Projektā “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 4.kārta” paveiktais

2026. gada 20. jūlijs

Ventspils Augstkolas (VeA) Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) turpina attīstīt pētniecības infrastruktūru, īstenojot projektu “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 4.kārta” (projekta Nr. 1.1.1.2/1/25/I/005) , ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds ar Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir pilnveidot VSRC kā nacionālas nozīmes izcilības centru ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu zinātnisko infrastruktūru. Projekta ietvaros īstenoti vairāki nozīmīgi iepirkumi un aktivitātes.


Lai nodrošinātu liela apjoma radioastronomijas novērojumu datu uzglabāšanu, par projekta finansējumu Irbenes Flexbuff datu serverim iegādāti jauni cietie diski ar divreiz lielāku ietilpību. Flexbuff serveris tiek izmantots radioastronomijas novērojumu (tipiski VLBI) datu uzkrāšanai. Līdzšinējā datu uzglabāšanas kapacitāte vairs nebija pietiekama, jo pēdējos gados ir būtiski pieaudzis gan novērojumu datu pārraides ātrums, gan kopējais datu apjoms. Jaunie diski nodrošinās atbilstību pieaugošajām EVN un CERN Tier-2 datu uzglabāšanas prasībām. 


Noslēgts līgums par sešriteņu kvadracikla un tā aprīkojuma iegādi. Šāds mobilais transportlīdzeklis nodrošina iespēju pārvietot un testēt kustībā antenu, mobilo satelītkomunikāciju, bezpilota un peldošo iekārtu vadības un traucējumnoturības risinājumus. Transportlīdzeklis pētniecības tehniku un aprīkojumu spēj pārvietot un testēt kustībā vairāk kā 70 ha lielajā antenu kompleksa teritorijā, tostarp meža un purva apstākļos. Šādas tehnikas nodrošinājums ir būtisks, lai izstrādātās sistēmas sasniegtu augstu tehnoloģijas gatavības līmeni reālas vides apstākļos. Pētījumu rezultātā izveidotajām un ar šādu tehniku testētajām inženiertehniskajām sistēmām ir augsts duālā pielietojuma potenciāls. 


2026.gada maijā iegādāta MIG/MAG pusautomātiskā metināšanas iekārta ar nepieciešamo perifēriju un materiālu komplektu, kas piemērota alumīnija un tā sakausējumu metināšanai. Aprīkojums nepieciešams radioteleskopu RT-32 un RT-16 apstarotāju sistēmu izgatavošanai, lai paplašinātu to uztveršanas joslas un sekmētu jaunus radioastronomiskos novērojumus.


Modernizācijas projekta ietvaros drīzumā noslēgsies iepirkums par radioteleskopa RT-32 antenas virsmas fotogrammetriju un justēšanu, lai uzlabotu antenas virsmas precizitāti, jutību un darbību augstākās frekvencēs. Pašlaik RT-32 antenas efektivitāte sasniedz tikai 35–38 %, bet augstākajos frekvenču diapazonos tā ir vēl zemāka, padarot novērojumu veikšanu praktiski neiespējamu. Fotogrammetriskie mērījumi ļaus precīzi noteikt katra primārā spoguļa paneļa nepieciešamās pozīcijas korekcijas un attiecīgi noregulēt paneļu stiprinājumus, samazinot antenas virsmas kļūdu. Pēc antenas virsmas justēšanas būtiski uzlabosies radioteleskopa jutība, mērījumu precizitāte un novērojumu iespējas visos darbības frekvenču diapazonos. 


Ņemot vērā to, ka 2025.gada 15.decembrī ir saņemts Eiropas Komisijas pozitīvs lēmums par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam grozījumiem, piešķirot elastības finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai, šī gada jūlijā ir parakstīti projekta “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 4.kārta” līguma grozījumi, ar kuriem papildus piešķirti EUR 79 151, no kuriem 85% ir ERAF finansējums, bet 15% valsts budžeta līdzfinansējums. Ar piešķirto papildus finansējumu projekta ietvaros plānotas papildus iegādes VSRC pētniecības infrastruktūras attīstībai - radioteleskopu RT-32 un RT-16 motorpiedziņas ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamo rezerves asinhrono elektromotoru un to vadības sistēmu iegāde un uzstādīšana; radioteleskopu RT-32 un RT-16 RF trakta un vadības sistēmu ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamo sistēmu iegāde; pārvietojama rokas vektora tīkla ķēžu analizatora ar joslas platumu vismaz līdz 26,5 GHz iegāde.


Saņemtais ES finansiālais atbalsts projekta “Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 4.kārta” (Nr. 1.1.1.2/1/25/I/005) ietvaros stiprina VSRC spēju veikt augstas kvalitātes radioastronomiskos novērojumus un attīstīt jaunas, duāla pielietojuma pētniecības kompetences, vienlaikus nodrošinot Irbenes radioteleskopu kompleksa ilgtspēju un starptautisko konkurētspēju.


Sagatavoja: Arita Rubīna

Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Intervija ar Ekonomikas un pārvadības fakultātes dekāni Daci Štefenbergu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 23. septembris
Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.

Aicinām apmeklēt atvērto lekciju par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Notiks starptautisks zinātnisks seminārs par masīvo zvaigžņu veidošanos

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Citas ziņas