Intervija ar docentu Matīsu Maltisovu laikrakstā "Ventas Balss"

2025. gada 24. aprīlis

Pirms 15 gadiem madonietis MATĪSS MALTISOVS Ventspilī ieradās kā viens no Ventspils Augstskolā uzņemtajiem 1. kursa studentiem. Viņš bija mērķtiecīgi gājis uz to, lai studētu elektroniku. Ventspils Augstskolā iegūts gan bakalaura, gan vēlāk - arī maģistra grāds. Mērķtiecība turpināja būt viņa sabiedrotā arī doktorantūras studiju laikā Rīgas Tehniskajā universitātē. Kļuvis par zinātņu doktoru elektronikā, viņš nolēma atgriezties Ventspils Augstskolā, lai to, ko ieguvis, dotu tālāk. Šobrīd Matīss Maltisovs ir Informācijas tehnoloģiju fakultātes docents un pasniedz topošajiem elektronikas inženieriem. Sarunā plašāk par aktuālo nozarē un izglītībā.


Lūdzu, pastāstiet par savu darbu Ventspils Augstskolā.

Ventspils Augstskolā strādāju ar elektronikas inženierijas studentiem, kuriem, sākot jau no 1. kursa, vadu visus praktiskos elektronikas inženierijas projektus un pasniedzu arī dalu teorijas. 1. kursā iepazīstamies ar darba instrumentiem, saprotam, kas ir iespiedplates, kā veikt simulācijas, kā izmantot mērinstrumentus. 2. kursā būvējam SUMO robotus, 3. kursā studenti veido stratosfēras zondi IRBE. Ir arī dažādi tehniskie kursi, kuros studenti apgūst elektrobarošanu, iespiedplašu dizainēšanu, modulācijas... Kas ir ļoti būtiski, jauniešiem dodam ļoti daudz praktisko zināšanu un pirmo praktisko pieredzi, lai sagatavotu darbam industrijā.


Arī man pašam būtu neiespējami vadīt jauniešiem praktiskos kursus, j a es būtu izgājis tikai akadēmisko ceļu. Katrs students individuāli strādā pie sava projekta, katram ir pavisam cits darbs, un man kā pasniedzējam ir jāspēj īsā laikā pārslēgties no tēmas uz tēmu, jāsaprot, jāpalīdz studentam atkļūdot un vēl izskaidrot, kur viņš ir kļūdījies. Līdz ar to arī man ļoti noder praktiskā pieredze.


Kur jūs to esat ieguvis?

Industrijā esmu jau vairāk nekā desmit gadus. Esmu strādājis šķidro kristālu displeju rūpnīcā EuroLCDs Ventspilī. Vēlāk sāku strādāt Rīgā, Lightspace Technologies, kas nodarbojas ar virtuālās un papildinātās realitātes briļļu ražošanu, - tās ir brilles, kas projicē 3D attēlus. Sākumā uzņēmums izstrādāja dažādus risinājumus rūpniecības, būvniecības un medicīnas vajadzībām, vēlāk - militārajai nozarei, armijai. Galvenokārt mūsu izstrādātais produkts bija atšķirīgs ar to, ka fokusa attālumu varēja pielāgot katram cilvēkam individuāli. Tas ir svarīgi, jo mums katram ir atšķirīgs acu attālums, galvas forma, redzes fokusa attālums. Viens risinājums neder visiem. Ilgtermiņā lietojot papildinātās realitātes brilles, fokusa attāluma atšķirību dēļ var rasties galvassāpes, reiboņi un citas veselības problēmas. Tagad šis uzņēmums pieder investoriem no Somijas.


Pēc tam pārgāju uz uzņēmumu CellboxLabs, kur paralēli darbam Ventspils Augstskolā strādāju arī šobrīd. Veidojam cilvēku orgānu analogus, ko pārnesam uz čipu jeb speciālu iekārtu, kas nodrošina orgānu šūnu augšanu un darbību. Farmācijas uzņēmumiem tas rada iespēju paātrināti veikt medikamentu testēšanu. No cilvēka tiek paņemti šūnu paraugi, saliekam speciālos čipos, turpinām audzēt un tad varam replicēt aknas, kuņģi, zarnas un citus orgānus. Cellbox Labs ir jauns, Rīgā bāzēts uzņēmums.


Kā jūs saredzat tehnoloģiju attīstību nākotnē?

Es domāju, ka viss būs atkarīgs no tā, kāds būs pieprasījums un kāds - piedāvājums. Jo vairāk tu radi, jo labāk saredzi potenciālos attīstības virzienus, un jo labāk saproti, ko radīt. Inženieru uzdevums ir atrast problēmu un rast tai risinājumu - tā ir galvenā atslēga. Jo vairāk darīsim, jo vairāk iespēju radīsies, bet, kas ir būtiski - ir jābūt kādam, kas ir gatavs paņemt ideju un nest to līdz sabiedrībai, un ir jābūt cilvēkiem, kas gatavi maksāt Jo lielāka būs sabiedrības maksātspēja, jo lielākas būs iespējas attīstīt tehnoloģijas.


Tas ir līdzīgi kā ar pirmajiem mobilajiem telefoniem, kurus, kā atcerams, sākumā varēja atļauties salīdzinoši ierobežots cilvēku loks. Ar laiku pieauga mobilo telefonu funkcionalitāte. Nu jau varēja ne tikai piezvanīt, bet arī sūtīt īsziņas, vēlāk - bildes, vēl pēc kāda laika arī izmantot internētu. Laika gaitā parādījās gigants Apple ar savu pirmo iPhone, pamazāk sāka attīstīties mobilās aplikācijas. Cilvēki gribēja šādu produktu un bija gatavi par to maksāt, un tas stimulēja nozares attīstību. Šādi varam skatīties uz visu. Ja cilvēki gribēs un būs gatavi par to maksāt, attīstībai nebūs robežu. Pretējā gadījumā jebkura inovatīvā ideja apstāsies pie pirmā prototipa.


Tomēr tikpat svarīgs arī pirmais posms - radīt ideju un uzdrošināties riskēt, lai to īstenotu.

Jā, un ļoti lielā mērā tas ir saistīts ar entuziasmu un kādu blakus stimulu. Doktorantūras studiju laikā biju aizbraucis uz Eiropas kodolpētniecības centru CERN Šveicē. Tā ir vieta, kur radās internēts un pirmais skārienjutīgais ekrāns. Internetu izgudroja tāpēc, lai dokumenti vairs nebūtu jāpāmēsā starp ēkām. Savukārt pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija radās tāpēc, ka CERN pētniecības centrā, kas, starp citu, atrodas 100 metrus zem zemes, ir daudz dažādu iekārtu ar pogām, klaviatūras. Lai to nebūtu tik daudz, tika izgudrota pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija. Blakus CERN ir slavenā Rolex rūpnīca. Un interesanti, ka, piedāvādami uzņēmumam tolaik jauno tehnoloģiju integrēt pulksteņos, saņēmuši nepārprotamu noraidījumu. Tagad mēs esam 30+ gadu vēlāk un nēsājam digitālos pulksteņus...


Ja runājam par elektriskajiem skrejriteņiem - arī tie jau ir ļoti seni, kopš 1930.-1940. gadiem. Tāpat vairāki lielie tirgus spēlētāji jau tolaik bija uzražojuši pirmās elektriskās mašīnas, taču kaut kā tajāvisā pietrūka. Industrija nebija ieinteresēta attīstīt elektromobiļus, jo dīzeļdegviela, gāze un viss cits bija lētāks un pieejamāks par elektrību. Tāpēc es teiktu, ka laiks, pieprasījums un piedāvājums ir tie, kas noteiks tehnoloģiju attīstītību.


Starp citu, pirms kāda laika man radās interese papētīt dažādas idejas - kā tās radušās, kas pasaulē ir izgudrots. Atradu avotu, kur bija salīdzinātas mājsaimniecību elektriskās un elektroniskās iekārtas un to funkcijas dažādos laikos. Un tur atklājās, ka, piemēram, Amerika piķi mājsaimniecību praktiskuma ziņā bija sasniegusi 1930. gados. Piemēram, ledusskapjos toreiz tika iebūvēti rotējami plaukti, bija atsevišķi plaukti dažādiem produktiem, ko var pielāgot savām vajadzībām, saldētavas bija ar dažādiem temperatūras līmeņiem. Dažbrīd liekas, ka ejam atpakaļ, jo tagad pārsvarā visu gribam minimālu, pēc iespējas vienkāršu.


Turklāt jebkuras idejas īstenošana ir risks. Mūsdienās līdz ar inflācijas pieaugumu un apkārtējo situāciju, kas ir tik trauksmaina, cilvēki aizvien retāk izvēlas lieki riskēt. Cilvēkam pēc savas dabas patīk dzīvot komfortā, taču, pastāvīgi esot komforta apstākļos, pat katra mazākā izmaiņa rada satraukumu un domas par to, vai tas ir tā vērts. Patiesībā ir tā -jo lielākā diskomfortā cilvēks dzīvo, jo elastīgāks viņš spēj būt. Pie šādiem noteikumiem cilvēks spēj labāk pielāgoties jebkurām norisēm ap sevi. Arī troksni var pieņemt par normu.


Vai Latvijā trūkst elektronikas inženieru?

Atbilde nebūs viennozīmīga. Jāsāk ar to, ka elektronikas inženieri ir, bet uz kopējā fona salīdzinoši maz. Tajā pašā laikā arī nevarētu teikt, ka Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas pārstāv šo nozari. Elektronikas inženieru nevar būt daudz maza pieprasījuma apstākļos. Mūsu var būt daudz un mēs varam būt spēcīgi, bet, ja nav uzņēmumu, kuriem nepieciešamas mūsu zināšanas jaunu risinājumu radīšanā, speciālisti, visticamāk, aizbrauks.


Tajā pašā laikā ir uzņēmumi, kuri meklē elektronikas inženierus, un ne visi, kas pabeidz elektronikas inženierijas studijas, paliek šajā nozarē. Daudzi pārfoku-sējas uz programmēšanu, projektu vadīšanu, ražošanu. Ir maz savas nozares profesionāļu, kas ir spējīgi un motivēti no nulles izstrādāt jaunus risinājumus.


Pēdējo gadu laikā Latvijā ir parādījušies vairāki jauni uzņēmumi, kas darbojas militāro dronu ražošanas jomā. Viņiem ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi, un tādu Latvijā nav daudz. Un nav tā, ka šādu speciālistu trūkst tikai Latvijā un ka mēs rotējam tikai savā starpā. Līdzīga problēma ir arī citās valstīs, un viņi darbaspēku meklē starptautiskā darba tirgū, arī Latvijā. Vairāki mani kolēģi ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.


Līdzīgi kā citās nozarēs, arī jaunajiem elektronikas inženieriem ir jāspēj sevi pierādīt uzreiz.

Jā! Tāpēc Ventspils Augstskolas studentiem pamatā mēģinām visu mācīt caur praksi. Manis pieminētajos elektronikas inženierijas projektos prakse un teorija ir roku rokā. Vēlamies panākt, lai mūsu studenti ir pietiekami spēcīgi un lai varētu konkurēt darba tirgū.


Kā jūs pats nonācāt pie lēmuma studēt elektroniku?

Elektroniku Ventspils Augstskolā sāku studēt 2010. gadā. Man ļoti patika viss, kas ir tehnisks. Atceros, ļoti negribēju studēt Rīgā. Par to arvien pārliecinos arī tagad, kad strādāju Rīgā. Man nepatīk tā lielpilsētas burzma, troksnis. Man patīk miers un klusums. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka arī pats nāku no mazpilsētas - esmu no Madonas. Mani vecvecāki dzīvoja netālu no Ventspils. Turklāt tolaik elektronikas inženierijas studijas piedāvāja tikai divas augstskolas - Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola. Citur Latvijā šādu izglītību nevarēja iegūt. Ventspilī pabeidzu gan bakalaura, gan maģistra programmu. Vēlāk uzņēmumā, kurā strādāju, radās ideja, ko attīstīt, un es to pārnesu uz savu promocijas darbu. RTU pabeidzu doktorantūru. Man likās pavisam loģiski atgriezties Ventspilī, lai dotu tālāk to, ko esmu ieguvis. Viegli ir kaut ko paņemt un aiziet, bet ir jāmāk arī dot atpakaļ. Šobrīd Ventspils ir manas ģimenes pamata dzīvesvieta.


Avots:

Laikraksts "Ventas Balss", 8. lpp, 22.04.2025.

Rebeka Miksone

Foto: Krists Kūla, https://www.facebook.com/ventasbalss.lv

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas