Katru semestri augstskolās visā Eiropā jaunieši izkāpj no savas komforta zonas un piesakās ERASMUS+ mobilitātei. Tā ir iespēja doties studēt ārzemēs par Eiropas Savienības līdzekļiem kādā no dalībvalstu augstskolām. Arī Ventspils Augstskolas studējošie nav izņēmums, un šobrīd aktīvi notiek pieteikšanās ERASMUS+ mobilitātēm pavasara semestrī. Šāda pieredze viennozīmīgi palīdz studējošajiem paplašināt savu redzesloku un iegūt jaunas zināšanas un draugus. Arī Anna Ģērmane, kura pavadīja savu ERASMUS+ mobilitāti Portugālē, nevar noliegt šīs pieredzes pozitīvo ietekmi uz viņas dzīvi. Iespēja satikt līdzīgi domājošus cilvēkus, ceļot un pārvarēt savas bailes - tāds ir Annas stāsts.

“Mani sauc Anna, es studēju 3. kursā bakalaura studiju programmā “Starpkultūru komunikācija”. Uzskatu, ka mans Portugālē, Porto Politehniskajā universitātē pavadītais semestris ir tā pievienotā vērtība, kuru var iegūt tikai Erasmus+ mobilitātes laikā.

ERASMUS+ nolēmu pieteikties, kad saņēmu savu pirmo e-pastu par šo iespēju. Realitātē pieteicos tikai uz otro semestri otrajā gadā, jo COVID-19 situācija visu patraucēja un pirms došanās vēlējos piedzīvot studijās klātienē. Izvēlējos tieši Porto, jo gribēju iepazīt kultūru, kuru tik labi nepārzināju, un, protams, vēlējos arī vietu, kurā ir siltāks nekā Latvijā. 

Ja neskaita ģeogrāfiju, Porto bija arī manām interesēm un studiju plānam piemērotākais kursu piedāvājums, kuru viegli varēja atrast augstskolas mājaslapā. Atceros, ka runāju ar draugiem, kuri jau bijuši ERASMUS+ mobilitātēs un visbiežāk dzirdētā frāze bija “sarežģīti ar papīriem, bet citādi nav nekādu problēmu”. Pēc nelielā sākuma stresa par patiesībā diezgan vienkārši noformējamajiem dokumentiem un mobilitātēs jau esošo draugu atbalstu, dokumentus iesniedzu pēc labākās sirdsapziņas gan savai programmas direktorei apstiprināšanai, gan vēlāk jau arī augstskolas ERASMUS+ koordinatoram. Tālāk jau biļetes, apdrošināšana, un voila - ERASMUS+ var sākties!

Kontrastā tikko paustajam priekam pavisam godīgi varu teikt, ka pirmās dienas es vispār neizgāju no savas istabiņas. Mans stress bija “debesīs”. Man bija bail komunicēt, bail parādīt savu seju, bail tur būt. Kamēr studenti ar kuriem dzīvoju vienā mājā jau kopā izklaidējās, tikmēr es sēdēju savā istabiņā un kritu panikā. Tomēr, kad es beidzot saņēmos spert to soli ārpus savas komforta zonas un savā pirmajā nedēļas nogalē devos uz Spāniju ar cilvēkiem, ar kuriem biju runājusi tikai vienu reizi, stresa vietā nāca pilnīga atdošanās un spēja izmantot visas piedāvātās iespējas.

Pēc ERASMUS+ pavadītās nedēļas jau sākās piedzīvojumi Portugāles studiju pasaulē. Studijas notika klātienē, taču bija jāizmanto sejas maskas. Sejas maskas, starp citu, Portugālē bija jānēsā daudz ilgāk nekā tas bija jādara Latvijā. Pat tad, kad jūlijā devos prom no Porto, vēl joprojām sabiedriskajā transportā bija nepieciešams tās nēsāt. Katrā gadījumā - studijas notika klātienē, un eksāmenu process atšķīrās no Latvijā ierastā. Studijas darbojās divos veidos - vai nu izvēlies “Continous assesment”, kura laikā krāj punktus gala atzīmei, aktīvi iesaistoties stundā un kārtojot vairākas ieskaites gada garumā, vai arī “Final Assesment”, kura ietvaros tiek vērā ņemta tikai gala eksāmena atzīme. Tas ir uz vietējiem studentiem vērsts modelis, jo daudzi studējošie arī strādā, un šādā veidā viņi var veidot sev piemērotu grafiku. Studijas pašas bija ļoti iesaistošas un ar individuālu pieeju, pasniedzēji patiesi pretimnākoši, ja ar viņiem visu nokomunicē laicīgi, jo e-pastu atbildes arī godīgi visbiežāk saņēmu norādīto 3-5 darbadienu laikā.

Pateicoties saviem jauniegūtajiem draugiem nesajuku prātā, jo ar viņu palīdzību arī mēs paši sev veidojām pielāgotu ceļojumu grafiku. Ātri izveidojās ERASMUS+ grupiņa jeb mans iekšējais atbalsts visos jautājumos, pasākumos un ceļojumos, kura sastāvēja no poļiem, slovāka, brazīlieša, spāņa, čeha un kura auga līdz ar pašu ERASMUS+ pieredzi. Apceļojām Spānijas ziemeļus, apbraukājām Portugāli, paspēju aizlidot arī uz Itāliju un apciemot savus draugus arī tur. Atskatoties atpakaļ, dīvaini redzēt, ka tik daudz kas ir noticis tikai pusgada laikā. Protams, esmu mainījusies arī pati un mans skats uz dzīvi. Ja ir kāds cilvēks, kurš apgalvo, ka no ERASMUS+ atgriezās tāds pats kā ieradās - viņš vai nu šīs pārmaiņas neapzinās, vai nav kārtīgi izbaudījis ERASMUS+.

ERASMUS+ ne tikai paplašina redzesloku, bet arī draugu loku un iespējas gan studēt, gan strādāt ārzemēs. ERASMUS+ “rada atkarību”. Ne par velti ir vesela ERASMUS+ kopiena ar saukli “ERASMUS addicted” jeb “ERASMUS atkarīgie”, jo kā pamēģini vienreiz, nespēj beigt šīs iespējas izmantot, bet ja neesi izmēģinājis - nekad nezināsi. 

Saprotams, ne visiem ir pa spēkam pārcelties prom no mājām uz pusgadu, taču satikt cilvēkus, kuri tevī ievieš pārliecību, ka nevis tu esi atšķirīgs vai nesaprotams, bet gan vienkārši nekad neesi saticis savus cilvēkus, ir tā vērts. Tev noteikti ir pa spēkam mācīties, ceļot un vienkārši būt ārzemēs, esot finansiāli atbalstītam no Eiropas fondu līdzekļiem, - 10/10 pieredze, ja es varētu, atkārtotu katru gadu.”