Intervija ar apmaiņas studenti no Francijas Maevu Fresneau

2024. gada 26. marts

Doties Erasmus+ mobilitātē var jebkurš, jo šeit ir iespēja gan studēt un apmeklēt nodarbības, gan doties praksē. Šādu iespēju izmantoja studente no Francijas Maeva Fresneau, dodoties studiju praksē uz Latviju. 


Pastāstiet mums mazliet par sevi!

Sveiki! Mani sauc Maeva un esmu no Francijas. Es studēju tulkošanu un ierados Latvijā Erasmus+ ietvaros, lai studētu šeit, Ventspils Augstskolā, kā arī atgriezos šeit uz praksi.


Kā tu izlēmi par labu Ventspils Augstskolai?

Mana sākotnējā doma bija doties uz Īriju, bet tad manā universitātē ieradās delegācija no Latvijas, un es sapratu, ka vēlos pavadīt Erasmus+ programmu šeit. Biju nedaudz uztraukusies, jo neko nezināju par Latviju un tās kultūru, tāpēc pirms tam daudz pētīju. Es uzzināju, ka Latvija patiesībā ir ļoti forša vieta, un sapratu, ka es šeit varēšu lieliski pavadīt laiku.


Kādas bija tavs cerības pirms došanās uz Latviju?

Es ļoti vēlējos satikt jaunus cilvēkus un nobaudīt vietējo ēdienu, kā arī augstskola piedāvāja daudz praktisku kursu, kas man patiešām bija nepieciešami studiju procesā. Manas cerības piepildījās. Pasniedzēji bija ļoti pretimnākoši. Mans mīļākais kurss bija "Sociālo mediju komunikācija", kas bija pilnībā praktisks. Pirms ierašanās šeit es redzēju, ka latviešiem patīk daudz mērču, un es baidījos, ka man būs grūti pielāgoties šim ēdienam, bet patiesībā man tas ļoti patika, īpaši rupjmaizes kārtojums un šašliks – tas ir vienkārši lielisks. Esmu pateicīga latviešu draugiem, kuri mani pamudināja izmēģināt dažādos ēdienus.


Ko, tavuprāt, visvairāk esi paņēmusi sev līdzi no šīs studiju pieredzes?

Tagad es vairāk lietas spēju darīt patstāvīgi. Ir daudz ar ko tikt galā, jo esi ārpus komforta zonas, bet patiesībā es sāku daudz vairāk gatavot. Tāpat šeit man ļoti patika iet uz lekcijām, un tas ir kaut kas tāds, ko man pietrūka darīt mājās. Nevaru aizmirst par Studentu padomi, jo mums kopā bija tik daudz jautru pasākumu – viņi ir apbrīnojami. Es teiktu, ka mans mīļākais pasākums bija “Nakts orientēšanās” – tas bija izaicinošs, bet neticami jautrs pasākums. Mūsu komanda pat ieguva balvu.


Kā tu izlēmi atgriezties Ventspilī un doties praksē Studiju nodaļā?

Man šeit bija draugi, un es teiktu, ka Ventspils ir tā vieta, kur jūtos ļoti labi, kā mājās. Es zinu, ka šeit ir brīnišķīga kopiena un kopā ar Studentu padomi varēsim izveidot daudz foršu projektu. Šī bija ļoti vērtīga pieredze, jo es strādāju pie daudziem uzdevumiem un man bija iespēja veidot pasākumus ārvalstu studentiem, kur reiz es izcepu 200 keksiņus. Kolēģi prakses laikā man sniedza daudz atsauksmju, tāpēc es varēju daudz ko iemācīties. 


Kur tu pa šo laiku esi bijusi Latvijā?

Man ļoti patīk laukos, arī Rīga ir ļoti interesanta, bet man, protams, vislabāk patīk Ventspils, jo tur ir ļoti daudz ko darīt un ir arī pludmale. Ja man būtu jāizvēlas mīļākā vieta Ventspilī, es teiktu, ka tā ir kafejnīca “Ramala”. Tā ir labākā vieta, kur atpūsties un baudīt gardas smalkmaizītes un tējas. 



Kādas, tavuprāt, ir galvenās atšķirības starp Latviju un Franciju?

Ēdiens šeit ir mazliet dīvains, un šokējošākais, ko es redzēju, bija tas, ka cilvēki ūdenī liek ievārījumu. Arī marinēti gurķi uz picas. Es nepiekrītu šīm kombinācijām. Bet man ļoti patika šeit redzēt tik daudz sniega.


Ko tu teiktu cilvēkiem, kuri vēl tikai domā, vai doties uz Ventspili mobilitātē?

Nedomājiet – vienkārši brauciet šurp! Tā ir brīnišķīga vieta, cilvēki vienmēr centīsies jums palīdzēt, pilsēta ir neticama, un palieciet tuvu Studentu padomei, jo tad jums būs vēl jautrāk. Viņi lika man justies tā, it kā es būtu vietējā.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. oktobris
25. un 26. septembrī Varšavas Universitātē norisinājās 13. Baltijas studentu konference “Tilti Baltijā” ( Bridges in the Baltics ), kas pulcēja studentus no Baltijas jūras reģiona augstskolām. Konference jau vairāk nekā desmit gadus rada un uztur akadēmiskus un profesionālus “tiltus”, kas aizvien pastiprina reģiona valstu – to apliecināja arī Baltijas valstu vēstnieki Polijā, kas piedalījās konferences atklāšanas sesijā. Konferencē Ventspils Augstskolu jau trešo gadu pārstāvēja Ilze Jaunzeme, kas nu jau studē maģistra studiju programmas “Tulkošanas un terminoloģija” 1. kursā. Ilze prezentēja pētījumu “Tematiskā lauka “tiesvedība” juridisko terminu sastatāmā analīze 20.–21. gs. leksikogrāfiskajos avotos (LV–EN–LV)" ( Thematic Field “Judicial Proceedings”: Comparative Analysis of Lexicographic Sources of the 20th-21st Centuries (LV-EN-LV)). Ilze stāsta: “Pārāk centos nesatraukties, jo katru uzstāšanos uzskatu par vērtīgu treniņu. Gribējās iedrošināt citus, kas piedalījās pirmoreiz; redzēju viņu satraukumu. Palīdzēja tas, ka labi pārzināju tēmu, tādēļ bija interesanti ar to iepazīstināt citus, kā arī sapratu, ka ar katru reizi aizvien labāk spēju akadēmiski aizstāvēt un pamatot savu viedokli.” Kupli apmeklētā konference liecina, ka Baltijas jūras reģiona valstu valodu, kultūras un literatūras aktualitāte nezūd. Katru gadu pasākums notiek vienā no Baltijas reģiona valstīm. 2027. gadā konference tiks rīkota Igaunijā. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. septembris
25. septembrī Zinātnes centrā VIZIUM aizvadīta Zinātnieku nakts, kurā Ventspils Augstskola un Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) aicināja apmeklētājus tuvāk iepazīt astronomiju, radioastronomiju, inženierzinātnes un tehnoloģijas. Vakara gaitā interesenti varēja uzzināt, kā veidojas zvaigznes, virtuāli paviesoties Irbenes radioteleskopu kompleksā, izveidot un palaist savu raķeti, izmēģināt Hanojas torni un piedalīties citās aktivitātēs. Zinātnieku nakts ietvaros skolēnu grupām bija iespēja doties arī ekskursijās uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, klātienē iepazīstot radioteleskopus un centra darbību. Savukārt pirms Zinātnieku nakts aktivitātēm VIZIUM, Ventspils Augstskolā interesenti varēja apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”, ko vadīja viespētnieki no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO). Paldies visiem par dalību un tiekamies Zinātnieku naktī 2027!
Autors Rota Žagare • 2026. gada 23. septembris
Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Citas ziņas