Lilita Sproģe: ''Ceļš uz zinātnieka karjeru ir ilgs un sarežģīts''

2026. gada 18. augusts

Zinātne ir daudz tuvāk ikdienas dzīvei, nekā varētu šķist. Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe pirms tam gandrīz desmit gadus strādājusi par Ventspils pašvaldības ainavu arhitekti. Tāpēc intervija bija ne tikai par zinātni un jauno zinātnieku sagatavošanu, bet arī par to, ko sagaidīt no arvien neprognozējamākajiem laikapstākļiem, kā arī par mākslīgā intelekta radītajiem riskiem.

Foto: Krists Kūla, Ventas Balss

Kāds bija jūsu ceļš no Ventspils pašvaldības ainavu arhitektes līdz reģionālās augstskolas Doktorantūras skolas vadītājai?

Ventspils Augstskolā (VeA) strādāju kopš 2025. gada februāra. Tajā laikā man jau bija iegūts doktora grāds ainavu arhitektūrā, tāpēc zinātne man nebija sveša. Doktora disertāciju aizstāvēju aptuveni tajā pašā laikā, kad sāku darbu Ventspils pašvaldībā. Man kā cilvēkam, kurš nav dzimis Kurzemē, tas bija īpašs izaicinājums, jo vairāk tāpēc, ka Ventspilij jau tolaik bija savs raksturīgs rokraksts ainavu arhitektūrā. Interese par dabu un zinātni mani aizveda līdz doktora grāda iegūšanai. Gandrīz desmit gados, strādājot par ainavu arhitekti Ventspilī, esmu guvusi ļoti vērtīgu pieredzi. Tā kā Ventspilī izveidoju ģimeni, ar prieku turpinu šeit profesionālo darbību arī izglītības jomā, sniedzot atbalstu doktorantiem. Turklāt arī VeA man nebija sveša – šeit pabeidzu doktorantūras teorētisko kursu ekonomikā.


Tātad jums bija pietiekama motivācija uzņemties VeA Doktorantūras skolas vadīšanu?

VeA doktorantūra ir interesanta ar to, ka divas tās studiju programmas tiek īstenotas kopā ar vairākām augstskolām, tostarp ārvalstu universitātēm. Tas paver plašākas iespējas doktorantu personīgajai izaugsmei un profesionālo kontaktu veidošanai. Protams, vienlaikus ir nepārtraukti jāattīsta arī zinātniskās pētniecības kvalitāte. Pašlaik notiek ļoti saspringta cīņa par zinātnes finansējumu. Valsts līmenī par to norisinās aktīvas diskusijas, un ceru, ka tās veicina arī sabiedrības interesi par zinātni. Latvija nav starp valstīm ar ļoti augstu zinātnieku īpatsvaru, tādēļ VeA doktorantūra ar tās starptautisko vidi mani ātri aizrāva. Ar prieku iesaistījos starptautiskajos projektos, jau pirmajā pusgadā devos komandējumā uz Austriju – uz universitāti, ar kuru jau sadarbojamies un gatavojam vēl vienu kopīgu doktorantūras programmu informācijas tehnoloģiju jomā.


Jūs pieminējāt kopīgās doktorantūras studiju programmas. Ar kurām augstskolām VeA tās īsteno?

Jau minēju divas kopīgās programmas sadarbībā ar Austrijas universitātēm. Patlaban noslēguma posmā ir trešās studiju programmas sagatavošana licencēšanai un akreditācijai. Tā tiks īstenota sadarbībā starp VeA, Vidzemes Augstskolu un divām ārvalstu universitātēm – Austrijā un Portugālē.

Līdz ar to katrai VeA fakultātei būs sava doktorantūras programma. Tāpat sadarbojamies ar universitātēm Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā.

Uzskatu, ka doktorantiem ir īpaši svarīgi paplašināt redzesloku, veidot starptautiskus kontaktus, padziļināt pētniecības tēmas un pilnveidot pētījumu metodoloģisko kvalitāti. Tas palīdz labāk sagatavoties doktora disertācijas aizstāvēšanai, kas ir pirmais un vienlaikus arī sarežģītākais solis zinātniskajā karjerā.


Kas ir lielākais izaicinājums zinātnieka karjeras sākumā?

Lai iegūtu doktora grādu, ar disertācijas uzrakstīšanu vien nepietiek. Nepieciešamas starptautisku ekspertu recenzijas, publikācijas starptautiskos zinātniskajos izdevumos un disertācijas aizstāvēšana starptautiskas komisijas priekšā. Tas viss līdztekus pamatdarbam prasa arī labas svešvalodu zināšanas.

Ceļš uz zinātnieka karjeru ir ilgs un sarežģīts. Turklāt jaunajiem pētniekiem nepārtraukti jāmeklē un jāpiesaista finansējums saviem pētījumiem, lai vēlāk varētu iesaistīties starptautiskos projektos un piesaistīt papildu finansējumu.

Arī es pati, darbojoties Latvijas Ainavu arhitektu asociācijā, kur esmu priekšsēdētāja vietniece, piedalos starptautiskā pētniecības projektā. Tas saistīts ar klimata riskiem, ainavas pārmaiņām, šo procesu izpēti un apmācību, izmantojot arī mākslīgā intelekta rīkus. Mainās arī profesionālā izglītība starptautiskajā vidē. Mūsu doktorantūra piedalās starptautiskajā projektā NextTechTalents, kurā tiek pētīts, kā jaunie zinātnieki varētu ciešāk integrēties industrijā. Tā ir kopēja tendence visā Eiropā.


Kāda situācija šajā jomā ir Latvijā?

Latvijā zinātnieki lielākoties strādā izglītības nozarē. Taču viņi varētu daudz plašāk izmantot savas zināšanas un prasmes arī rūpniecībā un tehnoloģiju nozarē. Ir svarīgi saprast, kā iesaistīt jaunos zinātniekus uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju attīstībā, lai pētījumi tiktu veikti arī uzņēmumos. VeA jaunajiem doktorantiem šāda iespēja jau ir. Viņi var veikt pētījumus savā uzņēmumā, vienlaikus saņemot finansējumu studijām doktorantūrā un iegūstot augsta līmeņa starptautisku ekspertu vērtējumu. Kad sāku strādāt VeA, mūsu zinātnisko un pētniecisko darbību, tostarp doktorantu darbu, vērtēja starptautiski eksperti no dažādām valstīm un kontinentiem. Starp citu, eksperti vērtēja ne tikai augstskolu, bet arī pašu Ventspili. Viņi bija patīkami pārsteigti, ka pilsētā ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu ir sava koncertzāle, attīstīta sporta infrastruktūra un plašas iespējas atpūtai dabā.


Ar ko Doktorantūras skola atšķiras no doktorantūras?

Ventspilī Doktorantūras skola tika izveidota 2022. gadā, taču trīs gadu doktorantūras studiju programmas Ekonomikas un pārvaldības fakultātē un Tulkošanas studiju fakultātē tika izveidotas divus līdz trīs gadus agrāk.

Tā nav skola tradicionālajā izpratnē. Mēs nenodarbojamies ar mācīšanu, bet gan organizējam procesu, lai sniegtu jaunajiem zinātniekiem mērķtiecīgu atbalstu pētnieciskajā darbā, piesaistot arī starptautiskās sadarbības iespējas, piemēram, Erasmus+ programmu. Doktorants jau no pirmajām studiju dienām var doties praksē uz Franciju vai Spāniju, lai strādātu pie sava promocijas darba, saņemot konsultācijas un mentoru atbalstu no attiecīgās universitātes profesoriem. Tā ir ļoti vērtīga iespēja, kas lielajās universitātēs ne vienmēr ir tik viegli pieejama kā pie mums.


Kā Latvija izskatās uz citu Eiropas valstu fona pēc jauno zinātnieku, tostarp doktorantūras absolventu, skaita?

Latvijā doktora grādu ik gadu iegūst aptuveni 130 doktorantūras absolventu. Salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm tas ir ļoti maz. Tajā pat laikā iestājās doktorantūrā pērn 848 doktoranti. Līdz šim ceļš līdz doktora disertācijas aizstāvēšanai vidēji ilga piecus gadus. Tas ir ilgs laiks. Jāatzīmē, ka Rietumeiropā zinātņu doktoru skaits būtiski ietekmē arī sabiedrības interesi par zinātni kopumā. To veicina arī plašsaziņas līdzekļu uzmanība zinātnei un pētniecībai. Daudzās valstīs zinātniskos žurnālus var iegādāties jebkurā preses tirdzniecības vietā – avīžu kioskā, lidostā vai degvielas uzpildes stacijā. Latvijā tas vēl nav tik izteikti.


Kāpēc Latvijā tik maz doktorantu iegūst doktora grādu?

Doktorantūras studiju programma nav studijas ierastajā izpratnē – tas galvenokārt ir pētnieciskais darbs. Pirmais gads tiek veltīts sagatavošanās darbam. Otrajā gadā tiek precizēta pētījuma metodoloģija un sagatavotas publikācijas ārvalstu zinātniskajiem izdevumiem. Pēc tam seko datu vākšana, intervijas un gatavošanās disertācijas aizstāvēšanai. Ne visi doktoranti var atļauties tik ilgu laiku veltīt studijām. Lielākā daļa paralēli strādā, daudziem izveidojas ģimene. Tāpēc ne visi, kuri iestājas doktorantūrā, nonāk līdz promocijas darba aizstāvēšanai, vai arī šis process ieilgst uz vairākiem gadiem.

Jaunais doktorantūras modelis paredz doktorantiem atalgojumu par nepilnas slodzes darbu, vienlaikus saglabājot viņu darba vietu. Doktorantūras skola jaunajiem pētniekiem sniedz vispusīgu atbalstu, tostarp palīdz piesaistīt grantus pētījumu īstenošanai. Pašlaik VeA un Vidzemes Augstskolas kopīgajā doktorantūras programmā pētniecības grantu ir saņēmuši četri doktoranti katrā no augstskolām.


Cik daudz doktoranti var izmantot MI rīkus, gatavojot promocijas darbu, un vai to iespējams pārbaudīt?

Tāpat kā jebkurš students, arī doktorants tiek pārbaudīts attiecībā uz plaģiātismu. Taču tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, nesot gan ieguvumus, gan riskus. Automatizāciju var un vajag izmantot, lai netērētu laiku tehniskām lietām, piemēram, komatu meklēšanai vai atsauksmju noformēšanai. Savukārt laiks jāvelta saturam un oriģinālām idejām, un tieši šajā jomā plaģiātam nav vietas. Tā ir obligāta akadēmiskās ētikas prasība. Teksta oriģinalitāti mūsdienās jau ir iespējams pārbaudīt. Nākamais solis MI attīstībā būs izmantoto attēlu oriģinalitātes apliecināšana. Šeit paveras plašs diskusiju lauks, un pasaulē jau ir sākušās pirmās tiesvedības. Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā, kad arvien lielāka uzmanība jāpievērš datu, tostarp zinātnisko datu, drošai glabāšanai. Ik pa laikam rodas bažas arī par atvērtās zinātnes principiem, kas saistīts ar pieaugošo krāpniecības gadījumu skaitu. Tāpēc ir ļoti svarīgi prast analizēt datu avotus. Tā jau ir kļuvusi par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu.


Kā saprast, ka informācijas avotam var uzticēties?

Meklējiet atsauksmes, nepaļaujieties tikai uz vienu informācijas avotu un izmantojiet zinātnisko pētījumu datubāzes. Ir daudz platformu, kurās apkopoti pētījumi un zinātniskās publikācijas dažādās nozarēs. Jāņem vērā, ka datu avotus un valodu modeļu piedāvāto informāciju nosaka automātiski algoritmi, kas balstās uz prognozēm par jūsu meklēšanas paradumiem. Šādus rīkus izmanto visi – tie paātrina informācijas meklēšanu, taču saņemtās atbildes vienmēr ir jāpārbauda, lai pārliecinātos par to pareizību un precizitāti. Nedrīkst aizmirst arī to, ka tas ir bizness uzņēmumiem, kuri nodrošina piekļuvi šīm datubāzēm.


Vai riski, kas saistīti ar neironu tīklu un MI izmantošanu, neliks atgriezties pie vecajām informācijas uzglabāšanas un apkopošanas metodēm?

Kas var garantēt, ka arī vecās metodes netiks ģenerētas ar automatizētiem rīkiem? Domāju, ka pats svarīgākais ir saglabāt spēju analizēt un diskutēt. Tā būs vērtība, kas arī turpmāk būs jāattīsta. Mūsdienu automatizētie modeļi spēj apstrādāt ne tikai tekstus, bet arī mutvārdu saziņu. Jaunieši arvien retāk savā starpā sarakstās un arvien biežāk ierunā tekstu, kuru mākslīgais intelekts pēc tam pārvērš rakstiskā formā. Mainās paaudzes un līdz ar tām arī saziņas valoda.

Pētnieki jau šobrīd analizē, kā notiek komunikācija starp dažādu paaudžu cilvēkiem. Personiskā komunikācija joprojām ir ļoti svarīga. Tikpat svarīgi ir sargāt savus personas datus un arī savu prātu – nepiesārņot to ar degradējošu informāciju, saglabāt interesi par pasauli, zinātkāri un nepārtraukti attīstīties.


Pastāstiet par savu ceļu zinātnē.

Uzaugu nelielā ciematā Augšdaugavas novadā, un mans ceļš uz skolu veda cauri muižas parkam. Pēc 9. klases iestājos Daugavpils Mākslas vidusskolā. Taču mani vienmēr interesēja ne tikai māksla, bet arī struktūra un pēctecība. Tāpēc pēc vidusskolas izvēlējos studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, kur ieguvu bakalaura, maģistra un doktora grādu. Laikā, kad rakstīju maģistra un doktora darbu, vēl nebija tik daudz automatizētu datubāzu kā šodien. Lielākā daļa darba bija jāveic manuāli.


Kāpēc doktora pētījumā izvēlējāties Latvijas ūdensdzirnavu un mazo hidroelektrostaciju ainavas?

Doktora promocijas darbā attīstīju tēmu, kuru biju aizsākusi jau maģistra darbā, pētot ūdensteču ainavas. Latgale, kur uzaugu, ir bagāta ar ūdens resursiem. Savukārt studiju laikā Jelgavā piedzīvoju arī plašus plūdus. Šī tēma mani ļoti interesēja, un doktora disertācijā to sašaurināju, pievēršoties ūdensdzirnavām un mazajām hidroelektrostacijām. Vācot materiālus, daudz braucu pa Kurzemi, Vidzemi un Latgali, piedalījos nozares konferencēs Vācijā un citās valstīs, ievērojami paplašinot savu redzesloku. Pētot ūdensdzirnavas, iepazinu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Iedomājieties – savulaik Latvijā bija vairāk nekā 600 ūdensdzirnavu. Daudzas no tām ir neatgriezeniski zudušas, gadu gaitā ainavas ir būtiski mainījušās, un daba ir pārņēmusi agrākās hidrobūves. Piemēram, Būšnieku ezera dzirnavas vairs nav iespējams atjaunot.

Starp citu, savā doktora disertācijā pētīju arī Dursupes dzirnavas Talsu novadā, kur nesen pēc spēcīgām lietusgāzēm tika pārrauts ezera dambis un applūda plaša apkārtējā teritorija.


Vai savos pētījumos jau tolaik saskatījāt kādas pazīmes, kas varēja liecināt par notikumiem, kuri nesen piedzīvoti Talsu novadā?

Dursupes dzirnavas apsekoju jau 2012. gadā. Mani vairāk interesēja kultūrvēsturisko ēku, būvju un kultūras mantojuma objektu pārvaldību mehānismi, tostarp seno dzirnavu slūžu pārvaldība. Daudzas senās hidrobūves, kas joprojām atrodas pie aktīvām ūdenstilpēm, ir atstātas novārtā, tostarp neskaidro īpašumtiesību dēļ. Mēs viesojāmies Čehijā, kur pēc traģiskajiem plūdiem, kas notika pirms vairāk nekā desmit gadiem, augštecēs tika uzstādīti sensori. Kolēģi stāstīja, ka, tiklīdz tiek saņemts signāls par strauju ūdens līmeņa celšanos augštecē, viņiem ir aptuveni viena stunda, lai no iespējamajām applūšanas vietām evakuētu cilvēkus un dzīvniekus.

Domāju, ka arī Latvijā šādas situācijas atkārtosies, un notikumi Talsu novadā to skaidri apliecina. Klimata pārmaiņu apstākļos pašvaldībām būtu ļoti nopietni un mērķtiecīgi jāizvērtē neparedzēta ūdens slodzes pieauguma riski, piesaistot būvinženierus. Iespējams, būtu vērts iepazīt un pārņemt citu valstu pieredzi, kuras ar līdzīgām situācijām saskaras jau ilgāku laiku.


Avots: Ventas Balss, www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/54564-lilita-sproge-cels-uz-zinatnieka-karjeru-ir-ilgs-un-sarezgits

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 16. novembris
19. novembrī plkst. 14.00 D104. auditorijā Ventspils Augstskolā notiks STEM kluba atklāšana, kurā skolēniem un skolotājiem būs iespēja iepazīt augstskolas laboratorijas, izmēģināt tehnoloģiju iespējas un uzzināt par iespējām saņemt atbalstu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. STEM klubs Ventspils Augstskolā veidots kā vieta, kur skolēni varēs paplašināt savas zināšanas un praktiskās prasmes zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Tas būs piemērots gan skolēniem, kuri vēlas mērķtiecīgi gatavoties mācību priekšmetu olimpiādēm vai saņemt konsultācijas savu zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) izstrādē, gan tiem, kuri vienkārši vēlas izzināt ko jaunu un praktiski darboties programmēšanas, elektronikas, fizikas, matemātikas un robotikas jomās. Reģistrācijas anketa pieejama šeit: https://forms.gle/opDYMTEVE19steuJA STEM kluba atklāšanas pasākumā apmeklētāji varēs iepazīt vairākus tehnoloģiju un zinātnes virzienus, tostarp spēļu izstrādi, 3D modelēšanu, programmēšanu un digitālo modelēšanu. No datorspēļu izstrādes līdz 3D pasaulei Viens no STEM kluba darbības virzieniem būs spēļu izstrāde, kur skolēni varēs iepazīt datorspēļu veidošanas procesus un dažādus šajā jomā izmantotos rīkus. Nodarbībās būs iespēja apgūt spēļu izstrādes pamatus, veidot spēļu kartes un lietotāja saskarnes, kā arī padziļināti pievērsties vizuālo efektu, tekstūru un animāciju radīšanai. Tiks izmantotas tādas izstrādes vides kā Unreal Engine, Unity un Godot , savukārt 3D modelēšanai un animāciju veidošanai – Blender . Skolēniem būs iespēja ne tikai iepazīt šo programmu funkcionalitāti, bet arī uzzināt, kā Blender izveidotos objektus un animācijas iespējams izmantot spēļu dzinējos. Arī iesācēji varēs iesaistīties, iepazīstot spēļu izstrādes vizuālo un radošo pusi. Programmēšana praktiskai problēmu risināšanai STEM kluba programmēšanas nodarbībās skolēni iepazīsies ar digitālajiem rīkiem un to praktisko pielietojumu. Viena no piedāvātajām tēmām būs versiju kontrole, izmantojot Git sistēmu. Dalībnieki apgūs, kā pārvaldīt failu izmaiņas, saglabāt dažādas to versijas un sadarboties kopīgos digitālos projektos. Savukārt nodarbībā par Saules sistēmas modelēšanu skolēni veidos digitālu debess ķermeņu kustības modeli, iepazīstot vienkāršotu trīs ķermeņu problēmu. Šī nodarbība ļaus izprast, kā programmēšanu iespējams izmantot fizikas procesu modelēšanā un dabas parādību izpētē. Abas tēmas veidotas tā, lai tajās varētu iesaistīties arī skolēni bez iepriekšējām programmēšanas zināšanām. Atbalsts jaunajiem pētniekiem STEM klubs būs arī iespēja skolēniem spert pirmos soļus pētniecībā un īstenot savas zinātniski pētnieciskās idejas. Ventspils Augstskolā skolēni varēs iepazīt augstskolas laboratorijas un uzzināt par iespējām saņemt konsultācijas un atbalstu ZPD izstrādē. Klubs paredzēts arī tiem, kuri vēlas padziļināti apgūt kādu mācību priekšmetu un gatavoties olimpiādēm, konsultēties ar pasniedzējiem vai vienkārši attīstīt savu interesi par zinātni un tehnoloģijām.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 10. novembris
Aicinām piedalīties reģionālajā konferencē “Bioekonomikas pētījumu rezultāti reģionu attīstībai”, kas notiks 2026. gada 12. novembrī plkst. 10:00-13:00, D104. auditorijā, Ventspils Augstskolā, Inženieru ielā 101, Ventspilī . Konference Ventspilī ir daļa no reģionālo konferenču cikla, kura mērķis ir iepazīstināt sabiedrību un lēmumu pieņēmējus ar aktuālajiem bioekonomikas pētījumu rezultātiem , veicināt diskusiju par Latvijas reģionu ekonomisko potenciālu un stiprināt izpratni par meža nozares lomu valsts tautsaimniecībā. Konferencē tiks aplūkoti pētījumi par Kurzemes ekonomisko attīstību un meža un saistīto nozaru sociālekonomisko ietekmi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā meža nozare ietekmē nodarbinātību, uzņēmējdarbības attīstību un ienākumu veidošanos reģionā, kā arī iespējām palielināt vietējo resursu izmantošanas efektivitāti. Pasākumu organizē biedrība “Latvijas Koks” sadarbībā ar Ventspils Augstskolu, ar Meža attīstības fonda atbalstu. Papildu informācija un reģistrācija pieejama: https://latforin.lv/lv/regionalaskonferences Dalībai konferencē aicināti pieteikties uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, pētnieki, studenti, meža nozares profesionāļi un ikviens interesents, kuru interesē Kurzemes un Latvijas ekonomiskā attīstība.
Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
Ventspils Augstskola projekta COLOURS ietvaros aicina pieteikties Biznesa idejas attīstības finansējumam. Tas paredzēts komandām, kuras piedalījās COLOURS CoLab / Koprades forumā “MI un digitālie risinājumi veselības aprūpes attīstībai reģionos”, kas notika 2026. gada 27.–29. oktobrī Ventspilī. Kam paredzēts finansējums? Finansējums ļauj turpināt forumā aizsākto ideju attīstību arī pēc pasākuma. To var izmantot, lai pārbaudītu ideju pie potenciālajiem klientiem vai lietotājiem, izstrādātu prototipu, MVP vai demo versiju, attīstītu tehnisko risinājumu un dizainu, sagatavotu mārketinga materiālus vai plānotu nākamos soļus uzņēmējdarbībā. Cik liels ir atbalsts? Vienai komandai – 3000 EUR. Finansējumu var saņemt līdz trim komandām. Finansējums jāizmanto 6 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Naudu komandai tieši nepārskaita. Ventspils Augstskola apmaksā vai atmaksā tikai iepriekš saskaņotus un attiecināmus izdevumus, kas nepieciešami idejas attīstībai. Kas var pieteikties? Komandas, kurās ir 2–5 COLOURS alianses partneraugstskolu studenti (bakalaura, maģistra vai doktora studiju līmenī). Komanda ir piedalījusies forumā, un tās ideja ir saistīta ar foruma tematu un tajā izvirzītajiem izaicinājumiem. Ventspils Augstskolas students komandā nav obligāts. Kas jāiesniedz? Biznesa idejas attīstības finansējuma pieteikuma veidlapa. Budžeta tāmes veidlapa (provizoriska tāme 3000 EUR apmērā). Komandas ētikas pašdeklarācija. Katra komandas dalībnieka apliecinājums par studējošā statusu, piemēram, augstskolas izsniegta izziņa. Veidlapas: https://drive.google.com/drive/folders/1N-2PrY6dQWn7lg9KTOVQfKrmojk9N5_9 (angļu valodā: https://drive.google.com/drive/folders/1BPz2iioZz76udexH0upZ5tYyn3RfOI6Q ) Kā vērtēs pieteikumus? Žūrija vērtēs pieteikumus pēc pieciem kritērijiem, katrā piešķirot līdz 10 punktiem: stratēģiskā atbilstība COLOURS un foruma tematam; pieteikuma kvalitāte un skaidrība; potenciālā ietekme; īstenojamība; ilgtspēja un tālākās attīstības potenciāls. Lai pieteikums pretendētu uz finansējumu, tam kopā jāiegūst vismaz 35 no 50 punktiem un katrā kritērijā – vismaz 5 punkti. Termiņš un iesniegšana Pieteikumu latviešu vai angļu valodā sūtiet Ventspils Augstskolas Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājam Elvisam Braunam uz e-pastu elviss.brauns@venta.lv līdz 2026. gada 4. decembrim. Rezultātus paziņosim ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc termiņa beigām. Jautājumu gadījumā rakstiet uz elviss.brauns@venta.lv .
Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
13. novembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais seminārs “Andromedas galaktikas dubultkodola noslēpums” (The Mystery of the Double Nucleus in the Andromeda Galaxy), ko vadīs pētniece prof. Elena Baņņikova. Seminārs tiek organizēts JIVE Latvia konsorcija aktivitāšu ietvaros, veicinot starptautisko zinātnisko sadarbību un zināšanu apmaiņu radioastronomijas un astrofizikas jomā. Andromedas galaktika ir viena no mūsu Piena Ceļam tuvākajām lielajām galaktikām, taču tās centrā joprojām slēpjas zinātniski intriģējošs noslēpums. Novērojumi atklājuši neparastu dubultkodola struktūru, kas raisījusi jautājumus par galaktikas centrā notiekošajiem procesiem un to iespējamo izcelsmi. Kas patiesībā veido šo dubultkodolu, un ko tas var atklāt par galaktiku uzbūvi un attīstību? Seminārā prof. Elena Baņņikova iepazīstinās ar Andromedas galaktikas centrālās daļas izpēti*, zinātniskajām hipotēzēm un pētījumu rezultātiem, kas palīdz labāk izprast šo neparasto astronomisko parādību. Dienas programma: 9.30-10.00 reģistrēšanās un rīta kafija 10.00-12.00 zinātniskais seminārs Ventspils Augstskolā, D407. auditorijā 12.00-18.00 Irbenes kompleksa apmeklējums un diskusijas Semināram var pieslēgties arī attālināti, klikšķinot šeit: meet.google.com/joc-ywsi-kmn Seminārs sniegs iespēju ne tikai padziļināt zināšanas par aktuāliem astrofizikas pētījumiem, bet arī veicināt zinātnisko diskusiju, pieredzes apmaiņu un turpmākās sadarbības iespējas. Savukārt Irbenes kompleksa apmeklējums ļaus iepazīt VSRC pētniecības infrastruktūru un tās nozīmi starptautiskajā radioastronomijas pētniecībā. Aicinām pētniekus, studentus un citus zinātnes interesentus piedalīties seminārā un kopīgi izzināt vienu no aizraujošākajiem Andromedas galaktikas noslēpumiem! Pasākums tiek organizēts projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros. *Zinātniskā publikācija (Astronomy & Astrophysics): https://www.aanda.org/component/article?access=doi&doi=10.1051/0004-6361/202660388
Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
27. novembrī Ventspilī notiks Kurzemes Biznesa forums 2026, kurā uzņēmēji, ekonomisti, pētnieki un valsts pārvaldes pārstāvji diskutēs par vienu no būtiskākajiem Latvijas reģionu attīstības jautājumiem – kas un kā strādās mūsu uzņēmumos pēc desmit gadiem. Latvijas reģionos darbaspēka trūkums jau šobrīd ir viens no nopietnākajiem uzņēmējdarbības izaicinājumiem. Iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast nepieciešamos darbiniekus. Vienlaikus attīstās tehnoloģijas, kas maina darba organizāciju un ļauj automatizēt arvien vairāk procesu. Kā Latvijas uzņēmumi strādās 2035. gadā? Vai spēsim piesaistīt un noturēt vietējos darbiniekus? Cik lielā mērā būs jāpaļaujas uz ārvalstu darbaspēku? Un vai roboti un mākslīgais intelekts palīdzēs risināt darbinieku trūkumu? Šie jautājumi būs Kurzemes Biznesa foruma 2026 “Kas strādās uzņēmumos 2035. gadā?” uzmanības centrā. Forums norisināsies 27. novembrī koncertzālē “Latvija”, Ventspilī. Darbaspēka nākotne sākas ar šodienas lēmumiem Demogrāfiskās prognozes liecina, ka nākamajos gados Latvijā turpinās samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2040. gadam šajā vecuma grupā iedzīvotāju būs par gandrīz 126 tūkstošiem mazāk. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāmeklē jauni veidi, kā piesaistīt darbiniekus, paaugstināt produktivitāti un pielāgoties pārmaiņām darba tirgū. Vieniem risinājums varētu būt automatizācija, citiem – ārvalstu darbinieku piesaiste, savukārt vēl citiem būtiskākais būs ieguldījumi esošo darbinieku prasmju attīstībā. Tikpat svarīgs ir jautājums par jauniešiem, kuri darba tirgū ienāks tuvākajos gados. Kādas prasmes viņiem būs nepieciešamas? Vai izglītības sistēma spēs sagatavot speciālistus nākotnes darba videi? Un kā panākt, lai jaunieši izvēlētos savu profesionālo nākotni veidot Latvijas reģionos? No ekonomikas prognozēm līdz uzņēmēju pieredzei Foruma pirmajā daļā uzmanība tiks pievērsta demogrāfiskajām pārmaiņām un darba tirgus attīstībai Latvijas reģionos. Par šiem jautājumiem diskutēs ekonomists Pēteris Strautiņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa, Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jānis Salmiņš. Foruma turpinājumā eksperti un uzņēmēji pievērsīsies nākotnes prasmēm, darba organizācijai, produktivitātei un tehnoloģiju lomai uzņēmumu attīstībā. Savā pieredzē un skatījumā dalīsies Jānis Paiders, Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns, uzņēmuma Animas pārstāve Betija Deina Muižniece, kā arī Ventspils Augstskolas pārstāvji Una Libkovska un Rimants Jeļinsks. Īpaša vieta forumā atvēlēta uzņēmēju viedokļu apmaiņai “Darbaspēks 2035: vietējie iedzīvotāji, ārvalstu darbaspēks vai roboti?”. Tajā uzņēmumu Bucher Municipal, Aspired un Karavela pārstāvji dalīsies pieredzē par darbinieku piesaisti, darba organizāciju un automatizācijas iespējām. Foruma noslēgumā uzņēmējdarbības, izglītības un valsts pārvaldes pārstāvji diskutēs par to, kādi lēmumi jāpieņem jau šodien, lai Latvijas uzņēmumi būtu gatavi nākamās desmitgades izaicinājumiem. Diskusijām sekos praktisks darbs pie risinājumiem Kurzemes Biznesa forums būs arī sākums turpmākai sadarbībai Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros. 8. un 9. decembrī Ventspils Augstskolā norisināsies COLOURS CoLab, kurā studenti, sadarbojoties ar uzņēmējiem un ekspertiem, strādās pie forumā identificēto izaicinājumu risināšanas. Divu dienu laikā dalībnieki komandās attīstīs idejas un meklēs praktiskus risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes darbaspēku un uzņēmējdarbības attīstību. Tādējādi forumā aizsāktās diskusijas turpināsies praktiskā darbā, iesaistot arī jauniešus, kuri paši būs daļa no 2035. gada darba tirgus. Aicinām piedalīties Kurzemes Biznesa forumā 2026! Forums notiks 27. novembrī koncertzālē “Latvija”, Lielajā laukumā 1, Ventspilī. Dalībnieku reģistrācija un rīta kafija sāksies plkst. 9.30, bet foruma atklāšana – plkst. 10.00. Pasākumā aicināti piedalīties uzņēmēji, izglītības un pētniecības iestāžu pārstāvji, valsts un pašvaldību speciālisti, studenti un ikviens, kuru interesē Latvijas darba tirgus un reģionu nākotne. Plašāka informācija un programma: https://www.kurzemesbiznesaforums.lv/ Reģistrācija: https://fienta.com/lv/kurzemes-biznesa-forums  Pasākumu organizē Ventspils Augstskola Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ventspils brīvostas pārvaldi un Signet Bank, sadarbībā ar MILA, LTRK.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 6. novembris
Ar Baltijas–Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) atbalstu no 21. septembra līdz 1. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūtā „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) viesojās divi vadošie ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO) zinātnieki – dr. Tods Hanters ( Todd R. Hunter ) un dr. Kristala Brogana ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā Ventspilī viesi iepazinās ar Irbenes radioastronomijas kompleksu un VSRC pašu izstrādātajām uztvērēju tehnoloģijām, kā arī aizvadīja darba seminārus par radiofrekvenču traucējumu mazināšanu un radioastronomijas datu apstrādes uzlabojumiem. Pētnieki ar VSRC speciālistiem identificēja savstarpēji papildinošus pētniecības virzienus masīvo zvaigžņu veidošanās procesa izpētē, kurā Irbenes radioteleskopu novērojumi spēj sniegt būtisku atbalstu ASV vadošo radioastronomijas instrumenta (ALMA, VLA/ngVLA) iegūtajiem datiem. Vizīte kalpoja par nozīmīgu soli ilgtermiņa partnerības veidošanā starp Latvijas un ASV radioastronomijas institūcijām. Tika likti pamati kopīgiem starptautiskiem pētniecības projektiem un zinātniskajām publikācijām. Līdztekus stratēģiskajām sarunām ASV eksperti vadīja individuālas konsultācijas VSRC pētniekiem, uzstājās ar atvērto lekciju plašākai sabiedrībai Ventspilī, kā arī sniedza vērtīgu atgriezenisko saiti un iepazīstināja ar starptautiskās karjeras iespējām eksaktās zinātņu jomas studentus gan Ventspilī, gan vēlāk arī Rīgā.
Citas ziņas