Pagājušā gada nogalē no 18. līdz 21. decembrim Yebes observatorija, kas atrodas Spānijā aptuveni 60 kilometrus no Madrides, un kurā atrodas viens no Eiropas lielajiem radioteleskopiem ar 40 m diametru, rīkoja starptautisku sadarbības sanāksmi (workshop). Šajā sanāksmē bija aicināti piedalīties arī Ventspils Augskolas vadošais viespētnieks Ross A. Burns un pētnieks Artis Aberfelds. Sanāksme notika klātienē un bez mūsu augstskolas pārstāvjiem tajā vēl piedalījās parstāvji no Yebes observatorijas un Santa Maria observatorijas Azūru salās (Portugāle). Tās mērķis bija aktualizēt tehnisko un zinātnisko sadarbību starp trīm valstīm un observatorijām, īpaši koncentrējot uzmanību uz kosmisko māzeru pētījumiem.

Santa Maria radioteleskops līdz šim tiek izmantots tikai kā ģeodēziska pozicionēšanas stacija, un tas atstāj daudz laika ar to veikt citus novērojumu projektus. Tomēr, šī teleskopa šķīvja diametrs ir tikai 13 m, kas produktīvi ļauj novērot tikai relatīvi spēcīgus dabiskos radio starojuma avotus, kādi, piemēram, ir kosmiskie māzeri. Būtiski piebilst, ka tikai neliela daļa no tiem tiek regulāri novēroti, atstājot brīvas nišas citām observatorijām šādu pētījumu veikšanai. Jauna virziena iesākšana nav vienkāršs uzdevums, bet pieredzes apmaiņa var to būtiski atvieglot. Sanāksmes laikā VSRC pētnieks Artis Aberfelds prezentēja māzeru pētījumu rezultātus un to novērojumu metodiku, kas ieviesta Irbenē, un dalījās ar šajā jomā gūto pieredzi. Tika pārrunāti galvenie izaicinājumi, kas rodas novērojot kosmiskos māzerus, piemēram, teleskopu pastiprinājuma stabilitāte novērojuma laikā, laikapstākļu ietekme un sistēmātisko mērījumu kļūdas radošo efektu atpazīšana. Sanāksmes laikā tika atrasti arī potenciālie sadarbības virzieni zinātnē, kā būtiskākos var minēt 6.7 GHz metanola māzeru, kas atrodami tikai masīvo zvaigžņu veidošanās rajonos, monitorēšanu un sadarbību kopējos interferometra novērojumus. VSRC pētniekiem interesanta šķiet Santa Maria teleskopa iespēja uztvert 12.3 GHz metanola māzera līniju, kas var dot papildus informāciju par avotiem, kam novērojamas abas spektra līnijas.

Sanāksmes laikā tās dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt Yebes observatorijas kompleksu. Tas atrodas 1 km virs jūras līmeņa plakankalna virsotnē un vienkopus tur atrodas, gan optiskais teleskops, gan satelīt lāzer lokācijas stacija, gan gravimetriskā monitoringa stacija, gan divi radioteleskopi. Mazākais no tiem (ar diametru 13 m) tiek izmantots ģeodēziskajiem novērojumiem, bet lielākais (diametrs 40 m) – astronomiskajiem novērojumiem. Ir arī iespējams abus radioteleskopus izmantot vienlaicīgi interferometra režīmā, līdzīgi kā to dara ar Irbenes radioteleskopiem, projekta “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā” īstenošanas ietvaros. Yebes galvenas radioteleskops darbojas plašā diapazonā no 4 līdz 100 GHz (Irbenes, galvenokārt, tikai no 4.5 līdz 8.8 GHz), kas sadarbības ietveros ļautu veikt novērojumus augstākās frekvencēs. Iespaidīga ir arī Yebes observatorijas elektronikas darbnīca. Tur tiek projektēti un būvēti uztvērēji, piemēram jaunais platjoslas C/X- joslas uztvērējs, kas darbojas no 4 līdz 14 GHz diapazonā, un ir atdzesēts līdz 7 K temperatūrai (-266 C), un notiek darbs, lai temperatūru samazinātu līdz 4 K, tādējādi ļaujot komponentēm (ieskaitot vadus) darboties supravadītspējas režīmā.

Sanāksmes noslēgumā tika pārrunātas potenciālās sadarbības jomas, tādas kā pieredzes pārnese māzeru novērojumu veikšanā, vienas bāzeslīnijas interferometra pielietojumā un apmaiņa ar novērojumu datiem. Vienojāmies kopēji izstrādāt novērojumu pieteikumu Yebes 40 m antenas izmantošanai.

Yebes observatorijas pārstāve Cristina García Miró tās vārdā izteica gatavību strādāt pie kopēja Eiropas Savienības līmeņa projekta intensīvas un tālākas sadarbības nodrošināšanai start trim observatorijām trīs valstīs (Spānija, Portugāle un Latvija).

Dalība sanāksmē finansēta no LZP FLPP projekta "Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā" (IVARS), Nr. lzp-2022/1-0083 līdzekļiem.