Projekta ATVASE plāna izpildes apkopojums

2022. gada 30. decembris

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” 

(projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums


2022. gada 1. jūlijs – 2022. gada 31.decembris


2022. gada 31. decembrī ir noslēdzies kārtējais pusgads projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) īstenošanā Ventspils Augstskolā.


Sešu mēnešu laikā ir realizētas vairākas aktivitātes. 


Darbība 1. Programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošana un tīklošanas pasākumi.


Darbība 1.2. Komandējumi un darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai.


● 18.09.2022.-22.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās LIAA un Ekonomikas ministrijas organizētajā Latvijas delegācijas kosmosa nozares tirdzniecības misijā, kā arī apmeklēja 73. Starptautisko Astronautikas kongresu (73nd International Astronautical Congress - IAC), kas katru gadu pulcē vairāk nekā 6000 kosmosa nozares politikas, industrijas un zinātnes pārstāvjus no visas pasaules (Parīze, Francija).


Kongresa ietvaros A. Klokovs piedalījās Latvijas kosmosa nozares nacionālajā stendā, lai iepazīstinātu kongresa dalībniekus ar jaunumiem zinātnes attīstībā Ventspils reģionā, popularizētu Ventspils Augstskolu, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) un tā spin-off kompānijas. 


Astronautikas kongresa laikā A.Klokovs piedalījās tematiskajās sesijās un paneļdiskusijās, kā arī tīklošanās pasākumos ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem. Šo pasākumu ietvaros radās jaunās iespējas attīstīt jaunas pētniecības idejas, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanā, kā arī nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā.


● 28.09.2022. - 29.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās kosmosa industriju dienās - Industry Space days (Noordwijk, Nīderlande).


Kosmosa industriju dienās bija veltītas jaunākajiem notikumiem Eiropas kosmosa nozarē, pulcējot augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām un industrijas. Pasākuma ietvaros Aleksejs Klokovs prezentēja un popularizēja VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu. Izveidoja jaunus kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un kosmosa nozares pārstāvjiem no visas pasaules, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī citu sadarbības risinājumu meklēšana dažādiem VeA IZI VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.


Darbība 1.4. Darba semināru organizēšana


● 04.08.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs kopā ar pētnieku Dmitriju Kolotkovu no Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centrā, Vorvikas Universitāte, Lielbritānijā organizēja starptautisko zinātnisku semināru "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi (Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares)". 

Semināra galvenās tēmas bija šādas: 

● saules un zvaigžņu uzliesmojumu daudzjoslu novērojumi, to atšķirības un līdzības;

● magnitohidrodinamiskie viļņi un kvaziperiodiskas pulsācijas Saules un zvaigžņu uzliesmojumos: 

● no Saules līdz zvaigžņu koronālajai seismoloģijai; 

● kosmosa laikapstākļi un eksoplanētu apdzīvojamība. 


Seminārā uzstājās 10 referenti un piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki. VeA IZI VSRC zinātnieki Vladislavs Bezrukovs (“Pārskats par VSRC pētījumiem”), Dmitrijs Bezrukovs (“Saules mikroviļņu novērojumi VSRC: iespējas, pieredze un perspektīvas”) un Artūrs Vrubļevskis ("Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumi ar vairākiem instrumentiem”) stāstīja par VeA IZI VSRC veiktajiem radioastronomiskiem pētījumiem, Saules novērojumiem un Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumiem.


No Lielbritānijas puses arī piedalījās trīs ziņotāji: 

1. Valery Nakariakov no Vorvik Universitātes (“Saules koronāro aktīvo reģionu magnetohidrodinamiskā seismoloģija radiofrekvenču diapazonā”). 

2. Armagh observatorijas un planetārija Gavin Ramsay stāstīja par to ka superuzliesmojumi no Saules var ietekmēt cilvēku darbību uz Zemes. 

3. Gerry Doyle, arī no Armagh observatorijas (Zvaigžņu uzliesmojumu novērojumi radio diapazonā un baltā gaismā (optiskajā spektrā), kas notika ar ASKAP/TESS instrumentiem). 


Seminārā piedalījās dalībnieki gan no Eiropas un Āzijas, gan no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. 

Abhishek Srivastava no Indijas Tehnoloģiskā institūtā (Institute of Technology BHU, India) prezentēja referātu par uzliesmojumiem un kvazi-periodiskam pulsācijām dažās zvaigžņu koronās. 


Elena Popova no Čīles, (Universidad Bernardo O’Higgins) ar ziņojumu par Saules uzliesmojumu aktivitātes prognozēšanas iespējām. Monitorings un prognozēšana ir svarīgs specializētu kosmosa ekspertu un saules astronomu grupu uzdevums. Saules uzliesmojumu prognozes tiek veidotas, pamatojoties uz tā saukto prekursoru, specifisku Saules aktivitātes procesu, kas notiek pirms uzliesmojumiem. Saules uzliesmojumu prekursoru identificēšana un atklāšana varētu būt jauns pētījumu virziens, kas var būt realizēts ar VSRC radioteleskopu palīdzību.


