Mūsdienu radioastronomija balstās ne tikai uz iespaidīgām tehnoloģijām un starptautisku pētniecības infrastruktūru, bet arī uz zināšanu apmaiņu un jauno pētnieku sagatavošanu. Viens no spilgtākajiem šādas sadarbības piemēriem ir LOFAR – Eiropas mēroga radioastronomijas tīkls, kas ļauj pētīt Visumu zemās radiofrekvencēs un paver jaunas iespējas dažādās astronomijas jomās. Lai iepazītu šīs unikālās infrastruktūras darbību, jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un pētniecības iespējas, Nīderlandes Radioastronomijas institūts ASTRON Nīderlandē regulāri pulcē jaunos pētniekus no dažādām valstīm uz LOFAR skolu. Vienā no šīm apmācībām piedalījās arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (IZI VSRC) Vadošais viespētnieks Jesus Alberto Cazares Montes.

Nīderlandes Radioastronomijas institūtam (ASTRON), kas dibināts 1949. gadā, ir nozīmīga loma radioastronomijas infrastruktūras un pētniecības attīstībā. Viens no tā lielākajiem projektiem ir LOFAR (LOw Frequency ARray) –  Eiropas radioteleskopu staciju tīkls, kas paredzēts Visuma izpētei zemās radiofrekvencēs. Pašlaik tīkls tiek modernizēts, pārejot uz LOFAR 2.0, kas uzlabos novērojumu iespējas un iegūto astronomisko attēlu kvalitāti. Lai atbalstītu nākamās paaudzes radioastronomu sagatavošanu, ASTRON reizi divos gados organizē LOFAR skolu. Šoruden notikusī skola pulcēja dalībniekus, lai iepazītos ar radioastronomijas tehniskajiem un zinātniskajiem aspektiem, izmantojot LOFAR. Programmā bija iekļauta novērojumu datu iegūšana un apstrāde, attēlu izveidošana, kā arī teleskopu tīkla darbības tehniskie izaicinājumi. Pētnieki iepazīstināja arī ar LOFAR izmantojumu dažādās jomās, tostarp pulsāru un īslaicīgu enerģētisku uzliesmojumu, Saules fizikas, kosmisko staru, zibens izlāžu, zvaigžņu un eksoplanētu pētniecībā.

Skola dalībniekiem sniedza arī praktisku pētnieciskā darba pieredzi. Pēdējās trīs dienās viņi strādāja komandās, risinot ASTRON pētnieku piedāvātus uzdevumus, kas bija saistīti ar šo zinātnieku pašreizējiem pētījumiem. Noslēguma dienā katra komanda prezentēja savus rezultātus, tādējādi dalībniekiem bija iespēja izmantot iegūtās zināšanas, risinot uzdevumus, kas līdzinās profesionālajā radioastronomijā sastopamajām pētniecības problēmām.

Viens no galvenajiem skolas tematiem bija pašlaik notiekošā pāreja no LOFAR 1.0 uz LOFAR 2.0 versiju. Modernizācija ietver programmatūras un datu apstrādes sistēmu uzlabojumus, kā arī pilnveidojumus teleskopu tīkla kalibrēšanā un darbībā. LOFAR 2.0 uzlabotās datu apstrādes iespējas ļauj iegūt ievērojami detalizētākus un kvalitatīvākus astronomiskos foto. LOFAR tīklu veido stacijas vairākās Eiropas valstīs. Latvijā atrodas viena no šīm stacijām, kas ir vistālāk uz ziemeļiem un, pēc Bulgārijas stacijas, otrā vistālāk uz austrumiem izvietotā stacija Eiropā. Dažādas valstis turpina modernizēt savas stacijas vai paplašina dalību tīklā. Piemēram, Zviedrijas stacija jau ir modernizēta, savukārt Čehija plāno izveidot savu staciju.

LOFAR skolas laikā dalībnieki iepazinās arī ar simbolisku tradīciju, kas iezīmē tīkla pāreju uz LOFAR 2.0. Kad kāda stacija pabeidz modernizāciju, ASTRON ievieto caurspīdīgā caurulē mīksto rotaļlietu ar attiecīgās stacijas nosaukumu. Caurule simbolizē stacijas, kuras jau darbojas ar LOFAR 2.0. Savukārt Eiropas kartē tiek iesprausts Eiropas Savienības karodziņš, kad kādā stacijā sākas modernizācijas process. Skolas dalībnieki vēroja, kā caurulē tika ievietotas divas jaunas rotaļlietas – tās pārstāvēja Polijas staciju un nesen modernizēto Bulgārijas staciju.

Latvijas stacija vēl nav modernizēta atbilstoši LOFAR 2.0 prasībām. Tās modernizācija paplašinātu Latvijas iespējas piedalīties starptautiskajā radioastronomijas pētniecībā, ļaujot zinātniekiem izmantot tīkla uzlabotās iespējas. Stacija varētu sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas akadēmisko institūciju pētniecībā un veicināt zinātnisko sadarbību visā Baltijas reģionā.

Tādējādi pāreja uz LOFAR 2.0 nozīmētu vairāk nekā tikai tehnisku uzlabojumu. Tas būtu nozīmīgs solis Latvijas lomas saglabāšanā un attīstībā Eiropas radioastronomijā, nodrošinot Latvijas pētniekiem pilnvērtīgas iespējas izmantot šīs starptautiskās infrastruktūras sniegtās zinātniskās iespējas. Šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešams turpmāks institucionālais atbalsts un ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā.

Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.