12. aprīlī, atzīmējot Starptautisko kosmosa lidojumu dienu, pasaules uzmanības lokā ir jaunākā NASA Mēness misija, kuras dalībnieki uzstādījuši jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā. Taču kosmoss šodien vairs nav tikai lielvalstu privilēģija. Arī Latvija arvien aktīvāk sevi piesaka šobrīd tik nozīmīgajā zinātnes jomā. Kopš pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) mūsu valsts ir īstenojusi vairāk nekā 120 projektus, iesaistot desmitiem organizāciju un piedaloties starptautiski nozīmīgos projektos. Piemēram, tiek attīstīta globāla mēroga kosmosa infrastruktūra kopā ar Ventspils Augstskolu un uzņēmumu VIRATEC, bet Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmums "Allatherm" piedalās projektā "Lunar Gateway". Kosmoss šodien ir praktiska un strauji augoša zinātnes nozare, kas ietekmē mūsu ikdienu, ekonomiku, drošību un attīstību.

Kopš pievienošanās Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) mūsu valsts ir īstenojusi vairāk nekā 120 projektus, iesaistot desmitiem organizāciju un piedaloties starptautiski nozīmīgos projektos. Piemēram, tiek attīstīta globāla mēroga kosmosa infrastruktūra kopā ar Ventspils Augstskolu un uzņēmumu VIRATEC, bet Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmums "Allatherm" piedalās projektā "Lunar Gateway". Kosmoss šodien ir praktiska un strauji augoša zinātnes nozare, kas ietekmē mūsu ikdienu, ekonomiku, drošību un attīstību.

Viens no Latvijas pazīstamākajiem kosmosa pētniekiem ar starptautisku vārdu, Andris Slavinskis, uzņēmuma Nanocraft līdzdibinātājs un profesors, kurš vada doktorantus Rīgas Tehniskajā universitātē un Tartu Universitātes observatorijā, uzsver – dzīvojam laikā, kad robežas starp iespējamo un neiespējamo strauji izplūst. Viņa profesionālā pieredze kosmosa tehnoloģiju jomā veidojusies kopš 2012. gada, strādājot Tartu Universitātes observatorijā, kur galvenais fokuss ir elektriskās Saules vēja buras (E-sail) un CubeSat satelītu attīstība. Elektriskā Saules vēja bura ir kosmosa dzinējspēka tehnoloģija, kas izmanto Saules vēja daļiņu plūsmu un elektriski uzlādētus vadus, lai bez degvielas radītu vilci un pārvietotu kosmosa kuģi. Savukārt CubeSat satelīti ir mazi, modulāri un salīdzinoši lēti satelīti, kas ļauj ātrāk un pieejamāk attīstīt un testēt kosmosa tehnoloģijas un veikt zinātniskus pētījumus. A. Slavinska darbs saistīts arī ar starptautiskām iniciatīvām – viņš piedalījies "ESTCube" satelītu izstrādē, veicinājis "Comet Interceptor" misijas attīstību Eiropas Kosmosa aģentūrā, kā arī guvis pieredzi NASA Ames pētniecības centrā un Aalto universitātē Somijā.

Runājot par citplanētu izpēti, kas ir planētas ap citām zvaigznēm kā Saule, A. Slavinskis skaidro - lai gan zinātniekiem jau ir pierādījumi par to eksistenci, to tieša novērošana joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta. Planētas šādā kontekstā ir salīdzināmas ar sīkiem graudiņiem blakus milzīgam gaismas avotam – zvaigznei –, tāpēc pētniekiem nākas analizēt niecīgu atstarotās gaismas daudzumu no ļoti liela attāluma. Tieši šādu izaicinājumu risināšanai tiek izstrādāti jauni koncepti, tostarp tehnoloģijas, kas balstās uz saules vēja elektrisko buru un potenciāli varētu ļaut sasniegt un pētīt šādas tālas planētas.

Šie projekti nav tikai teorētiski, tajos iesaistās arī Latvijas uzņēmumi un tehnoloģiju izstrādātāji. Piemēram, nozīmīga ir Latvijas uzņēmuma "Deep Space Energy" izstrādāta tehnoloģija, kas izmanto radioizotopus enerģijas iegūšanai. Sākotnēji tiek ģenerēts siltums, kas pēc tam pārvērsts elektrībā. Šāds risinājums ir īpaši būtisks misijām, kas dodas tālu prom no Saules, kur vairs nav pietiekami daudz saules gaismas bateriju uzlādei.

Īpaši nozīmīga ir Latvijas piedalīšanās globālās kosmosa misijās. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas uzņēmuma dalība NASA un Eiropas Kosmosa aģentūras kopprojektā "Lunar Gateway", kurā tiek izstrādāts inovatīvs ksenona uzpildes kompresors un siltuma vadības sistēma – risinājumi, kam šobrīd nav analogu pasaulē. Savukārt Ventspils Augstskola sadarbībā ar tās spin-off uzņēmumu VIRATEC attīsta tehnoloģijas, kas ļaus Latvijai kļūt par daļu no globālā kosmosa antenu tīkla, nodrošinot komunikāciju, izsekošanu un telemetrijas pakalpojumus Mēness un dziļā kosmosa misijām. Šādas iniciatīvas apliecina, ka Latvijas uzņēmumi spēj radīt augstas pievienotās vērtības inovācijas un būt konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū.

Kā atzīst A. Slavinskis, kosmosa nozare jau šodien būtiski uzlabo arī dzīves kvalitāti uz Zemes un palīdz risināt sabiedrībai svarīgas problēmas. Piemēram, Zemes novērošanas satelīti sniedz detalizētus datus par vidi, dabas resursiem un infrastruktūru, kas ļauj valstīm pieņemt precīzākus un efektīvākus lēmumus.

"Zemes novērošanas satelīti ļauj noteikt mežu daudzumu, ūdens kvalitāti un to, kur kas atrodas. Mēs varam salīdzināt šos datus ar valsts datubāzēm, meklēt nesakritības vai tās atjaunot. Tas ir ļoti svarīgi tautsaimniecībai un mūsu resursu pārvaldībai," stāsta pētnieks.

Latvijā šie dati jau tiek izmantoti praksē – ezeru kvalitātes novērtēšanā, lauksaimniecības analīzē, infrastruktūras uzraudzībā un nelegālās būvniecības identificēšanā. Kosmosa tehnoloģijas vienlaikus nodrošina arī modernus sakaru risinājumus un būtisku ieguldījumu drošībā.

"Jebkurš var iegādāties satelīta interneta uztveršanas staciju un izmantot internetu, kas iet caur kosmosu. Internets strādā ļoti labi, ir ātrs un stabils," skaidro zinātnieks. Savukārt aizsardzības jomā satelīti palīdz saprast, kas notiek frontes līnijā vai pie robežām.

Kosmosa nozare vienlaikus ir arī viens no perspektīvākajiem karjeras virzieniem jaunajiem speciālistiem. Tā piedāvā iespēju strauji attīstīties un salīdzinoši īsā laikā sasniegt augstu profesionālo līmeni.

"Kosmosa nozare ir starpdisciplināra. Apgūstot kosmosa tehnoloģijas, cilvēks apgūst ļoti daudzas jomas. Tiem, kas domā par nākotnes profesiju, labā ziņa ir tā, ka Latvijā kosmosa projektos vēl daudzas pozīcijas nav aizpildītas. Ja jaunietis tagad sāk darboties šajā jomā, pēc desmit gadiem viņš var būt pieredzējis pētnieks ar doktora grādu," karjeras iespējas ieskicē A. Slavinskis.

A. Slavinskis min arī piemērus, kas apliecina jaunās paaudzes interesi par kosmosa nozari – pat vidusskolas līmenī jaunieši jau iesaistās pētniecībā un strādā pie zinātniskām publikācijām. Kā uzsver pētnieks, kosmosa nozarē viens pats neko nevar paveikt – nepieciešama cieša sadarbība ar inženieriem, zinātniekiem un citiem speciālistiem. Vienlaikus nozarē arvien aktīvāk iesaistās arī pieredzējuši uzņēmēji, un, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, šādas aktivitātes ir būtiski pieaugušas. Gandrīz visi projekti šajā jomā ir starptautiski, kas nozīmē, ka darbs notiek globālā vidē.

A. Slavinskis atgādina, ka kosmosa izpēte ir gan praktiska, gan filozofiska joma, kas rosina domāt par cilvēces vietu Visumā. Lai arī pilnīga Visuma izpratne, iespējams, nekad netiks sasniegta, tieši šis izaicinājums virza attīstību un ļauj arī Latvijai arvien pārliecinošāk nostiprināt savu vietu globālajā kosmosa nozarē.

Latvijas kosmosa nozares attīstībā būtiska loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kas koordinē valsts dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā un veido kosmosa politiku. No 2021. līdz 2025. gada jūnijam Latvijas organizācijām EKA programmās piešķirts finansējums 12,1 miljona eiro apmērā, ar kura atbalstu īstenoti 73 projekti, vairāk nekā 80% līdzekļu novirzot pētniecībai un attīstībai. Latvija kopš 2020. gada ir EKA asociētā dalībvalsts, un ministrija turpina darbu, lai nodrošinātu valsts aktīvu līdzdalību nākamajā sadarbības periodā no 2027. līdz 2034. gadam.

Avots: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/latvija-spozi-mirdz-kosmosa-izpetes-karte

Stāsts veidots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.