Tulkošanas programmas studenti apmeklē Eiropas Parlamentu Briselē
2025. gada 6. oktobris
24. septembrī pulksten 7.00 no Rīgas lidostas skrejceļa pacēlās lidmašīna uz Briseli. Rīts bija kluss, gaisā virmoja nogurums un patīkams satraukums, un septiņi 4TVT studenti lektores Zanes Frances pavadībā bija gatavi piedzīvojumam. Pēc veiksmīgas nolaišanās lidostā VeA pārstāvjus sagaidīja Eiropas Parlamenta viceprezidenta palīdze Guna Zaķe-Baltā.
VeA studentiem bija iespēja aplūkot Eiropas Parlamenta “labirintus”, noklausīties lekciju par EP darbību, mērķiem, deputātu darbu un gūt nelielu ieskatu vēsturē. Varēja uzzināt, cik (ne)aktīvi Latvijas pilsoņi piedalās Eiropas vēlēšanās, kāda ir deputāta “kabatas nauda”, kāds ir aptuvenais deputāta mēneša grafiks un cik bieži sēdes notiek Briselē vai Strasbūrā. Pēc lekcijas turpinājās ekskursija, kur tika aplūkota vien neliela daļa no milzīgās EP ēkas (vai katram jaunajam darbiniekam tiek izsniegts arī kompass un karte?), slaveno sēžu zāle, ES dalībvalstu dāvanas (ieskaitot Latvijas uzdāvinātās gleznas) un pat Roberta Zīles kabinets (kur viesus sagaidīja sarūpētas maizītes un āboli, un šokolāde :)).
Ekskursijas rozīnīte bija iespēja satikt EP štata tulces Daci Rubeni un Ilzi Lauvu, kā arī EK Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta latviešu valodas nodaļas vadītāju Uldi Sproģi un uzzināt, cik valodas parasti zina EP tulki, kāda ir atšķirība starp EK un EP sēdēm tulkošanas ziņā, kas ir retūrs, ko darīt gadījumā, ja runātājs runā par ātru, un to, vai balss tembram ir nozīme.
Noslēgumā varēja iejusties EP tulku darbā, izmēģinot tulku kabīnēs (Dieva dēļ neieslēdzot mikrofonu!) “tulkot” sēdi par nepilngadīgo aizsardzību internetā. Šī bija brīnišķīga pieredze, kas ļāva iepazīties ar tulku profesionalitāti un darbu Eiropas Parlamentā, kā arī uzzināt par prakses iespējām un to, cik sarežģīti ir kļūt par EP tulku. Vakarā un nākamajā dienā bija brīvais laiks, lai nogaršotu beļģu šokolādi, aplūkotu čurājošā puisīša statuju un apsvērtu iespēju atgriezties un strādāt Eiropas Parlamentā.
Iespaidi no dalībniekiem.
“Kaut arī iepriekš nebiju uzskatījusi konferenču tulkošanu par vieglu, šajā braucienā aptvēru, cik tā ir sarežģīta un izaicinoša un cik plašas fona zināšanas ir nepieciešamas tulkiem.”
“Ļoti izbaudīju braucienu! Sākumā šaubījos, vai piedalīties, bet esmu priecīga, ka tomēr sadūšojos. Varu teikt, ka apmeklēt EP ir vērtīga iespēja un bija interesanti uzzināt par tulku darbu un pieredzi.”
“Eiropas Parlamenta apmeklēšana noteikti paliks atmiņā vēl ilgi, bet tieši tikšanās ar tur strādājošiem tulkiem atstāja vislielāko iespaidu. Līdz šim likās, ka viņi ir sava veida supervaroņi – un viņi noteikti tādi arī ir – bet pēc tikšanās sapratu, ka tulki ir tādi paši cilvēki kā mēs. Pateicoties sarunai ar viņiem, darbs Eiropas Parlamentā no tāla, nesasniedzama sapņa kļuva par reālu iespēju, kas pēc ieguldīta darba var tapt par īstenību.”
Skatīt vairāk
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Par Sauli vēl aizvien ir daudz nezināmā, taču savās zināšanās esam piedzīvojuši milzīgu lēcienu. No teleskopu novērojumiem līdz misijām ar kosmiskajām zondēm - esam spējuši tuvplānā ieraudzīt uguns bumbu mūsu debesīs. Ko jau šobrīd zinām par Sauli un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus? Par to saruna studijā, kurā piedalās Ventspils Augstskolas rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns. Sarunu klausies ŠEIT Avots: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/ko-sobrid-zinam-par-sauli-un-kadi-fakti-vel-gaida-savus-atklajum.a221730/
Šī gada 9. jūlijā sāksies uzņemšana studijām Ventspils Augstskolā (VeA) visās fakultātēs – Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, Tulkošanas studiju fakultātē un Informācijas tehnoloģiju fakultātē, piedāvājot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Pieteikties studijām iespējams gan elektroniski, gan klātienē uzņemšanas punktos visā Latvijā. Ventspils Augstskola piedāvā plašu studiju programmu piedāvājumu visos studiju līmeņos, dažādās jomās – bizness, valodas, elektronika, programmēšana un datorzinātnes, nodrošinot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Studējot Ventspils Augstskolā, studentiem ir plašas stipendiju un Erasmus+ mobilitātes iespējas. Studenti var iesaistīties starptautiskos projektos, tostarp Eiropas reģionālo universitāšu aliansē COLOURS, piedaloties vasaras skolās, hakatonos un dodoties pieredzes apmaiņā uz citām partneraugstskolām ārzemēs. VeA studentiem ir iespēja bez maksas nodarboties ar sportu, pateicoties Ventspils pašvaldības atbalstam, kā arī iesaistīties kultūras aktivitātēs – dejot jauniešu deju kolektīvā un dziedāt korī. Šogad Ventspils Augstskola piedāvā divas jaunas studiju programmas – akadēmisko bakalaura studiju programmu “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmisko maģistra studiju programmu “Digitālā kultūra un tekstveide”. Bakalaura studiju programma sagatavos speciālistus, kas ir gatavi darbam daudzvalodu vidē dažādās organizācijās un uzņēmumos, nodrošinot pakalpojumus saistībā ar valodām, komunikāciju un tulkošanu, savukārt maģistra studiju programmā būs iespēja padziļināti apgūt mediju, komunikācijas procesus, kļūstot par kultūras un radošo industriju projektu vadītājiem, komunikācijas stratēģiem un citiem nozares profesionāļiem. Bakalaura studijām iespējams pieteikties no 9. jūlija Vienotajā uzņemšanas sistēmā ( Vienotā uzņemšana pamatstudiju programmas jeb VUPP ), bet no 14. līdz 20. jūlijam darbosies uzņemšanas punkti visā Latvijā, kur iespēja gan izveidot, gan apstiprināt savu pieteikumu. Ventspils Augstskola piedāvā vienu pirmā līmeņa studiju programmu un sešas studiju programmas bakalaura līmenī: Programmēšanas speciālists – 50 budžeta vietas Biznesa vadība – 45 budžeta vietas Elektronikas inženierija – 28 budžeta vietas Datorzinātnes – 100 budžeta vietas Jaunuzņēmumu vadība – 2 budžeta vietas Vadībzinātne – studiju maksa gadā 1500 eiro Valodas, saziņa un kultūrvide – 30 budžeta vietas No 9. jūlija iespējams pieteikties elektroniski maģistra studijām, bet no 14. līdz 20. jūlijam pieteikumu iespējams izveidot klātienē Ventspils Augstskolā, līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu, bakalaura izglītības dokumentu un pielikumus, CV un citus būtiskus dokumentus. 2026./2027. studiju gadā tiks īstenotas piecas maģistra līmeņa studiju programmas: Datorzinātnes – 23 budžeta vietas Uzņēmējdarbības vadība – 14 budžeta vietas Tulkošana un terminoloģija – 17 budžeta vietas Digitālā kultūra un tekstveide – 15 budžeta vietas Elektronika – 15 budžeta vietas Vairāk informācijas par studiju programmām un pieteikšanos - https://www.venta.lv/nac-studet .
No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Valmierā norisinājās Vidzemes Augstskolas organizētā 8th Doctoral Summer School 2026: Ph.D. Writing Lab: Craft, Refine and Publish. Vasaras skolas galvenais mērķis bija sniegt jaunajiem pētniekiem iespēju papildināt un padziļināt zināšanas par zinātnisko publikāciju izstrādi un publicēšanas procesu. 30. jūnijā, kas bija atvērtā diena papildus dalībniekiem, vasaras skolā piedalījās arī Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce. Vasaras skolas ietvaros doktorante papildināja zināšanas par zinātnisko rakstu izstrādi t.sk. Pomodoro tehnikas jeb koncentrētu darba sesiju izmantošanu rakstīšanas procesā, kā arī piedalījās seminārā par zinātnisko rakstu struktūras veidošanu, ko vadīja Ph.D. Oskars Java un lekcijā par zinātnisko rakstu diskusijas sadaļas izstrādi, ko vadīja Dr.oec. Tatjana Tambovceva. Līga Pūce piedalījās arī paralēlajā sesijā organizētajā zinātnes komunikācijas meistarklasē, kuru vadīja Dr. oec. Agita Līviņa. Meistarklases laikā dalībnieki pilnveidoja savu pētniecisko darbu īsās prezentācijas runas jeb “ elevator pitch ”. Dr. oec. Agita Līviņa dalījās zināšanās un praktiskajās atziņās, ko nesen bija guvusi apmācību laikā Zviedrijā, sadarbojoties ar Viduszviedrijas Universitātes Komunikācijas nodaļas speciālistiem. Doktorante atzīst, ka vasaras skola sniedza iespēju paplašināt skatījumu uz zinātnisko publikāciju izstrādi, kā arī gūt praktiskus ieteikumus rakstīšanas procesa pilnveidei un zinātnes komunikācijai. Vērtīga bija arī iespēja satikt citus pētniekus un savstarpēji dalīties pieredzē. Līga Pūce izsaka pateicību pasākuma organizatoriem – Vidzemes Augstskolai un jo īpaši profesorei, vadošajai pētniecei, kopīgās doktorantūras programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" direktorei Dr. oec. Agitai Līviņai, kā arī profesoram, vadošajam pētniekam Ph.D. Oskaram Javam – par rūpīgi izstrādāto vasaras skolas programmu un sagatavoto apmācību saturu. Vasaras skolas apmeklējums tika nodrošināts ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 "VeA un ViA doktorantūras granti" atbalstu.
2026. gada 1. jūlijā darbu sāk jaunā Ventspils Augstskolas (VeA) padome, kas rūpēsies par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padome nodrošinās augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. No 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veido trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes ministrijas izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets. Ventspils Augstskolas padomes sastāvs: Andris Slavinskis (Latvijas Valsts prezidenta izvirzīts loceklis) Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Jānis Vītoliņš (Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis) Jānis Vītoliņš ir Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs. Viņam ir profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredze organizāciju vadībā, kā arī ievērojama pieredze stratēģiskās plānošanas un pārvaldības procesu īstenošanā. Būtisks Jāņa Vītoliņa ieguldījums saistīts ar Ventspils infrastruktūras attīstību, investīciju piesaisti, kā arī informācijas tehnoloģiju un izglītības jomas attīstības veicināšanu. Igors Udodovs (Izglītības un zinātnes ministrijas izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets) I. Udodovs kopš 2026. gada marta ir Ventspils brīvostas pārvaldnieks. Viņš ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Ventspils Augstskolā, brīvostas pārvaldē savu karjeru sācis kā mārketinga speciālists 2001. gadā. 2003. gadā I. Udodovs kļuva par Mārketinga un attīstības nodaļas vadītāju, savukārt no 2014. gada ieņēma brīvostas pārvaldnieka vietnieka amatu. Paralēli darba gaitām Ventspils brīvostas pārvaldē I. Udodovs guvis daudzpusīgu profesionālo pieredzi, darbojoties dažādās Ventspils un nacionāla mēroga darba grupās, komisijās un padomēs, tai skaitā kā Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un Budžeta komisijas loceklis, kā arī Ventspils Augstskolas padomnieku konventa loceklis tostarp Ventspils pašvaldības un izglītības iestādēs un Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam izstrādē. Apsveicam jauno Ventspils Augstskolas padomi un novēlam sekmīgu darbu augstskolas attīstības veicināšanā!
Projekta uzdevums ir veicināt doktorantūras grantu saņēmēju iesaisti akadēmiskajā un zinātniskajā kopienā, nodarbinot viņus tādā darbā, kas primāri ir saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu un promocijas darba tematiku, veicinot inovāciju ieviešanu praksē. Projektā paredzot sniegt ERAF atbalstu doktorantu iesaistei darbā augstskolā, nodrošinot atalgojumu un papildu finansējumu pētniecībai uz 12 mēnešu periodu. Lai stiprinātu Ventspils Augstskolas (VeA) un sadarbības partnera Vidzemes Augstskolas (ViA) pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla veiktspēju viedās specializācijas un augstskolu specializācijas jomās, 2026. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu turpinās projekts “VeA un ViA doktorantūras granti”, šajā kārtā tika aicināti pieteikties doktoranti no Ventspils Augstskolā īstenotajām doktorantūras studiju programmām diviem doktorantu grantiem. Doktorantūras granta saņemšanai 3. kārtā varēja pretendēt VeA un ViA doktora studiju programmu doktoranti, kuru promocijas darba temats atbilst vismaz vienai viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai. Pieteikumu iesniegšana norisinājās no 2026. gada 2. līdz 30. aprīlim. Ventspils Augstskolā kopumā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un izvērtējot saņemtos pieteikumus, ar visaugstāko saņemto punktu vērtējumu doktorantūras granti ir piešķirti divām Ventspils Augstskolā studējošām doktorantēm: Līga Pūce 3.kursa doktorante EPF, kopīgā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”. Promocijas darba tēma: “Pavirzīšanas izmantošana vēža skrīningu aptveres palielināšanai Latvijā: efektivitātes un ekonomiskās ietekmes novērtējums”. Aiga Veckalne 1.kursa doktorante TSF, kopīgā doktora studiju programmā “Valodu un literatūras studijas”. Promocijas darba tēma: “Latvijas apdrošināšanas sabiedrību un banku noteiktumu intralingvālais tulkojums vienkāršajā valodā”. Vairāk par projektu šeit: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/vea-un-via-doktoranturas-granti Projekts nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” projekts, kas VeA un ViA tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta kopējais budžets ir 305324 eiro, tai skaitā 85% ERAF finansējums (EUR 259525,39) un15% Valsts budžeta finansējums (EUR 45798,60).
Ventspils Augstskolas doktorantūras programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” doktorante Līga Pūce 9.-12. jūnijā piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē International Association for Research in Economic Psychology Conference 2026: Motives and Preferences in Economic Decisions , kas norisinājās Kasteljonā de la Planā, Spānijā. Konferences organizators – International Association for Research in Economic Psychology jeb IAREP – ir starptautiska organizācija, kas apvieno pētniekus, kuru darbs saistīts ar ekonomikas un psiholoģijas jomu mijiedarbību. Asociācijas rīkotā konference pulcēja vadošos uzvedības ekonomikas, ekonomikas psiholoģijas un saistīto nozaru pētniekus no dažādām pasaules valstīm, veicinot zinātnisko ideju apmaiņu, pētnieciskās diskusijas, starpdisciplināritāti un jaunu kontaktu veidošanos. Konferences sesijās kopumā tika aplūkoti dažādi uzvedības ekonomikas un ekonomikas psiholoģijas pētniecības jomu jautājumi, t.sk. tādi, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, izvēles modelēšanu, riska uztveri, intervencēm uzvedības maiņai, pavirzīšanu ( nudging ), sabiedrības uzvedību un uzvedības ekonomikas atziņu pielietojumu politikas veidošanā. Līga Pūce konferencē prezentēja kopā ar vienu no promocijas darba vadītājām – Vidzemes augstskolas asociēto profesori Vinetu Silkāni – izstrādātā eksperimentālā dizaina pētījuma rezultātus par to, kā dažādi uzaicinājuma veidi, kas balstās uzvedības ekonomikas atziņās un ietver pavirzīšanas (nudging) metodes, var palielināt nodomu veikt krūts vēža skrīningu Latvijā (ziņojuma tēma “ Do Behavioural Nudges Increase Breast Cancer Screening Intentions? Evidence from an Online Survey Experiment” ). Doktorante norāda, ka dalība konferencē sniedza iespēju prezentēt pētījuma rezultātus starptautiskai auditorijai, saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti no nozares pētniekiem, iepazīt jaunākās teorētiskās un metodoloģiskās pieejas uzvedības zinātnēs, kā arī veidot profesionālus kontaktus ar ārvalstu kolēģiem. Līga Pūce uzsver: “Īpaši nozīmīgi ir tas, ka konference specializējas uzvedības ekonomikas un ekonomikas psiholoģijas jomā, pulcē kopā tieši šo nozaru vadošos pētniekus un šādā ekspertu vidē bija iespējamas patiesi padziļinātas zinātniskās diskusijas un jēgpilna ideju apmaiņa.” Dalība konferencē tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu, kā arī ar IAREP atbalstu, doktorantūras studentu konkursa rezultātā saņemot atbrīvojumu no konferences dalības maksas.
