Projekta ATVASE plāna izpildes apkopojums

2022. gada 30. decembris

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” 

(projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums


2022. gada 1. jūlijs – 2022. gada 31.decembris


2022. gada 31. decembrī ir noslēdzies kārtējais pusgads projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) īstenošanā Ventspils Augstskolā.


Sešu mēnešu laikā ir realizētas vairākas aktivitātes. 


Darbība 1. Programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošana un tīklošanas pasākumi.


Darbība 1.2. Komandējumi un darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai.


● 18.09.2022.-22.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās LIAA un Ekonomikas ministrijas organizētajā Latvijas delegācijas kosmosa nozares tirdzniecības misijā, kā arī apmeklēja 73. Starptautisko Astronautikas kongresu (73nd International Astronautical Congress - IAC), kas katru gadu pulcē vairāk nekā 6000 kosmosa nozares politikas, industrijas un zinātnes pārstāvjus no visas pasaules (Parīze, Francija).


Kongresa ietvaros A. Klokovs piedalījās Latvijas kosmosa nozares nacionālajā stendā, lai iepazīstinātu kongresa dalībniekus ar jaunumiem zinātnes attīstībā Ventspils reģionā, popularizētu Ventspils Augstskolu, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) un tā spin-off kompānijas. 


Astronautikas kongresa laikā A.Klokovs piedalījās tematiskajās sesijās un paneļdiskusijās, kā arī tīklošanās pasākumos ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem. Šo pasākumu ietvaros radās jaunās iespējas attīstīt jaunas pētniecības idejas, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanā, kā arī nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā.


28.09.2022. - 29.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās kosmosa industriju dienās - Industry Space days (Noordwijk, Nīderlande).


Kosmosa industriju dienās bija veltītas jaunākajiem notikumiem Eiropas kosmosa nozarē, pulcējot augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām un industrijas. Pasākuma ietvaros Aleksejs Klokovs prezentēja un popularizēja VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu. Izveidoja jaunus kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un kosmosa nozares pārstāvjiem no visas pasaules, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī citu sadarbības risinājumu meklēšana dažādiem VeA IZI VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.


Darbība 1.4. Darba semināru organizēšana


04.08.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs kopā ar pētnieku Dmitriju Kolotkovu no Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centrā, Vorvikas Universitāte, Lielbritānijā organizēja starptautisko zinātnisku semināru "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi (Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares)". 

Semināra galvenās tēmas bija šādas: 

● saules un zvaigžņu uzliesmojumu daudzjoslu novērojumi, to atšķirības un līdzības;

● magnitohidrodinamiskie viļņi un kvaziperiodiskas pulsācijas Saules un zvaigžņu uzliesmojumos: 

● no Saules līdz zvaigžņu koronālajai seismoloģijai; 

● kosmosa laikapstākļi un eksoplanētu apdzīvojamība. 


Seminārā uzstājās 10 referenti un piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki. VeA IZI VSRC zinātnieki Vladislavs Bezrukovs (“Pārskats par VSRC pētījumiem”), Dmitrijs Bezrukovs (“Saules mikroviļņu novērojumi VSRC: iespējas, pieredze un perspektīvas”) un Artūrs Vrubļevskis ("Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumi ar vairākiem instrumentiem”) stāstīja par VeA IZI VSRC veiktajiem radioastronomiskiem pētījumiem, Saules novērojumiem un Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumiem.


No Lielbritānijas puses arī piedalījās trīs ziņotāji: 

1. Valery Nakariakov no Vorvik Universitātes (“Saules koronāro aktīvo reģionu magnetohidrodinamiskā seismoloģija radiofrekvenču diapazonā”). 

2. Armagh observatorijas un planetārija Gavin Ramsay stāstīja par to ka superuzliesmojumi no Saules var ietekmēt cilvēku darbību uz Zemes. 

3. Gerry Doyle, arī no Armagh observatorijas (Zvaigžņu uzliesmojumu novērojumi radio diapazonā un baltā gaismā (optiskajā spektrā), kas notika ar ASKAP/TESS instrumentiem). 


Seminārā piedalījās dalībnieki gan no Eiropas un Āzijas, gan no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. 

Abhishek Srivastava no Indijas Tehnoloģiskā institūtā (Institute of Technology BHU, India) prezentēja referātu par uzliesmojumiem un kvazi-periodiskam pulsācijām dažās zvaigžņu koronās. 


Elena Popova no Čīles, (Universidad Bernardo O’Higgins) ar ziņojumu par Saules uzliesmojumu aktivitātes prognozēšanas iespējām. Monitorings un prognozēšana ir svarīgs specializētu kosmosa ekspertu un saules astronomu grupu uzdevums. Saules uzliesmojumu prognozes tiek veidotas, pamatojoties uz tā saukto prekursoru, specifisku Saules aktivitātes procesu, kas notiek pirms uzliesmojumiem. Saules uzliesmojumu prekursoru identificēšana un atklāšana varētu būt jauns pētījumu virziens, kas var būt realizēts ar VSRC radioteleskopu palīdzību.


Darbība 2. Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana


25.08.2022. - Ventspils Augstskolā notika 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”. Konference tika organizēta hibrīdrežīmā, dodot iespēju tajā piedalīsies dalībniekiem no dažādām valstīm, kā piemēram, no Turcijas, Ķīnas un Ukrainas.

 

Konference bija veltīta pētniekiem, zinātniekiem, inženieriem un praktiķiem visā pasaulē, lai iepazīstinātu ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, veicinātu diskusijas, jaunas idejas un attīstītu partnerības. Visas JVE konferences ir 1999. gadā aizsāktās Vibroinženierijas konferenču sērijas neatņemama sastāvdaļa. Vibroengineering Procedia ir indeksēts lielākajās zinātniskajās datubāzēs: Scopus, EI Compendex, Inspec, Gale Cengage, Google Scholar un EBSCO.


58th International JVE Conference” ietvaros notika divas galvenās konferences sesijas un divu veidu ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā - vienā gadījumā dalībniekiem tika prezentēta virtuālā ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā, savukārt, klātienes konferences dalībniekiem tika sniegta iespēja doties klātienes vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu.


Šajā arī konferencē piedalījās:

● VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs ar prezentāciju "Global bifurcation analysis of nonlinear dynamical systems. How to find rare attractors?"

● VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs: "Numerical modeling of thermophysical processes in liquid piston gas compression cylinders"

●  Irbenes radioteleskopu kompleksa ekskursiju vadītājs Agris Bērziņš, vadot konferences dalībniekus virtuālajā ekskursijā un klātienes ekskursijā. 


Konferences dalībniekus uzrunāja un sveica ar dalību konferencē arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.


Iepazīties ar konferences dalībnieku prezentētajiem rakstiem (pie programmas) var konferences vietnē šeit: https://www.jveconferences.com/conference/ventspils-2022


Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā 


Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā.


18.09.2022. - 23.09.2022. - VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalījās apmācībās “ERIS 2022” (Ninth European Radio Interferometry School) Dvingelo, Nīderlandē. Šis darba seminārs bija devītais no vasaras skolu sērijas, ko nodrošināja OPTICON-RadioNET Pilot konsorcijs un to vadīja JIV-ERIC un ASTRON apvienotais institūts - “Nīderlandes Radioastronomijas institūts”. “ERIS 2022” ietvaros notika ne tikai apmācības, bet arī jauno zinātnieku un pētnieku pieredzes apmaiņu un kopīgu problēmu risināšanas pasākumi. “ERIS 2022” apmācību nedēļa, galvenokārt, bija veltīta radio interferometrijas tēmai.


VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs apmācību ietvaros apmeklēja gan teorētiskās lekcijas, gan praktiskās ievirzes nodarbība, kā arī kopā ar apmācības lektoriem veica demonstrāciju interferometrijas datu apstrādē izmantojot rīku CASA.

Apmācības ietvaros IZI VSRC zinātniskajam asistentam Jānim Šteinbergam, bija iespēja gan iegūt jaunas zināšanas, gan dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, kā arī izveidot jaunus kontaktus, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanā. 

“ERIS 2022” apmācībās iegūtās zināšanas tiks izmantotas VSRC radioastronomisko pētījumu nodrošināšanai, pielietojot liela mēroga VSRC infrastruktūru (radioteleskopi RT – 32, RT – 16 un LOFAR antenu lauks).


16.11.2022. - 17.11.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē un JIVE Council padomes sanāksmē, lai izrunātu jaunumus un aktuālus jautājumus, kā arī piedalītos sanāksmē par aktualitātēm saistībā ar Horizon Europe un citu projektu pieteikumu sagatavošanu, izmantojot VLBI tīklu (Dwingeloo, Nīderlande). 


16. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē, kuras ietvaros:


● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja sēdes dalībniekus ar iepriekšējās EVN CBD sanāksmes jautājumiem, kas norisinājās 10.05.2022. Dalībnieki tika informēti par EVN zinātniskajām aktivitātēm, pasākumiem un jaunu staciju pieņemšanu, kā arī darīja zināmu EVN padomes priekšsēdētaja un JIVE direktora turpmāko atlases procesu;

● EVN programmas komitejas priekšsēdētājs Zsolt Paragi sniedza ziņojumu par zinātniskās darbības rezultātiem tīklā, novērojumu pieteikumu statistiku un tendencēm;

● tika saņemta informācija, ka nākamais EVN Mini simpozijs, kas šogad bija īpaši veiksmīgs, pateicoties lielajam dalībnieku skaitam, notiks 2024. gadā Mančestrā, Lielbritānijā. Papildus tika ziņots par EVN zinātnisko VLBI konferenci, kura tiek plānota 2023.gadā no 22. līdz 26. maijam Boloņā, Itālijā.

● notika dalībnieku apspriede par EVN operatīvajiem un tehniskajiem jautājumiem, tai skaitā par staciju un observatoriju atskaitēm.


17. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās JIVE Council padomes sanāksmē, kuras ietvaros:


● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja ar 16.11.2022. EVN padomes sēdes apkopojumu un rezultātiem. 

● sēdes vadītājs JIV - ERIC direktors Francisco Colomer informēja dalībniekus par paveiktajiem darbiem no iepriekšējās sanāksmes. Iepazīstināja ar personāla esošu situāciju un nākotnes attīstības plāniem, kā arī ziņoja par darbības progresu, jaunu projektu pieteikumu plāniem, finanšu prognozi un 2023. gada budžetu.

● notika svarīgas diskusijas par ar personālu saistītājām izmaiņām - kosmosa zinātnes un inovatīvo pielietojumu grupas vadītāja Leonīda Gurvitsa aiziešanu pensijā, komunikācijas menedžera pozīcijas likvidēšanu un par JIVE direktora amata konkursa aktuālo stāvokli, kā arī par turpmāko atlases procesu. 


Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem notika individuālās tikšanās ar atsevišķiem EVN tīkla un JIVE konsorcija pārstāvjiem un zinātniekiem no Polijas, Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un citām valstīm. Tika apspriestas jaunas pētniecības idejas, radioteleskopu lietošanas apmācības iespējas VeA IZI VSRC pētniekiem, tai skaitā, tika apspriestas iespējas veidot potenciālās pieredzes apmaiņas vizītēs starp partneru organizācijām.


28.11.2022. - 02.12.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs atradās Lielbritānijā, lai apmeklētu Lielbritānijas Vorvika Universitāti un Mančestras Universitātes “Jodrell Bell” radio observatoriju.


28.11.2022. Vorvika Universitātē VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs uzstājās ar ielūgtu ziņojumu “Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC): overview of facilities and recent results”.


No 29.11.2022. līdz 30.11.2022. VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās Opticon-Radionet Pilot (ORP) konsorcija darba sanāksmē. Sanāksme notika hibrīda formātā SKAO (Square Kilometre Array Observatory) galvenajā mītnē - Jodrell Bank observatorijā, kā arī Zoom platformā. Sanāksmi organizēja Mančestras Universitāte. Jodrell Bank observatorija ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Līdzīgi kā Ventspils Augstskolas radioastronomiskā observatorija Irbenē, arī tā atrodas salīdzinoši nomaļā vietā un radio klusā zonā.


No 01.12.2022. līda 02.12.2022. decembrim VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās darba sapulcēs, kur kopā ar Vorvika Universitātes pētniekiem no “Centre for Fusion, Space & Astrophysics” diskutēja par potenciālu, kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanu jaunajam EU Horizon-Europe programmas projektu pieteikumam.


Tika apskatītas iespējas piedalīties sekojošas Horizon-Europe programmās, ar pieteikšanas laiku 2023. un 2024. gads:


● NEXT GENERATION OF SCIENTIFIC INSTRUMENTATION, TOOLS AND METHODS AND ADVANCED DIGITAL SOLUTIONS (INFRATECH);

● RESEARCH INFRASTRUCTURE SERVICES TO SUPPORT HEALTH RESEARCH, ACCELERATE THE GREEN AND DIGITAL TRANSFORMATION, AND ADVANCE FRONTIER KNOWLEDGE (INFRASERV).


Vizītes rezultātā panākta vienošanās, ka Vorvika Universitātes pētnieki sagatavos novērojumu pieteikumu uz VSRC mazās bāzes interferometra un radioteleskopu RT-16 un RT-32 bāzes, sākot ar 2023 gada pavasara ceturksni. Pētījumu virziens: Multifrekvences radiofrekvences pētījumi par kvaziperiodiskām pulsācijām Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (International multi-wavelength Studies of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares). 


Paredzēts, ka sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centra būs izveidota jauna pētījumu programma, kas tiks veltīta kvazi-periodisko pulsāciju (QPP) fenomena salīdzinošai izpētei Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu starojumā, izmantojot VSRC novērojumu infrastruktūru. Galvenais mērķis ir noteikt līdzības un atšķirības Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu emisijā un QPP raksturīgajās īpašībās, kā arī izstrādāt stabilu metodoloģiju turpmākajiem Saules un zvaigžņu uzliesmojumu pētījumiem sadarbībā ar pasaules radio observatorijām. Novērojumi tiks veikti abās polarizācijās 4,5-8,8 GHz joslā, kas atbilst tipiskajai žirosinhratronai (gyrosynchrotron) emisijai, ar Irbenes radioteleskopiem RT-32 un RT-16 gan vienas antenas, gan interferometra režīmā. Interesējošie zvaigžņu objekti ir ļoti aktīvas uzliesmojošas sarkanās pundurzvaigznes. QPP atklāšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, wavelet un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Zināšanas par teorijas pamatiem nodrošina Prof. V. Nakariakova grupas dalībnieki no Vorvik Universitātes, savukārt VeA IZI VSRC personāls būs iesaistīts radio astronomisko novērojumu organizācijā un jēldatu apstrādē.


14.09.2022. un 26.10.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmēs:


● 14.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās astotajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē;

● 26.10.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās devitajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē.


● 21.09.2022., 07.11.2022. un 15.12.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdēs:

● 21.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 50. ILT padomes sēdē;

● 07.11.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 51. ILT padomes sēdē;

● 15.12.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 52. ILT padomes sēdē;


Darbība 3.3. Dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs JIV-ERIC konsorcija ietvaros


● 10.07.2022. - 16.07.2022. VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds piedalījās konferencē “15th European VLBI Network (EVN) Symposium and the EVN Users Meeting “15th EVN Symposium”, kas norisinājās Korkā (UK). Konference norisinājās University College Cork's akadēmiskajā centrā, hibrīd-formātā, vairākums ~ 120 dalībnieku ieradās klātienē, bet aptuveni 40 konferences dalībnieku piedalījās attālinātā režīmā un savus ziņojumus sniedza izmantojot Zoom platformu. Kopumā tika pārstāvētas 25 valstis, pārsvarā no Eiropas.


VeA IZI VSRC pārstāji arī sniedza savus ziņojumus konferences ietvaros:


1. Artis Aberfelds ar prezentāciju: "Cloudlet evolution in IRAS 20126+4104 during last 15 years and its periodic variability",

2. Ivars Šmelds ar posterveida ziņojumu: "VLBI observations of two variable sources from Irbene methanol maser monitoring program".


Konferences ietvaros tika apskatītas sekojošas tematikas: AGN (aktīvie galaktiku kodoli), māzeru parādības, lokālo galaktiku pārskati, novērojumu tehnoloģijas, tranzienti (mainīgi radio signālu avoti), planetārās sistēmas, kosmoloģija un LOFAR, kā arī notika EVN lietotāju sanāksme, kuras laikā notika atgriezeniska saite starp zinātniekiem un JIVE/EVN (tīkla pārvaldītājiem). 


Artim Aberfeldam un Ivaram Šmeldam bija iespēja arī tikties personiski ar 2 doktorantiem, ar kuriem, iepriekš komunikācija bija noritējusi tikai elektroniskā formātā. 


Tika arī pausts nodoms, iesniegt kopēju EVN novērojumu pieteikumu. Kā arī tika apspriestas sadarbības iespējas ar pārstāvjiem no Sardīnijas un Tosmanijas saistība ar kopēju interesi māzeru novērojams gan ar atsevišķu radio teleskopu gan interferometru. Bija vērtīgs ziņojums par tuvējo zvaigžņu pētījumiem, kas šķiet perspektīvs virziens izmantojot VSRC vienas bāzes līnijas interferometru, pētot M klases zvaigžņu uzliesmojumu biežumu un to intensitāti. Šajā gadījumā ir iespējamas sadarbības iespējas ar JIVE pārstāvjiem.


Plašu interesi izraisīja arī metožu attīstība, jauni algoritmi un programmnodrošinājums, kam ilgtermiņā būtu jāatvieglo pētījumu veikšana. VeA IZI VSRC kontekstā saistošākie ir saistīti ar CASA papildinājumiem un ar JIVE EVN novērojumu procedūru uzlabojumiem.


Konferences ietvaros tika nodrošinātā arī sociālā programma dalībnieku neformālākās gaisotnes nodrošināšanai, kā piemēram, posteru sesija.

Konferences noslēgumā vairāki pārstāvji izteica aicinājumu Latvijai un IZI VSRC uzņemt nākamo - “16th EVN Symposium” kurai būtu jānotiek 2024 gadā.


30.12.2022.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas