Intervija ar docentu Matīsu Maltisovu laikrakstā "Ventas Balss"

2025. gada 24. aprīlis

Pirms 15 gadiem madonietis MATĪSS MALTISOVS Ventspilī ieradās kā viens no Ventspils Augstskolā uzņemtajiem 1. kursa studentiem. Viņš bija mērķtiecīgi gājis uz to, lai studētu elektroniku. Ventspils Augstskolā iegūts gan bakalaura, gan vēlāk - arī maģistra grāds. Mērķtiecība turpināja būt viņa sabiedrotā arī doktorantūras studiju laikā Rīgas Tehniskajā universitātē. Kļuvis par zinātņu doktoru elektronikā, viņš nolēma atgriezties Ventspils Augstskolā, lai to, ko ieguvis, dotu tālāk. Šobrīd Matīss Maltisovs ir Informācijas tehnoloģiju fakultātes docents un pasniedz topošajiem elektronikas inženieriem. Sarunā plašāk par aktuālo nozarē un izglītībā.


Lūdzu, pastāstiet par savu darbu Ventspils Augstskolā.

Ventspils Augstskolā strādāju ar elektronikas inženierijas studentiem, kuriem, sākot jau no 1. kursa, vadu visus praktiskos elektronikas inženierijas projektus un pasniedzu arī dalu teorijas. 1. kursā iepazīstamies ar darba instrumentiem, saprotam, kas ir iespiedplates, kā veikt simulācijas, kā izmantot mērinstrumentus. 2. kursā būvējam SUMO robotus, 3. kursā studenti veido stratosfēras zondi IRBE. Ir arī dažādi tehniskie kursi, kuros studenti apgūst elektrobarošanu, iespiedplašu dizainēšanu, modulācijas... Kas ir ļoti būtiski, jauniešiem dodam ļoti daudz praktisko zināšanu un pirmo praktisko pieredzi, lai sagatavotu darbam industrijā.


Arī man pašam būtu neiespējami vadīt jauniešiem praktiskos kursus, j a es būtu izgājis tikai akadēmisko ceļu. Katrs students individuāli strādā pie sava projekta, katram ir pavisam cits darbs, un man kā pasniedzējam ir jāspēj īsā laikā pārslēgties no tēmas uz tēmu, jāsaprot, jāpalīdz studentam atkļūdot un vēl izskaidrot, kur viņš ir kļūdījies. Līdz ar to arī man ļoti noder praktiskā pieredze.


Kur jūs to esat ieguvis?

Industrijā esmu jau vairāk nekā desmit gadus. Esmu strādājis šķidro kristālu displeju rūpnīcā EuroLCDs Ventspilī. Vēlāk sāku strādāt Rīgā, Lightspace Technologies, kas nodarbojas ar virtuālās un papildinātās realitātes briļļu ražošanu, - tās ir brilles, kas projicē 3D attēlus. Sākumā uzņēmums izstrādāja dažādus risinājumus rūpniecības, būvniecības un medicīnas vajadzībām, vēlāk - militārajai nozarei, armijai. Galvenokārt mūsu izstrādātais produkts bija atšķirīgs ar to, ka fokusa attālumu varēja pielāgot katram cilvēkam individuāli. Tas ir svarīgi, jo mums katram ir atšķirīgs acu attālums, galvas forma, redzes fokusa attālums. Viens risinājums neder visiem. Ilgtermiņā lietojot papildinātās realitātes brilles, fokusa attāluma atšķirību dēļ var rasties galvassāpes, reiboņi un citas veselības problēmas. Tagad šis uzņēmums pieder investoriem no Somijas.


Pēc tam pārgāju uz uzņēmumu CellboxLabs, kur paralēli darbam Ventspils Augstskolā strādāju arī šobrīd. Veidojam cilvēku orgānu analogus, ko pārnesam uz čipu jeb speciālu iekārtu, kas nodrošina orgānu šūnu augšanu un darbību. Farmācijas uzņēmumiem tas rada iespēju paātrināti veikt medikamentu testēšanu. No cilvēka tiek paņemti šūnu paraugi, saliekam speciālos čipos, turpinām audzēt un tad varam replicēt aknas, kuņģi, zarnas un citus orgānus. Cellbox Labs ir jauns, Rīgā bāzēts uzņēmums.


Kā jūs saredzat tehnoloģiju attīstību nākotnē?

Es domāju, ka viss būs atkarīgs no tā, kāds būs pieprasījums un kāds - piedāvājums. Jo vairāk tu radi, jo labāk saredzi potenciālos attīstības virzienus, un jo labāk saproti, ko radīt. Inženieru uzdevums ir atrast problēmu un rast tai risinājumu - tā ir galvenā atslēga. Jo vairāk darīsim, jo vairāk iespēju radīsies, bet, kas ir būtiski - ir jābūt kādam, kas ir gatavs paņemt ideju un nest to līdz sabiedrībai, un ir jābūt cilvēkiem, kas gatavi maksāt Jo lielāka būs sabiedrības maksātspēja, jo lielākas būs iespējas attīstīt tehnoloģijas.


Tas ir līdzīgi kā ar pirmajiem mobilajiem telefoniem, kurus, kā atcerams, sākumā varēja atļauties salīdzinoši ierobežots cilvēku loks. Ar laiku pieauga mobilo telefonu funkcionalitāte. Nu jau varēja ne tikai piezvanīt, bet arī sūtīt īsziņas, vēlāk - bildes, vēl pēc kāda laika arī izmantot internētu. Laika gaitā parādījās gigants Apple ar savu pirmo iPhone, pamazāk sāka attīstīties mobilās aplikācijas. Cilvēki gribēja šādu produktu un bija gatavi par to maksāt, un tas stimulēja nozares attīstību. Šādi varam skatīties uz visu. Ja cilvēki gribēs un būs gatavi par to maksāt, attīstībai nebūs robežu. Pretējā gadījumā jebkura inovatīvā ideja apstāsies pie pirmā prototipa.


Tomēr tikpat svarīgs arī pirmais posms - radīt ideju un uzdrošināties riskēt, lai to īstenotu.

Jā, un ļoti lielā mērā tas ir saistīts ar entuziasmu un kādu blakus stimulu. Doktorantūras studiju laikā biju aizbraucis uz Eiropas kodolpētniecības centru CERN Šveicē. Tā ir vieta, kur radās internēts un pirmais skārienjutīgais ekrāns. Internetu izgudroja tāpēc, lai dokumenti vairs nebūtu jāpāmēsā starp ēkām. Savukārt pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija radās tāpēc, ka CERN pētniecības centrā, kas, starp citu, atrodas 100 metrus zem zemes, ir daudz dažādu iekārtu ar pogām, klaviatūras. Lai to nebūtu tik daudz, tika izgudrota pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija. Blakus CERN ir slavenā Rolex rūpnīca. Un interesanti, ka, piedāvādami uzņēmumam tolaik jauno tehnoloģiju integrēt pulksteņos, saņēmuši nepārprotamu noraidījumu. Tagad mēs esam 30+ gadu vēlāk un nēsājam digitālos pulksteņus...


Ja runājam par elektriskajiem skrejriteņiem - arī tie jau ir ļoti seni, kopš 1930.-1940. gadiem. Tāpat vairāki lielie tirgus spēlētāji jau tolaik bija uzražojuši pirmās elektriskās mašīnas, taču kaut kā tajāvisā pietrūka. Industrija nebija ieinteresēta attīstīt elektromobiļus, jo dīzeļdegviela, gāze un viss cits bija lētāks un pieejamāks par elektrību. Tāpēc es teiktu, ka laiks, pieprasījums un piedāvājums ir tie, kas noteiks tehnoloģiju attīstītību.


Starp citu, pirms kāda laika man radās interese papētīt dažādas idejas - kā tās radušās, kas pasaulē ir izgudrots. Atradu avotu, kur bija salīdzinātas mājsaimniecību elektriskās un elektroniskās iekārtas un to funkcijas dažādos laikos. Un tur atklājās, ka, piemēram, Amerika piķi mājsaimniecību praktiskuma ziņā bija sasniegusi 1930. gados. Piemēram, ledusskapjos toreiz tika iebūvēti rotējami plaukti, bija atsevišķi plaukti dažādiem produktiem, ko var pielāgot savām vajadzībām, saldētavas bija ar dažādiem temperatūras līmeņiem. Dažbrīd liekas, ka ejam atpakaļ, jo tagad pārsvarā visu gribam minimālu, pēc iespējas vienkāršu.


Turklāt jebkuras idejas īstenošana ir risks. Mūsdienās līdz ar inflācijas pieaugumu un apkārtējo situāciju, kas ir tik trauksmaina, cilvēki aizvien retāk izvēlas lieki riskēt. Cilvēkam pēc savas dabas patīk dzīvot komfortā, taču, pastāvīgi esot komforta apstākļos, pat katra mazākā izmaiņa rada satraukumu un domas par to, vai tas ir tā vērts. Patiesībā ir tā -jo lielākā diskomfortā cilvēks dzīvo, jo elastīgāks viņš spēj būt. Pie šādiem noteikumiem cilvēks spēj labāk pielāgoties jebkurām norisēm ap sevi. Arī troksni var pieņemt par normu.


Vai Latvijā trūkst elektronikas inženieru?

Atbilde nebūs viennozīmīga. Jāsāk ar to, ka elektronikas inženieri ir, bet uz kopējā fona salīdzinoši maz. Tajā pašā laikā arī nevarētu teikt, ka Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas pārstāv šo nozari. Elektronikas inženieru nevar būt daudz maza pieprasījuma apstākļos. Mūsu var būt daudz un mēs varam būt spēcīgi, bet, ja nav uzņēmumu, kuriem nepieciešamas mūsu zināšanas jaunu risinājumu radīšanā, speciālisti, visticamāk, aizbrauks.


Tajā pašā laikā ir uzņēmumi, kuri meklē elektronikas inženierus, un ne visi, kas pabeidz elektronikas inženierijas studijas, paliek šajā nozarē. Daudzi pārfoku-sējas uz programmēšanu, projektu vadīšanu, ražošanu. Ir maz savas nozares profesionāļu, kas ir spējīgi un motivēti no nulles izstrādāt jaunus risinājumus.


Pēdējo gadu laikā Latvijā ir parādījušies vairāki jauni uzņēmumi, kas darbojas militāro dronu ražošanas jomā. Viņiem ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi, un tādu Latvijā nav daudz. Un nav tā, ka šādu speciālistu trūkst tikai Latvijā un ka mēs rotējam tikai savā starpā. Līdzīga problēma ir arī citās valstīs, un viņi darbaspēku meklē starptautiskā darba tirgū, arī Latvijā. Vairāki mani kolēģi ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.


Līdzīgi kā citās nozarēs, arī jaunajiem elektronikas inženieriem ir jāspēj sevi pierādīt uzreiz.

Jā! Tāpēc Ventspils Augstskolas studentiem pamatā mēģinām visu mācīt caur praksi. Manis pieminētajos elektronikas inženierijas projektos prakse un teorija ir roku rokā. Vēlamies panākt, lai mūsu studenti ir pietiekami spēcīgi un lai varētu konkurēt darba tirgū.


Kā jūs pats nonācāt pie lēmuma studēt elektroniku?

Elektroniku Ventspils Augstskolā sāku studēt 2010. gadā. Man ļoti patika viss, kas ir tehnisks. Atceros, ļoti negribēju studēt Rīgā. Par to arvien pārliecinos arī tagad, kad strādāju Rīgā. Man nepatīk tā lielpilsētas burzma, troksnis. Man patīk miers un klusums. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka arī pats nāku no mazpilsētas - esmu no Madonas. Mani vecvecāki dzīvoja netālu no Ventspils. Turklāt tolaik elektronikas inženierijas studijas piedāvāja tikai divas augstskolas - Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola. Citur Latvijā šādu izglītību nevarēja iegūt. Ventspilī pabeidzu gan bakalaura, gan maģistra programmu. Vēlāk uzņēmumā, kurā strādāju, radās ideja, ko attīstīt, un es to pārnesu uz savu promocijas darbu. RTU pabeidzu doktorantūru. Man likās pavisam loģiski atgriezties Ventspilī, lai dotu tālāk to, ko esmu ieguvis. Viegli ir kaut ko paņemt un aiziet, bet ir jāmāk arī dot atpakaļ. Šobrīd Ventspils ir manas ģimenes pamata dzīvesvieta.


Avots:

Laikraksts "Ventas Balss", 8. lpp, 22.04.2025.

Rebeka Miksone

Foto: Krists Kūla, https://www.facebook.com/ventasbalss.lv

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Citas ziņas