Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās. 

Cik ilgi jūs ieņemat šo amatu?

Divus gadus. Pirms manis dekāna pienākumu izpildītājs bija profesors Sergejs Hiļkevičs. Pirms viņa vairākus gadus fakultāti vadīja pašreizējā studiju prorektore Liene Resele-Dūšele. Līdz tam laikam es biju aizstāvējusi doktora disertāciju Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un ieguvusi ekonomikas doktora grādu. Doktorantūrā studēju Ventspilī, bet toreiz mums vēl nebija promocijas padomes, tāpēc disertāciju aizstāvēju Jelgavā.

Vai arī maģistra grādu ieguvāt Ventspils Augstskolā?

Jā, uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu ieguvu Ventspilī. Mūsu izlaidums bija otrais augstskolā. Bakalaura grādu ieguvu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Inženierzinātņu un ekonomikas fakultātē, vadības zinātņu specialitātē. RTU iestājos 1996. gadā, bet VeA tika dibināta gadu vēlāk. Tā kā studēju neklātienē, sāku strādāt augstskolā, tiklīdz tā tika nodibināta. Mani pieņēma darbā par sekretāri lietvedi rektora birojā. Atceros, kā uzņēma pirmos studentus, – uzņemšanas komisija strādāja Izglītības pārvaldē, jo augstskolas telpas vēl nebija gatavas. Pirmajā uzņemšanā bija 100 pirmkursnieku – 70 Ekonomikas fakultātē un 30 Tulkošanas studijās.

Kā jūs no lietvedes kļuvāt par Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāni?

Pēc maģistra grāda iegūšanas sāku pasniegt mūsu augstskolā. Tas man, tikko absolvējušai, bija liels izaicinājums. Mans pirmais kurss, ko pasniedzu augstskolā, bija Projektu vadība. Tobrīd pati piedalījos vairākos projektos. Vēlāk sāku pasniegt arī Lietvedību, kurā man bija praktiska pieredze. Pēc tam pārgāju uz Zinātnes un attīstības nodaļu, piedalījos projektos un pētījumos, gatavoju publikācijas un veicu administratīvo darbu. Nodaļu vadīju 15 gadus. Paralēli darbam Zinātnes un attīstības nodaļā uzsāku doktorantūras studijas. Šis ceļš man ilga divpadsmit gadus, jo bija grūti apvienot doktorantūras studijas ar administratīvo un akadēmisko darbu. Pēc disertācijas aizstāvēšanas mani ievēlēja par docenti, bet par lektori Ekonomikas un pārvaldības fakultātē strādāju jau vairāk nekā 20 gadus. Kādu laiku vadīju jaunizveidoto Doktorantūras skolu. Divus gadus arī vadīju COLOURS alianses projektu. Tagad esmu atgriezusies administratīvajā darbā.

Kāda bija jūsu maģistra un doktora disertāciju tēma?

Reģionālā ekonomika un reģionu attīstība. Konkrētāk, inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība reģionālajā ekonomikā. Mēs dzīvojam reģionā, kur ir svarīgi piesaistīt un noturēt cilvēkus, jaunos speciālistus un uzņēmējus. Mūsu augstskola šajā ziņā pilda svarīgu misiju.

Jaunā mācību gada sākumā arī domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš uzsvēra pilsētas vajadzību pēc jauniem speciālistiem un uzņēmējiem.

Piekrītu. Mūsu absolventus var atrast visur – uzņēmumos, pašvaldības iestādēs. Un ne tikai pilsētā, bet arī reģionā, galvaspilsētā, un mūsu tulki strādā dažādās ES iestādēs. Man šķiet interesanti, kad daži studenti saka, ka viņu vecāki arī studējuši mūsu augstskolā. Šādi stāsti ļoti silda sirdi. Mums tāpat ir pilna cikla absolventi, kas šeit ieguvuši bakalaura, maģistra un doktora grādus. Tas arī parāda VeA ieguldījumu savas pilsētas intelektuālajā kapitālā.

Kā noritēja studentu uzņemšana jaunajam mācību gadam?

Bija lieliski 1. septembrī redzēt tik daudz jauniešu, tostarp pirmā kursa studentus! Valsts finansētās vietas gan bakalaura, gan maģistra programmās ir gandrīz pilnas. Šogad uzņēmējdarbības vadības bakalaura programmā tika uzņemti 47 studenti, bet uzņēmējdarbības vadības maģistra programmā – aptuveni 30. Divi cilvēki tika uzņemti arī ekonomikas un uzņēmējdarbības doktora programmā. Fakultātē turpinās studentu uzņemšanas, galvenokārt maksas studiju programmās Jaunuzņēmumu vadība un neklātienes programmā Vadībzinātne. Neklātienes programma piedāvā labu iespēju absolvēt un iegūt bakalaura grādu tiem, kas dažādu iemeslu dēļ ir pārtraukuši studijas.

No kurienes ir studenti?

Pārsvarā no Kurzemes – Kuldīgas, Aizputes, Liepājas, protams, arī ventspilnieki. Bet ir arī daudz studentu no citām vietām – Ogres, Preiļiem, Rīgas. Ir arī tādi, kas dzīvo ārzemēs – strādā vai nodarbojas ar profesionālo sportu – un attālināti studē mūsu augstskolā. Dažiem studentiem uzņēmums apmaksā studijas. Manuprāt, tas ir ļoti labs ieguldījums cilvēkkapitālā. Priecājos, ka mūsu augstskola piedāvā iespēju iegūt augstāko izglītību vai arī maģistra grādu ne tikai jauniešiem, bet arī cilvēkiem ar dzīves un darba pieredzi.

Ņemot vērā jūsu specializāciju – reģionālo ekonomiku, ko jūs varat teikt par tās pašreizējo stāvokli? Kā mums pietrūkst, lai dzīvotu labāk?

Šis ir ļoti plašs jautājums. Pirmkārt un galvenokārt, ir nepieciešama politiskā griba un valsts atbalsts reģioniem. No reālās dzīves piemēriem mēs redzam, cik svarīgi ir, lai cilvēki justos labi un nevēlētos aizbraukt no savas pilsētas. Tam ir būtiskas darba vietas un infrastruktūra kvalitatīvai dzīvei. Mūsu augstskolā ir daudz piemēru, kad studenti ierodas šeit studēt no citām vietām, studiju gados nodibina ģimeni, atrod darbu un paliek šeit ilgāk dzīvot. Šajā ziņā augstskola veic savu ieguldījumu jaunu iedzīvotāju piesaistīšanā pilsētai.

Kā jūs raksturotu mūsdienu studentus? Cik daudz viņu prātus ir pārņēmis mākslīgais intelekts?

Manuprāt, mēs visi pavadām pārāk daudz laika savos telefonos. Kas attiecas uz studentiem, viņi ir atšķirīgi. Ir tādi, kas ierodas ar vēlmi mācīties, ar atvērtu prātu, bet ir arī ar pārāk lielām ambīcijām. Ir labi, ka studentiem ir ambīcijas, bet tām jābūt arī reālam segumam. Jebkurā gadījumā – ar mūsu jauno paaudzi viss ir kārtībā. Runājot par mākslīgo intelektu (MI), es vienmēr saku, ka tas jāuztver kā palīgs, nevis kā lēmējs. Mums vienmēr jāsaglabā kritiskā domāšana, nedrīkst akli paļauties uz visu, ko MI mums saka. Man patīk šis teiciens: MI seškārt pareizina to, kas ir mūsos. Un, ja mūsos nekā nav, tad MI neko arī nepieliek klāt.

Kā jūsu fakultātei veicās starptautiskajā zinātniskajā novērtējumā? Kā fakultātes dekānei šīs bija jūsu pirmās ugunskristības?

Mēs izturējām novērtējumu ar labu rezultātu, lai gan tas bija diezgan izaicinošs process. Pati izvērtēšanas metodoloģija jau ir zināma iepriekš, tomēr vienmēr pastāv ekspertu subjektivitātes faktors. Ekspertu komisija vispirms izvērtē iesniegtos dokumentus, kas arī prasa rūpīgu un atbildīgu sagatavošanos. Intervijās ar starptautiskajiem ekspertiem no VeA puses piedalījās arī partneri – pašvaldības un industrijas (Bucher Municipal, Greentech, satiksmes nozares), kā arī COLOURS alianses pārstāvji. Mani ļoti iepriecināja, ka augstskolas darbinieki paradīja sevi kā spēcīgu komandu, izprotot notiekošā nozīmi. Eksperti vērtēja augstskolas darbu sešu gadu laikā, un rezultāti atklāja attīstības potenciālu. Nozīmīgs ieguldījums starptautiskā novērtējumā bija VeA dalība starptautiskajā universitāšu aliansē COLOURS, kurā ietilpst tikai reģionālās augstskolas. Tās saskaras ar tām pašām problēmām un izaicinājumiem kā mēs – demogrāfija, iedzīvotāju skaita samazināšanās un cilvēku piesaiste reģionos.

Kā izmantojat viņu pieredzi?

Aliansē ietilpst reģionālās augstskolas no deviņām valstīm – Latvijas, Vācijas, Francijas, Polijas, Zviedrijas, Itālijas, Spānijas, Ziemeļmaķedonijas un Horvātijas. Mēs izstrādājam kopīgas studiju programmas un rīkojam kopīgus pasākumus – tā sauktos CoLab. Tādi pasākumi notika Kurzemes Biznesa foruma laikā un pulcēja pārstāvjus no četrām pusēm – augstskolas, uzņēmējiem, lēmējinstitucijām un sabiedrības. Līdzīgi pasākumi tika rīkoti arī citās alianses augstskolās ar to pašu mērķi: iesaistīt studentus kopā ar citām pusēm ražošanas uzņēmumu vajadzību apmierināšanā. Esam izveidojuši studentu uzņēmējdarbības centru, un līdzīgi centri ir izveidoti arī pārējos astoņos alianses reģionos.

Pamatojoties uz starptautisko ekspertu ieteikumiem, pie kā pašlaik strādā Ekonomikas un pārvaldības fakultāte?

Eksperti atzinīgi novērtēja fakultātes darbu sadarbības un ietekmes jomas. Vēl ir jāattīsta doktorantūras studijas un doktorantu nākotnes karjeras iespējas. Mēs jau strādājam pie tā. Tagad ir vairāk iespēju, jo doktoranti saņem atlīdzību. Iepriekš tas bija dārgs hobijs. Manā gadījumā lielu atbalstu sniedza pašvaldības stipendija, kas motivēja mani pabeigt doktorantūras studijas un tagad ieguldīt iegūtās zināšanas.

Kādi ir jūsu plāni šim akadēmiskajam gadam, papildus ierastajai studiju rutīnai?

Pašlaik strādājam pie kopīgas maģistra studiju programmas izveides ar Ferrāras Universitāti Itālijā un universitāti Ziemeļmaķedonijā. Mēs apspriežam iespējamo programmas ieviešanas formu visās trijās. Ceļš uz programmas ieviešanu vēl ir garš un tāls. Jaunajā akadēmiskajā gadā ciešāk sadarbojamies ar Izglītības pārvaldi un pilsētas skolām. Apsveram un apspriežam, ko augstskola var piedāvāt pilsētas skolām. Turpinām sadarboties ar pilsētas uzņēmumiem. Bucher Municipal katru gadu piešķir stipendijas labākajiem 2. un 3. kursa studentiem, un pašlaik notiek stipendiju konkurss. Turklāt pilsētas uzņēmumi piedāvā prakses vietas mūsu studentiem.

Cik doktorantu pašlaik studē fakultātē?

Divi iestājās pirmajā kursā, viens studē otrajā kursā, un vairāki gatavojas aizstāvēt disertācijas un iegūt doktora grādu. Mums ir kopīga doktorantūras programma ar Vidzemes Augstskolu un RTU Rēzeknē. Katrā augstskolā ir aptuveni vienāds doktorantu skaits. Nodarbības notiek kopīgi – pārsvarā attālināti, kā arī vairākos klātienes semināros, parasti Rīgā. Domāju, ka šāds studiju formāts ir ērts doktorantiem. Kad uzsāku doktorantūras studijas, man katru otro piektdienu bija jābrauc uz Rīgu, jāatgriežas svētdienā un pirmdien jau jābūt darbā. Tas nebija viegli. Tāpēc tik ilgi studēju doktorantūrā. Vienlaikus balansējot ar visiem administratīvajiem un akadēmiskajiem pienākumiem, ir svarīgi neizdegt un atcerēties atpūsties.

