2023) aktīvi darbojušies Latvijas Zinātnes Padomes finansētajā projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”. Projekts noslēdzies un varam atskatīties uz paveikto.

 

Projekta īstenošanas laikā darba grupas pārstāvji tikušies 370 tiešsaistes un klātienes sapulcēs, kurās meklēti risinājumi projekta nodevumu īstenošanā. Projektā izstrādāts un publicēts daudzfunkcionāls bioloģijas speciālās leksikas apkopošanas, uzkrāšanas un pētniecības rīks “Bioleksipēdija” (www.bioleksipedija.lv), kas tagad ir pieejams plašam lietotāju lokam organismu nosaukumu pētniecībai, bioloģijas speciālās leksikas tekstu tulkošanai, terminu pārbaudei un precizēšanai.


Izstrādātais rīks ir nozīmīgs risinājums bioloģijas speciālās leksikas pētniecībā; tajā apkopoti:


  • 67 450 zinātniskie (latīniskie) organismu nosaukumi, 85 805 dažādu valodu organismu nosaukumi (galvenokārt latviešu valodā, kā arī angļu, vācu, krievu, igauņu, lietuviešu u. c. valodās),
  • 1657 organismu ierosināto slimību nosaukumi,
  • 3013 vārdnīcu šķirkļi un 403 termini ar definīcijām, kas ekscerpēti no dažādām publikācijām, tostarp 7826 rakstiem un 718 monogrāfijām.


Līdz 2024. gada janvāra beigām “Bioleksipēdijas” datubāzē iekļauti ieraksti no 8544 literatūras avotiem. Datubāzēs kopā reģistrētas 578 886 ierakstu vienības, kas ir sasaistītas ar zinātniskajiem nosaukumiem, bet 9525 ieraksti jau ir saglabāti datubāzes organismu sistemātikas kokā, kurā apskatāma organismu nosaukumu taksonomiskā piederība. Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir tikai tikko tapusi, tajā vēl nav pieejama pietiekami plaša informācija, kāda ikdienā būtu vajadzīga pētniekiem, tulkiem un ar bioloģijas tematiku saistītu tekstu autoriem, bet projekta autori cer, ka tuvākajos gados sistēmas datubāzes izdosies papildināt un nākotnē tās ietvers vēl lielāku leksiskās informācijas kopumu.

 

Projektā izstrādāts un publicēts leksikogrāfiskais resurss “Jaunā botāniskā vārdnīca. Termini latviešu-latīņu-angļu-vācu-krievu valodā”. Vārdnīca ir recenzēts izdevums, kurā iekļauti 3000 latviskie augu nosaukumi ar zinātniskajiem (latīniskajiem) nosaukumiem un ekvivalentiem vārdnīcā sastatītajās valodās. Vārdnīca lejuplādējama kā mobilā lietotne Android operētājsistēmas viedtālruņiem un iOS operētājsistēmas viedtālruņiem. Resurss paredzēts galvenokārt dabaszinātņu un tulkošanas studiju studentiem, praktizējošiem tulkotājiem, skolotājiem, dārzkopjiem, floristiem un ikvienam interesentam, kura darbs vai hobijs saistīts ar augu nosaukumiem. Mobilās lietotnes risinājums ir jaunums latviešu leksikogrāfijā, kas sniedz dažādas šīs vārdnīcas lietojuma iespējas. Vārdnīca iekļautas izglītojošas spēles, kas palīdzēs apgūt augu nosaukumus. Tajā tiek piedāvātas dažādas augu nosaukumu meklēšanas iespējas — pēc alfabēta, ievadot konkrētu nosaukumu, lai atrastu tā ekvivalentu citā valodā, kā arī ir iespēja atlasīt nosaukumus pēc noteiktām apzīmēto augu raksturojošām pazīmēm konkrētu augu nosaukumu saraksta izveidei. Vārdnīca piedāvā arī meklēšanu taksonomisko kategoriju kopā (t.s. “semantiskā meklēšana”), lai krāsu apļu attēlojumā skatītu, kādas konkrētas ģints sugu un šķirņu kopumu.

 

Projektā iesaistītie pētnieki veikuši nozīmīgus pētījumus, kuru rezultāti publicēti 18 zinātniskajās publikācijas, tostarp 14 no šīm publikācijām ir iekļautas tādos zinātnisko rakstu krājumos, kuri indeksēti Scopus datubāzē (7 no šīm publikācijām iekļautas Q1 un Q2 kvartīles izdevumos). Vairākas publikācijas vēl ir iesniegtas recenzēšanai dažādos zinātnisko rakstu žurnālos. Projektā izstrādāta un publicēta recenzēta zinātniskā monogrāfija “List of vascular plants of Latvia (with Latvian names) / Latvijas vaskulāro augu saraksts (ar latviskajiem nosaukumiem)” (autors — Arturs Stalažs, Dobele: Dārzkopības institūts, 2024), kurā apkopoti, pārskatīti un lasītājiem būs pieejami aktuālie Latvijas vaskulāro augu nosaukumi, to skaitā arī visu taksonu latviskie nosaukumi. Šāds saraksts līdz šim nebija revidēts un atjaunots vairāk nekā 25 gadus.

