Tulkošana un valodu tehnoloģija

Tulkošana

Vai tevi interesē valodas? Ja tā, tad studijas šajā programmā ir domātas tieši tev! Studiju laikā iespējams apgūt tulkam, tulkotājam, tulkošanas projektu vadītājam, redaktoram, korektoram un citu veidu valodu speciālistam nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu tulkošanas pasūtījumus un sniegtu citus valodu pakalpojumus dažādiem uzņēmumiem, organizācijām un valsts un starptautiskajām institūcijām.

Īsumā par programmu

IEGŪSTAMAIS GRĀDS – profesionālais bakalaura grāds tulkošanā

KVALIFIKĀCIJA – tulkotājs

STUDIJU ILGUMS –  4 gadi

STUDIJU FORMA – pilna laika klātiene

STUDIJU VALODA –  latviešu

  • Pirmā svešvaloda – angļu valoda
  • Otrā svešvaloda – vācu vai krievu valoda
  • Trešā svešvaloda – spāņu vai franču valoda

BUDŽETA UN MAKSAS VIETU SKAITS:  SKATĪT ŠEIT

STUDIJU MAKSA –  SKATĪT ŠEIT

Uzņemšanas prasības

Centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem tiek piemēroti līmeņa koeficienti:

  • 1 augstākajam līmenim
  • 0.75 optimālajam līmenim
  • 0.5 vispārējam līmenim
  • 0.75 tiek izmantots arī visiem centralizētajiem eksāmeniem, kas kārtoti līdz 2022. gadam ieskaitot


Personām, kuras vidējo izglītību ieguvušas pirms 2004. gada vai bijušas atbrīvotas no valsts pārbaudījumiem, CE vērtējumu aizstāj ar attiecīgā priekšmeta atzīmi no sekmju izraksta, reizinot to ar 10 un pēc tam ar 0.75.


Kā tiek aprēķināts konkursa rezultāts

(CE līmeņa koeficients angļu valodā (vai starptautiskā testa rezultāts) * 0.4) + (CE līmeņa koeficients latviešu valodā * 0.4) + (CE līmeņa koeficients matemātikā * 0.1) + (visu CE kopvērtējuma vidējā vērtība * 0.1)


Vairāk par uzņemšanas prasībām SKATĪT ŠEIT

Darba iespējas

Programmas absolventiem ir iespējas veidot karjeru visā pasaulē tulkošanas un valodu uzņēmumos, citu nozaru uzņēmumos, organizācijās un valsts iestādēs, kā arī citur daudzvalodu vidē.


Programmas absolventu amats var būt:

  • tulks un tulkotājs
  • tulks referents
  • tulkošanas projektu vadītājs
  • tulkojumu redaktors, korektors
  • ārējo sakaru koordinators
  • tulkotāju atlases speciālists
  • mašīntulkojumu pēcrediģētājs
  • teksta veidotājs


Studiju īstenošanas veids un forma


Studijas norisinās klātienē, un nodarbību materiāli ir pieejami arī digitāli īpašā mācību platformā. Četru gadu laikā studenti nostiprina teorētiskās zināšanas, kā arī pilnveido prasmes, kas pēdējā studiju gada rudenī tiek pārbaudītas reālajā darba vidē praksē.

1. gads

  • Nozares teorētiskie pamatkursi

    • Ievads datormācībā
    • Latviešu valodas attīstības tendences
    • Latviešu rakstu valodas prakse I
    • Latviešu valodas attīstības tendences II

  • Valodu mācību modeļi

    • Vispārīgā komunikācija I
    • Normatīvā gramatika I
    • Normatīvā gramatika II
    • Teksta analīze


  • Vispārizglītojošie studiju kursi

    • Ievads starpkultūru komunikācijā
    • Ievads tulkošanas specialitātē
    • Kultūrvēsture un filozofija
    • Ievads valodniecībā
    • Civilā aizsardzība
    • Saskarsme un profesionālā ētika
    • Valodu tehnoloģija
    • Sastatāmā valodniecība
    • Tulkošanas teorija un tulkojumzinātne
    • Zaļā domāšana

  • Brīvās izvēles daļas kursi

    • Kursi pēc studenta ieskatiem

2. gads

  • Nozares teorētiskie pamatkursi

    • Angļu rakstu valodas prakse
    • Latviešu rakstu valodas prakse II
    • Rakstveida tulkošanas tehnoloģiskā metodika
    • Ievads datorizētajā tulkošanā
    • Latviešu valodas tekstu rediģēšana
    • Terminoloģija un leksikogrāfija
    • Lietišķā latviešu valoda
    • Mutvārdu tulkošanas metodika
    • Terminoloģija un leksikogrāfija II
    • Mašīntulkoto tekstu pēcrediģēšana
    • Rakstveida tulkošanas tehnoloģija: uzņēmējdarbība
    • Rakstveida tulkošanas tehnoloģija: uzņēmējdarbība
    • Dokumentu tulkošana


  • Nozares profesionālās specializācijas kursi

    • Mutvārdu komunikācija vācu valodā/ Mutvārdu komunikācija krievu valodā
    • Rakstveida komunikācija vācu valodā/ Rakstveida komunikācija krievu valodā
    • Spāņu valodas pamatiI/Franču valodas pamati I
    • Vācu valodas gramatika II/ Krievu valodas gramatika II
    • Lietišķo tekstu analīze

  • Brīvās izvēles daļas kursi

    • Kurss pēc studenta ieskatiem

3. gads

  • Nozares profesionālie specializācijas kursi

    • Rakstveida tulkošanas tehnoloģija: lietišķie un juridiskie teksti teksti 
    • Vides teksti 
    • Ekspresīvo tekstu tulkošana 
    • Dokumentu tulkošana 
    • Rakstveida  tulkošanas tehnoloģija: tehniskie teksti
    • Tirgvedības tekstu tulkošana
    • Vācu valodas gramatika II/ Krievu valodas gramatikaI II




  • Brīvās izvēles daļas kursi

    • Kurss pēc studenta ieskatiem

4. gads

  • Brīvās izvēles daļas kursi

    • Kurss pēc studenta ieskatiem
  • Prakse

    • Students dodas praksē uz sevis izvēlētu prakses vietu
  • Bakalaura darbs

    • Viens semestris tiek veltīts bakalaura darba izstrādei par studenta izvēlētu tēmu.

Jautājumu gadījumā sazinies ar mums

Aiga Bādere

Programmas direktore

aiga.badere@venta.lv

Tulkošanas un valodu tehnoloģijas programmas norises

Autors Rota Rulle 2025. gada 19. novembris
Jau ceturto gadu novembra pēdējā nedēļa Tulkošanas studiju fakultātē tiks aizvadīta, atceroties profesoru Juri Baldunčiku. Nākamtrešdien, 26.11., pl. 14.30 Ventspils Augstskolas bibliotēkā notiks ilggadējā VeA profesora J. Baldunčika piemiņas pasākums "Zinātnes gaismā - profesors Juris Baldunčiks", kas veltīts viņa 75. gadu jubilejas atcerei. Pasākums kā ierasts sāksies ar ieskatu profesora memoriālajā kabinetā vēsturiskajā Tulku ielā, bet pēc tam turpināsies VeA bibliotēkā ar 2TVT kursa studentu prezentācijām par profesora devumu zinātnē. Uz profesora piemiņas pasākumu ir aicināts ikviens interesents!
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. novembris
Tulkošanas studiju fakultātes studenti šajā rudenī piedalījušies vairākos vācu kultūras pasākumos. 20. septembrī mūsu studenti piedalījās Ventspils vācu kultūras biedrības organizētajos svētkos “Oktoberfest”, kas norisinājās Ventspils pilsētas tirgū. Pasākumā varēja baudīt plašu vācu kultūras programmu: klausīties vācu dziesmas, Alpu tauru pūtēju orķestra skaņdarbus, kā arī baudīt vācu ēdienus un dzērienus. 23. oktobrī Ventspils bibliotēkā notika pasākums “Iepazīsim Zigfrīdu fon Fēgezaku”, kurā ar referātu par Baltijas vācu dzejnieku, rakstnieku un tulkotāju Zigfrīdu fon Fēgezaku ( Siegfried von Vegesack ) vācu un latviešu valodā uzstājās bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” (TVT) 2. kursa studenti Markuss Grikovs un Anete Alksne. Markuss un Anete par dalību pasākumā stāsta: “Tā bija lieliska iespēja uzstāties vācu valodā. Šī bija mūsu pirmā piedalīšanās šāda veida pasākumā, kurā vāciski jāprezentē plašākam interesentu lokam. Pasākumu interesantāku veidoja arī vācu dziedātāja Jorana Šteinhauera ( Jöran Steinhauer ) dziesmas un sarunas.” Savukārt 4. novembrī Gāliņciema bibliotēkā notika pasākums “Ceļojumu iespaidi”, kurā TVT programmas 1. kursa studenti Raivo Teivāns, Gabriēla Pētersone un Ella Viļumate vācu un latviešu valodā prezentēja izstādē apskatāmo vācu mākslinieku dzīvesstāstus. Gatavošanās procesā un pasākumos atbalstu studentiem sniedza TSF vācu valodas pasniedzēja Silga Sviķe. Visi pasākumi notika sadarbībā ar Ventspils vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli. Jau 10. decembrī notiks nākamais pasākums, kurā varēs iepazīt vācu svētkus un tradīcijas. Ventspils Augstskolas bibliotēkā viesosies Gētes institūta pārstāve un norisināsies vācu kultūrai un svētkiem veltīta nodarbība. Foto: Ventspils vācu kultūras biedrība, Ventspils bibliotēka, Māra Kraule, Silga Sviķe  Informāciju sagatavoja: VeA TSF asoc. prof. Silga Sviķe
Autors Rota Rulle 2025. gada 20. oktobris
9. un 10. oktobrī Ventspils Augstskolā aizvadīta starptautiska zinātniska konference “Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kuru Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte (TSF) organizēja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti. Ar plenārreferātiem uzstājās Ramune Kaspere ( Ramunė Kasper ė) no Lietuvas, Andrejs Veisbergs no Latvijas Universitātes un Olga Slabonska ( Olga Słabońska ) no Polijas. Ar referātiem konferencē uzstājās TSF pētnieki un docētāji: docente Dr. philol. Egita Proveja, asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis, lektore Mg. paed. Diāna Neimane, zinātniskā asistente MBA Aiga Veckalne, vieslektore Mg. translat. & term. Ailenda Bulindža-Leitiete, vieslektore Mg. translat. Linda Gaile, vieslektore Mg. izgl. vad. Zane Veidenberga, kā arī doktorantes Jūlija Rastorgujeva, Diāna Bērziņa, Anna Rudzīte, Anna Šēfere un bakalaura programmas studentes Lorete Medne, Roberta Šarlote Andersone, Natālija Dolgova un Ilze Jaunzeme. Konferences atklāšanas uzrunas tulkoja bakalaura programmas 4. kursa studente Elēna Šatrovska. Konferences terminoloģijas sesija bija īpaši veltīta Ventspils Augstskolas profesora, ievērojamā latviešu valodnieka un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) 75. jubilejas atcerei. Foruma laikā notika arī COLOURS alianses darbnīcas studentiem, kurās jaunieši veica praktiskus uzdevumus saistībā ar digitālajiem tulkošanas rīkiem, starpkultūru komunikāciju un svešvalodu apguvi. Darbnīcas vadīja Eiropas Komisijas pārstāvji Jānis Līmežs un Anna Liniņa, kā arī Polijas sadarbības universitātes kolēģi. Foruma noslēgumā notika paneļdiskusija “Humanitārās zinātnes: jaunās tendences, pārmaiņas, nākotne”, kuru vadīja fakultātes dekāns Jānis Veckrācis. Apvienojumā ar COLOURS forumu notikusī konference ir būtisks ieguldījums Tulkošanas studiju fakultātes zinātniskās darbības starptautiskās dimensijas attīstībā, zinātnieku sadarbības attīstīšanā, pieredzes apmaiņā un visu studiju līmeņu studentu iesaistē. Diskusijās iezīmējās vairāki turpmākās sadarbības virzieni gan zinātnē, gan studentu izglītošanā. Iecerēts sagatavot un Lietuvā izdot zinātniskajā datubāzē Scopus indeksētu konferences rakstu krājumu angļu un vācu valodā. Tas nodrošinās konferences augstvērtīgo pētniecisko rezultātu pieejamību plašam starptautiskās akadēmiskās kopienas lokam humanitāro zinātņu jomā. Nākamā konference pēc diviem gadiem notiks Jana Dlugoša Universitātē.
Autors Rota Rulle 2025. gada 16. oktobris
Ceturtdien, 9. oktobrī, astoņi Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studenti kopā ar lektori un studiju programmu “Starpkultūru komunikācija” un “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija” direktori Rūtu Maltisovu devās uz Rīgu, lai piedalītos Dānijas vēstniecības rīkotajā mini festivālā “Shaping Europe's Future”, kas norisinājās Rīgas Ekonomikas augstskolā ( Stockholm School of Economics ). Pasākums tika organizēts Dānijas prezidentūras ES ietvaros, jo Dānija no Polijas rotācijas kārtībā š.g. 1. jūlijā pārņēma prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Šī ir jau astotā reize, kad Dānija uzņēmusies prezidējošās valsts pienākumus un šoreiz Dānijas prezidentūras laikā drošības jautājumi ir prioritāte, strādājot ar moto "Spēcīga Eiropa mainīgajā pasaulē". Diena iesākās ar reģistrāciju, kafiju un uzkodām, kam pavisam drīz jau sekoja paneļa diskusijas par zaļo pāreju, drošību un konkurētspēju. Pirmajā diskusijā piedalījās: Olivia Lyhne – klimata analītiķe Dānijas zaļajā domnīcā CONCITO, Lasse Hirsch – partneris uzņēmumā Heimdal Critical Infrastructure , Natālija Siliņa – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju pakalpojumu nodaļas vadītāja, Paula Patrīcija Avotiņa – klimata aktīviste. Diskusiju vadīja Krista Pētersone, kura specializējas atjaunīgās enerģijas politikas veidošanā un biedrībā "Zaļā brīvība" īsteno projektus par vēja un saules enerģijas integrāciju Latvijā. Stundu ilgajā paneļdiskusijā tika sniegti viedokļi un atbildes uz jautājumiem par zaļās enerģijas attīstību Eiropā un Latvijā, veidiem, kā paātrināt neatkarības iegūšanu no citvalstu režīmiem, un izaicinājumiem, kas ir jāpārvar, lai to sasniegtu. Klimata aktīviste Paula Patrīcija Avotiņa uzsvēra jauniešu līdzdalības nozīmi politikā un klimata jautājumos, aicinot jauniešus būt aktīviem pārmaiņu veicinātājiem. Uzreiz pēc pirmās paneļdiskusijas sekoja otrā – par Eiropas Savienību kā aizsardzības savienību. Šajā diskusijā piedalījās: Artis Pabriks ( Patreizējais “Ziemeļu aizsardzības politikas centra” priekšsēdētājs), Mikkel Vedby Rasmussen (Kopenhāgenas Universitātes Politikas zinātņu katedras profesors) Sandis Sraders (Pētnieks un maģistra programmas direktors Baltijas Aizsardzības koledžā) Aili Ribulis (Padomniece, Drošības un aizsardzības politikas direktorāte Eiropas Ārējās darbības dienestā). Savukārt sarunu vadīja Dr.soc.pol. Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors. Šīs diskusijas laikā zālē bija jūtamas bažas par nākotni, drošību un vēlme saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Daudz tika diskutēts par patreizējo drošības situāciju, riskiem un izaicinājumiem, kā arī Eiropas Savienības gatavību krīzes situācijai. Pēc divām paneļdiskusijām sekoja pusdienu pauze, pēc kuras mūsu studentu grupa dalījās divās daļās – viena apmeklēja informatīvu lekciju par darba un prakses iespējām Eiropas Savienības struktūrvienībās, bet otra baudīja debašu cīņas, kur jaunieši aizstāvēja savus viedokļus par Eiropas nākotni. Vēlāk tika dota iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta biroja Latvijā rīkotajā viktorīnā par Eiropas Savienību un laimēt balvas. Pēc piepildītas dienas, BSP “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studente Elizabete Apiņa-Fleisa dalījās iespaidos: “Šis mini festivāls iedvesmoja mani kļūt vēl aktīvākai ne tikai klimata aktīvismā un politikā, bet arī studiju pieredzē. Tas man atgādināja, ka mana balss, viedoklis un rīcība ir svarīga. Ka demokrātija ir svarīga. Turklāt tas mudināja mani kļūt redzamākai, izmantot izdevību un nebaidīties.” Savukārt BSP “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 3. kursa studente Alise Neilande atzīst: “Sapratu, ka katra no šīm tēmām ir daudz plašāka nekā es domāju, un tajās ir arī jāiegulda daudz lielāks darbs nekā biju iedomājusies. Lai arī Latvijā klimata radītās pārmaiņas nav izjūtamas tik daudz kā citās valstīs, tās tikai turpinās augt, tāpēc ir vērts par šo tēmu aizdomāties.” Dalība mini festivālā “Shaping Europe’s Future” sniedza Ventspils Augstskolas studentiem vērtīgu pieredzi – iespēju paplašināt redzesloku par Eiropas tagadnes un nākotnes izaicinājumiem, dzirdēt ekspertu viedokļus un uzdot sev interesējošos jautājumus par ilgtspējīgu attīstību un drošību. Šādas iniciatīvas ne tikai stiprina studentu starpkultūru kompetences, bet arī iedvesmo jauniešus aktīvi iesaistīties Eiropas un Latvijas nākotnes veidošanā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. oktobris
24. septembrī pulksten 7.00 no Rīgas lidostas skrejceļa pacēlās lidmašīna uz Briseli. Rīts bija kluss, gaisā virmoja nogurums un patīkams satraukums, un septiņi 4TVT studenti lektores Zanes Frances pavadībā bija gatavi piedzīvojumam. Pēc veiksmīgas nolaišanās lidostā VeA pārstāvjus sagaidīja Eiropas Parlamenta viceprezidenta palīdze Guna Zaķe-Baltā. VeA studentiem bija iespēja aplūkot Eiropas Parlamenta “labirintus”, noklausīties lekciju par EP darbību, mērķiem, deputātu darbu un gūt nelielu ieskatu vēsturē. Varēja uzzināt, cik (ne)aktīvi Latvijas pilsoņi piedalās Eiropas vēlēšanās, kāda ir deputāta “kabatas nauda”, kāds ir aptuvenais deputāta mēneša grafiks un cik bieži sēdes notiek Briselē vai Strasbūrā. Pēc lekcijas turpinājās ekskursija, kur tika aplūkota vien neliela daļa no milzīgās EP ēkas (vai katram jaunajam darbiniekam tiek izsniegts arī kompass un karte?), slaveno sēžu zāle, ES dalībvalstu dāvanas (ieskaitot Latvijas uzdāvinātās gleznas) un pat Roberta Zīles kabinets (kur viesus sagaidīja sarūpētas maizītes un āboli, un šokolāde :) ). Ekskursijas rozīnīte bija iespēja satikt EP štata tulces Daci Rubeni un Ilzi Lauvu, kā arī EK Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta latviešu valodas nodaļas vadītāju Uldi Sproģi un uzzināt, cik valodas parasti zina EP tulki, kāda ir atšķirība starp EK un EP sēdēm tulkošanas ziņā, kas ir retūrs, ko darīt gadījumā, ja runātājs runā par ātru, un to, vai balss tembram ir nozīme. Noslēgumā varēja iejusties EP tulku darbā, izmēģinot tulku kabīnēs (Dieva dēļ neieslēdzot mikrofonu!) “tulkot” sēdi par nepilngadīgo aizsardzību internetā. Šī bija brīnišķīga pieredze, kas ļāva iepazīties ar tulku profesionalitāti un darbu Eiropas Parlamentā, kā arī uzzināt par prakses iespējām un to, cik sarežģīti ir kļūt par EP tulku. Vakarā un nākamajā dienā bija brīvais laiks, lai nogaršotu beļģu šokolādi, aplūkotu čurājošā puisīša statuju un apsvērtu iespēju atgriezties un strādāt Eiropas Parlamentā. Iespaidi no dalībniekiem. “Kaut arī iepriekš nebiju uzskatījusi konferenču tulkošanu par vieglu, šajā braucienā aptvēru, cik tā ir sarežģīta un izaicinoša un cik plašas fona zināšanas ir nepieciešamas tulkiem.” “Ļoti izbaudīju braucienu! Sākumā šaubījos, vai piedalīties, bet esmu priecīga, ka tomēr sadūšojos. Varu teikt, ka apmeklēt EP ir vērtīga iespēja un bija interesanti uzzināt par tulku darbu un pieredzi.” “Eiropas Parlamenta apmeklēšana noteikti paliks atmiņā vēl ilgi, bet tieši tikšanās ar tur strādājošiem tulkiem atstāja vislielāko iespaidu. Līdz šim likās, ka viņi ir sava veida supervaroņi – un viņi noteikti tādi arī ir – bet pēc tikšanās sapratu, ka tulki ir tādi paši cilvēki kā mēs. Pateicoties sarunai ar viņiem, darbs Eiropas Parlamentā no tāla, nesasniedzama sapņa kļuva par reālu iespēju, kas pēc ieguldīta darba var tapt par īstenību.”
Autors Rota Rulle 2025. gada 23. septembris
Atzīmējot Eiropas Valodu dienu, 19. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā otro reizi norisinājās Eiropas Valodu festivāls, ko organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Arī šogad līdzās citiem dalībniekiem vērienīgajā pasākumā piedalījās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte, ko pārstāvēja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sindija Plotniece, Paula Keiša, Alise Neilande, Sanija Zundovska un Ilze Jaunzeme un programmas direktore Aiga Bādere, kā arī maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Sabīna Brauna. Dienas garumā interesenti no visas Latvijas varēja apskatīt vairāk nekā 30 stendu, ko veidojoši valodu mācību centri, vēstniecības, augstākās izglītības iestādes un citas iestādes un organizācijas. Apmeklētāji varēja pildīt izglītojošus uzdevumus, piedalīties dažādās ar valodām saistītās viktorīnās, savukārt skatuves programma ļāva ieklausīties prezentācijās par valodas jautājumiem un krāšņos priekšnesumos iepazīt dažādas kultūras. Tāpat varēja doties uz valodu randiņu, lai pārbaudītu vai atsvaidzinātu savas valodu zināšanas. Studentes ļoti novērtēja dalību festivālā, jo diena tika pavadīta brīnišķīgā un brīvā gaisotnē, sarunājoties ar apmeklētājiem, spēlējot spēles, uzzinot vairāk par valodām un daudzvalodību un iepazīstinot apmeklētājus ar tulkošanas studijām Ventspils Augstskolā.
Vairāk

Ko studēt tālāk?

Stipendijas

Ventspils Augstskolā vari pieteikties šādām stipendijām

Uzzināt vairāk

Uzņemšanas prasības

Iepazīsties ar Ventspils Augstskolas uzņemšanas noteikumiem un prasībām.

Uzzināt vairāk