Kā jūs glābjat sevi no izdegšanas?

Daudz kustos. Man patīk pārgājieni un aktīvs dzīvesveids kopumā. Nodarbojos ar sportu, rūpējos par vispārējo fizisko sagatavotību. Vasarā nodarbojos ar veikbordu. Visu mūžu mans pastāvīgais pavadonis ir mūzika, esmu absolvējusi 1. ģimnāziju ar mūzikas ievirzienu. Spēlēju klavieres un mīlu dziedāt. Kādreiz sapņoju kļūt par farmaceiti. Bet sanāca tā, ka paliku Ventspilī un šeit nodibināju ģimeni. Studēt medicīnu neklātienē nebija iespējams, tāpēc iestājos RTU. Manam dēlam jau ir 31 gads, viņš arī dzīvo Ventspilī un strādā ražotnē par inženieri. Es jau esmu vecmāmiņa.

Kādi bijuši jūsu garākie pārgājieni?

Droši vien visizaicinošākais pārgājiens bija Skotijā, kur devos kopā ar draudzeni. Nogājām 154 kilometrus. Grieķijā uzkāpām Olimpa kalnā. Šajā pavasarī izgāju Zvejnieku taku Portugālē. Man arī patīk staigāt pa Ventspili.

Kādas ir jūsu profesionālās ambīcijas? Profesores amats?

Varbūt. Bet es domāju, ka galvenais ir neuztvert šo dzīvi un sevi tajā pārāk nopietni, necensties pēc diženuma. Nepārvērtējiet savu nozīmi vai augstprātīgi neuzskatiet sevi par visgudrāko! Man patīk vienkāršība – dzīvē, komunikācijā. Priecājos strādāt Ventspils Augstskolā un ar to lepojos. Vienmēr to saku studentiem. Augstskolā esam palikušas tikai divas, kas šeit ir kopš pašiem pirmsākumiem, – Diāna Neimane un es. Man ir patiess prieks, ka bijušie VeA studenti un absolventi kļūst par maniem kolēģiem. Jūtu lielu atbalstu no rektora un vecākajiem kolēģiem.

Jūs esat strādājusi visu līdz šim laikam bijušo rektoru vadībā. Kurš no viņiem atstājis lielāko ietekmi jūsu profesionālā izaugsmē?

Visilgāk strādāju ar profesoru Jāni Vucānu. Turpinu strādāt ar bijušo rektoru Kārli Krēsliņu, kurš ir Ekonomikas fakultātes profesors. Man patīk pašreizējā vadības komanda rektora Andra Vaivada vadībā, ar kuru vienmēr varu pārrunāt visus ar darbu saistītos jautājumus. Augstskolā valda patīkama komunikācijas un atklātu diskusiju atmosfēra.

Bet kas jūs visvairāk ir virzījis vai motivējis profesionālajā un karjeras izaugsmē?

Manas karjeras sākumā mani vadīja un virzīja profesors Sergejs Hiļkevičs. Doktorantūras studiju laikā, pateicoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesorei Baibai Rivžai, es biju iesaistīta vairākos pētniecības projektos. Visi mani vecākie kolēģi man rādīja un rāda labu piemēru jauno speciālistu un zinātnieku atbalstīšanā. Tagad pati priecājos par jauniem zinātņu doktoriem, tostarp arī maniem kolēģiem.

Vai starp jūsu kolēģiem ir daudz VeA absolventu?

Vairāki no pirmā absolventu izlaiduma jau daudzus gadus pasniedz augstskolā, strādā administratīvos amatos, piemēram Studiju nodaļas vadītāja Egita Udodova un Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka VeA ir saglabājusi savu neatkarīgas augstskolas statusu. Tas ir nozīmīgs ieguldījums pilsētas un visa reģiona intelektuālā kapitāla saglabāšanā un stiprināšanā.

Avots: Ventas Balss