Darbība 2. Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana


● 25.08.2022. - Ventspils Augstskolā notika 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”. Konference tika organizēta hibrīdrežīmā, dodot iespēju tajā piedalīsies dalībniekiem no dažādām valstīm, kā piemēram, no Turcijas, Ķīnas un Ukrainas.

 

Konference bija veltīta pētniekiem, zinātniekiem, inženieriem un praktiķiem visā pasaulē, lai iepazīstinātu ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, veicinātu diskusijas, jaunas idejas un attīstītu partnerības. Visas JVE konferences ir 1999. gadā aizsāktās Vibroinženierijas konferenču sērijas neatņemama sastāvdaļa. Vibroengineering Procedia ir indeksēts lielākajās zinātniskajās datubāzēs: Scopus, EI Compendex, Inspec, Gale Cengage, Google Scholar un EBSCO.


58th International JVE Conference” ietvaros notika divas galvenās konferences sesijas un divu veidu ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā - vienā gadījumā dalībniekiem tika prezentēta virtuālā ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā, savukārt, klātienes konferences dalībniekiem tika sniegta iespēja doties klātienes vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu.


Šajā arī konferencē piedalījās:

● VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs ar prezentāciju "Global bifurcation analysis of nonlinear dynamical systems. How to find rare attractors?"

● VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs: "Numerical modeling of thermophysical processes in liquid piston gas compression cylinders"

●  Irbenes radioteleskopu kompleksa ekskursiju vadītājs Agris Bērziņš, vadot konferences dalībniekus virtuālajā ekskursijā un klātienes ekskursijā. 


Konferences dalībniekus uzrunāja un sveica ar dalību konferencē arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.


Iepazīties ar konferences dalībnieku prezentētajiem rakstiem (pie programmas) var konferences vietnē šeit: https://www.jveconferences.com/conference/ventspils-2022


Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā 


Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā.


● 18.09.2022. - 23.09.2022. - VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalījās apmācībās “ERIS 2022” (Ninth European Radio Interferometry School) Dvingelo, Nīderlandē. Šis darba seminārs bija devītais no vasaras skolu sērijas, ko nodrošināja OPTICON-RadioNET Pilot konsorcijs un to vadīja JIV-ERIC un ASTRON apvienotais institūts - “Nīderlandes Radioastronomijas institūts”. “ERIS 2022” ietvaros notika ne tikai apmācības, bet arī jauno zinātnieku un pētnieku pieredzes apmaiņu un kopīgu problēmu risināšanas pasākumi. “ERIS 2022” apmācību nedēļa, galvenokārt, bija veltīta radio interferometrijas tēmai.


VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs apmācību ietvaros apmeklēja gan teorētiskās lekcijas, gan praktiskās ievirzes nodarbība, kā arī kopā ar apmācības lektoriem veica demonstrāciju interferometrijas datu apstrādē izmantojot rīku CASA.

Apmācības ietvaros IZI VSRC zinātniskajam asistentam Jānim Šteinbergam, bija iespēja gan iegūt jaunas zināšanas, gan dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, kā arī izveidot jaunus kontaktus, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanā. 

“ERIS 2022” apmācībās iegūtās zināšanas tiks izmantotas VSRC radioastronomisko pētījumu nodrošināšanai, pielietojot liela mēroga VSRC infrastruktūru (radioteleskopi RT – 32, RT – 16 un LOFAR antenu lauks).


● 16.11.2022. - 17.11.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē un JIVE Council padomes sanāksmē, lai izrunātu jaunumus un aktuālus jautājumus, kā arī piedalītos sanāksmē par aktualitātēm saistībā ar Horizon Europe un citu projektu pieteikumu sagatavošanu, izmantojot VLBI tīklu (Dwingeloo, Nīderlande). 


16. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē, kuras ietvaros:


● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja sēdes dalībniekus ar iepriekšējās EVN CBD sanāksmes jautājumiem, kas norisinājās 10.05.2022. Dalībnieki tika informēti par EVN zinātniskajām aktivitātēm, pasākumiem un jaunu staciju pieņemšanu, kā arī darīja zināmu EVN padomes priekšsēdētaja un JIVE direktora turpmāko atlases procesu;

● EVN programmas komitejas priekšsēdētājs Zsolt Paragi sniedza ziņojumu par zinātniskās darbības rezultātiem tīklā, novērojumu pieteikumu statistiku un tendencēm;

● tika saņemta informācija, ka nākamais EVN Mini simpozijs, kas šogad bija īpaši veiksmīgs, pateicoties lielajam dalībnieku skaitam, notiks 2024. gadā Mančestrā, Lielbritānijā. Papildus tika ziņots par EVN zinātnisko VLBI konferenci, kura tiek plānota 2023.gadā no 22. līdz 26. maijam Boloņā, Itālijā.

● notika dalībnieku apspriede par EVN operatīvajiem un tehniskajiem jautājumiem, tai skaitā par staciju un observatoriju atskaitēm.


17. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās JIVE Council padomes sanāksmē, kuras ietvaros:


● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja ar 16.11.2022. EVN padomes sēdes apkopojumu un rezultātiem. 

● sēdes vadītājs JIV - ERIC direktors Francisco Colomer informēja dalībniekus par paveiktajiem darbiem no iepriekšējās sanāksmes. Iepazīstināja ar personāla esošu situāciju un nākotnes attīstības plāniem, kā arī ziņoja par darbības progresu, jaunu projektu pieteikumu plāniem, finanšu prognozi un 2023. gada budžetu.

● notika svarīgas diskusijas par ar personālu saistītājām izmaiņām - kosmosa zinātnes un inovatīvo pielietojumu grupas vadītāja Leonīda Gurvitsa aiziešanu pensijā, komunikācijas menedžera pozīcijas likvidēšanu un par JIVE direktora amata konkursa aktuālo stāvokli, kā arī par turpmāko atlases procesu. 


Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem notika individuālās tikšanās ar atsevišķiem EVN tīkla un JIVE konsorcija pārstāvjiem un zinātniekiem no Polijas, Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un citām valstīm. Tika apspriestas jaunas pētniecības idejas, radioteleskopu lietošanas apmācības iespējas VeA IZI VSRC pētniekiem, tai skaitā, tika apspriestas iespējas veidot potenciālās pieredzes apmaiņas vizītēs starp partneru organizācijām.


● 28.11.2022. - 02.12.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs atradās Lielbritānijā, lai apmeklētu Lielbritānijas Vorvika Universitāti un Mančestras Universitātes “Jodrell Bell” radio observatoriju.


28.11.2022. Vorvika Universitātē VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs uzstājās ar ielūgtu ziņojumu “Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC): overview of facilities and recent results”.


No 29.11.2022. līdz 30.11.2022. VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās Opticon-Radionet Pilot (ORP) konsorcija darba sanāksmē. Sanāksme notika hibrīda formātā SKAO (Square Kilometre Array Observatory) galvenajā mītnē - Jodrell Bank observatorijā, kā arī Zoom platformā. Sanāksmi organizēja Mančestras Universitāte. Jodrell Bank observatorija ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Līdzīgi kā Ventspils Augstskolas radioastronomiskā observatorija Irbenē, arī tā atrodas salīdzinoši nomaļā vietā un radio klusā zonā.


No 01.12.2022. līda 02.12.2022. decembrim VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās darba sapulcēs, kur kopā ar Vorvika Universitātes pētniekiem no “Centre for Fusion, Space & Astrophysics” diskutēja par potenciālu, kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanu jaunajam EU Horizon-Europe programmas projektu pieteikumam.


Tika apskatītas iespējas piedalīties sekojošas Horizon-Europe programmās, ar pieteikšanas laiku 2023. un 2024. gads:


● NEXT GENERATION OF SCIENTIFIC INSTRUMENTATION, TOOLS AND METHODS AND ADVANCED DIGITAL SOLUTIONS (INFRATECH);

● RESEARCH INFRASTRUCTURE SERVICES TO SUPPORT HEALTH RESEARCH, ACCELERATE THE GREEN AND DIGITAL TRANSFORMATION, AND ADVANCE FRONTIER KNOWLEDGE (INFRASERV).


Vizītes rezultātā panākta vienošanās, ka Vorvika Universitātes pētnieki sagatavos novērojumu pieteikumu uz VSRC mazās bāzes interferometra un radioteleskopu RT-16 un RT-32 bāzes, sākot ar 2023 gada pavasara ceturksni. Pētījumu virziens: Multifrekvences radiofrekvences pētījumi par kvaziperiodiskām pulsācijām Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (International multi-wavelength Studies of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares). 


Paredzēts, ka sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centra būs izveidota jauna pētījumu programma, kas tiks veltīta kvazi-periodisko pulsāciju (QPP) fenomena salīdzinošai izpētei Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu starojumā, izmantojot VSRC novērojumu infrastruktūru. Galvenais mērķis ir noteikt līdzības un atšķirības Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu emisijā un QPP raksturīgajās īpašībās, kā arī izstrādāt stabilu metodoloģiju turpmākajiem Saules un zvaigžņu uzliesmojumu pētījumiem sadarbībā ar pasaules radio observatorijām. Novērojumi tiks veikti abās polarizācijās 4,5-8,8 GHz joslā, kas atbilst tipiskajai žirosinhratronai (gyrosynchrotron) emisijai, ar Irbenes radioteleskopiem RT-32 un RT-16 gan vienas antenas, gan interferometra režīmā. Interesējošie zvaigžņu objekti ir ļoti aktīvas uzliesmojošas sarkanās pundurzvaigznes. QPP atklāšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, wavelet un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Zināšanas par teorijas pamatiem nodrošina Prof. V. Nakariakova grupas dalībnieki no Vorvik Universitātes, savukārt VeA IZI VSRC personāls būs iesaistīts radio astronomisko novērojumu organizācijā un jēldatu apstrādē.


● 14.09.2022. un 26.10.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmēs:


● 14.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās astotajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē;

● 26.10.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās devitajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē.


● 21.09.2022., 07.11.2022. un 15.12.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdēs:

● 21.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 50. ILT padomes sēdē;

● 07.11.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 51. ILT padomes sēdē;

● 15.12.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 52. ILT padomes sēdē;


Darbība 3.3. Dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs JIV-ERIC konsorcija ietvaros


● 10.07.2022. - 16.07.2022. VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds piedalījās konferencē “15th European VLBI Network (EVN) Symposium and the EVN Users Meeting “15th EVN Symposium”, kas norisinājās Korkā (UK). Konference norisinājās University College Cork's akadēmiskajā centrā, hibrīd-formātā, vairākums ~ 120 dalībnieku ieradās klātienē, bet aptuveni 40 konferences dalībnieku piedalījās attālinātā režīmā un savus ziņojumus sniedza izmantojot Zoom platformu. Kopumā tika pārstāvētas 25 valstis, pārsvarā no Eiropas.


VeA IZI VSRC pārstāji arī sniedza savus ziņojumus konferences ietvaros:


1. Artis Aberfelds ar prezentāciju: "Cloudlet evolution in IRAS 20126+4104 during last 15 years and its periodic variability",

2. Ivars Šmelds ar posterveida ziņojumu: "VLBI observations of two variable sources from Irbene methanol maser monitoring program".


Konferences ietvaros tika apskatītas sekojošas tematikas: AGN (aktīvie galaktiku kodoli), māzeru parādības, lokālo galaktiku pārskati, novērojumu tehnoloģijas, tranzienti (mainīgi radio signālu avoti), planetārās sistēmas, kosmoloģija un LOFAR, kā arī notika EVN lietotāju sanāksme, kuras laikā notika atgriezeniska saite starp zinātniekiem un JIVE/EVN (tīkla pārvaldītājiem). 


Artim Aberfeldam un Ivaram Šmeldam bija iespēja arī tikties personiski ar 2 doktorantiem, ar kuriem, iepriekš komunikācija bija noritējusi tikai elektroniskā formātā. 


Tika arī pausts nodoms, iesniegt kopēju EVN novērojumu pieteikumu. Kā arī tika apspriestas sadarbības iespējas ar pārstāvjiem no Sardīnijas un Tosmanijas saistība ar kopēju interesi māzeru novērojams gan ar atsevišķu radio teleskopu gan interferometru. Bija vērtīgs ziņojums par tuvējo zvaigžņu pētījumiem, kas šķiet perspektīvs virziens izmantojot VSRC vienas bāzes līnijas interferometru, pētot M klases zvaigžņu uzliesmojumu biežumu un to intensitāti. Šajā gadījumā ir iespējamas sadarbības iespējas ar JIVE pārstāvjiem.


Plašu interesi izraisīja arī metožu attīstība, jauni algoritmi un programmnodrošinājums, kam ilgtermiņā būtu jāatvieglo pētījumu veikšana. VeA IZI VSRC kontekstā saistošākie ir saistīti ar CASA papildinājumiem un ar JIVE EVN novērojumu procedūru uzlabojumiem.


Konferences ietvaros tika nodrošinātā arī sociālā programma dalībnieku neformālākās gaisotnes nodrošināšanai, kā piemēram, posteru sesija.

Konferences noslēgumā vairāki pārstāvji izteica aicinājumu Latvijai un IZI VSRC uzņemt nākamo - “16th EVN Symposium” kurai būtu jānotiek 2024 gadā.


30.12.2022.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.

TSF docente piedalās Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.

COLOURS projekta ietvaros īstenots pirmais EDI seminārs

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.

Doktorante Kristiāna Balode piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Porto

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.

Ventspils Augstskolā pulcējas Latvijas augstskolu zinātņu prorektori un zinātnes struktūrvienību vadītāji

Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.

Aizvadīts zinātniskais seminārs “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas