Vai tevi interesē valodas? Ja tā, tad studijas šajā programmā ir domātas tieši tev! Studiju laikā iespējams apgūt tulkam, tulkotājam, tulkošanas projektu vadītājam, redaktoram, korektoram un citu veidu valodu speciālistam nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu tulkošanas pasūtījumus un sniegtu citus valodu pakalpojumus dažādiem uzņēmumiem, organizācijām un valsts un starptautiskajām institūcijām.
Īsumā par programmu
IEGŪSTAMAIS GRĀDS – profesionālais bakalaura grāds tulkošanā
KVALIFIKĀCIJA – tulkotājs
STUDIJU ILGUMS – 4 gadi
STUDIJU FORMA – pilna laika klātiene
STUDIJU VALODA – latviešu
- Pirmā svešvaloda – angļu valoda
- Otrā svešvaloda – vācu vai krievu valoda
- Trešā svešvaloda – spāņu vai franču valoda
BUDŽETA UN MAKSAS VIETU SKAITS:
SKATĪT ŠEIT
STUDIJU MAKSA – SKATĪT ŠEIT
Uzņemšanas prasības
Centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem tiek piemēroti līmeņa koeficienti:
- 1 augstākajam līmenim
- 0.75 optimālajam līmenim
- 0.5 vispārējam līmenim
- 0.75 tiek izmantots arī visiem centralizētajiem eksāmeniem, kas kārtoti līdz 2022. gadam ieskaitot
Personām, kuras vidējo izglītību ieguvušas pirms 2004. gada vai bijušas atbrīvotas no valsts pārbaudījumiem, CE vērtējumu aizstāj ar attiecīgā priekšmeta atzīmi no sekmju izraksta, reizinot to ar 10 un pēc tam ar 0.75.
Kā tiek aprēķināts konkursa rezultāts
(CE līmeņa koeficients angļu valodā (vai starptautiskā testa rezultāts) * 0.4) + (CE līmeņa koeficients latviešu valodā * 0.4) + (CE līmeņa koeficients matemātikā * 0.1) + (visu CE kopvērtējuma vidējā vērtība * 0.1)
Vairāk par uzņemšanas prasībām
SKATĪT ŠEIT
Darba iespējas
Programmas absolventiem ir iespējas veidot karjeru visā pasaulē tulkošanas un valodu uzņēmumos, citu nozaru uzņēmumos, organizācijās un valsts iestādēs, kā arī citur daudzvalodu vidē.
Programmas absolventu amats var būt:
- tulks un tulkotājs
- tulks referents
- tulkošanas projektu vadītājs
- tulkojumu redaktors, korektors
- ārējo sakaru koordinators
- tulkotāju atlases speciālists
- mašīntulkojumu pēcrediģētājs
- teksta veidotājs
Studiju īstenošanas veids un forma
Studijas norisinās klātienē, un nodarbību materiāli ir pieejami arī digitāli īpašā mācību platformā. Četru gadu laikā studenti nostiprina teorētiskās zināšanas, kā arī pilnveido prasmes, kas pēdējā studiju gada rudenī tiek pārbaudītas reālajā darba vidē praksē.
1. gads
2. gads
3. gads
4. gads
Tulkošanas un valodu tehnoloģijas programmas norises
Ceturtdien, 9. oktobrī, astoņi Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studenti kopā ar lektori un studiju programmu “Starpkultūru komunikācija” un “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija” direktori Rūtu Maltisovu devās uz Rīgu, lai piedalītos Dānijas vēstniecības rīkotajā mini festivālā “Shaping Europe's Future”, kas norisinājās Rīgas Ekonomikas augstskolā ( Stockholm School of Economics ). Pasākums tika organizēts Dānijas prezidentūras ES ietvaros, jo Dānija no Polijas rotācijas kārtībā š.g. 1. jūlijā pārņēma prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Šī ir jau astotā reize, kad Dānija uzņēmusies prezidējošās valsts pienākumus un šoreiz Dānijas prezidentūras laikā drošības jautājumi ir prioritāte, strādājot ar moto "Spēcīga Eiropa mainīgajā pasaulē". Diena iesākās ar reģistrāciju, kafiju un uzkodām, kam pavisam drīz jau sekoja paneļa diskusijas par zaļo pāreju, drošību un konkurētspēju. Pirmajā diskusijā piedalījās: Olivia Lyhne – klimata analītiķe Dānijas zaļajā domnīcā CONCITO, Lasse Hirsch – partneris uzņēmumā Heimdal Critical Infrastructure , Natālija Siliņa – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju pakalpojumu nodaļas vadītāja, Paula Patrīcija Avotiņa – klimata aktīviste. Diskusiju vadīja Krista Pētersone, kura specializējas atjaunīgās enerģijas politikas veidošanā un biedrībā "Zaļā brīvība" īsteno projektus par vēja un saules enerģijas integrāciju Latvijā. Stundu ilgajā paneļdiskusijā tika sniegti viedokļi un atbildes uz jautājumiem par zaļās enerģijas attīstību Eiropā un Latvijā, veidiem, kā paātrināt neatkarības iegūšanu no citvalstu režīmiem, un izaicinājumiem, kas ir jāpārvar, lai to sasniegtu. Klimata aktīviste Paula Patrīcija Avotiņa uzsvēra jauniešu līdzdalības nozīmi politikā un klimata jautājumos, aicinot jauniešus būt aktīviem pārmaiņu veicinātājiem. Uzreiz pēc pirmās paneļdiskusijas sekoja otrā – par Eiropas Savienību kā aizsardzības savienību. Šajā diskusijā piedalījās: Artis Pabriks ( Patreizējais “Ziemeļu aizsardzības politikas centra” priekšsēdētājs), Mikkel Vedby Rasmussen (Kopenhāgenas Universitātes Politikas zinātņu katedras profesors) Sandis Sraders (Pētnieks un maģistra programmas direktors Baltijas Aizsardzības koledžā) Aili Ribulis (Padomniece, Drošības un aizsardzības politikas direktorāte Eiropas Ārējās darbības dienestā). Savukārt sarunu vadīja Dr.soc.pol. Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors. Šīs diskusijas laikā zālē bija jūtamas bažas par nākotni, drošību un vēlme saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Daudz tika diskutēts par patreizējo drošības situāciju, riskiem un izaicinājumiem, kā arī Eiropas Savienības gatavību krīzes situācijai. Pēc divām paneļdiskusijām sekoja pusdienu pauze, pēc kuras mūsu studentu grupa dalījās divās daļās – viena apmeklēja informatīvu lekciju par darba un prakses iespējām Eiropas Savienības struktūrvienībās, bet otra baudīja debašu cīņas, kur jaunieši aizstāvēja savus viedokļus par Eiropas nākotni. Vēlāk tika dota iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta biroja Latvijā rīkotajā viktorīnā par Eiropas Savienību un laimēt balvas. Pēc piepildītas dienas, BSP “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studente Elizabete Apiņa-Fleisa dalījās iespaidos: “Šis mini festivāls iedvesmoja mani kļūt vēl aktīvākai ne tikai klimata aktīvismā un politikā, bet arī studiju pieredzē. Tas man atgādināja, ka mana balss, viedoklis un rīcība ir svarīga. Ka demokrātija ir svarīga. Turklāt tas mudināja mani kļūt redzamākai, izmantot izdevību un nebaidīties.” Savukārt BSP “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 3. kursa studente Alise Neilande atzīst: “Sapratu, ka katra no šīm tēmām ir daudz plašāka nekā es domāju, un tajās ir arī jāiegulda daudz lielāks darbs nekā biju iedomājusies. Lai arī Latvijā klimata radītās pārmaiņas nav izjūtamas tik daudz kā citās valstīs, tās tikai turpinās augt, tāpēc ir vērts par šo tēmu aizdomāties.” Dalība mini festivālā “Shaping Europe’s Future” sniedza Ventspils Augstskolas studentiem vērtīgu pieredzi – iespēju paplašināt redzesloku par Eiropas tagadnes un nākotnes izaicinājumiem, dzirdēt ekspertu viedokļus un uzdot sev interesējošos jautājumus par ilgtspējīgu attīstību un drošību. Šādas iniciatīvas ne tikai stiprina studentu starpkultūru kompetences, bet arī iedvesmo jauniešus aktīvi iesaistīties Eiropas un Latvijas nākotnes veidošanā.
24. septembrī pulksten 7.00 no Rīgas lidostas skrejceļa pacēlās lidmašīna uz Briseli. Rīts bija kluss, gaisā virmoja nogurums un patīkams satraukums, un septiņi 4TVT studenti lektores Zanes Frances pavadībā bija gatavi piedzīvojumam. Pēc veiksmīgas nolaišanās lidostā VeA pārstāvjus sagaidīja Eiropas Parlamenta viceprezidenta palīdze Guna Zaķe-Baltā. VeA studentiem bija iespēja aplūkot Eiropas Parlamenta “labirintus”, noklausīties lekciju par EP darbību, mērķiem, deputātu darbu un gūt nelielu ieskatu vēsturē. Varēja uzzināt, cik (ne)aktīvi Latvijas pilsoņi piedalās Eiropas vēlēšanās, kāda ir deputāta “kabatas nauda”, kāds ir aptuvenais deputāta mēneša grafiks un cik bieži sēdes notiek Briselē vai Strasbūrā. Pēc lekcijas turpinājās ekskursija, kur tika aplūkota vien neliela daļa no milzīgās EP ēkas (vai katram jaunajam darbiniekam tiek izsniegts arī kompass un karte?), slaveno sēžu zāle, ES dalībvalstu dāvanas (ieskaitot Latvijas uzdāvinātās gleznas) un pat Roberta Zīles kabinets (kur viesus sagaidīja sarūpētas maizītes un āboli, un šokolāde :) ). Ekskursijas rozīnīte bija iespēja satikt EP štata tulces Daci Rubeni un Ilzi Lauvu, kā arī EK Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta latviešu valodas nodaļas vadītāju Uldi Sproģi un uzzināt, cik valodas parasti zina EP tulki, kāda ir atšķirība starp EK un EP sēdēm tulkošanas ziņā, kas ir retūrs, ko darīt gadījumā, ja runātājs runā par ātru, un to, vai balss tembram ir nozīme. Noslēgumā varēja iejusties EP tulku darbā, izmēģinot tulku kabīnēs (Dieva dēļ neieslēdzot mikrofonu!) “tulkot” sēdi par nepilngadīgo aizsardzību internetā. Šī bija brīnišķīga pieredze, kas ļāva iepazīties ar tulku profesionalitāti un darbu Eiropas Parlamentā, kā arī uzzināt par prakses iespējām un to, cik sarežģīti ir kļūt par EP tulku. Vakarā un nākamajā dienā bija brīvais laiks, lai nogaršotu beļģu šokolādi, aplūkotu čurājošā puisīša statuju un apsvērtu iespēju atgriezties un strādāt Eiropas Parlamentā. Iespaidi no dalībniekiem. “Kaut arī iepriekš nebiju uzskatījusi konferenču tulkošanu par vieglu, šajā braucienā aptvēru, cik tā ir sarežģīta un izaicinoša un cik plašas fona zināšanas ir nepieciešamas tulkiem.” “Ļoti izbaudīju braucienu! Sākumā šaubījos, vai piedalīties, bet esmu priecīga, ka tomēr sadūšojos. Varu teikt, ka apmeklēt EP ir vērtīga iespēja un bija interesanti uzzināt par tulku darbu un pieredzi.” “Eiropas Parlamenta apmeklēšana noteikti paliks atmiņā vēl ilgi, bet tieši tikšanās ar tur strādājošiem tulkiem atstāja vislielāko iespaidu. Līdz šim likās, ka viņi ir sava veida supervaroņi – un viņi noteikti tādi arī ir – bet pēc tikšanās sapratu, ka tulki ir tādi paši cilvēki kā mēs. Pateicoties sarunai ar viņiem, darbs Eiropas Parlamentā no tāla, nesasniedzama sapņa kļuva par reālu iespēju, kas pēc ieguldīta darba var tapt par īstenību.”
Atzīmējot Eiropas Valodu dienu, 19. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā otro reizi norisinājās Eiropas Valodu festivāls, ko organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Arī šogad līdzās citiem dalībniekiem vērienīgajā pasākumā piedalījās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte, ko pārstāvēja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sindija Plotniece, Paula Keiša, Alise Neilande, Sanija Zundovska un Ilze Jaunzeme un programmas direktore Aiga Bādere, kā arī maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Sabīna Brauna. Dienas garumā interesenti no visas Latvijas varēja apskatīt vairāk nekā 30 stendu, ko veidojoši valodu mācību centri, vēstniecības, augstākās izglītības iestādes un citas iestādes un organizācijas. Apmeklētāji varēja pildīt izglītojošus uzdevumus, piedalīties dažādās ar valodām saistītās viktorīnās, savukārt skatuves programma ļāva ieklausīties prezentācijās par valodas jautājumiem un krāšņos priekšnesumos iepazīt dažādas kultūras. Tāpat varēja doties uz valodu randiņu, lai pārbaudītu vai atsvaidzinātu savas valodu zināšanas. Studentes ļoti novērtēja dalību festivālā, jo diena tika pavadīta brīnišķīgā un brīvā gaisotnē, sarunājoties ar apmeklētājiem, spēlējot spēles, uzzinot vairāk par valodām un daudzvalodību un iepazīstinot apmeklētājus ar tulkošanas studijām Ventspils Augstskolā.
18. septembrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāti (TSF) apmeklēja Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēkņi ar skolotāju Zandu Šlegelmilhu, lai piedalītos nodarbībā “Vārdnīcai pa pēdām” un iepazītos ar studiju iespējām TSF. Arī šajā studiju gadā TSF asociētā profesore Silga Sviķe skolēniem piedāvā šo radošo nodarbību, kas iekļauta programmas “Latvijas skolas soma” norišu katalogā. Nodarbībā aizraujošā veidā var uzzināt par vārdnīcu tapšanas ceļu, ieskatīties profesora Jura Baldunčika memoriālajā kabinetā, kur ir apskatāmi interesanti leksikogrāfijas vēstures materiāli, kā arī pašiem nodarbības noslēgumā tuvāk izpētīt kādu no piedāvātajām vārdnīcām. Nodarbībā var ielūkoties gan Braila rakstā sarakstītā vārdnīcā, gan vārdnīcā, kurā nemaz nav vārdu, viedtālrunī lejuplādēt augstskolā tapušās terminu vārdnīcas – mobilās lietotnes, kā arī aplūkot pasaulē mazāko vārdnīcu. Vairāk par nodarbības pieteikšanu un saturu iespējams uzzināt programmas “Latvijas skolas soma” katalogā . Informāciju sagatavoja: TSF asoc. prof. Dr. philol. Silga Sviķe profesionālā maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” direktore
Darja šobrīd studē Tulkošanas studiju fakultātē 2. kursā un, papildu mācībām, Darja iesaistās NVA projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība", kur darba vadītājas un lektores Aigas Bāderes uzraudzībā pilda klienta apkalpošanas speciālista pienākumus. Kāda ir tava darba ikdiena? Dalība NVA projektā padara manu ikdienu daudzveidīgāku un aizraujošāku. Es tulkoju preses relīzes Ventspils Augstskolas mājaslapai, izstrādāju vizuālos materiālus, kas noder 4. kursa studējošajiem bakalaura darbu izstrādē, kā arī piedalos izbraukumos uz skolām, popularizējot studiju iespējas mūsu fakultātē. Katru dienu gūstu jaunu pieredzi un attīstu prasmes, kas noderēs nākotnē. Kas tevi pārsteidza strādājot klientu apkalpošanas speciālista amatā ? Mani patīkami pārsteidza, cik nozīmīga loma ir projekta vadītājam. Man ir ļoti paveicies ar projekta vadītāju Aigu Bāderi, kura vienmēr sniegusi atbalstu un palīdzību grūtajos brīžos. Ir ļoti svarīgi, lai blakus būtu kāds, kurš tev tic un saskata potenciālu pat tad, kad pašam rodas šaubas. Esmu pārliecināta, ka bez viņas atbalsta man nebūtu izdevies paveikt tik daudz šo sešu mēnešu laikā. Ar kādiem izaicinājumiem esi saskārusies? Šajā laikā esmu guvusi vērtīgu pieredzi tulkošanā un sapratusi, ka šis darbs ir daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji var šķist. Esmu mācījusies no savām kļūdām un iemācījusies, kā rīkoties sarežģītās situācijās – piemēram, kad jātulko amata nosaukumi, personvārdi vai iestāžu nosaukumi valodu kombinācijā latviešu–angļu. Kuri no pienākumiem, tavuprāt, vislabāk atspoguļos tavu nākotnes profesiju? Viena no manām interesēm noteikti ir tulkošana, taču, gūstot pieredzi arī tekstu rediģēšanā, sapratu, ka šī joma mani ļoti uzrunā. Iespējams, nākotnē vēlēšos attīstīt karjeru tieši šajā virzienā. Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem? Īpašs prieks bija sadarboties ar kolēģiem! Mēs kopā esam apmeklējuši vismaz piecas vidusskolas un organizējuši dažādus pasākumus. Pat ja kolēģi ir no dažādām fakultātēm, ir sajūta, ka esam vienota komanda ar kopīgiem mērķiem – motivēt, atbalstīt un iedvesmot cits citu. Šo sajūtu vislabāk raksturo vārdi: uzticēšanās, draudzīgums un sadarbība. Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences? Šī pieredze man devusi plašāku skatījumu uz studiju vidi un personīgo attīstību. Esmu izvērtējusi savas stiprās puses un identificējusi jomas, kurās vēl varu pilnveidoties. Šāda veida iespējas ir ļoti vērtīgas – tās veicina profesionālo izaugsmi un kalpo kā nozīmīgs resurss, veidojot savu karjeras ceļu. Pateicos par iespēju piedalīties projektā un par uzticēšanos, ko izjutu no paša sākuma. Tas mani motivēja censties vēl vairāk un palīdzēja kļūt pārliecinātākai par sevi. Kā Darjai veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? Atbild Darjas darba vadītāja, lektore Aiga Bādere: “Par Darjas nodarbinātību varu teikt tikai to, ka Darja strādā ļoti patstāvīgi un profesionāli. Man šķiet, ka šis projekts ļauj pilnveidot ne tikai saziņas un sadarbības prasmes, bet arī skaidrāk ieskicēt tulkotāja profesijas dažādās šķautnes. Šķiet, ar Darju saprotamies no pusvārda un, ja arī ir kādas neskaidrības, viņa nebaidās jautāt. Līdz šim Darja ir tulkojusi un sagatavojusi preses relīzes, izveidojusi vizuālus materiālus gan par bakalaura darba izstrādes prasībām, gan par prakses nolikumu, sagatavojusi dažādas valodu spēles, kas pārbaudītas gan Latvijas skolās, gan augstskolas pasākumos, piedalījusies Jauno tulkotāju skolas organizēšanā, apkopojusi informāciju par studentu prakses vietām un atsauksmēm un nodrošinājusi cita veida iesaisti tādu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar studiju programmu "Tulkošana un valodu tehnoloģija". Patiesi novērtēju iespēju strādāt ar tik spējīgu jaunieti kā Darju”.
Ventspils Augstskolā (VeA) vasaras sākums noritēja īpaši rosīgi, jo norisinājās bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanas. Savus noslēguma darbus sekmīgi aizstāvēja 129 absolventi, kuri 20. jūnijā saņēma diplomus svinīgajā izlaiduma ceremonijā Ventspils Augstskolas dārzā. Pasākumu vadīja Juris Jope, bet par muzikālo noskaņu parūpējās mūziķis, dziesmu autors un grupas The Sound Poets solists Jānis Aišpurs. Šogad VeA absolvēja 129 studenti, 51 no tiem Ekonomikas un pārvaldības fakultāti, 37 – Tulkošanas studiju fakultāti, 47 – Informācijas tehnoloģiju fakultāti. Lielākais absolventu skaits bija bakalaura studiju programmās “Biznesa vadība”, “Tulkošana un valodu tehnoloģija” un “Datorzinātnes”. Visvairāk absolventu šogad ir maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība” – 29. Svinīgās ceremonijas laikā studiju prorektore Liene Resele-Dūšele sveica studentus, kuru sasniegumi studijās sasieguši teicamu vērtējumu. Atzinību saņēma deviņi studenti: Mikus Petruss – bakalaura studiju programma "Vadībzinātne" Rota Rulle – profesionālā maģistra studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība" Rimants Jeļinsks – profesionālā maģistra studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība" Deniss Solovjovs – bakalaura studiju programma "Datorzinātnes" Lara Cecilia Bernandes de Souza – bakalaura studiju programma "Datorzinātnes" Anastasija Gremčuka – profesionālā bakalaura studiju programma "Tulkošana un valodu tehnoloģija" Irina Berestova – profesionālā maģistra studiju programma "Tulkošana un terminoloģija" Ailenda Bulindža-Leitiete – profesionālā maģistra studiju programma "Tulkošana un terminoloģija" Helēna Vilcāne-Ezera – profesionālā maģistra studiju programma "Stratēģiskā starpkultūru komunikācija" Šajā gadā izlaidumā tika dibināta jauna tradīcija – profesora Jura Baldunčika stipendijas pasniegšana. Stipendija tiek pasniegta par īpašiem sasniegumiem Tulkošanas studijās un tās mecenāti ir profesora ģimene un asociētā profesore Silga Sviķe. Pirmo prof. J. Baldunčika stipendiju saņēma profesionālās bakalaura studiju programmas "Tulkošana un valodu tehnoloģija" absolvente Darina Kokļina un profesionālās maģistra studiju programmas "Tulkošana un terminoloģija" absolvente Irina Berestova . --- Kursu foto pieejami šeit: Web formātā (piemērotas publicēšanai internetā): https://failiem.lv/u/9u6a6zf32x Print formātā: https://failiem.lv/u/5xp5geyse2 Foto no izlaiduma atklāšanas : Print formatā: https://failiem.lv/u/xm7h5cbwc8 Web formatā: https://failiem.lv/u/8xanfjr5m3 TSF diplomu pasniegšana: Print formatā: https://failiem.lv/u/kyuraqbk83 WEB formatā: https://failiem.lv/u/mbepdmk4ce ITF diplomu pasniegšana: Print formatā https://failiem.lv/u/eq2mq382s2 WEB formatā: https://failiem.lv/u/rqqp5dw3a7 EPF diplomu pasniegšana Print formatā: https://failiem.lv/u/75nvpwrvqz WEB formatā: https://failiem.lv/u/3kydscakwm Izlaiduma noslēgums: Print formatā: https://failiem.lv/u/a4evtxtajn WEB formatā: https://failiem.lv/u/qj62dn5xqc
Ko studēt tālāk?
Tulkošana un terminoloģija
Stipendijas
Ventspils Augstskolā vari pieteikties šādām stipendijām
Uzņemšanas prasības
Iepazīsties ar Ventspils Augstskolas uzņemšanas noteikumiem un prasībām.