 

Projektā darbojušies arī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (VeA TSF) studenti, kuri zinātniskajā praksē veikuši vairākus uzdevumus, piemēram, datu ekscerpēšanu, augu aprakstu tulkošanu, izglītojošo spēļu jautājumu sagatavošanu mobilajai lietotnei — botānikas terminu tulkojošajai vārdnīcai. Gan TSF un Informācijas Tehnoloģiju Fakultātes (ITF) maģistrantūras, gan TSF doktorantūras studenti projektā aktīvi darbojušies arī pētniecībā — piedalījušies starptautiskās konferencēs ar referātiem un izstrādājuši zinātniskās publikācijas. Vairāki studenti no VeA ITF tika iesaistīti “Bioleksipēdijas” izstrādē, tādējādi sniedzot iespēju studentiem darboties reālas sistēmas izstrādē, apgūstot aktuālas programmēšanas tehnoloģijas un sniedzot iespēju uzlabot savas programmēšanas prasmes.

 

Projektā veikto pētījumu rezultāti ir prezentēti ar referātiem un stendu plakātu prezentācijām 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs, kurās referēts, piemēram, par terminoloģijas jautājumiem, speciālo leksiku botānikas mācību grāmatās, interaktīvās daudzfunkcionālās datubāzes pārvaldības un informācijas sistēmas izstrādi, dažādiem mūsdienīgiem risinājumiem elektroniskajā leksikogrāfijā, vārdnīcu lietotāju paradumu un vārdnīcu lietošanas prasmju izpēti, kā arī speciālās literatūras digitalizēšanas iespējām.

 

Par projekta tematiku TSF un ITF ir izstrādāti, aizstāvēti un pozitīvi novērtēti divi bakalaura darbi: Lindas Ozolas-Ozoliņas darbs “Vides termins “purvs”: problēmas un risinājumi helonīmu tulkojumos latviešu un angļu valodā” (VeA TSF) un Kristera Rutka darbs “Botānisko vārdnīcu digitalizācija un datu integrācija IMDS sistēmā, izmantojot attēlu apstrādes algoritmus un mašīnmācīšanās algoritmus” (VeA ITF). Projektā izstrādāts arī VeA TSF studentes Lindas Ozolas-Ozoliņas maģistra darbs “Tauriņu sugu zinātnisko nosaukumu atbilsmes latviešu un angļu valodā: grūtības un risinājumi”. Projekta izpildītājs no VeA ITF Roberts Ervīns Ziediņš izstrādās bakalaura darbu “Tīmekļa lietojumprogrammu interfeisa projektēšana un izstrāde viedajam bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu kompleksam lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” un šā gada jūnijā to aizstāvēs.

 

Projektā īstenota sadarbība ar vairākām partnerorganizācijām, piemēram, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Lietišķās valodniecības asociāciju, kā arī ar Salento universitātes Itālijā, Kārļa universitātes Prāgā un Helsinku universitātes Somijā pētniekiem, kuri ar plenārreferātiem piedalījās projektā organizētajā konferencē „Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika", kas norisinājās 2022. gada 3.–4. novembrī tiešsaistē (https://www.virac.eu/ldts). Pētniece Marije Vahkova (Marie Vachkova) publicējusi atsauksmi par projektā organizēto konferenci čehu valodniecības žurnālā Ročenka.

 

Projekta darba grupa ir gandarīta par sasniegtajiem rezultātiem un izsaka pateicību ikvienam, kurš atbalstīja projekta dalībniekus datu ievadīšanā, rezultātu apkopošanā un sniedza ieguldījumu projekta īstenošanā. Aicinām izmantot izstrādātos materiālus studijās, pētniecībā, darbā un citiem nolūkiem, kur nepieciešama bioloģijas speciālā leksika! Ņemot vērā, ka “Bioleksipēdija” ir brīvpiekļuves sistēma, kurā var reģistrēties arī datu ievadei, visi interesenti ir aicināti sniegt arī savu ieguldījumu datubāzu informācijas papildināšanā. Īpaši šim mērķim tiek aicināti studenti, kuri varētu savu pētniecisko darbu izstrādē izmantot jau datubāzēs iekļauto informāciju, kā arī papildināt to ar terminiem, kas nepieciešami pētījumiem.

 

Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.


Skatīt vairāk

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Asamblejā VSRC vadošais pētnieks prezentē radioastronomijas attīstību Latvijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.

Lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” atgriežas ar jaunām tēmām un personībām

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 

IKT stipendiju pasniegšana 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas