Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums
2019. gada 30. decembris
2019.gada 31. decembrī noslēgsies seši mēneši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009).
2019.gada 1. jūlijs – 2019. gada 31. decembris
Sešu mēnešu laikā realizējām kopā 13 aktivitātes, iekļaujot divas starptautiskās konferences, piecus darba braucienus, konsorcijas valdes sēdi, trīs darba seminārus, kā arī divus darba braucienus programmai “Apvārsnis 2020”.
Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem.
12.septembrī zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta (NKP) organizētā sanāksmē par Apvārsnis 2020
plānošanas perioda noslēguma daļas regulējuma izmaiņām, un tās “mantinieci” Horizon Europe
programmu nākamajam fondu plānošanas periodam no 2021.-2027. gadam.
Sanāksmes laikā varēja iepazīties ar NKP pārstāvjiem, kuri apmeklē Apvārsnis 2020
plānošanas tīklošanas pasākumus, kā arī no tiem mazliet detalizētāk uzzināt par saturiskām un tehniskām niansēm, kuras būtu svarīgi zināt projektu sagatavotājiem, lai varētu pretendēt uz augstāku projekta pieteikuma novērtējumu.
Saziņā ar NKP pārstāvi provizoriski tika panākta vienošanās, ka, lai nodrošinātu visprecīzāko informāciju par Apvārsnis 2020 uzsaukumiem, uz kuriem Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā - VeA) varētu plānot projektu pieteikumu, VeA varētu sagatavot sarakstu ar līdz šim īstenotiem projektiem, uzkrāto pieredzi un iegūto infrastruktūru, kā arī norādot tēmas un jomas, kurās VeA ir spēcīga, un iesniegt šo projektu NKP. NKP no šī projekta satura iegūtu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu atbildes sarakstu ar uzsaukumiem un tēmām H2020 portālā, uz kuriem VeA varētu censties gatavot pieteikumus. Tādā veidā Augstskola iegūtu visprecīzāko informāciju un varētu laicīgi plānot projektu pieteikumus, efektivizējot visus resursus.
2.-5. decembrim zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere un VeA Zinātņu un attīstības daļas projektu koordinātors Gints Dreifogels apmeklēja ikgadējo Eiropas Savienības kosmosa nozarei veltīto tīklošanās un informācijas apmaiņas pasākumu “European Space Week 2019”, kas notika Helsinkos, Somijā.
Pasākumā tika sniegts ieskats Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmās, kā piemēram, zemes novērošanas programmā “Copernicus”, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājumā “EGNOS” un navigācijas satelīta zvaigznājā “Galileo” un dalībniekiem tika sniegta informācija par tā dēvēto “Jauno Kosmosa ekonomiku”, kā arī diskutēts par to, kā kosmosa risinājumi var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Eiropā un ilgtspējīgā nākotnē. Pasākumā bija nodrošināta iespēja produktīvai ideju apmaiņai, nākotnes tendenču un pašreizējo izaicinājumu apspriešanai, apvienojot paneļdiskusijas, tīklošanās iespējas, investoru prezentāciju sesijas un MVU izstādi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem pasākumā bija jaunu kosmosa pielietojumu attīstīšanas finansēšanas plāns. Tika sniegts pārskats par finansējumu, kas ir ieguldīts esošajā zinātnes un inovāciju 7 gadu finanšu plānošanas perioda programmā no 2014. – 2020. gadam (plaši pazīstams kā Horizon 2020), kā arī plānu ieskicēšana nākamam plānošanas periodam 2021.-2028. gadam, kuru šobrīd jau sāk dēvēt par “Horizon Europe”.
Ventspils Augstskolai šis brauciens deva iespēju uzzināt par publiskā finansējuma pieejamību dažādu informatīvu un izglītojoša satura projektu un mācību programmu attīstībai, kā arī iepazīties ar dažādiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā būtu iespējams sagatavot un īstenot sadarbības projektus Horizon 2020 ietvaros. Darbs pie tiek tiks uzsākts nekavējoties. Tāpat, balstoties uz pasākumā iegūto informāciju, Ventspils Augstskola izvērtēs dažādas attīstības versijas, lai pēc iespējas organizētu mācību saturu tā, lai tas atbilstu reālām tirgus vajadzībām.
Attēls no “European Space Week”.
Darbība 2. Starptautisko zinātnisko konfereču rīkošana
21.– 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci
“Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019).
Konferenci apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki - Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS "Elektroniskie sakari", kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.
Konferences dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur iepazinās ar vienu no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgo radio teleskopu un apskatīt jauno zemās frekvences radioteleskopu LOFAR. Latvijas LOFAR stacija ir integrēta Starptautiskā tīklā, palielinot to līdz pa 2000 km.
Lielākā daļa no referātiem bija saistīta ar šiem instrumentiem un to izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie sevišķi garas bāzes interferometriskie (VLBI – very long base interferometry) radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.
Attēls no starptautiskās konferences
12. - 13. septembrī Ventspils Augstskolā notika 2. starptautiskā starpdisciplinārā tulkojumzinātnes konference
“Tilts starp valodām un kultūrām” (”Bridging Languages and Cultures”), kurā piedalījās 44 dalībnieki no 7 valstīm.
Plenārsēdē uzstājās Latvijas Universitātes profesori Andrejs Veisbergs un Ina Druviete, kā arī ārzemju profesori Aline Remael (Antwerpenes Universitāte, Beļģija), Piotr Sulikowski (Ščečinas Universitāte, Polija), Robert W. Vaagen (Oslo Metropolīta Universitāte, Norvēģija).
Konferencē darbs sekcijās tika sadalīts 4 tematiskajos diskusiju blokos - valodniecības aspekti, tulkošanas studijas, translatoloģijas problēmas tulkojot literāros tekstus, starpkultūru aspekti tulkošanas pētījumos.
Konferencē piedalījās dalībnieki no sešām Latvijas augstākās izglītības iestādēm (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, un Ventspils Augstskola), kā arī zinātnieki un pētnieki no Polijas, Austrijas, Norvēģijas, Lībijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un Beļģijas. Piedalījās arī ar tulkošanu saistītas organizācijasm, kā piemēram, SDI Media Latvia, Ārlietu ministrija, ES Parlaments un tulkošanas firma Translate PRO.
Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana Ventspils Augstskolai ir kļuvusi par vērtīgu un nozīmīgu tradīciju. Konferenču laikā Ventspils Augstskolā sapulcējas dalībnieki no dažādām valstīm, tiek dibināti kontakti, stiprināta jau esošā sadarbība, kā arī Ventspils Augstskolas pētniekiem un docētājiem ir iespēja prezentēt savu darbu starptautiskā līmenī, iegūstot starptautisku pieredzi.
Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā
Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 9 aktivitātes, iekļaujot piecus darba braucienus, noorganizēta konsorcija valdes sēde un trīs darba semināri. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus.
Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
1.- 3. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs devās uz Gēteborgu, Zviedrijā, kur piedalījās VLBI jauno projekta ideju sanāksmē
“BRAND F2F”. Darba braucienā vadošais pētnieks iepazinās ar informāciju par jaunās paaudzes uztvērēju. BRAND grupa apvienoja EVN, VLBI (Eiropas Sevišķi Lielas Bāzes Interferometrijas tīkla) inženierus un pētniekus, kas strādā pie jaunā platjoslas kriogēnā uztvērēja EVN radio teleskopiem. Jaunās paaudzes uztvērējs paredzēts, ka būs nākotnē instalēts arī VSRC radioteleskopos RT-32. Sanāksmes laikā bija parādīti jaunie uztvērēja attīsības virzieni un tekošais statuss.
Sapulces laikā bija pacelta diskusija par 2020.gada jauno potenciālo projekta pieteikumu “Horizon 2020” un līdzīgo programmu – PILOT. Viena no projekta tēmām, kurā VSRC plāno piedalīties, ir VLBI radioatronomijas konsorcija, kas ir H2020 “RadioNet” projekta turpinājums.
12.septembrī un 14.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdēs, kurā tika pārrunāta JIV-ERIC biedru naudas apmērs 2020.gadam. JIV-ERIC esosšais budžeta apjoms ir 1,4M EUR, bet, lai nodrošinātu tā pašpietiekamu pastāvēšanu, gada budžetam ir jābūt 2,0M EUR. To var panākt, palielinot biedru maksas un piesaistot vairāk projektu un vairāk dalībvalstu. Sēdes laikā tika apskatīti četri JIV-ERIC attīstības scenāriji un apspriesti. Tā kā no Latvijas JIV-ERIC valdes sēdē piedalījās tikai VSRC pārstāvis, jo IZM pārstāvis nebija ieradies, tad VSRC pārstāvis informēja par Latvijas pozīciju, ka būtisku biedru naudu iemaksu 2020.gadā nevar nodrošināt. Tika nolemts biedra naudu iemaksu 2020.gadā valstīm nepalielināt, par ko balsoja JIV-EIRC sēdē 14.novembrī.
14.novembrī JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdē
sākotnēji piedalījās arī EVN pārstāvji un tika runāts par EVN un JIV-ERIC organizāciju ciešāku sadarbību, pārvaldības funkciju sadalīšanu, lai nenotiktu funkciju dublēšanās un pārklāšanās. Tika nolemts, ka JIV-ERIC biedriem biedra maksa 2020.gadā nemainīsies, bet ar 2021.gadu tā pieaugs, kā arī tika apstiprināts budžets 2020.gadam un jaunā stratēģija.
13.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās EVN padomes sēdē, kas notika Dwingeloo, Nīderlandē. EVN padomes sēdē tika runāts par EVN teleskopa laika izmantošanu. Prezentēja atskaiti par radioteleskopu izmantošanu Irbenē, kā arī tika runāts par EVN teleskopa laika sadali un kā noteikt ilgtermiņa un īstermiņa EVN laika pieprasīšanas, un sadales kārtību. Papildus tika spriests, ka jāuzlabo radioteleskopu stacijas ar datu glabāšanas un pārraides ierīcēm līdz 2022. gadam datu pārraides ātrums katrā stacijā ir jānodrošina līdz 4gb/sek un datu uzglabāšanas kapacitātei ir jābūt 500 tb.
2.–4.decembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) inženeris Mārcis Donerblics devās komandējumā, lai dalītos pieredzē par LOFAR stacijas izveidi
ar Bulgārijas nacionālo astronomijas institūtu.
VSRC pārstāvis, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar LOFAR Latvia ieviešanas un izveides procesu tika sniegta prezentācija, kā arī atbildētes uz jautajumiem un diskutēts jautājumu un atbilžu sesijās un, vestas pārrunas gan konferences starplaikos, gan kopīgajās vakariņās pēc tās.
Tika veiktas pārrunas par sadarbības iespējām ar Dublinas Augsto Pētījumu Institūta (DIAS) pārstāvjiem un ILT pārstāvjiem. Šo pārrunu laikā tika apspriestas iespējas veikt kopīgus LOFAR “Single Stateion” režīma Saules novērojumus ar DIAS, kā arī strādāt pie kopīgiem projektiem un stiprināt gan DIAS, gan VSRC Saules un citus astronomiskos pētījums ar LOFAR teleskopu. Ar ILT pārstāvjiem tika apspriestas iespējas VSRC inženieriem ņemt dalību LOFAR 2.0 un LOFAR for Space Weather aparatūras izstrādes projektos.
Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
25.septembrī, Ventspilī, Ventspils Augstskolā notika darba seminārs “Tālizpētes datu apstrāde – iespējams un ierobežojumi”. Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe ar prezentāciju “Tālizpētes datu pielietojumu”.
Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe dalījās ar zināšanām par tālizpētes datu veidiem, kādu informāciju iespējams izgūt no tālizpētes datiem, kā arī tā pielietojumu piemērus pilsētvides izpētē. Pēc tam uzstājās tālizpētes nodaļas programmētājs Klāvs Spruģevics ar tematu “Konvolūcijas neironu tīkli”. Prezentācijas laikā tika runāts par konvolīciju neironu tīkliem, to struktūru un slāņiem, kā arī par neironu tīklu darbību un tā priekšrocībām.
Otrajā darba semināra daļā par sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju VGOS teleskopu sistēmas attīstīšanu prezentēja VSRC direktora p.i. Indra Dedze.
Attēli no darba semināra “Tālzipētes datu apstrāde – iespējas un ierobežojum”
3.decembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās Universitātes bibliotēkā, P.Valdena ielā 5, notika JIV- ERIC LR konsorcija darba semināri
un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde. Pasākuma mērķis bija iepazīt Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU ) pārstāvjus par projekta ATVASE darba gaitām un JIV – ERIC konsorcija darba aktualitātēm.
Pasākuma pirmajā daļā notika RTU asociētā profesora Jāņa Kaminska lekcija par Ģeodēziskās komisijas (Nordiska kommissionen for geodesi, NKG) apkopoto rakstu par GNSS (Global Navigation Satellite System) - pozicinēšanas un navigācijas tehnoloģijas nozīmi mūsdienās un sistēmas izmantotās kombinācijas pielietošanu, lai iegūtu labāku uzticamību un izturību pozicionēšanas, piemēram, mūsdienu viedtālruņos. Pēc tam uzstājās VSRC vadošais pētnieks I.Šmelds un dalījās ar zināšanām par VLBI (Ļoti garas bāzes interferometrija) metodes pielietošanu dažādās jomās, kā arī tās darbību gada laikā un par plāniem nākamajā gadā. Tā arī dalījās par nākotnes plāniem vadošais pētnieks Romass Paulika par LOFAR un fāzēto antenu tehnoloģiju pielietošanas iespējām.
Otrajā daļā notika JIV- ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdi atklāja VSRC direktora p. i. Indra Dedze ar ievadvārdiem un pastāstīja par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijā (ATVASE)” darba gaitām pēdējo 6 mēnešu laikā, intensīvāku semināru veicināšanu un idejām par mājas lapas uzturēšanu, reālo notikumu atspoguļošanu, kā arī veicināt vairāku partneru zinātnisko institūciju autoru kopējo publikāciju. Valdes sēde noslēdzās ar mērķi attīstīt projektus kopā ar partneriem un veicināt publikācijas.
Attēli no darba semināra un valdes sēdes
30.12.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā. Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650
