Pieredze NVA projektā – Lelde Bērziņa

2025. gada 29. aprīlis

Lelde Bērziņa ir profesionālās bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 3. kursa studente, kā arī viena no 18 dalībniekiem, kas piedalās pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Lai stiprinātu savas prasmes ar praktisko ievirzi cilvēkresursu vadības procesu īstenošanā un sabiedriskajās attiecībās, Lelde savas iemaņas pilnveido Personāla nodaļas biroja administratora amatā ciešā sadarbībā ar vadītāju Elīnu Feldmani un kolēģiem Raiti Didrihsonu un Ilzi Osi.


Pastāsti kā paiet tava darba ikdiena?

Visus pienākumus varu viegli apvienot ar lekcijām. Jāatzīmē, ka tā ir laba iespēja manas teorētiskās zināšanas un prasmes pilnveidot darba vidē. Dienās, kad lekciju grafiks ir īpaši intensīvs, iespēja strādāt attālināti sniedz vajadzīgo elastību. Darba pienākumi ir ļoti dinamiski, tas nozīmē, ka katra diena ir savādāka. Iesaistos pētījumu analīzē par darba vidi Latvijā un ārzemēs, lai varētu identificēt labo praksi, ko integrēt Ventspils Augstskolas organizācijas kultūras stiprināšanai. Novērtēju savu iesaisti Ventspils Augstskolas sabiedrisko attiecību veidošanā, rakstot preses relīzes par iespaidiem un zināšanām, ko studenti ir guvuši ārpus Ventspils Augstskolas. Tie ir tikai daži no maniem darba pienākumiem. Visu nepieciešamo parasti varu ātri un efektīvi izdarīt, bet ja nepieciešama konsultācija, tad aprunājos ar kādu no trīs darba vadītājiem.


Kas Jūs pārsteidza, strādājot biroja administratora amatā?

Cik patiesībā elastīga ir mūsdienu darba vide, gandrīz viss ir pieejams arī attālinātā formātā un ar visiem neskaidrību gadījumā ir iespējams sazināties. Tas nozīmē, ka pēc absolvēšanas, uzsākot darba gaitas, man jau būs pieredze darbā ar dažādām sistēmām un saziņas rīkiem. Es, un arī citi iesaistītie studenti, kā jaunie darbinieki, daudz ātrāk pielāgosimies uzņēmuma darba vidē un būsim jau pieraduši pie dinamiskas un digitāli atbalstītas darba organizācijas, kas ļauj efektīvāk sadarboties ar kolēģiem un risināt ikdienas uzdevumus.


Kuri no pienākumiem, tavuprāt, vislabāk atspoguļos tavu nākotnes profesiju?

Noteikti līdzdalība sabiedrisko attiecību veidošanā. Preses relīžu rakstīšana, tā, manuprāt, ir katra lielāka vai mazāka uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Preses relīzes gan popularizē uzņēmumu, gan informē sabiedrību par kādiem notikumiem vai pārmaiņām un preses relīžu rakstīšanu vislabāk var iemācīties ar reāliem dzīves piemēriem ko es uzzinu šeit un tad man atliek tikai to pasniegt cilvēkiem ērti uztveramā veidā. Savukārt, iesaiste personāla vadības procesu īstenošanā sniedz man iespēju izprast darba devēja un darbinieka lomu un mijiedarbības aspektus kopīgu mērķu sasniegšanai.


Ar kādiem izaicinājumiem saskāries?

Pats pirmais izaicinājums bija ātri reaģēt uz šādu iespēju vienlaikus apdomāt vai es to vēlos un spēšu izdarīt. Jau nākamais izaicinājums bija izvēlēties jomu kurā es vēlos pilnveidoties, iegūt vērtīgas zināšanas un prasmes. Izvēlējos personāla nodaļu, jo stiprs uzņēmums sākas ar tā darbiniekiem - viņu motivāciju, attīstību, iesaisti un labsajūtu.


Šis darbs ir liels izaicinājums, jo tas prasa ne tikai izcilas organizatoriskās prasmes, bet arī pacietību, un spēju strādāt ar milzīgu informācijas apjomu. Dokumentu ir Ļoti daudz un dažādi. Faili, mapes un programmas, tam visam jāspēj izsekot līdz un saprast kā tos atšķirt un kur tiem īstā vieta, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dokumentu ir jāsaglabā 50 un vairāk gadus, tad tas apjoms ir milzīgs. Liela uzmanība arī  jāpievērš lietām ko citi palaistu garām, jāpārbauda vai līgumiem ir atbilstoši numuri, paraksti u.t.t.


Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem?

Visi ir ļoti izpalīdzīgi un atvērti, pat ja darbu daudz, darba vadītāji atradīs laiku lai palīdzētu. Šāda atvērtība un atbalsts ne tikai veicina patīkamu darba vidi, bet arī palīdz veiksmīgi iekļauties kolektīvā. No akadēmiskā viedokļa, darbs augstskolā sniedz arī plašāku izpratni par iestādes struktūru un darbību – kā tiek risinātas problēmas, kā darbojas Senāts, kā augstskola iedalās nodaļās un apakšnodaļās, un kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Tā ir arī pieredze, kura pēc tam ļaus labāk orientēties studiju vidē un efektīvāk izmantot pieejamos resursus un saprast, pie kā vērsties dažādās situācijās.


Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" Tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences?

Pavisam noteikti. Projekts palīdzēs ātrāk pielāgoties prakses videi, kas man būs jau nākamajā semestrī, tas dos nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas, lai es justos pārliecinātāka uzsākot darba gaitas.


Strādājot dažādos augstskolas administratīvajos darbos, es, tāpat kā pārējie iesaistītie studenti,  iemācos labāk plānot savu laiku, rīkoties ar dokumentiem un komunicēt ar dažādām iesaistītajām pusēm – prasmes, kas noderēs neatkarīgi no nozares kurā vēlāk izvēlēšos strādāt. Taču darba devēji iegūs ne tikai organizatoriski zinošākus darbiniekus, bet arī cilvēkus, kuri jau ir pieraduši pie reālas darba vides prasībām.


Kā arī jautājums darba vadītājai Elīnai, kā Leldei veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē?

Lelde ir mērķtiecīga un atbildīga kolēģe un viņas darbos atainojas studijās iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes. Jāatzīmē sadarbības spējas gan ar kolēģiem Personāla nodaļā, gan Ventspils Augstskolā kopumā. Ikdienas sadarbībā ar Leldi ļoti augsti vērtēju precizitāti, spēju pielāgoties un izpratni no “pusvārda”.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas