Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums
2019. gada 30. decembris
2019.gada 1. jūlijs – 2019. gada 31. decembris
Sešu mēnešu laikā realizējām kopā 13 aktivitātes, iekļaujot divas starptautiskās konferences, piecus darba braucienus, konsorcijas valdes sēdi, trīs darba seminārus, kā arī divus darba braucienus programmai “Apvārsnis 2020”.
Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem.
12.septembrī zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Nacionālā kontaktpunkta (NKP) organizētā sanāksmē par Apvārsnis 2020
plānošanas perioda noslēguma daļas regulējuma izmaiņām, un tās “mantinieci” Horizon Europe
programmu nākamajam fondu plānošanas periodam no 2021.-2027. gadam.
Sanāksmes laikā varēja iepazīties ar NKP pārstāvjiem, kuri apmeklē Apvārsnis 2020
plānošanas tīklošanas pasākumus, kā arī no tiem mazliet detalizētāk uzzināt par saturiskām un tehniskām niansēm, kuras būtu svarīgi zināt projektu sagatavotājiem, lai varētu pretendēt uz augstāku projekta pieteikuma novērtējumu.
Saziņā ar NKP pārstāvi provizoriski tika panākta vienošanās, ka, lai nodrošinātu visprecīzāko informāciju par Apvārsnis 2020 uzsaukumiem, uz kuriem Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā - VeA) varētu plānot projektu pieteikumu, VeA varētu sagatavot sarakstu ar līdz šim īstenotiem projektiem, uzkrāto pieredzi un iegūto infrastruktūru, kā arī norādot tēmas un jomas, kurās VeA ir spēcīga, un iesniegt šo projektu NKP. NKP no šī projekta satura iegūtu nepieciešamo informāciju, lai sagatavotu atbildes sarakstu ar uzsaukumiem un tēmām H2020 portālā, uz kuriem VeA varētu censties gatavot pieteikumus. Tādā veidā Augstskola iegūtu visprecīzāko informāciju un varētu laicīgi plānot projektu pieteikumus, efektivizējot visus resursus.
2.-5. decembrim zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietnieka p.i. investīciju piesaistes un projektu īstenošanas jautājumos Maija Cēbere un VeA Zinātņu un attīstības daļas projektu koordinātors Gints Dreifogels apmeklēja ikgadējo Eiropas Savienības kosmosa nozarei veltīto tīklošanās un informācijas apmaiņas pasākumu “European Space Week 2019”, kas notika Helsinkos, Somijā.
Pasākumā tika sniegts ieskats Eiropas Savienības (ES) kosmosa programmās, kā piemēram, zemes novērošanas programmā “Copernicus”, Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājumā “EGNOS” un navigācijas satelīta zvaigznājā “Galileo” un dalībniekiem tika sniegta informācija par tā dēvēto “Jauno Kosmosa ekonomiku”, kā arī diskutēts par to, kā kosmosa risinājumi var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā Eiropā un ilgtspējīgā nākotnē. Pasākumā bija nodrošināta iespēja produktīvai ideju apmaiņai, nākotnes tendenču un pašreizējo izaicinājumu apspriešanai, apvienojot paneļdiskusijas, tīklošanās iespējas, investoru prezentāciju sesijas un MVU izstādi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem pasākumā bija jaunu kosmosa pielietojumu attīstīšanas finansēšanas plāns. Tika sniegts pārskats par finansējumu, kas ir ieguldīts esošajā zinātnes un inovāciju 7 gadu finanšu plānošanas perioda programmā no 2014. – 2020. gadam (plaši pazīstams kā Horizon 2020), kā arī plānu ieskicēšana nākamam plānošanas periodam 2021.-2028. gadam, kuru šobrīd jau sāk dēvēt par “Horizon Europe”.
Ventspils Augstskolai šis brauciens deva iespēju uzzināt par publiskā finansējuma pieejamību dažādu informatīvu un izglītojoša satura projektu un mācību programmu attīstībai, kā arī iepazīties ar dažādiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā būtu iespējams sagatavot un īstenot sadarbības projektus Horizon 2020 ietvaros. Darbs pie tiek tiks uzsākts nekavējoties. Tāpat, balstoties uz pasākumā iegūto informāciju, Ventspils Augstskola izvērtēs dažādas attīstības versijas, lai pēc iespējas organizētu mācību saturu tā, lai tas atbilstu reālām tirgus vajadzībām.
Attēls no “European Space Week”.
Darbība 2. Starptautisko zinātnisko konfereču rīkošana
21.– 23. augustā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) rīkoja sesto ikgadējo starptautisko konferenci
“Lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Baltijā” / „Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing” (BAASP 2019).
Konferenci apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits – 55, kuri kopā noprezentēja 43 zinātniskās prezentācijas. Konferencē tika uzrunāti piedalīties seši pasaules līmeņa zinātnieki - Leonid Gurvits (NL), Dmitry Wiebe (RUS), Vasily Beskin (RUS), Oleg Ulyanov (UKR), Gino Tuccari (ITA) un Francisko Colomer (NL), kuri savās lekcijās izklāstīja par VLBI tehnoloģijas nākotnes pielietojumiem, radio pulsāru zinātni, astroķīmijas un planētas evolūciju, zemas frekvences radioastronomisko instrumentu un tās datu apstrādes metodēm. Konferences atklāšanas pasākumā piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – Lana Frančeska Dreimane un Kaspars Karolis, pārstāvji no Ventspils Augstskolas, VAS "Elektroniskie sakari", kā arī viesi no citām organizācijām Latvijā. Konferencē piedalījās zinātnieki no 8 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes, Krievijas un Ukrainas. Labākos 20 zinātniskos rakstus ir plānots publicēt divos žurnālos, raksti par zinātnisku instrumentu pilnveidošanu tiks publicēti „Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” un raksti par pētījumiem fundamentālā astronomijā un astrofizikā būs publicēti „Astronomical and Astrophysical Transactions”.
Konferences dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā uz Ventspils Augstskolas radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur iepazinās ar vienu no spēcīgākajiem astronomiskajiem instrumentiem Baltijas reģionā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra 32-metrīgo radio teleskopu un apskatīt jauno zemās frekvences radioteleskopu LOFAR. Latvijas LOFAR stacija ir integrēta Starptautiskā tīklā, palielinot to līdz pa 2000 km.
Lielākā daļa no referātiem bija saistīta ar šiem instrumentiem un to izmantošanu kooperatīvā novērošanā, kā piemēram, iespaidīgie sevišķi garas bāzes interferometriskie (VLBI – very long base interferometry) radio novērojumi ar lielu izšķirtspēju.
Attēls no starptautiskās konferences
12. - 13. septembrī Ventspils Augstskolā notika 2. starptautiskā starpdisciplinārā tulkojumzinātnes konference
“Tilts starp valodām un kultūrām” (”Bridging Languages and Cultures”), kurā piedalījās 44 dalībnieki no 7 valstīm.
Plenārsēdē uzstājās Latvijas Universitātes profesori Andrejs Veisbergs un Ina Druviete, kā arī ārzemju profesori Aline Remael (Antwerpenes Universitāte, Beļģija), Piotr Sulikowski (Ščečinas Universitāte, Polija), Robert W. Vaagen (Oslo Metropolīta Universitāte, Norvēģija).
Konferencē darbs sekcijās tika sadalīts 4 tematiskajos diskusiju blokos - valodniecības aspekti, tulkošanas studijas, translatoloģijas problēmas tulkojot literāros tekstus, starpkultūru aspekti tulkošanas pētījumos.
Konferencē piedalījās dalībnieki no sešām Latvijas augstākās izglītības iestādēm (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, un Ventspils Augstskola), kā arī zinātnieki un pētnieki no Polijas, Austrijas, Norvēģijas, Lībijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un Beļģijas. Piedalījās arī ar tulkošanu saistītas organizācijasm, kā piemēram, SDI Media Latvia, Ārlietu ministrija, ES Parlaments un tulkošanas firma Translate PRO.
Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana Ventspils Augstskolai ir kļuvusi par vērtīgu un nozīmīgu tradīciju. Konferenču laikā Ventspils Augstskolā sapulcējas dalībnieki no dažādām valstīm, tiek dibināti kontakti, stiprināta jau esošā sadarbība, kā arī Ventspils Augstskolas pētniekiem un docētājiem ir iespēja prezentēt savu darbu starptautiskā līmenī, iegūstot starptautisku pieredzi.
Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā
Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 9 aktivitātes, iekļaujot piecus darba braucienus, noorganizēta konsorcija valdes sēde un trīs darba semināri. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus.
Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
1.- 3. septembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs devās uz Gēteborgu, Zviedrijā, kur piedalījās VLBI jauno projekta ideju sanāksmē
“BRAND F2F”. Darba braucienā vadošais pētnieks iepazinās ar informāciju par jaunās paaudzes uztvērēju. BRAND grupa apvienoja EVN, VLBI (Eiropas Sevišķi Lielas Bāzes Interferometrijas tīkla) inženierus un pētniekus, kas strādā pie jaunā platjoslas kriogēnā uztvērēja EVN radio teleskopiem. Jaunās paaudzes uztvērējs paredzēts, ka būs nākotnē instalēts arī VSRC radioteleskopos RT-32. Sanāksmes laikā bija parādīti jaunie uztvērēja attīsības virzieni un tekošais statuss.
Sapulces laikā bija pacelta diskusija par 2020.gada jauno potenciālo projekta pieteikumu “Horizon 2020” un līdzīgo programmu – PILOT. Viena no projekta tēmām, kurā VSRC plāno piedalīties, ir VLBI radioatronomijas konsorcija, kas ir H2020 “RadioNet” projekta turpinājums.
12.septembrī un 14.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdēs, kurā tika pārrunāta JIV-ERIC biedru naudas apmērs 2020.gadam. JIV-ERIC esosšais budžeta apjoms ir 1,4M EUR, bet, lai nodrošinātu tā pašpietiekamu pastāvēšanu, gada budžetam ir jābūt 2,0M EUR. To var panākt, palielinot biedru maksas un piesaistot vairāk projektu un vairāk dalībvalstu. Sēdes laikā tika apskatīti četri JIV-ERIC attīstības scenāriji un apspriesti. Tā kā no Latvijas JIV-ERIC valdes sēdē piedalījās tikai VSRC pārstāvis, jo IZM pārstāvis nebija ieradies, tad VSRC pārstāvis informēja par Latvijas pozīciju, ka būtisku biedru naudu iemaksu 2020.gadā nevar nodrošināt. Tika nolemts biedra naudu iemaksu 2020.gadā valstīm nepalielināt, par ko balsoja JIV-EIRC sēdē 14.novembrī.
14.novembrī JIV-ERIC dibinātaju padomes sēdē
sākotnēji piedalījās arī EVN pārstāvji un tika runāts par EVN un JIV-ERIC organizāciju ciešāku sadarbību, pārvaldības funkciju sadalīšanu, lai nenotiktu funkciju dublēšanās un pārklāšanās. Tika nolemts, ka JIV-ERIC biedriem biedra maksa 2020.gadā nemainīsies, bet ar 2021.gadu tā pieaugs, kā arī tika apstiprināts budžets 2020.gadam un jaunā stratēģija.
13.novembrī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) direktora p.i. Indra Dedze piedalījās EVN padomes sēdē, kas notika Dwingeloo, Nīderlandē. EVN padomes sēdē tika runāts par EVN teleskopa laika izmantošanu. Prezentēja atskaiti par radioteleskopu izmantošanu Irbenē, kā arī tika runāts par EVN teleskopa laika sadali un kā noteikt ilgtermiņa un īstermiņa EVN laika pieprasīšanas, un sadales kārtību. Papildus tika spriests, ka jāuzlabo radioteleskopu stacijas ar datu glabāšanas un pārraides ierīcēm līdz 2022. gadam datu pārraides ātrums katrā stacijā ir jānodrošina līdz 4gb/sek un datu uzglabāšanas kapacitātei ir jābūt 500 tb.
2.–4.decembrim Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) inženeris Mārcis Donerblics devās komandējumā, lai dalītos pieredzē par LOFAR stacijas izveidi
ar Bulgārijas nacionālo astronomijas institūtu.
VSRC pārstāvis, lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar LOFAR Latvia ieviešanas un izveides procesu tika sniegta prezentācija, kā arī atbildētes uz jautajumiem un diskutēts jautājumu un atbilžu sesijās un, vestas pārrunas gan konferences starplaikos, gan kopīgajās vakariņās pēc tās.
Tika veiktas pārrunas par sadarbības iespējām ar Dublinas Augsto Pētījumu Institūta (DIAS) pārstāvjiem un ILT pārstāvjiem. Šo pārrunu laikā tika apspriestas iespējas veikt kopīgus LOFAR “Single Stateion” režīma Saules novērojumus ar DIAS, kā arī strādāt pie kopīgiem projektiem un stiprināt gan DIAS, gan VSRC Saules un citus astronomiskos pētījums ar LOFAR teleskopu. Ar ILT pārstāvjiem tika apspriestas iespējas VSRC inženieriem ņemt dalību LOFAR 2.0 un LOFAR for Space Weather aparatūras izstrādes projektos.
Darbība 3.4. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā
25.septembrī, Ventspilī, Ventspils Augstskolā notika darba seminārs “Tālizpētes datu apstrāde – iespējams un ierobežojumi”. Darba seminārā piedalījās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji. Semināru atklāja Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe ar prezentāciju “Tālizpētes datu pielietojumu”.
Tālizpētes nodaļas vadītāja v.i. Linda Gulbe dalījās ar zināšanām par tālizpētes datu veidiem, kādu informāciju iespējams izgūt no tālizpētes datiem, kā arī tā pielietojumu piemērus pilsētvides izpētē. Pēc tam uzstājās tālizpētes nodaļas programmētājs Klāvs Spruģevics ar tematu “Konvolūcijas neironu tīkli”. Prezentācijas laikā tika runāts par konvolīciju neironu tīkliem, to struktūru un slāņiem, kā arī par neironu tīklu darbību un tā priekšrocībām.
Otrajā darba semināra daļā par sadarbību ar Šanhajas astronomisko observatoriju VGOS teleskopu sistēmas attīstīšanu prezentēja VSRC direktora p.i. Indra Dedze.
Attēli no darba semināra “Tālzipētes datu apstrāde – iespējas un ierobežojum”
3.decembrī, Rīgā, Rīgas Tehniskās Universitātes bibliotēkā, P.Valdena ielā 5, notika JIV- ERIC LR konsorcija darba semināri
un JIV-ERIC konsorcija valdes sēde. Pasākuma mērķis bija iepazīt Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU ) pārstāvjus par projekta ATVASE darba gaitām un JIV – ERIC konsorcija darba aktualitātēm.
Pasākuma pirmajā daļā notika RTU asociētā profesora Jāņa Kaminska lekcija par Ģeodēziskās komisijas (Nordiska kommissionen for geodesi, NKG) apkopoto rakstu par GNSS (Global Navigation Satellite System) - pozicinēšanas un navigācijas tehnoloģijas nozīmi mūsdienās un sistēmas izmantotās kombinācijas pielietošanu, lai iegūtu labāku uzticamību un izturību pozicionēšanas, piemēram, mūsdienu viedtālruņos. Pēc tam uzstājās VSRC vadošais pētnieks I.Šmelds un dalījās ar zināšanām par VLBI (Ļoti garas bāzes interferometrija) metodes pielietošanu dažādās jomās, kā arī tās darbību gada laikā un par plāniem nākamajā gadā. Tā arī dalījās par nākotnes plāniem vadošais pētnieks Romass Paulika par LOFAR un fāzēto antenu tehnoloģiju pielietošanas iespējām.
Otrajā daļā notika JIV- ERIC LR konsorcija valdes sēde. Sēdi atklāja VSRC direktora p. i. Indra Dedze ar ievadvārdiem un pastāstīja par projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijā (ATVASE)” darba gaitām pēdējo 6 mēnešu laikā, intensīvāku semināru veicināšanu un idejām par mājas lapas uzturēšanu, reālo notikumu atspoguļošanu, kā arī veicināt vairāku partneru zinātnisko institūciju autoru kopējo publikāciju. Valdes sēde noslēdzās ar mērķi attīstīt projektus kopā ar partneriem un veicināt publikācijas.
Attēli no darba semināra un valdes sēdes
30.12.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi

Piektdien, 12. septembrī, Ventspils Augstskolā tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Šogad kopumā tika saņemts 21 pieteikums, kurus rūpīgi izvērtēja komisija un izvēlējās 10 pašus izcilākos studentus, kuriem tās tika piešķirtas. Stipendiju piešķir reizi gadā un tās apmērs ir 250 eiro mēnesī. Stipendiju komisija, izvērtējot visus pretendentu pieteikumus, nolēma Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas par izcilību IKT jomā piešķirt: 1.Danielam Balikam – Daniels šobrīd studē Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas "Datorzinātnes" 1. kursā un ir uzrādījis ļoti labus rezultātus, studējot bakalaura studiju programmā. Daniels paralēli studijām arī aktīvi pilnveido savas prasmes, apmeklējot dažādus kursus un piedaloties projektos, piemēram, iegūstot Eiropas Aviācijas drošības aģentūras un Valsts aģentūras “ Civilās aviācijas aģentūra” apliecinājumu par pabeigtu tiešsaistes apmācību. 2. Martai Dzelmei – Marta ir Ventspils Augstskolas studiju programmas “Elektronikas inženierija” 3. kursa studente. Marta aktīvi piedalās dažādos projektos un konkursos, kas saistīti ar IKT nozari, piemēram, starptautiskajā elektronikas konkursā “EIFtronic 2024”. Viļņā viņa ieguva 4. vietu. Marta arī turpina pilnveidoties, apgūstot dažādas prasmes kursos un apmācībās, piemēram, saņemot teicamnieka apliecību no Ventspils Digitālā centra par teicami apgūtu interešu izglītības nodarbību kursu “Mājas lapu programmēšanas skola”. 3. Rodrigo Laurinovičam – Rodrigo šobrīd studē Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas "Elektronika" 1.kursā, bet pirms tam ir absolvējis bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija". Rodrigo ir stažējies Eiropas Kosmosa aģentūrā un kopā ar komandu ieguvis starptautisko SpaceOps balvu par izciliem sasniegumiem kosmosa misijās. Viņš arī piedalījies Ventspils Starptautiskajā cīņas robotu hakatonā "Combat Robotics 2025". Rodrigo izrāda ārkārtīgi lielu interesi par IT jomu un piedalās dažādos gan vietēja mēroga, gan starptautiska mēroga projektos. 4. Matīsam Purviņam – Matīss ir izcili aizstāvējis savu bakalaura darbu, absolvējot Ventspils Augstskolas akadēmisko bakalaura studiju programmu "Datorzinātnes" un šobrīd turpina studijas maģistra studiju programmā. Matīss ir apguvis vairākas programmēšanas valodas, kā arī piedalās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra projektā "RADIOBLOCKS". Paralēli studijām Matīss strādā par programmētāju un tādējādi ir iepazinies ar īstu ikdienas darbu. 5. Paulam Matīsam Rullim – Paula dzimtā puse ir Valmiera, kaut arī šobrīd viņš studē elektronikas inženieriju Ventspilī. Paulam vislielāko gandarījumu sagādā fiziskas ierīces izveide, kura gala rezultātā strādā kā iecerēts. Savas iegūtās zināšanas pirmajā studiju gadā arī apliecinājis piedaloties “EIFTronic 2025” konkursā Lietuvā, kur elektromērījumu disciplīnā ieguvis 1. vietu, turklāt, komandas vispārējā novērtējumā ieguvis 2. vietu. Paralēli studijām Pauls pilda Valsts Aizsardzības Dienesta pienākumus 4. Kurzemes Brigādē, kur attīsta disciplīnu, atbildību un prasmi veikt komandas darbu. 6. Tomasam Žukovskim – Tomass studē Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas “Elektronikas inženierija” 2. kursā. Studiju laikā ir aktīvi piedalījies savu iemaņu uzlabošanā un ieguvis augstu vidējo atzīmi, kā arī ir piedalījies elektronikas konkursā EIFTronic 2025, kurā ar komandu ieguvis otro vietu starptautiskā līmenī, bet pats ieguvis divas pirmās vietas sekojošās nominācijās: Teorētiskais uzdevums un Digitālās ierīces savienošana. 7. Līgai Migoļai – Līga ir Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes"1.kursa studente. Mācoties vidusskolā, Līga ir piedalījusies matemātikas un programmēšanas olimpiādēs, kā arī ir izstrādājusi programmēšanas projektu - tīmekļa vietni. Līgas intereses vienmēr ir bijušas saistītas ar eksaktajām zinātnēm – īpaši matemātiku un programmēšanu, tomēr ārpus mācībām Līga piedalās arī frīsbija treniņos un sacensībās, un ir ieguvusi godalgotas vietas gan Latvijas, gan Baltijas mērogā. 8. Kristoferam Jēkabam Rozevskim – Kristofers ir Ventspils Tehnikuma absolvents un šobrīd Ventspils Augstskolā apgūst bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija" 1.kursā. Kristoferam ir plašas zināšanas programmēšanā, viņš ir apguvis dažādas programmēšanas valodas, ieguvis apliecību par kursu apgūšanu "Mākslīgā Intelekta Talantu Programma 2025", kā arī ieguvis 3. vietu zinātniski praktiskajā konferencē par darbu "Mākslīgā intelekta attīstība mūsu ikdienas dzīvē". 9. Kristeram Rudzikam – Kristers ir Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas absolvents un šobrīd studē bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" 1.kursā. Kristers izrāda interesi par IT nozari, ir apguvis dažādas programmēšanas valodas un programmas. Mācoties vidusskolā, ir aktīvi iesaistījies vidusskolas pašpārvaldē un ieguvis vairākas pateicības par izciliem sasniegumiem olimpiādēs un konkursos: ieguvis 2.vietu angļu valodas olimpiādē valsts novada posmā, ieguvis 1. vietu Kuldīgas novada ekonomikas olimpiādē, kā arī ieguvis sertifikātu par dalību pasākumā "Euroscola" Eiropas Parlamentā. 10. Kristers Zamarītis – Kristers ir beidzis Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolu, bet šobrīd apgūst bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija" 1.kursā. Mācoties skolā ir iegūta 2. vieta matemātikas olimpiādē. Kristeru ļoti aizrauj elektronikas un mikroshēmu uzbūve un ideja, ka ar zināšanām šajā jomā ir iespējams izstrādāt un pilnveidot elektroniskas ierīces.

Šajā studiju gadā VeA Mūžiglītības centrs piedāvā jaunu lekciju ciklu “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kurā reizi mēnesī, sestdienās, notiks Latvijā pazīstamu zinātnieku un izcilu personību lekcijas. Šo ciklu atklās Ojārs Spārītis – mākslas vēsturnieks, akadēmiķis, eksperts kultūras mantojuma saglabāšanas un restaurācijas jautājumos. Pirmās lekcijas paredzētas 20. septembrī plkst. 11.30 - 14.30. Ojārs Spārītis runās par šādām tēmām: Muiža kā ekonomisks un kultūras fenomens Muižu kungu namu dzīve 20. un 21. gs. Latvijas sakrālais mantojums un tā atjaunošana Kurzemes bruņniecības loma Kurzemes hercogu sarkofāgu un dievnamu atjaunošanā Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 29102007

Ventspils Augstskolas pārstāvji 3. un 4. septembrī kopā ar sadarbības partneriem no piecām valstīm Vīnē turpināja darbu pie projekta NextTechTalent īstenošanas. Projekta galvenais mērķis ir veicināt agrīnā posma pētnieku kompetenču attīstību un veidot starptautisku sadarbības tīklu. Šobrīd ir uzsākta detalizēta situācijas izpēte – tiek izstrādāts interviju dizains jaunajiem pētniekiem un citām pētnieku karjeras attīstībā iesaistītajām pusēm, analizēts valsts regulējums, tracējošie faktori karjeras attīstībai, kā arī apkopoti labās prakses piemēri. Šī priekšizpēte būs kā pamats nākamajiem projekta posmiem, izstrādājot risinājumus, kas palīdzēs pētniekiem pilnveidot prasmes un vieglāk iekļauties darba tirgū, īpaši tādās jomās kā digitālā transformācija, zaļais kurss un zinātniski ietilpīgas tehnoloģijas ( deep tech ). Projekts paredz arī apmācību un mentoru programmu izstrādi, kā arī karjeras attīstības sistēmu ieviešanu un testēšanu. Uzmanība tiek pievērsta dažādības un iekļaušanas veicināšanai gan akadēmiskajā, gan uzņēmējdarbības vidē, lai pētniekiem no dažādām vidēm būtu līdzvērtīgas iespējas. Tāpat projekts akcentē ilgtspēju – radītie rezultāti tiek veidoti tā, lai tie būtu izmantojami arī pēc projekta īstenošanas. Ventspils Augstskolu klātienē pārstāvēja projekta vadītāja - vadošā pētniece Lilita Sproģe, administratīvā projektu vadītāja Ieva Kozlova, vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš, zinātniskā viesasistente - doktorante Līga Pūce un viespētniece Linda Rudzroga. Darba seminārā Līga Pūce prezentēja izstrādāto interviju veidni agrīnā posma pētniekiem, vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš iepazīstināja partnerus ar plānoto apmācību programmu virzieniem, kas jaunos zinātniekus labāk sagatavotu Eiropas pētniecības telpas mainīgajām prasībām, savukārt Linda Rudzroga, kura projektā atbild par komunikācijas sadaļu, ziņoja par paveikto publicitātes jomā un turpmākajām aktivitātēm, akcentējot partneru sadarbības nozīmi mērķtiecīga un nozīmīga satura radīšanā un izplatīšanā. Paplašinot zinātnisko sadarbību arī ārpus projekta ietvara, Ventspils Augstskolas vadošā pētniece, Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe 3.septembrī viesojās arī University of Applied Sciences St. Pölten, lai iepazīstos ar augstākās izglītības iestādes studiju un pētniecības infrastruktūru un pārrunātu jauno zinātnieku pētniecības iespējas nākotnē. Lilita Sporģe tikās ar četriem St. Pölten lietišķo zinātņu universitātes pārstāvjiem starptautiskās sadarbības un pētniecības jomās. Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija). Sagatavoja: Linda Rudzroga Ventspils Augstskolas viespētniece E-pasts: linda.rudzroga@venta.lv

Šī gada 1.septembrī Ventspils Augstskolā ir uzsākts jauns Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēts projekts “ Ventspils Augstskolas studiju vides modernizācija ”, Nr. 4.2.1.8/2/25/I/007. Projekta īstenošanas ilgums ir 24 mēneši, līdz 31.augustam 2027.gadā. Projekta mērķis ir nodrošināt Ventspils Augstskolas studiju vides modernizāciju, kas ietver bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" un profesionālā bakalaura studiju programmas "Elektronikas inženierija" infrastruktūras uzlabošanu un attīstību. Lai panāktu kvalitatīvas un konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanu, projekta ietvaros tiks veikti mērķtiecīgi pasākumi, kas vērsti uz studiju telpu tehnoloģisko modernizāciju, materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanu. Tieši šīs inženierzinātņu un IT jomas programmas ir stratēģiski svarīgas Ventspils reģiona un visas Latvijas ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei, sagatavojot augsti kvalificētus speciālistus digitālās transformācijas un tehnoloģiskās attīstības veicināšanai. Projekta gaitā tiks uzlabota laboratoriju un auditoriju infrastruktūra, lai studiju telpas būtu aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām un atbilstu modernas augstākās izglītības standartiem. Tiks iegādātas un ieviestas jaunākās tehnoloģijas un iekārtas, kas būtiski paplašinās studentu iespējas darboties ar nozarē aktuāliem rīkiem un programmatūrām, tādējādi sagatavojot viņus darbam ar industrijā plaši izmantotām tehnoloģijām. Papildus, plānots turpināt digitālās infrastruktūras pielāgošanu mūsdienu prasībām, ļaujot īstenot hibrīda un attālināto mācību procesu atbilstoši aktuālajām izglītības tendencēm. Veiktā modernizācija ļaus būtiski uzlabot studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām, sniedzot studentiem iespēju iegūt praktiskas iemaņas un pielāgoties augošajām nozares prasībām. Šis projekts ne tikai uzlabos studiju vidi un veicinās inovāciju integrāciju mācību procesā, bet arī sekmēs Ventspils Augstskolas kā augstākās izglītības un pētniecības centra attīstību Latvijā un ārpus tās, piesaistot studentus gan no reģiona un valsts, gan no ārvalstīm. Projekta “Ventspils Augstskolas studiju vides modernizācija”, Nr. 4.2.1.8/2/25/I/007, kopējās izmaksas ir 215 083.00 EUR, no kuriem plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85% no attiecināmajiem izdevumiem – 182 820.55 EUR un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 32 262.45 EUR.

Informējam par iespēju piedalīties VSRC Vasaras skolā par pulsāru novērojumiem centimetru un metru viļņu garumos Ventspils Augstskolā no 8. līdz 19. septembrim. Šī intensīvā un iedvesmojošā vasaras skola ir paredzēta maģistrantiem, doktorantiem un jaunajiem pētniekiem astronomijas un astrofizikas jomā. Galvenās tēmas: Pulsāru novērojumi ar LOFAR teleskopu Pulsāru astronomijas pamati Novērojumu plānošana Pulsāru datu apstrāde un analīze Norises vieta: Inženierzinātņu pētniecības institūts – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Ventspils Augstskola, 407. auditorija
1. septembrī Ventspils Augstskolā ar uzrunām un muzikālo priekšnesumu tika atklāts 2025./2026. akadēmiskais gads. Studentus uzrunāja Augstskolas rektors Andris Vaivads, Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš un fakultāšu dekāni - Dace Štefenberga, Vairis Caune un Jānis Veckrācis. Ar muzikālu sveicienu priecēja mūziķis Roberts Bahmans.