Pieredze NVA projektā – Līva Slesare un Karīna Ganiņa

2025. gada 17. jūnijs

Karīna Ganiņa un Līva Slesare ir divas izcilas, radošas un mērķtiecīgas studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” studentes, kuras ar aizrautību un atbildību iesaistās profesionālajā attīstībā. Pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" ietvaros viņas iejūtas izglītības darba speciālistu lomā, apliecinot savu spēju pielāgoties, plānot un vadīt izglītojošas aktivitātes. Gan Karīna, gan Līva izceļas ar spēju sadarboties un iedvesmot citus,  padarot viņu ieguldījumu pasākumā īpaši vērtīgu un iedvesmojošu.


Kāda ir jūsu darba ikdiena?

Karīna - Mūsu darba vadītāja Rūta Maltisova mums uztic dažādus pienākumus. Maijā galvenais uzdevums bija Kultūras dienas pasākuma organizēšana, kas norisinājās 21. maijā. Šī pasākuma ietvaros nepieciešams sazināties ar internacionālajiem studentiem un izveidot informatīvus plakātus. Bieži vien mums jāveic arī dažādu tekstu tulkošana, piemēram, anketas. Iepriekš esam pārveidojušas arī maģistra un bakalaura darba rakstīšanas veidlapas, kā arī prakses dokumentus, pielāgojot tos prezentāciju formātam, lai tie būtu pārskatāmāki un vieglāk saprotami.

Līva - Ikdienā pildu darba vadītājas norādītos uzdevumus, kā piemēram, veicu mūsu augstskolas SVID analīzi, tulkoju neliela apmēra dokumentus, ar kolēģi Karīnu kopā plānojam un organizējam pasākumu, sazināmies ar Erasmus un ārzemju studentiem un veidojam reklāmas plakātus pasākumam.


Kas jūs pārsteidza strādājot izglītības darba speciālista amatā?

Karīna - Mācoties, parasti izjūtu stresu par tuvojošajiem termiņiem un darbiem, taču darba vidē šādu stresu nepiedzīvoju. To lielā mērā veicina tas, ka jau pazīstu cilvēkus ar kuriem strādāju, un tas rada drošības sajūtu un atvieglo ikdienas darbu.

Līva - Sākumā domāju, ka iesaiste projektā prasīs visu manu brīvo laiku, taču patīkami pārsteidza, tas, ka varu to viegli apvienot ar mācībām un saviem hobijiem. 


Ar kādiem izaicinājumiem esat saskārušās?

Karīna - Ar lieliem izaicinājumiem pagaidām neesmu saskārusies, bet laika plānošanas prasme ir nozīmīga, lai veiksmīgi apvienotu studijas ar darbu. Sākumā tas prasīja nedaudz pūles, taču ar laiku viss ir nostājies savās vietās.

Līva - Plānojot ''Kultūras dienu'', bija nepieciešama saziņa ar Erasmus+  un ārzemju studentiem, lai piesaistītu dalībniekus. Lielākais izaicinājums, bija atrast pareizos risinājumus dalībnieku atsaucībai, tādēļ bija nepieciešams ar studentiem sazināties klātienē.


Kuri no pienākumiem, jūsuprāt, vislabāk atspoguļos jūsu nākotnes profesiju?

Karīna - Sazinoties ar studentiem no citām valstīm, man īpaši jādomā par to, kā izteikties skaidri un saprotami, lai izvairītos no pārpratumiem un nodotu informāciju tieši tā, kā iecerēts. Šajā procesā svarīgi ir arī daudzi šķietami sīkumi, kas vēlāk izrādās ļoti noderīgi – piemēram, dokumentu sagatavošana un formatēšana, kā arī darbs ar tādām programmām kā Canva.

Līva - Manuprāt, manu nākotnes profesiju atspoguļos lielākā daļa no maniem pienākumiem, taču visspilgtāk - preses relīžu rakstīšana, pasākumu plānošana un saziņa ar cilvēkiem.


Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem?

Karīna - Katru nedēļu notiek nelielas sapulces, kurās pārrunājam paveikto un plānojam turpmākos uzdevumus. Mēs, visas trīs, lieliski sadarbojamies un labi saprotam viena otru, kas ievērojami atvieglo kopīgo darbu.

Līva - Sadarbība ar kolēģi norit bez aizķeršanās, viena otru labi saprotam un spējam kopā bez problēmām sastrādāties! Arī ar darba vadītāju sadarbība ir lieliska, varu vienmēr precizēt uzdoto uzdevumu, jautāt, ja kas nesaprotams vai ja nepieciešama palīdzība. Ļoti patīkami strādāt tik atsaucīgā komandā.


Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" Tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences?

Karīna - Es uzskatu, ka jā. Šī pieredze noteikti ir vērtīga. Tā ne tikai palīdz apgūt konkrētus darba pienākumus, bet arī iemāca svarīgas prasmes, piemēram, darba ētiku, atbildību un spēju sadarboties ar dažādiem cilvēkiem. Šāda vide ļauj augt gan profesionāli, gan personīgi, kas nākotnē var ļoti noderēt.

Līva - Nešaubos, ka iegūtās iemaņas spēs man palīdzēt nākotnes profesijā un sagatavos darba tirgus kompetenču pieprasījumam.


Kā Karīnai un Līvai veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? 

Darba vadītāja, lektore, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore Rūta Maltisova atzīst, ka Karīnai un Līvai veicas ļoti labi. Rūta ir pozitīvi pārsteigta, cik profesionāli viņas darbojas, cik labi spēj sadarboties, darbus paveic laikā, komunikācija ir augstā līmenī un darbu kvalitāte ir laba. Darba vadītāja atzīmē, ka viņas dara dažnedažādākos darbus, sākot no metodisko materiālu kopsavilkumu veidošanas, materiālu tulkošanas, līdz pasākumu organizēšanai. Rūta cer, ka šis projekts palīdzēs arī viņām pašām labāk saprast, kāda veida darbi viņām labāk patīk un padodas - radoši vai administratīvi.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 15. decembris
5. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) 20 gadu jubilejas svinības. Jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē piedalījās dažādas LJZA paaudzes, kā arī apvienības atbalstītāji un sadarbības partneri. Jubilejas svinību laikā tika godināti jaunie zinātnieki par aktīvu iesaisti LJZA politikas darba grupā – pateicību saņēma arī Ventspils Augstskolas doktora studiju programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" studente Džeina Kleina-Šnipke par aktīvu dalību politikas darba grupā un doktorante studiju programmā "Valodu un literatūras studijas" Aiga Bādere par LJZA tekstu tulkošanu un rediģēšanu. Svinīgajā pasākumā tika apskatīti apvienības pirmsākumi, attīstība, sasniegumi, kā arī tika godināti aktīvie biedru un sadarbības partneru, kuri ar savu atbalstu ļāvuši LJZA jaudīgāk iesaistīties akadēmiskajos, rīcībpolitikas veidošanas un zinātnes komunikācijas procesos. Jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē piedalījās dažādas LJZA paaudzes jeb, kā apsveikuma runā teica viens no apvienības dibinātājiem Jānis Jaško, “veci un jauni jaunie zinātnieki”, kā arī apvienības atbalstītāji un sadarbības partneri. Daudzu gadu laikā apvienību gan ar zināšanām, gan finansiālo atbalstu atbalstījuši: Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas mediju padome un citi. Foto: Dāvis Dambenieks
Autors Rota Rulle 2025. gada 15. decembris
10. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā studentiem un ikvienam interesentam, kurš saprot vācu valodu, bija iespēja piedalīties Gētes institūta brīvprātīgās Jūlijas Novodvorskas ( Julia Nowodworska ) vācu valodā vadītajā darbnīcā par Ziemassvētku tematiku “ Modernes Deutschlandbild mit Fokus – Weihnachten ”. Nodarbībā dalībnieki varēja iepazīstināt ar sevi, veikt interesantus uzdevumus, piemēram, gatavot svečturīšus origami tehnikā, dziedāt Ziemassvētku dziesmas vācu valodā, kā arī baudīt Ziemassvētku gardumus un tēju. Pasākuma dalībnieki dāvanā no Ventspils Vācu kultūras biedrības saņēma jauno bilingvālo kalendāru 2026. gadam “ Lebendige Gutshöfe – gestern und heute | Muižas – vakar un šodien”, kuru jau 5. gadu sagatavo Ventspils Vācu kultūras biedrība. Pasākumā piedalījās arī Ventspils Tehnikuma audzēkņi ar vācu valodas skolotāju Žannu Blaževicu. Pasākums bija lieliska iespēja izmantot kursos apgūtās vācu valodas zināšanas praksē. Sirsnīgs paldies Jūlijai par nodarbības vadīšanu! Pasākums īstenots sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Ventspils Vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli un VeA TSF pasniedzēju Silgu Sviķi.
Autors Rota Rulle 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe
Citas ziņas