Mūsdienu medicīnas aktualitātes: no ģenētikas līdz mākslīgai apaugļošanai
2025. gada 4. decembris
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” turpina regulāri pulcēt interesentus uz tikšanos ar Latvijā pazīstamiem zinātniekiem un kultūras personībām. 13.decembrī aicinām iedziļināties medicīnas aktualitātēs kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieci Inesi Čakstiņu-Dzērvi.
Inese Čakstiņa-Dzērve vairākkārt stažējusies ASV un ar saviem pētījumiem ģenētikā un šūnu transplantācijā ieņem nozīmīgu vietu Latvijas reproduktīvās medicīnas vadošo speciālistu vidū, palīdzot izprast sarežģītus procesus, kas nosaka cilvēka organismu, veselību un slimību norisi.
Lekciju tēmas, kuras 13. decembrī plkst. 11.30–14.30, Ventspils Augstskolā pasniegs I.Čakstiņa-Dzērve:
● Mākslīgā apaugļošana: metodes un pētījumi;
● Precīzijas medicīna: kas tā ir un kādi ir tās virzieni.
Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas
Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis 20. novembrī Ventspils Augstskolā vadīja profesionālās pilnveides nodarbības Ventspils pilsētas un novada latviešu valodas skolotājām. Nodarbībās tika rosināta diskusija par aktuālām norisēm un pārmaiņām latviešu valodas mācīšanā skolas un augstskolas kontekstā, par jauniešu latviešu valodas lietojuma iezīmēm un par iespējamām turpmākām tendencēm. Īsi tika pārrunāta akadēmisku tekstu rakstīšanas specifika vidusskolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Tomēr svarīgākā nodarbību tēma bija vērojumi un ieteikumi saistībā ar raksturīgām gramatiskām problēmām un diskutablu leksikas un izteiksmes izvēli jauniešu rakstu darbos.
20. novembrī Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere viesojās Briselē, lai vadītu semināru par pēcrediģēšanas valodu Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas latviešu valodas tulkotājiem. Līdzīgus mācību seminārus lektore saistībā ar savu promocijas pētījumu vadījusi arī iepriekš, par mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanu stāstot latviešu valodas tulkotājiem no Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedriem, kā arī citiem interesentiem. Aiga Bādere atzīst, ka ir patīkami, ja seminārs rosina diskusiju par tulkotāja profesijas tagadni un nākotni, bet vēl patīkamāk ir satikt Ventspils Augstskolas absolventus Briselē. Lektore norāda, ka pilsētu izdevās apskatīt vien nedaudz, bet pietiekami iespaidīgas šķita stiklotās ēkas, kurās mīt visdažādākās ES iestādes, un daudzvalodība, ko varēja saklausīt visā tās bagātībā. Interesanti, ka valodas bagātība nereti ir tā, kas sagādā problēmas mašīntulkošanā, par ko tika runāts arī seminārā. Vienlaikus uzmanība tika pievērsta tam, kas notiek ar latviešu valodu mašīntulkošanas ietekmē.
27. novembrī Ventspils Augstskolā pirmo reizi norisinājās seminārs “Dzīve un studijas Ventspilī: Infomatīvais seminārs”, kas tika veltīts ārvalstu studentiem. Semināra mērķis bija iepazīstināt studentus ar vispārīgiem tiesiskiem noteikumiem, dzīvi augstskolas dienesta viesnīcā, akadēmisko godīgumu, iespējām Ventspils Jauniešu mājā un sabiedriskā transporta iespējām Ventspilī. Informatīvo pēspusdienu atklāja lektore un studiju programmu “Starpkultūru komunikācija” un “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija” direktore Rūta Maltisova, kā arī ievadrunu teica Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads, kurš iedvesmoja studentus pabeigt studijas ar diplomu rokās un smaidu sejā. Seminārā kā pirmais uzstājās Valsts robežsardzes pārstāvis Arvīds Šenbergs, kurš atgādināja par darba atļaujām, vispārīgiem tiesiskiem noteikumiem un sabiedriskās kārtības nosacījumiem. Par Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcu vēstīja Elizabete Apiņa-Fleisa, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studente. Elizabete atsvaidzināja studentiem zināšanas par galvenajiem vispārīgās kārtības noteikumiem ne tikai istabiņās, bet arī koplietošanas telpās. Informācija tika tulkota angļu valodā no dienesta viesnīcas pārstāvju sniegtās informācijas latviešu valodā. Dienesta viesnīcas pārstāvji arīdzan uz vietas atbildēja uz studentiem aktuālajiem jautājumiem. Studentus pārsteidza arī pārstāvji no Ventspils Jauniešu mājas, Elīna Ērkšķe un Bulut Ergun. Pārstāvji stāstīja par brīvprātīgo darbu Jauniešu mājā un tās daudzajām iespējām, kā komandas veidošanas nodarbēm un darbnīcām, kā arī pārstāvji iedvesmoja iesaistīties projektos un ikmēneša pasākumos. Turpetim lektore Rūta Maltisova atgādināja ārvalstu studentiem par akadēmisko godīgumu, pieminot cik svarīgi ir būt godīgam, taisnīgam un cieņilnam attiecībā pret savu un citu darīto darbu un akadēmisko personālu. Pēspusdienai tuvojoties beigām, uzstājās arī Bogdans Pantejevs, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 4. kursa students, ar prezentāciju par latviešu kultūru un sabiedriskā transporta iespējām Ventspilī. Bogdans iedrošināja ārvalstu studentus nogaršot daudzveidīgo latviešu virtuvi, kā arī draudzīgi ieteica dažādas sabiedriskā transporta lietotnes, ērtākai dzīvei Ventspilī un Latvijā. Pasākuma noslēgumā studentiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par mūsu valsti un kultūru Līvas Slesares, studiju programmas “Starpkultūru programma” 2. kursa studentes, veidotajā Quizzit testā, kurā trīs attapīgākie ārvalstu studenti varēja laimēt Ventspils “Ventus”, kas sniedz atlaides dažādās aktīvās atpūtas, izklaides un tūrisma vietās Ventspilī. Informāciju sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (“Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Ventspils Augstskola (VeA) un Latvijas Universitāte (LU) 1. decembrī ir noslēgušas sadarbības līgumu, kura mērķis ir stiprināt abu augstskolu sadarbību studiju procesa attīstībā, zinātniskajā pētniecībā, inovācijās un zināšanu pārnesē. Līgums paredz ilgtermiņa kopīgas iniciatīvas, kas veicinās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Līgumu parakstīja abu augstskolu rektori – Andris Vaivads (VeA) un Gundars Bērziņš (LU), apliecinot kopīgu apņemšanos padziļināt sadarbību dažādās jomās: personāla un studentu mobilitātē, kopīgu izglītības un pētniecības projektu veidošanā, studiju programmu attīstībā un modernu mācību materiālu izstrādē. Sadarbības līgums noslēgts uz 5 gadiem. Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads atzīmē: „Šī vienošanās ir būtisks solis, kas ļaus mūsu studentiem un pētniekiem paplašināt savas iespējas un veidot ciešāku integrāciju Latvijas augstākās izglītības telpā. Sadarbība ar Latvijas Universitāti sniegs piekļuvi plašākiem resursiem, laboratorijām un kopīgiem projektiem, kas sekmēs gan akadēmiskās, gan pētnieciskās izcilības attīstību.” Savukārt, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš pauda: „ Ir svarīgi, ka mēs sadarbojamies un katrs attīstām un stiprinām savas spēcīgās puses. To es šodien šeit redzēju, ka jums jūsu niša tiek ļoti spēcīgi attīstīta! Esmu gandarīts par iespēju apvienot abu augstskolu zinātnisko un akadēmisko potenciālu. Kopīgi strādājot pie jauniem studiju risinājumiem, starptautiskiem pētniecības projektiem un inovācijām, mēs stiprinām visas Latvijas augstākās izglītības sistēmu. Šī sadarbība ir vērsta uz ilgtermiņa rezultātiem un piedāvā jaunas iespējas gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam.” Sadarbība paredz arī mūžizglītības iniciatīvu attīstīšanu, jaunu tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu izstrādi, kā arī kopīgu kultūras, sporta un akadēmisko pasākumu organizēšanu. Abu pušu pārstāvji norāda, ka līgums kalpos par platformu, lai elastīgāk izmantotu pieejamos resursus un veidotu augstākās izglītības sistēmai nozīmīgus risinājumus. Pēc līguma parakstīšanas klātesošajiem bija iespēja dzirdēt VeA Padomes priekšsēdētāja Kristapa Klausa un LU rektora Gundara Bērziņa lekcijas par tēmu “Stratēģijas, kas strādā un stratēģijas, kas nestrādā”, kā arī iesaistīties diskusijā.
29. novembris ir īpaša diena Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātei (VeA TSF), jo tā ir ilggadējā VeA profesora Jura Baldunčika dzimšanas diena. Šogad profesora Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņas pasākums, kas veltīts viņa 75. gadu jubilejas atcerei, notika 26. novembrī VeA bibliotēkā. Pasākuma sākumā tulkošanas programmu studenti apmeklēja profesora memoriālo kabinetu vēsturiskajā Tulku ielā, bet pēc tam piedalījās studentu konferencē, kurā prezentēja profesora J. Baldunčika zinātniskos pētījumus un populārzinātniskās publikācijas. "Tulkošana un valodu tehnoloģija" 2. kursa studenti bija izvēlējušies gan senākus profesora populārzinātniskus rakstus, piemēram, “Aizguvumi ar fināli -menis latviešu valodā” (1987), gan arī jaunākus pētījumus, piemēram, “Latviešu tulkotāja viltusdraugi: teorija un prakse” (2006). Pasākumā piedalījās profesora atraitne Ingrīda Irbe, kura pastāstīja interesantus profesora dzīves notikumus. 2025. gadā – profesora J. Baldunčika 75. jubilejas gadā – paveikti vairāki darbi viņa piemiņas iemūžināšanā, piemēram, iedibināta profesora Jura Baldunčika vārdā nosaukta stipendija tulkošanas programmu absolventiem (mecenāti – J. Baldunčika ģimene un VeA absolvente Silga Sviķe); “Nacionālajā enciklopēdijā” publicēts šķirklis “ Juris Baldunčiks ”; balstoties profesora J. Baldunčika kartotēkā, sagatavota un publicēta zinātniska publikācija “ Historical Development of Concepts and Their Designations: The Latvian Terms grāmatvedība (‘accounting’) and grāmatvedis (‘accountant’) ” (Scopus); Dārzkopības institūtā izraudzīta un tiek audzēta ceriņu šķirne, kurai tiks dots nosaukums “Profesors Juris Baldunčiks”, jo profesors precizējis vārda “ceriņi” vēsturi; profesora vārdā nosaukta terminoloģijas sekcija starptautiskā konferencē “Vairāk nekā vārdi” (9.–10.10.2025.). Sagatavoja: TSF asoc. prof., pētniece Silga Sviķe
Kate Krētaine studē 3. kursā studiju programmā "Starpkultūru komunikācija". Erasmus+ studiju mobilitāte viņai bija pārliecināts un ilgi gaidīts solis, kas sniedza iespēju iepazīt Bulgāriju ne tikai kā tūristei, bet arī kā studentei, dzīvojot vietējo dzīves ritmā. Viņai mobilitāte kļuva par nozīmīgu ieguvumu gan profesionāli, gan personiski, sniedzot jaunas zināšanas, pārliecību un spēju pielāgoties svešai videi. "Erasmus+ studiju mobilitāte bija pieredze par kuru biju pārliecināta jau pirms uzsāku studijas Ventspils Augstskolā, tādēļ pieņemt lēmumu pieteikties neprasīja ilgu laiku pārdomām. Galvenokārt piedalījos mobilitātē, jo vēlējos iegūt pieredzi dzīvojot ārpus Latvijas ilgāku laika periodu, un iepazīt, manā gadījumā Bulgāriju, ne tikai kā tūriste, bet arī kā studente, dzīvot vietējo dzīves stilu un pielāgoties pārmaiņām. Es izvēlējos doties uz Bulgāriju, jo tā man bija mazāk zināma valsts ,un šķita intriģējoši iepazīt kultūru ar kuru nebiju iepriekš sastapusies. Studējot starpkultūru komunikāciju, šī pieredze man bija nepieciešama, lai nostiprinātu prasmes sadarboties ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Sadarbība gan ar nosūtošo augstskolu, gan uzņemošo augstskolu visas mobilitātes laikā ir bijusi lielākoties bez aizķeršanās. Ventspils Augstskolas Erasmus koordinatore ļoti prasmīgi palīdzēja katrā mobilitātes stadijā. Veliko Tarnovo Universitātes pārstāvji nodrošināja raitu komunikāciju pirms mobilitātes un tās laikā, taču sākoties noslēdzošajam posmam komunikācija kļuva lēnāka un universitātes pārstāvji bija grūtāk sasniedzami. Kopumā mana pieredze komunicējot ar abām augstskolām bija patīkama un iekļaujoša. Runājot par ieguvumiem, Erasmus+ pašu par sevi varētu nodefinēt kā vienu lielu ieguvumu, jo neatkarīgi no tā kas ir piedzīvots un kādas grūtības sastaptas, mobilitātei beidzoties, mājās nav iespējams atgriezties ne ar tukšu sirdi, ne ar tukšām kabatām. Akadēmiski lielākie ieguvumi man bija sadarboties ar pasniedzējiem, profesionāļiem savās jomās, kas bija atvērtāki kā varēju iedomāties. Esmu ieguvusi noderīgus resursus manai profesionālai izaugsmei, piemēram, dažādas projektu iespējas ko piedāvā Eiropas Savienība un sadarbību ar pasniedzējiem, kuri piedāvājuši atbalstu dažādos jautājumos arī pēc mobilitātes studiju laikā un pēc tām. Piedzīvoju arī citādāku mācību procesu kā ierasts Latvijā. Ikdienas ritms bija brīvāks, vairāk koncentrējoties uz lielāku uzdevumu izpildi visa semestra laikā, nepiesātinot nedēļu ar nepārtrauktām lekcijām. Personiski lielākie ieguvumi bija pārliecība par sevi un problēmu risināšanas kompetence. Ierodoties svešā vidē ir jāpierod pie pārmaiņām un jāatvadās no komforta, kas palicis mājās. Tas piespiež sev būt atvērtam šai pieredzei un meklēt dažādus risinājumus, sākot ar universitātes lokācijas atrašanu un beidzot ar interneta pieslēgšanu. Esot Erasmus mobilitātē, es piedzīvoju un redzēju vietas un lietas par kuru eksistenci uzzināju tikai esot tur. Jaunus iespaidus varēja notvert gandrīz katru dienu, jo atrodoties citā valstī mainās viss – kultūra, ēdiens, valoda un pat valūta. Sākumā tas var šķist biedējoši, bet es apņēmos uz visu skatīties saprotoši, tas ļāva pierast pie pārmaiņām diezgan ātri, bet arī lika novērtēt cik laimīga es varu būt dzīvojot Latvijā. Bulgāru tauta ir diezgan atšķirīga no latviešu tautas, salīdzinot ir jūtams cik latvieši patiesībā ir individuāla tauta, vairāk tendēti uz privātumu nevis kopienas veidošanu, Bulgāri ir katrs ar savu raksturu, bet lielākoties viņi ir atvērti un izpalīdzīgi cilvēki. Bulgārija manās acīs ir kļuvusi skaista, nenovērtēta un ar padomju laika pieskaņu. Mani ieteikumi studentiem, kuri plāno pieteikties vai arī šaubās vai to vispār darīt ir pirmkārt, neatlikt pieteikšanās procesu un izdarīt to, kas var likties “čakarīgs” un laikietilpīgs. Otrkārt, mans ieteikums ir doties uz valsti vai pilsētu kur pirms tam nav būts, lai pieredze būtu interesantāka. Treškārt, es iesaku jau pirms braukšanas vai arī mobilitātes sākumā izvērtēt savus hobijus un ieplānot kā aizpildīt ikdienas dzīvi, jo būs dienas un nedēļas kad ikdiena kļūs vienmuļa. Ceturtkārt, nebaidīties par savām angļu valodas prasmēm. Kursu ziņā ir jāspēj saprast noteiktais līmenis, lai spētu piedalīties studiju procesā, bet atrodoties vidē kur katru dienu jāizmanto angļu valoda, tas jebkuram liks uzlabot valodas līmeni, neskatoties uz to cik liels ir tavs vārdu krājums. Mans pēdējais ieteikums ir viens no svarīgākajiem manā izpratnē. Ir ļoti nepieciešams nostabilizēt sev kādu personu vai personas ar ko tev būs iespēja aprunāties grūtos brīžos, vislabākajā gadījumā, ja jūs varat tikties mobilitātes laikā. Tas var būt kāds cilvēks ko iepazīsti semestra laikā, tas var būt cilvēks no mājām, bet tādas personas ir nepieciešamas, jo ne vienmēr viss būs sapņaini. Labākajā gadījumā būs vismaz kāds ar ko parunāt latviski, ja Erasmus laikā būsi vienīgais latvietis uz vietas. Erasmus mobilitāte ir lielisks rīks, lai mainītu savu ikdienu, izbēgtu rutīnu, kurā mēs mēdzam iestrēgt pārāk ilgi un liek novērtēt to, kas tev jau ir vai arī tieši pretēji atver acis un sirdi pasaulei, atklājot jaunas vietas kur var justies kā mājās. Studiju laiks ir labākais laiks, lai izmēģinātu ko šī pieredze sevī ietver, neiekavējot dzīves ritējumu. Kas attur tevi pieteikties?"
