Intervija ar VeA maģistra programmas “Lietišķo tekstu tulkošana” absolventi Elīnu Dergaču

2024. gada 12. aprīlis

Pastāsti mazliet par sevi!

Mani vienmēr ir interesējušas valodas. Vidusskolā mācījos angļu valodas un vēstures profilklasē. Vidzemes Augstskolā studēju tūrisma organizāciju, bet sapratu, ka tas nav mans lauciņš. Divdesmit viena gada vecumā aizbraucu uz Īriju. 2008. gadā sekmīgu pabeidzu tulkošanas biroja “Lionbridge” mutvārdu tulkošanas studiju kursus Dublinā, kas deva iespēju strādāt par tulci Īrijas tiesās. Tajā laikā “Lionbridge” bija vienīgais tulkošanas birojs, kas oficiāli nodrošināja tulkošanas pakalpojumus Īrijas tiesās. Tolaik vēl pilnu darba slodzi strādāju par lietišķo sekretāri advokātu birojā, bet kā papildu darbs man bija tulkošana tiesās. Īrijā pavadīju 11 gadus. Tur arī iepazinos ar savu vīru. Esam trīs lielisku bērnu vecāki. Angļu valoda ir mūsu ģimenes ikdienas valoda, bērni ir bilingvāli. Atgriežoties Latvijā, zināju, ka noteikti vēlētos turpināt studijas. 2021. gadā pabeidzu rakstveida un mutvārdu tulkošanas programmu Baltijas Starptautiskās akadēmijas Smiltenes filiālē un ieguvu profesionālo bakalaura grādu tulkošanā. Mana motivācija vienmēr ir bijusi mani bērni. Es gribēju, lai viņi var lepni teikt – mana mamma ir tulkotāja un tulce!


Kā izvēlējies studēt VeA? 

Tas notika nejauši, jo, pabeidzot bakalaura studijas, teicu: “Viss, nekad vairs nestudēšu!” Bet nekad nesaki nekad! Sociālo mediju “Facebook” izmantoju ļoti reti, bet tur Tulku un tulkotāju grupā nejauši pamanīju ierakstu par maģistra studiju iespējām Ventspils Augstskolā. Es par to domāju divas nedēļas. Vai tiešām esmu gatava atsākt studijas? Attālinātu studiju iespēja bija izšķirošais faktors manai izvēlei par studijām, jo uz Ventspili nebūtu varējusi izbraukāt. Un tā arī pieteicos studēt maģistra programmā “Lietišķo tekstu tulkošana”. 


Kā izlēmi, ka tieši šī programma būtu piemērota Tev?

Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju programmām vienmēr ir bijusi ļoti laba reputācija, un, ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi tulkošanas jomā, zināju, ka šī programma neapšaubāmi vēl uzlabotu manas zināšanas un prasmes, kā arī veicinātu profesionālo izaugsmi tulkošanas jomā. 


Kādi bija lielākie ieguvumi no studijām un kas visvairāk patika?

Visi kursi bija ļoti noderīgi, bet visvairāk man patika datorizētās tulkošanas kurss pie docētājas Aigas Veckalnes. Es uzzināju visu par jaunākajiem rīkiem. Arī piedāvātās vieslekcijas bija ļoti noderīgas. Manuprāt, mēs bijām un esam ļoti saliedēts kurss, kas arī studiju laiku padarīja vienkāršāku.

 

Vai bija arī kādas grūtības, kas bija jāpārvar?

Kursa darba un maģistra darba izstrāde viennozīmīgi bija galvenie izaicinājumi. Tie prasa nopietnu pašdisciplīnu – jābūt ļoti organizētam, motivētam un īpaši svarīga ir spēja saplānot laiku. 


Vai Tu ieteiktu jauniešiem studēt VeA un kāpēc? 

Visiem, kuriem padodas valodas, es noteikti ieteiktu studēt tulkošanu Ventspils Augstskolā, jo studijas ir ļoti daudzpusīgas, interesantas un iegūtās zināšanas ir praktiski noderīgas. Pats svarīgākais - visi pasniedzēji ir savas jomas profesionāļi ar ilggadēju pieredzi, kuri vienmēr ir gatavi sniegt padomu un palīdzēt, ja ir nepieciešamība. 


Vai, tavuprāt, studijas var apvienot ar darbu? 

Studijas apvienoju gan ar darbu, gan ar ģimeni. Viss ir iespējams, ja pats to vēlas. Mana devīze ir – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt! 


Pastāsti, lūdzu, par savu maģistra darbu! Kāpēc izvēlējies tik interesantu pētījumu par kulinārijas tekstu tulkošanu?

Mēs ar vīru esam gardēži. Jaunībā daudz ceļojām gan pa Īriju, gan citām valstīm – bieži apmeklējām restorānus, nogaršojām dažādus ēdienus. Arī pati daudz gatavoju un mana sirdslieta ir viss par un ap ēdienu. Es aizrautīgi skatos dokumentālos raidījumus gan par slaveniem pavāriem, gan par dažādu produktu pagatavošanas vēsturi un metodēm. Mans grāmatu plaukts ir pārpildīts ar pavārgrāmatām! Pirms pieteicos studijām zināju, ka maģistra darbs ir pati svarīgākā studiju sastāvdaļa, un jau tad es zināju, ka darbu noteikti rakstīšu par kulinārijas speciālo leksiku. Bakalaura studijās no latviešu angļu valodā tulkoju Vijas Ancānes “Maizes grāmatu”. Darbs bija laikietilpīgs, bet ļoti interesants, kā rezultātā arī pati sāku cept maizi ar pašas gatavotu ieraugu. 


Līdzīgi notika arī ar maģistra darbu – tas noteikti nebija viegli, bet tēma mani pašu ļoti interesēja. Manuprāt, kulinārijas tekstu tulkošana, jo īpaši - recepšu tulkošana ir samērā sarežģīts darbs svešvalodas kulinārijas terminu latvisko atbilsmju trūkuma dēļ. Diemžēl dažādas tīmekļvietnes ir pārpildīta ar nekvalitatīviem kulinārijas tekstu – recepšu, ēdienkaršu, ēdienu aprakstu – tulkojumiem, un varbūt mans pētnieciskais darbs iezīmēja šīs tēmas aktualitāti. 


Ko Tu novēlētu saviem kursa kolēģiem no divu gadu programmas, kuri vēl studē t.i. pašreiz raksta maģistra darbu?

Izturību, jo tā noteikti būs vajadzīga! Esiet organizēti, plānojiet laiku, nosakiet sev konkrētus termiņus katrai darba daļai! Strādājiet pie sava darba sistemātiski, tad izdosies!


Pastāsti, kāda ir tulkotāja ikdiena? 

Tulkotājam ir jābūt motivētam, organizētam un labam laika plānotājam. Tulkotāja ikdiena ir ļoti interesanta, jo jātulko dažādu veidu teksti. Tulkojot vienmēr ir kaut kas jāpapēta padziļināti, jāmeklē terminu definīcijas, to atbilsmes un jārisina radušās tulkošanas problēmas. Tulkotāja darbs noteikti uztur asu prātu!


Vai turpināsi strādāt tulkošanas jomā un ko Tu novēli sev?

Jā, tulkošana ir mana pamatnodarbošanās un noteikti turpināšu tulkot. Vēlos, lai kādreiz piepildās mans sapnis - tulkot pavārgrāmatu! 


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas