No izdemolētas infrastruktūras līdz pasaules līmeņa pētniecības centram – aprit 20 gadi kopš Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ir Ventspils Augstskolas struktūrvienība

2024. gada 13. decembris

Aprit 20 gadi, kopš Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) ir Ventspils Augstskolas (VeA) struktūrvienība. Šo divdesmit gadu laikā izdevies paveikt neiedomājamo un, no izdemolētām ēkām un infrastruktūras, izveidot radioastronomijas centru par vienu no vadošajām zinātniskajām institūcijām Ziemeļeiropā, kas specializējas kosmosa tehnoloģijās un radioastronomijā.


Šogad VSRC atzīmē 30 gadu jubileju un 20 no tiem VSRC ir VeA zinātniskā infrastruktūra. 2004. gada 16. decembrī VSRC iekļāva VeA sastāvā kā zinātnisko institūtu, kuru 2005. gada 25. novembrī reģistrēja LR Zinātnisko institūciju reģistrā.


Pirms 20 gadiem Ventspils Augstskolas rektors bija profesors Jānis Vucāns, kurš par VSRC iekļaušanu VeA stāsta: “Jau 2000. gadā, kad es biju kļuvis par VeA rektoru, bet Juris Žagars par prorektoru, redzot, ka VSRC, kas pēc Krievijas armijas izvešanas no Latvijas, bija nonācis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pakļautībā, sistemātiska darbība radioteleskopa antenu darbības atjaunošanai resursu trūkuma dēļ nenotiek (bija tikai entuziastu grupas uzteicams darbs uz fanātisma robežas), pieteicāmies vizītē pie tā brīža Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga sarunai par augstskolas darbības paplašināšanas iniciatīvu, kurā kā viens no variantiem bija VSRC pārvaldības pārņemšana no LZA. 

Saņēmām atbildi, ka darbība inženierzinātņu virzienā jau ir vērtēta VeA izveides procesā un konkrētajā situācijā nav gūts skaidrs pamatojums tam, kā ar saprātīgu resursu ieguldīšanu varētu panākt būtisku rezultātu. Bet vēlāk, kad Latvija 2004. gadā bija jau iestājusies ES un daudz plašākā apmērā kā iepriekš bija atvērusies pieeja ES struktūrfondiem, turklāt augstskolā jau sekmīgi darbojās inženierzinātņu virziens ar satelītdatu apstrādes specializāciju, es saņēmu zvanu no Lemberga kunga, ka vajadzētu apsvērt to, kā šo jauno situāciju izmantot straujākai un mērķtiecīgākai VeA attīstībai.

Tālākais jau bija mērķtiecīga, programmatiska darba organizēšana, lai LZA un valdībai pierādītu, ka VeA spēs lietpratīgāk pārvaldīt VSRC un ka šī centra nodošana VeA pārvaldībā dos sinerģisku efektu arī pašas VeA attīstībai.

Tas izdevās, balstoties uz VeA un Ventspils pilsētas domes projektu pārvaldībā uztrenēto speciālistu koordinētu sadarbibu un pateicoties Ventspils pilsētas domes politiskajam atbastam.

Kopš tā laika VeA ir augstskola ar lielāko Ziemeļeiropā radioteleskopa antenu.”


Savukārt šī brīža VeA rektors Andris Vaivads atzīmē: “Aprit 20 gadi kopš radioastronomijas centrs ir Ventspils Augstskolas zinātniskais institūts. Ja pasaule turas uz trim vaļiem, tad VeA tie ir veseli četri - trīs fakultātes un VSRC.

Zinātne nav atraujama no izglītības un augstākajai izglītībai ir jābūt noenkurotai zinātnē. Tieši šī ciešā saikne starp izglītību un zinātni ir nodrošinājusi VSRC un Irbenes radioteleskopu kompleksa straujo attīstību pēdējos 20 gados. Vairāk nekā 150 studenti ir izstrādājuši savu bakalaura vai maģistra darbu VSRC - vai nu zinātnē vai tehnoloģiju attīstībā. Lielākā daļa VSRC darbinieku ir mūsu augstskolas absolventi. VSRC ir izaugusi par vienu no vadošajām zinātniskajām institūcijām Ziemeļeiropā, kas specializējas astrofizikā un kosmosa tehnoloģijās. VSRC veic starptautiska līmeņa zinātniskos pētījumus, bet arī sniedz ieguldījumu tehnoloģiju inovācijās un Latvijas vārda nešanā pasaulē. Tuvākajā laikā radioteleskopi tiks izmantoti arī pilnīgi jaunā virzienā - satelītkomunikācijās, komunicējot ar kosmiskajiem pavadoņiem Mēness tuvumā. Šis virziens paver lielas komercializācijas iespējas.

Visā šajā periodā nozīmīgu ieguldījumu VSRC un Irbenes radioteleskopu attīstībā ir sniegusi Ventspils pašvaldība, gan ieguldot savus līdzekļus, gan palīdzot piesaistīt nepieciešamo ārējo finansējumu. Šajos 20 gados radioastronomijas centram piesaistīti un zinātnes attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro.”


Šajā laikā arī veikts vislielākais ieguldījums gan infrastruktūras attīstībā, kur no izdemolētām telpām, ēkām un tehnoloģijām izdevies izveidot pasaules līmeņa zinātnes infrastruktūru, gan arī pētniecībā, regulāri pierādot VeA zinātnieku sasniegumus pasaules līmenī.

Irbenē šobrīd ir pasaules līmeņa radioteleskopi - divas lielas 32m un 16m paraboliskās antenas (RT-32 un RT-16) un LOFAR antenu lauks - kas visi ir daļa no starptautiskiem radioteleskopu tīkliem. VSRC veic starptautiska līmeņa zinātniskos pētījumus, kā arī sniedz  nozīmīgu ieguldījumu tehnoloģiju inovācijās.

 


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas