No Ventspils Augstskolas līdz Eiropas Kosmosa aģentūrai

2026. gada 22. jūlijs

Iespēja strādāt Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) daudziem šķiet sapņa piepildījums. Ventspils Augstskolas studentam Mārtiņam Leimantam šī iespēja kļuva par realitāti, kad pirms gada viņš uzsāka viena gada stažēšanos Eiropas Kosmosa aģentūras tehnoloģiju centrā ESTEC Nīderlandē – vienā no nozīmīgākajiem EKA pētniecības un tehnoloģiju centriem. Tuvojoties stažēšanās noslēgumam, Eiropas Kosmosa aģentūra novērtēja Mārtiņa profesionālo sniegumu un piedāvāja pagarināt stažēšanos vēl uz vienu gadu. Tas ir apliecinājums viņa zināšanām, ieguldītajam darbam un spējai veiksmīgi darboties starptautiskā vidē.

Aizvadītā gada laikā Mārtiņš ne tikai pilnveidojis profesionālās prasmes, bet arī ikdienā strādājis kopā ar pasaules līmeņa speciālistiem un piedalījies jaunu tehnoloģiju attīstībā. Viņa pieredze apliecina, ka ar mērķtiecību, zināšanām un neatlaidību arī Ventspils Augstskolas studenti var sasniegt vienu no pasaules prestižākajām kosmosa nozares organizācijām.


Vide, kurā nepārtraukti mācīties un augt

Lai gan Eiropas Kosmosa aģentūra bieži tiek asociēta tikai ar inženieriem un tehnoloģijām, patiesībā tajā darbojas dažādu jomu speciālisti, un organizācijas struktūrvienības atrodas vairākās Eiropas valstīs.



"Es varu dalīties iespaidos galvenokārt no tehniskā skatupunkta. ESTEC ir vieta ar ļoti izteiktu tehnoloģisko fokusu. Šeit regulāri notiek sanāksmes, kurās eksperti prezentē jaunākās tehnoloģijas un inovācijas. Man īpaši patīk iespēja iepazīt iepriekš nezināmus tehniskos konceptus un idejas. EKA ir pilna ar ļoti spējīgiem cilvēkiem, un šeit ir gandrīz neierobežotas iespējas profesionālajai izaugsmei," stāsta Mārtiņš.

Darba diena starp laboratoriju un inovācijām

Darba diena Eiropas Kosmosa aģentūrā sākas agri – lielākā daļa darbinieku ierodas laikā no plkst. 8.00 līdz 9.00. Mārtiņa ikdiena paiet ESTEC Optikas un optoelektronikas laboratorijā, kur tiek testēti jaunākās paaudzes attēlu sensori Zemes novērošanas satelītiem, kā arī izstrādāti un pārbaudīti optiskās komunikācijas risinājumi nākotnes kosmosa misijām.


Ikdienas darbs lielākoties saistīts ar dažādu sensoru testēšanu un mērījumu veikšanu, lai precīzi novērtētu to veiktspēju dažādos apstākļos. Paralēli tam tiek izstrādāti elektronikas un programmatūras risinājumi, kas nepieciešami testēšanas procesu nodrošināšanai un jaunu tehnoloģiju validācijai.


"Viens no aizraujošākajiem aspektiem šajā darbā ir iespēja strādāt ar tehnoloģijām, par kurām šobrīd plašākai sabiedrībai vēl nekas nav zināms. Ir gandarījums apzināties, ka pēc dažiem gadiem tās varētu kļūt par daļu no jaunākajiem Eiropas Kosmosa aģentūras satelītiem," stāsta Mārtiņš.


Arī darba kultūra ESTEC ir nozīmīga ikdienas sastāvdaļa. Pusdienu pārtraukums parasti ilgst aptuveni stundu, un kolēģi to bieži pavada kopā. Pēc tam nereti seko kopīga kafijas pauze, kas ļauj neformālā gaisotnē pārrunāt gan aktuālos projektus, gan ikdienas aktualitātes.

Ventspils Augstskolā iegūtās zināšanas kļuva par stabilu pamatu

Mārtiņš atzīst, ka studiju laikā Ventspils Augstskolā iegūtās zināšanas un praktiskā pieredze kļuva par stabilu pamatu darbam Eiropas Kosmosa aģentūrā. Lai arī EKA ikdienā tiek risināti sarežģīti pētniecības uzdevumi un izmantotas pasaules līmeņa tehnoloģijas, studiju laikā apgūtās inženierzinātņu pamatzināšanas, elektronikas projektēšana, programmēšana un regulārais darbs laboratorijās ļāva viņam jau no pirmajām dienām pilnvērtīgi iesaistīties reālu projektu īstenošanā.


"Ventspils Augstskola man deva iespēju praktiski strādāt ar elektroniku, un tas ir ļoti svarīgi. Laboratorijā nepietiek tikai ar teorētiskām zināšanām – ir jāsaprot, kā reālas elektroniskās sistēmas uzvedas praksē un kādi ir to fizikālie ierobežojumi. Tādas lietas kā elektromagnētiskie traucējumi, signālu kvalitāte vai dažādi mērījumu efekti vislabāk var apgūt, pašam strādājot laboratorijā."


Tieši šī praktiskā pieredze ļāvusi Mārtiņam bez ilgstošas sagatavošanās iesaistīties darbā vienā no pasaules vadošajām kosmosa pētniecības organizācijām. Vienlaikus viņš uzsver, ka darbs EKA nozīmē nepārtrauktu profesionālo izaugsmi un gatavību apgūt arvien jaunas zināšanas.

"Gada laikā esmu padziļināti iepazinis attēlu sensoru uzbūvi, to testēšanas metodiku un veiktspējas izvērtēšanu atbilstoši kosmosa industrijas prasībām. Jo vairāk iemācies, jo vairāk saproti, cik daudz vēl ir nezināmā. Tas arī padara šo darbu tik interesantu."


Zinātkāre un neatlaidība ir panākumu atslēga

Topošajiem studentiem, kuri sapņo par darbu Eiropas Kosmosa aģentūrā vai citā augsto tehnoloģiju nozarē, Mārtiņam ir viens galvenais padoms – būt zinātkāriem un neatlaidīgiem. "Ne visu jums iemācīs profesori, un ar teorētiskajām zināšanām vien nepietiks. Veidojiet savus projektus, eksperimentējiet un uzdodiet sev jautājumu – kāpēc tas strādā vai nestrādā? Tieši šādi rodas visvērtīgākā pieredze."

 

Viņš uzsver, ka tehnoloģiju nozarē svarīgi ir arī iemācīties pieņemt neveiksmes kā neatņemamu darba sastāvdaļu. "Jārēķinās, ka risinājums ne vienmēr izdosies ar pirmo, otro vai pat desmito mēģinājumu. Dažkārt paiet vairākas dienas vai pat nedēļas, līdz izdodas atrast pareizo pieeju. Svarīgākais ir nepadoties, analizēt kļūdas un turpināt meklēt risinājumu. Agrāk vai vēlāk ieguldītais darbs atmaksājas, un tieši tas padara gala rezultātu tik vērtīgu."

 

Mārtiņa stāsts apliecina, ka ceļš līdz Eiropas Kosmosa aģentūrai nesākas Nīderlandē. Tas sākas ar vēlmi izzināt, praktiski darboties un neatlaidīgi meklēt risinājumus. Tieši šādu pamatu topošajiem inženieriem palīdz veidot arī studijas Ventspils Augstskolā.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kur uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā - no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos”. URSI Ģenerālā Asambleja šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds prezentācijā sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Tika aplūkots iecerētais nacionālais radiointerferometrs, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Tika parādīta arī radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizācija, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešana, kā arī jaunākās VIRAC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Pārējā Asamblejas norises laikā bija iespēja iepazīties ar prezentācijām, ko sniedza pētnieki, kuri darbojās radioastronomijas, bet arī citās radiozinātnes jomās, un pētījumiem, kas saistīti ar VSRC pētījumiem. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI ) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. No 2026. gada 15. līdz 22. augustam XXXVI URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs (URSI GASS 2026) norisinājās ICE Kraków Congress Centre Krakovā, Polijā. Kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu visās desmit URSI zinātniskajās komisijās – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kas vienlaikus norisinājās līdz pat 13 auditorijās, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Autors Rota Žagare 2026. gada 2. septembris
Aicinām pieteikties Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 2. un 3. kursa studentus Bucher Municipal stipendijai! Lai pretendētu uz stipendiju pretendents līdz 23. septembrim iesniedz VeA Stipendiju un kredītu piešķiršanas komisijas priekšsēdētājai(-am) Studiju nodaļā C302 (pirmdiena-ceturtdiena) vai sūtot uz e-pastu studijas@venta.lv (piektdiena-svētdiena): Pieteikuma vēstuli , kurā ietverts nākotnes redzējums par savu vietu darba tirgū, un darbībām, kas būtu jāveic, lai to sasniegtu vai arī video pieteikumu; CV ; Sekmju izrakstu par studijām VeA; Pārskatu par savu sabiedrisko vai organizatorisko darbību un dokumentus, kas to apliecina, ja tādi ir. “Bucher Municipal” SIA stipendijas mērķis ir veicināt Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes (EPF) profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība”, “Jaunuzņēmumu vadība” un “Vadībzinātne” studentu aktivitāti studiju, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā un palīdzēt VeA EPF sagatavot studentu darba tirgum, papildu stipendijai nodrošinot arī pieredzes apmaiņu vienu reizi mēnesī stipendijas piešķiršanas periodā. Apmācības norisināsies “Bucher Municipal” SIA telpās , kur izzinot stipendijas saņēmēja (studenta) karjeras virziena intereses, mērķus un vēlamās zināšanas, būs nodrošināta tikšanās ar “Bucher Municipal” SIA darbiniekiem (nodaļu vadītājiem, speciālistiem u.c.). Studentam tiks nozīmēta kontaktpersona no “Bucher Municipal” SIA, kas studentam sniegs visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma darbības sfērām un nodaļām. Stipendiju katru mēnesi 150,00 (viens simts piecdesmit) euro apmērā par laika posmu no 1. oktobra līdz 30. jūnijam tiek pārskaitīta uz stipendijas ieguvēja norādīto kontu kredītiestādē. Stipendijas pirmā izmaksa notiek novembrī par oktobra un novembra mēnesi kopā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 1. septembris
Ventspils Augstskola (VeA) 1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, pulcēja studentus, lai kopīgi atzīmētu jau 30. studiju gada sākumu. Svētku laikā tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Jaunā akadēmiskā gada atklāšanas pasākumā studentus uzrunāja VeA rektors Andris Vaivads, fakultāšu dekāni un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. Pasākuma svinīgo noskaņu papildināja muzikālie priekšnesumi Ventspils Mūzikas vidusskolas pārstāvju izpildījumā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 31. augusts
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „ SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time ”, kas norisinājās Ķelnes Universitātē, Vācijā. Simpozijā tika prezentēts ziņojums par metanola māzeru aktivitāti jaunveidojamu masīvu zvaigžņu apkārtnē. Ķelnes Universitātes rīkotais simpozijs pulcēja vadošos pasaules astrofiziķus un radioastronomus, lai pārrunātu jaunākos atklājumus par zvaigžņu veidošanos, starpzvaigžņu vidi un procesiem, kas vada zvaigžņu tapšanu. A. Aberfelda prezentētais pētījums izstrādāts ciešā starptautiskā sadarbībā ar Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) pētniekiem A. Sanna un L. Moscadelli. Pētījumā, izmantojot pasaulē vienu no jutīgākajiem radioteleskopu masīviem Very Large Array (VLA) ASV, tika analizēta 6.7 GHz metanola (CH 3 OH) māzeru starojuma sasaiste ar zvaigžņu starojumu un matērijas izplūdēm no jaunām, masīvām zvaigznēm. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Atklāti 5 jauni māzeru avoti : Novērojot 22 zvaigžņu veidošanās reģionus, metanola māzera starojums tika detektēts 13 objektos, tostarp tika atklāti 5 iepriekš nezināmi māzeru avoti. Precīzs zvaigznes pozīcijas indikators : Vairāk nekā 90% no visiem detektētajiem māzeriem atrodas ciešā zvaigznes tuvumā. Tieša saikne ar radio termisko elektronu starojumu : Pētījumā atklāta spēcīga korelācija starp metanola māzera spožumu un termisko radio starojumu, kas ļaus astronomiem nākotnē precīzāk prognozēt un identificēt vājus starojuma avotus Visumā. Nākotnes radioteleskopu potenciāls : Pētījuma aprēķini rāda, ka vairāk nekā 30% no metanola māzeru populācijas pašlaik paliek neatklāti esošo instrumentu jutības robežu dēļ, un tos atklāt būs iespējams ar nākamās paaudzes radioteleskopiem (piemēram, ngVLA un SKA). Pētījums un dalība konferences norisē tika īstenota Latvijas Zinātnes padomes (LZP) fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta „Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/044) ietvaros.
Citas ziņas