Projekta ATVASE plāna izpildes apkopojums

2022. gada 30. decembris

Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” 

(projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) plāna izpildes apkopojums


2022. gada 1. jūlijs – 2022. gada 31.decembris


2022. gada 31. decembrī ir noslēdzies kārtējais pusgads projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr.1.1.1.5/18/I/009) īstenošanā Ventspils Augstskolā.


Sešu mēnešu laikā ir realizētas vairākas aktivitātes. 


Darbība 1. Programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošana un tīklošanas pasākumi.


Darbība 1.2. Komandējumi un darba braucieni programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9. Ietvara programmas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai.


● 18.09.2022.-22.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās LIAA un Ekonomikas ministrijas organizētajā Latvijas delegācijas kosmosa nozares tirdzniecības misijā, kā arī apmeklēja 73. Starptautisko Astronautikas kongresu (73nd International Astronautical Congress - IAC), kas katru gadu pulcē vairāk nekā 6000 kosmosa nozares politikas, industrijas un zinātnes pārstāvjus no visas pasaules (Parīze, Francija).


Kongresa ietvaros A. Klokovs piedalījās Latvijas kosmosa nozares nacionālajā stendā, lai iepazīstinātu kongresa dalībniekus ar jaunumiem zinātnes attīstībā Ventspils reģionā, popularizētu Ventspils Augstskolu, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) un tā spin-off kompānijas. 


Astronautikas kongresa laikā A.Klokovs piedalījās tematiskajās sesijās un paneļdiskusijās, kā arī tīklošanās pasākumos ar kosmosa nozares pārstāvjiem, zinātniekiem un uzņēmumiem. Šo pasākumu ietvaros radās jaunās iespējas attīstīt jaunas pētniecības idejas, virzienu un inovatīvu tehnoloģiju rašanā, kā arī nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā.


28.09.2022. - 29.09.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs piedalījās kosmosa industriju dienās - Industry Space days (Noordwijk, Nīderlande).


Kosmosa industriju dienās bija veltītas jaunākajiem notikumiem Eiropas kosmosa nozarē, pulcējot augsta līmeņa nozares ekspertus no kosmosa aģentūrām un industrijas. Pasākuma ietvaros Aleksejs Klokovs prezentēja un popularizēja VeA IZI VSRC un Ventspils Augstskolu. Izveidoja jaunus kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un kosmosa nozares pārstāvjiem no visas pasaules, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu Horizone Europe, Eiropas Kosmosa Aģentūru un citu projektu pieteikumu sagatavošanā, kā arī citu sadarbības risinājumu meklēšana dažādiem VeA IZI VSRC aktuālākajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.


Darbība 1.4. Darba semināru organizēšana


04.08.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs kopā ar pētnieku Dmitriju Kolotkovu no Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centrā, Vorvikas Universitāte, Lielbritānijā organizēja starptautisko zinātnisku semināru "Saules un zvaigžņu saites, uzliesmojumi un superuzliesmojumi (Solar-Stellar Connections, Flares, and Superflares)". 

Semināra galvenās tēmas bija šādas: 

● saules un zvaigžņu uzliesmojumu daudzjoslu novērojumi, to atšķirības un līdzības;

● magnitohidrodinamiskie viļņi un kvaziperiodiskas pulsācijas Saules un zvaigžņu uzliesmojumos: 

● no Saules līdz zvaigžņu koronālajai seismoloģijai; 

● kosmosa laikapstākļi un eksoplanētu apdzīvojamība. 


Seminārā uzstājās 10 referenti un piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki. VeA IZI VSRC zinātnieki Vladislavs Bezrukovs (“Pārskats par VSRC pētījumiem”), Dmitrijs Bezrukovs (“Saules mikroviļņu novērojumi VSRC: iespējas, pieredze un perspektīvas”) un Artūrs Vrubļevskis ("Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumi ar vairākiem instrumentiem”) stāstīja par VeA IZI VSRC veiktajiem radioastronomiskiem pētījumiem, Saules novērojumiem un Saules plankumu kā lēna saules vēja avotu pētījumiem.


No Lielbritānijas puses arī piedalījās trīs ziņotāji: 

1. Valery Nakariakov no Vorvik Universitātes (“Saules koronāro aktīvo reģionu magnetohidrodinamiskā seismoloģija radiofrekvenču diapazonā”). 

2. Armagh observatorijas un planetārija Gavin Ramsay stāstīja par to ka superuzliesmojumi no Saules var ietekmēt cilvēku darbību uz Zemes. 

3. Gerry Doyle, arī no Armagh observatorijas (Zvaigžņu uzliesmojumu novērojumi radio diapazonā un baltā gaismā (optiskajā spektrā), kas notika ar ASKAP/TESS instrumentiem). 


Seminārā piedalījās dalībnieki gan no Eiropas un Āzijas, gan no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. 

Abhishek Srivastava no Indijas Tehnoloģiskā institūtā (Institute of Technology BHU, India) prezentēja referātu par uzliesmojumiem un kvazi-periodiskam pulsācijām dažās zvaigžņu koronās. 


Elena Popova no Čīles, (Universidad Bernardo O’Higgins) ar ziņojumu par Saules uzliesmojumu aktivitātes prognozēšanas iespējām. Monitorings un prognozēšana ir svarīgs specializētu kosmosa ekspertu un saules astronomu grupu uzdevums. Saules uzliesmojumu prognozes tiek veidotas, pamatojoties uz tā saukto prekursoru, specifisku Saules aktivitātes procesu, kas notiek pirms uzliesmojumiem. Saules uzliesmojumu prekursoru identificēšana un atklāšana varētu būt jauns pētījumu virziens, kas var būt realizēts ar VSRC radioteleskopu palīdzību.


Darbība 2. Starptautisku zinātnisko konferenču rīkošana


25.08.2022. - Ventspils Augstskolā notika 58. starptautiska mēroga konference “58th International JVE Conference”. Konference tika organizēta hibrīdrežīmā, dodot iespēju tajā piedalīsies dalībniekiem no dažādām valstīm, kā piemēram, no Turcijas, Ķīnas un Ukrainas.

 

Konference bija veltīta pētniekiem, zinātniekiem, inženieriem un praktiķiem visā pasaulē, lai iepazīstinātu ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, veicinātu diskusijas, jaunas idejas un attīstītu partnerības. Visas JVE konferences ir 1999. gadā aizsāktās Vibroinženierijas konferenču sērijas neatņemama sastāvdaļa. Vibroengineering Procedia ir indeksēts lielākajās zinātniskajās datubāzēs: Scopus, EI Compendex, Inspec, Gale Cengage, Google Scholar un EBSCO.


58th International JVE Conference” ietvaros notika divas galvenās konferences sesijas un divu veidu ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā - vienā gadījumā dalībniekiem tika prezentēta virtuālā ekskursijas Irbenes radioteleskopu kompleksā, savukārt, klātienes konferences dalībniekiem tika sniegta iespēja doties klātienes vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu.


Šajā arī konferencē piedalījās:

● VeA IZI VSRC direktors Aleksejs Klokovs ar prezentāciju "Global bifurcation analysis of nonlinear dynamical systems. How to find rare attractors?"

● VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs: "Numerical modeling of thermophysical processes in liquid piston gas compression cylinders"

●  Irbenes radioteleskopu kompleksa ekskursiju vadītājs Agris Bērziņš, vadot konferences dalībniekus virtuālajā ekskursijā un klātienes ekskursijā. 


Konferences dalībniekus uzrunāja un sveica ar dalību konferencē arī Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.


Iepazīties ar konferences dalībnieku prezentētajiem rakstiem (pie programmas) var konferences vietnē šeit: https://www.jveconferences.com/conference/ventspils-2022


Darbība 3. Dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā 


Darbība 3.2. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšana JIV-ERIC konsorcijā.


18.09.2022. - 23.09.2022. - VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs piedalījās apmācībās “ERIS 2022” (Ninth European Radio Interferometry School) Dvingelo, Nīderlandē. Šis darba seminārs bija devītais no vasaras skolu sērijas, ko nodrošināja OPTICON-RadioNET Pilot konsorcijs un to vadīja JIV-ERIC un ASTRON apvienotais institūts - “Nīderlandes Radioastronomijas institūts”. “ERIS 2022” ietvaros notika ne tikai apmācības, bet arī jauno zinātnieku un pētnieku pieredzes apmaiņu un kopīgu problēmu risināšanas pasākumi. “ERIS 2022” apmācību nedēļa, galvenokārt, bija veltīta radio interferometrijas tēmai.


VeA IZI VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs apmācību ietvaros apmeklēja gan teorētiskās lekcijas, gan praktiskās ievirzes nodarbība, kā arī kopā ar apmācības lektoriem veica demonstrāciju interferometrijas datu apstrādē izmantojot rīku CASA.

Apmācības ietvaros IZI VSRC zinātniskajam asistentam Jānim Šteinbergam, bija iespēja gan iegūt jaunas zināšanas, gan dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, kā arī izveidot jaunus kontaktus, kas nākotnē veicinās sadarbību kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanā. 

“ERIS 2022” apmācībās iegūtās zināšanas tiks izmantotas VSRC radioastronomisko pētījumu nodrošināšanai, pielietojot liela mēroga VSRC infrastruktūru (radioteleskopi RT – 32, RT – 16 un LOFAR antenu lauks).


16.11.2022. - 17.11.2022. - VeA IZI VSRC direktors Aleksejs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē un JIVE Council padomes sanāksmē, lai izrunātu jaunumus un aktuālus jautājumus, kā arī piedalītos sanāksmē par aktualitātēm saistībā ar Horizon Europe un citu projektu pieteikumu sagatavošanu, izmantojot VLBI tīklu (Dwingeloo, Nīderlande). 


16. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās EVN CBD (The European VLBI Network) direktoru valdes sēdē, kuras ietvaros:


● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja sēdes dalībniekus ar iepriekšējās EVN CBD sanāksmes jautājumiem, kas norisinājās 10.05.2022. Dalībnieki tika informēti par EVN zinātniskajām aktivitātēm, pasākumiem un jaunu staciju pieņemšanu, kā arī darīja zināmu EVN padomes priekšsēdētaja un JIVE direktora turpmāko atlases procesu;

● EVN programmas komitejas priekšsēdētājs Zsolt Paragi sniedza ziņojumu par zinātniskās darbības rezultātiem tīklā, novērojumu pieteikumu statistiku un tendencēm;

● tika saņemta informācija, ka nākamais EVN Mini simpozijs, kas šogad bija īpaši veiksmīgs, pateicoties lielajam dalībnieku skaitam, notiks 2024. gadā Mančestrā, Lielbritānijā. Papildus tika ziņots par EVN zinātnisko VLBI konferenci, kura tiek plānota 2023.gadā no 22. līdz 26. maijam Boloņā, Itālijā.

● notika dalībnieku apspriede par EVN operatīvajiem un tehniskajiem jautājumiem, tai skaitā par staciju un observatoriju atskaitēm.


17. novembrī VeA IZI VSRC Aleksejs Klokovs piedalījās JIVE Council padomes sanāksmē, kuras ietvaros:


● EVN padomes priekšsēdētāja Tiziana Venturi iepazīstināja ar 16.11.2022. EVN padomes sēdes apkopojumu un rezultātiem. 

● sēdes vadītājs JIV - ERIC direktors Francisco Colomer informēja dalībniekus par paveiktajiem darbiem no iepriekšējās sanāksmes. Iepazīstināja ar personāla esošu situāciju un nākotnes attīstības plāniem, kā arī ziņoja par darbības progresu, jaunu projektu pieteikumu plāniem, finanšu prognozi un 2023. gada budžetu.

● notika svarīgas diskusijas par ar personālu saistītājām izmaiņām - kosmosa zinātnes un inovatīvo pielietojumu grupas vadītāja Leonīda Gurvitsa aiziešanu pensijā, komunikācijas menedžera pozīcijas likvidēšanu un par JIVE direktora amata konkursa aktuālo stāvokli, kā arī par turpmāko atlases procesu. 


Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem notika individuālās tikšanās ar atsevišķiem EVN tīkla un JIVE konsorcija pārstāvjiem un zinātniekiem no Polijas, Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un citām valstīm. Tika apspriestas jaunas pētniecības idejas, radioteleskopu lietošanas apmācības iespējas VeA IZI VSRC pētniekiem, tai skaitā, tika apspriestas iespējas veidot potenciālās pieredzes apmaiņas vizītēs starp partneru organizācijām.


28.11.2022. - 02.12.2022. - VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs atradās Lielbritānijā, lai apmeklētu Lielbritānijas Vorvika Universitāti un Mančestras Universitātes “Jodrell Bell” radio observatoriju.


28.11.2022. Vorvika Universitātē VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs uzstājās ar ielūgtu ziņojumu “Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC): overview of facilities and recent results”.


No 29.11.2022. līdz 30.11.2022. VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās Opticon-Radionet Pilot (ORP) konsorcija darba sanāksmē. Sanāksme notika hibrīda formātā SKAO (Square Kilometre Array Observatory) galvenajā mītnē - Jodrell Bank observatorijā, kā arī Zoom platformā. Sanāksmi organizēja Mančestras Universitāte. Jodrell Bank observatorija ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Līdzīgi kā Ventspils Augstskolas radioastronomiskā observatorija Irbenē, arī tā atrodas salīdzinoši nomaļā vietā un radio klusā zonā.


No 01.12.2022. līda 02.12.2022. decembrim VeA IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs piedalījās darba sapulcēs, kur kopā ar Vorvika Universitātes pētniekiem no “Centre for Fusion, Space & Astrophysics” diskutēja par potenciālu, kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanu jaunajam EU Horizon-Europe programmas projektu pieteikumam.


Tika apskatītas iespējas piedalīties sekojošas Horizon-Europe programmās, ar pieteikšanas laiku 2023. un 2024. gads:


● NEXT GENERATION OF SCIENTIFIC INSTRUMENTATION, TOOLS AND METHODS AND ADVANCED DIGITAL SOLUTIONS (INFRATECH);

● RESEARCH INFRASTRUCTURE SERVICES TO SUPPORT HEALTH RESEARCH, ACCELERATE THE GREEN AND DIGITAL TRANSFORMATION, AND ADVANCE FRONTIER KNOWLEDGE (INFRASERV).


Vizītes rezultātā panākta vienošanās, ka Vorvika Universitātes pētnieki sagatavos novērojumu pieteikumu uz VSRC mazās bāzes interferometra un radioteleskopu RT-16 un RT-32 bāzes, sākot ar 2023 gada pavasara ceturksni. Pētījumu virziens: Multifrekvences radiofrekvences pētījumi par kvaziperiodiskām pulsācijām Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (International multi-wavelength Studies of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares). 


Paredzēts, ka sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes Kodolsintēzes, kosmosa un astrofizikas centra būs izveidota jauna pētījumu programma, kas tiks veltīta kvazi-periodisko pulsāciju (QPP) fenomena salīdzinošai izpētei Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu starojumā, izmantojot VSRC novērojumu infrastruktūru. Galvenais mērķis ir noteikt līdzības un atšķirības Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiosignālu emisijā un QPP raksturīgajās īpašībās, kā arī izstrādāt stabilu metodoloģiju turpmākajiem Saules un zvaigžņu uzliesmojumu pētījumiem sadarbībā ar pasaules radio observatorijām. Novērojumi tiks veikti abās polarizācijās 4,5-8,8 GHz joslā, kas atbilst tipiskajai žirosinhratronai (gyrosynchrotron) emisijai, ar Irbenes radioteleskopiem RT-32 un RT-16 gan vienas antenas, gan interferometra režīmā. Interesējošie zvaigžņu objekti ir ļoti aktīvas uzliesmojošas sarkanās pundurzvaigznes. QPP atklāšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, wavelet un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Zināšanas par teorijas pamatiem nodrošina Prof. V. Nakariakova grupas dalībnieki no Vorvik Universitātes, savukārt VeA IZI VSRC personāls būs iesaistīts radio astronomisko novērojumu organizācijā un jēldatu apstrādē.


14.09.2022. un 26.10.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmēs:


● 14.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās astotajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē;

● 26.10.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās devitajā International LOFAR-ERIC Consortium (ILEC) darba sanāksmē.


● 21.09.2022., 07.11.2022. un 15.12.2022. - VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās ILT padomes sēdēs:

● 21.09.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 50. ILT padomes sēdē;

● 07.11.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 51. ILT padomes sēdē;

● 15.12.2022. VSRC direktors Aleksejs Klokovs ZOOM tiešsaistē piedalījās 52. ILT padomes sēdē;


Darbība 3.3. Dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs JIV-ERIC konsorcija ietvaros


● 10.07.2022. - 16.07.2022. VeA IZI VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds un pētnieks Artis Aberfelds piedalījās konferencē “15th European VLBI Network (EVN) Symposium and the EVN Users Meeting “15th EVN Symposium”, kas norisinājās Korkā (UK). Konference norisinājās University College Cork's akadēmiskajā centrā, hibrīd-formātā, vairākums ~ 120 dalībnieku ieradās klātienē, bet aptuveni 40 konferences dalībnieku piedalījās attālinātā režīmā un savus ziņojumus sniedza izmantojot Zoom platformu. Kopumā tika pārstāvētas 25 valstis, pārsvarā no Eiropas.


VeA IZI VSRC pārstāji arī sniedza savus ziņojumus konferences ietvaros:


1. Artis Aberfelds ar prezentāciju: "Cloudlet evolution in IRAS 20126+4104 during last 15 years and its periodic variability",

2. Ivars Šmelds ar posterveida ziņojumu: "VLBI observations of two variable sources from Irbene methanol maser monitoring program".


Konferences ietvaros tika apskatītas sekojošas tematikas: AGN (aktīvie galaktiku kodoli), māzeru parādības, lokālo galaktiku pārskati, novērojumu tehnoloģijas, tranzienti (mainīgi radio signālu avoti), planetārās sistēmas, kosmoloģija un LOFAR, kā arī notika EVN lietotāju sanāksme, kuras laikā notika atgriezeniska saite starp zinātniekiem un JIVE/EVN (tīkla pārvaldītājiem). 


Artim Aberfeldam un Ivaram Šmeldam bija iespēja arī tikties personiski ar 2 doktorantiem, ar kuriem, iepriekš komunikācija bija noritējusi tikai elektroniskā formātā. 


Tika arī pausts nodoms, iesniegt kopēju EVN novērojumu pieteikumu. Kā arī tika apspriestas sadarbības iespējas ar pārstāvjiem no Sardīnijas un Tosmanijas saistība ar kopēju interesi māzeru novērojams gan ar atsevišķu radio teleskopu gan interferometru. Bija vērtīgs ziņojums par tuvējo zvaigžņu pētījumiem, kas šķiet perspektīvs virziens izmantojot VSRC vienas bāzes līnijas interferometru, pētot M klases zvaigžņu uzliesmojumu biežumu un to intensitāti. Šajā gadījumā ir iespējamas sadarbības iespējas ar JIVE pārstāvjiem.


Plašu interesi izraisīja arī metožu attīstība, jauni algoritmi un programmnodrošinājums, kam ilgtermiņā būtu jāatvieglo pētījumu veikšana. VeA IZI VSRC kontekstā saistošākie ir saistīti ar CASA papildinājumiem un ar JIVE EVN novērojumu procedūru uzlabojumiem.


Konferences ietvaros tika nodrošinātā arī sociālā programma dalībnieku neformālākās gaisotnes nodrošināšanai, kā piemēram, posteru sesija.

Konferences noslēgumā vairāki pārstāvji izteica aicinājumu Latvijai un IZI VSRC uzņemt nākamo - “16th EVN Symposium” kurai būtu jānotiek 2024 gadā.


30.12.2022.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 29. jūlijs
Ventspils valstspilsētas pašvaldība izveidojusi stipendiju par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, lai veicinātu talantīgāko un spējīgāko vidusskolu absolventu piesaisti Ventspils Augstskolai, kā arī lai attīstītu IKT jomas studējošo aktivitāti akadēmiskajā, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijai var pieteikties Ventspils Augstskolas IKT jomas reflektanti vai studenti , kuri ir spējuši pierādīt izcilību, augstas sekmes un īpašu radošumu vai iniciatīvu IKT jomā (datorzinātnes, elektronika). Stipendiju katru gadu piešķir 10 labākajiem studnetiem IKT jomā. Stipendija tiks piešķirta uz desmit mēnešiem, katru mēnesi izmaksājot 250 eiro. Jaunajiem reflektantiem , kuri uzsāks studijas kādā no Ventspils Augstskolas IKT jomas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmām, pieteikšanās stipendijai ir līdz 11. augustam. Pieteikšanās vecāko kursu (sākot no 2. kursa) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmu studentiem ir līdz š.g. 4. augustam. Iesniedzamie dokumenti IKT jomas bakalaura līmeņa un pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programmas jaunie reflektanti iesniedz šādus dokumentus: motivācijas vēstuli (parakstīta); CV (parakstīts); centralizēto eksāmenu izrakstu kopijas matemātikā un fizikā vai informātikā; apliecinājumus par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu. Otrā un vecāko kursu studenti, kā arī maģistrantūras studenti (tajā skaitā topošie maģistrantūras studenti) iesniedz šādus dokumentus: CV (parakstīts); Motivācijas vēstuli (parakstīta); sekmju izrakstu kopš studiju uzsākšanas VeA (apmaiņas studiju programmās iegūtās sekmes netiek ņemtas vērā); apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu; apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta dalību dažādos zinātnes un pētniecības projektos, studentu biznesa inkubatorā u.c. aktivitātēs saistībā ar IKT jomu. Pieteikumi elektroniski jānosūta uz e-pasta adresi: itf@venta.lv ar norādi "Pieteikums Ventspils pilsētas domes stipendijai" vai jāiesniedz ITF dekanātā, A209 kab., Ventspils Augstskolā, Inženieru ielā 101, Ventspilī, LV-3601. Ar nolikumu var iepazīties ŠEIT
Autors Rota Rulle 2025. gada 25. jūlijs
No 2025. gada 26. jūnija līdz 5. jūlijam Ventspils Augstskolas Biznesa vadības 3. kursa studenti Mārtiņš Didzis Gailis un Daniels Balcers piedalījās projekta “COLOURS” vasaras skolā “ Scientific Project Management: From Idea to Funded EU Project ”, kas norisinājās Le Mans Universitātē, Francijā. Programmas mērķis bija sniegt studentiem teorētiskas un praktiskas zināšanas zinātnisko projektu vadībā, ar īpašu uzsvaru uz Eiropas Savienības finansējuma piesaisti. Programma tika organizēta kombinētā formātā – ar tiešsaistes nodarbībām 26. un 27. jūnijā un klātienes aktivitātēm Le Mans Universitātē no 1. līdz 5. jūlijam. Tiešsaistes sesijās studenti apguva projektu dzīves ciklu, Eiropas Savienības projektu izvērtēšanas kritērijus, Gantt un PERT diagrammu pielietojumu, riska analīzi un budžeta sastādīšanu. Klātienes laikā norisinājās praktiskas darbnīcas par ieinteresēto pušu kartēšanu, Horizon Europe finansēšanas iespējām, kā arī notika studentu gala projektu izstrāde un prezentēšana simulētā konkursa formā. Programma ietvēra arī vizīti uz Le Mans 24 stundu sacīkšu muzeju un dalību starptautiskajā pasākumā “ Le Mans Classic ”, kur studenti ieguva ieskatu augsta līmeņa pasākumu organizēšanā un vadībā. Daniels stāsta , ka viņam ļoti interesē viss par un ap auto un autosportu, tāpēc īpašu prieku sagādāja Le Mans Classic sacīkšu apmeklējums – tā bija lieliska iespēja iepazīt vienu no pasaulē leģendārākajiem sacīkšu notikumiem, redzēt klasiskos sacīkšu auto darbībā un izjust autentisko atmosfēru, kas valda šajā vēsturiskajā vietā. Savukārt Mārtiņš atzina , ka jau iepriekš bija apmeklējis Franciju, tomēr Le Mans viņam atstāja vēl dziļāku iespaidu – klusāka, autentiskāka un ar spēcīgu vēsturisku klātbūtni. Viņam īpaši patika pilsētas vēsturiskā atmosfēra, aizrautība ar autosportu un tas, cik atvērti un draudzīgi bija vietējie cilvēki. “Atklāti sakot, nedaudz nožēlojam, ka šādas iespējas neizmantojām jau agrāk studiju laikā – tās sniedz ne tikai zināšanas, bet arī plašāku skatījumu uz pasauli, cilvēkiem un sevi pašu. Tāpēc īpaši aicinām citus studentus un jauniešus būt aktīviem, izmantot piedāvātās starptautiskās programmas un nebaidīties no izaicinājumiem – tās ir pieredzes kas veido neaizmirstamas atmiņas”, atzīst puiši. Dalība šajā programmā studentiem sniedza vērtīgu pieredzi projektu plānošanā, risku novērtēšanā, budžeta izstrādē un starptautiskā komunikācijā. Iegūtās zināšanas un prasmes būs noderīgas gan turpmākajās studijās, gan profesionālajā darbībā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 23. jūlijs
Ventspils Augstskola kopā ar partneraugstskolām iesaistījusies valsts pētījumu programmas projektā Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā . Par darbu projektā, ieskicējot problēmas būtību un iespējamos risinājumus, pastāstīja projekta dalībnieces, Ventspils Augstskolas vieslektores Zane Zonberga un Sanita Lasmane. Straujas pārmaiņas prasa jaunas prasmes Šī projekta nozīmību apzināsies ikviens, kurš kādreiz ir aizdomājies par to, cik lielā mērā pēdējos gados ir mainījusies viņa profesijas specifika – vai zināšanas un prasmes, kas skolas solā apgūtas pirms divdesmit, desmit vai pieciem gadiem, vēl atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām? Straujās izmaiņas sabiedrībā, ražošanas automatizācija un mūsdienu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, attīstība daudzās jomās strādājošajiem prasa nemitīgu jaunu prasmju apguvi, lai nezaudētu konkurētspēju mainīgajā darba tirgū. Šajā kontekstā liela nozīme ir kvalitatīvai pieaugušo profesionālajai pilnveidei, kas ir skaidri definēta arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021–2027 kā daļa no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, lai stiprinātu valsts spēju pielāgoties mainīgajam darba tirgum. Realitātē pieaugušo izglītība nereti atpaliek no deklarētajiem mērķiem. Šīs plaisas mazināšanai patlaban tiek izstrādāts valsts pētījumu programmas projekts Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā (nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001). Tā vadošais partneris ir Latvijas Universitāte, bet nozīmīga loma projektā ir arī partneraugstskolām – Ventspils Augstskolai un RTU Liepājas akadēmijai. Zane Zonberga ir otrā kursa doktorante Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas kopīgajā doktora studiju programmā Ekonomika un uzņēmējdarbība, bet Sanita Lasmane šajā programmā jau ir pabeigusi teorētiskās studijas un šī gada beigās gatavojas iegūt zinātnes doktora grādu. Sanitas Lasmanes promocijas darba nosaukums ir Latvijas darba tirgu ietekmējošo faktoru analīze un modelēšana , bet Zane Zonberga strādā pie promocijas darba tēmas Cilvēkkapitāla attīstības ietekme uz organizāciju darbību Latvijā , un tās sasaucas ar šī projekta tematiku. Ventspils Augstskolā projekta komandā līdz ar abām jaunajām pētniecēm darbojas arī projekta zinātniskā vadītāja profesore Una Libkovska, asociētā profesore Liene Resele-Dūšele un koordinatore Linda Ūdre. «Visvienkāršāko skaidrojumu par projekta mērķi varu mēģināt sniegt ar piemēru – persona ir apguvusi noteiktu izglītību, tehniskās zināšanas un digitālās prasmes pirms pieciem vai desmit gadiem, bet šobrīd šīs zināšanas darba tirgū ir ar ļoti mazu vērtību, jo ir notikusi strauja digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, automatizācija,» stāsta Zane Zonberga. «Ļoti daudz darba vietu tiek apdraudētas, jo darbinieki vienkārši nespēj tikt līdzi šīm tendencēm. Savā projektā mēs vēlamies pierādīt to, ka pieaugušo izglītība ir ne tikai nepieciešama iedzīvotājiem, bet tā ir arī ļoti būtiska, lai uzņēmumi spētu pastāvēt un konkurēt arī globālā mērogā. Vēlamies nodrošināt iespēju uzņēmumiem un valsts institūcijām izvērtēt zināšanu pārnesi uz praksi – novērtēt to, vai mācību process ir pietiekami kvalitatīvs, lai viņi piedāvātu to saviem darbiniekiem, un vai viņiem tiešām būs ieguvums no šī mācību procesa.» Projekts akcentē arī pedagogu profesionālās pilnveides lomu, lai viņi spētu sniegt studentiem un pieaugušajiem mūsdienīgas, praktiskas un darba tirgum atbilstošas zināšanas un prasmes. Profesionālā pilnveide ir aktuāla teju visās profesijās, bet īpaši aktuāla tā ir tiem, kuri strādā jomās, kurās strauji ienāk digitalizācija, automatizācija, mākslīgā intelekta tehnoloģijas u. tml. Piemēram, klientu atbalsta speciālisti, kuru darbu aizstāj mākslīgā intelekta čati, vai noliktavu darbinieki, kuru uzdevumus pārņem automatizētas līnijas. Vispārīgākā nozīmē – arī jebkuras nozares darbinieki, kuri ieguvuši tehniskās vai digitālās prasmes pirms pieciem vai desmit gadiem. No intervijām līdz sadarbības risinājumiem Projekts ir sadalīts piecās uzdevumu pakotnēs, kurās jāveic gan datu vākšana, gan to analīze. Viens no Ventspils Augstskolas pētnieču uzdevumiem kopā ar projektu partneriem bija 14 fokusgrupu interviju, kas tika veiktas ar nozaru pārstāvjiem, ekspertu padomēm, valsts un izglītības institūcijām u. c. mērķgrupām, analīze. Intervijas tiek transkribētas, kodētas un analizētas, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētniecības metodes. Papildus tam Ventspils Augstskolas pētnieces veikušas ieguldījuma cilvēkkapitāla attīstībā novērtējumu, tajā skaitā pieaugušo profesionālajā izglītībā un profesionālajā pilnveidē, atdevi Latvijas ekonomikā, tautsaimniecības attīstībā. Veikti arī teorētiskie apskati par cilvēkkapitāla attīstības ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību un profesionālas pilnveides pārneses uz praksi efektivitātes mērīšanas instrumentu raksturojumu. Pētniece Sanita Lasmane atklāj, ka līdz iesaistei šajā projektā viņa vairāk bija strādājusi ar kvantitatīvajām pētniecības metodēm, kas koncentrējas uz skaitlisko datu vākšanu un analīzi. «Šajā projektā lielāks fokuss ir tieši uz kvalitatīvajām pētniecības metodēm, kas tiek izmantotas, lai pētītu kaut ko, kas ir grūti izmērāms skaitļos, piemēram, cilvēka attieksmi un uzskatus kādā konkrētā jautājumā. Kvalitatīvās pētījumu metodes prasa lielāku spēju iedziļināties kontekstā un interpretēt nianses, kas man personīgi ir ļāvis paplašināt pētniecisko redzesloku un kļūt daudzveidīgākai,» savā pieredzē dalījās Sanita Lasmane. Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir izstrādāt praktisku instrumentu, kas palīdzētu novērtēt pieaugušo profesionālās pilnveides zināšanu pārneses uz praksi efektivitāti. Tas būtu rīks uzņēmumiem un valsts institūcijām, lai saprastu, vai īstenotās apmācības tiešām sniedz nepieciešamās prasmes darbiniekiem un ir pielietojamas darba tirgū. Ilgtermiņā projekta vēlamais rezultāts būtu arī ciešāka un kvalitatīvāka sadarbība starp izglītības iestādēm, uzņēmējiem un valsts institūcijām, kur uzņēmumu pārstāvji aktīvi iesaistās arī kā vieslektori, stāstot studentiem par reālām problēmām un vajadzībām darba tirgū. Piedāvājums ir, bet trūkst informācijas Ar vienu no personīgajiem novērojumiem pētniecības procesā dalījās Zane Zonberga, atzīstot: «Pastāv sadrumstalotība komunikācijā starp iesaistītajām institūcijām – darbinieku, darba devēju, pašvaldības, valsts un attiecīgi arī izglītības iestādēm un valsts līmeņa institūcijām. Sadrumstalotā komunikācija starp šīm pusēm ir radījusi šķēršļus kvalitatīvākai sadarbībai.» Viņa skaidro, ka darba devējiem būtu svarīgi apzināt darbinieku vajadzības, bet daļa uzņēmumu pašlaik nezina, kā to izdarīt kvalitatīvi un tā, lai tas neaizņemtu pārāk daudz cilvēkresursu laika. Pašvaldību interesēs ir nodrošināt, ka viņu pašvaldībā esošajiem uzņēmumiem ir iespēja attīstīties un sniegt atbalstu pēc nepieciešamības. Nozares ekspertu padomes atbildībā ir iegūt informāciju par visu nozaru vajadzībām – zināšanām, prasmēm un kompetencēm, ko nepieciešams attīstīt. Valsts atbildībā ir nodrošināt ne tikai projektus, bet arī tālākas profesionālās pilnveides kursus, apmācības u. c., ko piedāvātu gan nozarēm, gan iedzīvotājiem. Zane Zonberga min piemēru ar Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem kursiem, uzsverot: «Pēc komunikācijas ar uzņēmējiem un nozaru pārstāvjiem tika secināts, ka šis piedāvājums, kas parasti nāk no valsts, ne vienmēr sakrīt ar viņiem nepieciešamajām zināšanām, prasmēm vai kompetencēm. Tāpat arī dažādi projekti šobrīd ir ļoti grūti izpildāmi konkrētam uzņēmumam, jo tie bieži neatbilst vienam vai diviem kritērijiem un tādēļ nevar pretendēt uz finansējumu. Šie komunikācijas jautājumi būtu jāatrisina, lai visas puses saprastu, kas ir nepieciešams un kā to ieviest.» Zane Zonberga atzīst, ka esošais profesionālās pilnveides piedāvājumu apjoms tiek nodrošināts, taču ir trūkumi, kas jānovērš: «Es teiktu, ka profesionālās pilnveides apjoms kā tāds ir pietiekams, bet šobrīd sabiedrība netiek pietiekami informēta par iespējām.» Piemēram, arī Ventspils Augstskolā jebkuram interesentam ir iespēja par noteiktu maksu apgūt studiju kursus un iegūt kredītpunktus, saņemot sertifikātu. To var darīt vairāku gadu laikā, apvienojot darbu ar mācībām un pakāpeniski iegūstot zināšanas. Līdzīgi piedāvājumi ir arī citās izglītības iestādēs un mūžizglītības centros, tostarp tiek piedāvāti arī bezmaksas kursi, taču to pieejamība nereti ir atkarīga no pašu pasniedzēju pieejamības un iniciatīvas. Sanita Lasmane uzsver nevienlīdzību starp reģioniem: «Iespējas ir, bet tās koncentrējas galvenokārt ekonomiski attīstītākajās teritorijās. Lielākās strukturālās nepilnības darba tirgū ir tieši reģionos, kur profesionālās pilnveides iespējas ir daudz limitētākas.» Tam piekrīt arī Zane Zonberga: «Rīgā ir daudz vairāk iespēju profesionālajai pilnveidei, un tās ir daudzveidīgākas. Piemēram, Ventspils Augstskola nespēj nodrošināt profesionālo pilnveidei medicīnā, bet Rīgā ir šādas iespējas.» Jāpaplašina sadarbība ar uzņēmējiem Pētnieces īpaši uzsver sadarbības nozīmi ar uzņēmumiem. Ventspils Augstskolai šobrīd ir sadarbība ar uzņēmumu Bucher Municipal, kur papildus piešķirtajai stipendijai studentam tiek nodrošināta arī pieredzes apmaiņa uzņēmumā, iepazīstoties ar visiem darba procesiem: «Man šķiet, ka ir nepieciešams izveidot plašāku sadarbību, lai tie nebūtu tikai divi līdz trīs uzņēmumi un lai uzņēmēji paši vēlētos pasniegt vieslekcijas studentiem par aktuālām darba tirgus problēmām. Tas Ventspils Augstskolai jau šobrīd izdodas arī tāpēc, ka daļa Ventspils uzņēmumu pārstāvju ir Ventspils Augstskolas absolventi un ar viņiem ir izveidojusies labāka komunikācija, līdz ar to ir jūtama viņu vēlme iesaistīties procesā,» stāsta Zane Zonberga. «Ventspils Augstskolā jau tiek piesaistīti dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji gan ar vieslekcijām, gan ar praktiskām nodarbībām, bet es uzskatu, ka sadarbībai vajadzētu būt vēl plašākai.» Projekts Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā tika uzsākts 2023. gada decembrī, un plānots, ka tas noslēgsies 2026. gada decembrī. Projekta rezultāti tiks izmantoti dialogam ar Izglītības un zinātnes ministriju, kas ir galvenais projekta gala lietotājs un pasūtītājs. Avots: https://www.ventasbalss.lv/zinas/izglitiba/52693-kad-zinasanas-noveco-petijuma-mekle-risinajumus-efektivai-muzizglitibai Foto: Krists Kūla
Autors Rota Rulle 2025. gada 22. jūlijs
19. jūlijā un 20. jūlijā Ventspilī, Vidumpļavā pirmo reizi norisinājās pludmales volejbola turnīrs “GGFEST BeachVolley x Ventspils University”, kuru organizēja Ventspils Augstskola sadarbībā ar Ghetto Games. Atsaucība dalībai turnīrā bija augsta – vīriešu grupā piedalījās 16 komandas, savukārt sieviešu grupā 15 komandas. Divu dienu garumā pludmales volejbola laukumos valdīja degsme, sportiska konkurence un patīkama gaisotne. Pēc sīvas cīņas pirmajā četriniekā SIEVIEŠU GRUPĀ ierindojās: 1.vieta – Arta / Elza (Arta Pļaviņa, Elza Smilškalne) 2. vieta – A komanda (Anete Černuho, Anita Žeimunde) 3. vieta – 15. trolejbuss (Alise Veina, Krista Rozenberga) 4. vieta – Inta / Anita (Inta Ozola, Anita Indāne) Pēc sīvas cīņas pirmajā četriniekā VĪRIEŠU GRUPĀ ierindojās: 1.vieta – Sikuriņecs / Pekmans (Jevgeņijs Sikuriņecs, Reinis Pekmans) 2. vieta – Kamolis (Gatis Abersons, Matīss Gredzens) 3. vieta – VKV (Andrejs Černuho, Ričards Vaisjūns) 4. vieta – Latvian Twin s (Valerijs Pampejevs, Konstantins Pampejevs) Pirmās, otrās un trešās vietas ieguvēji gan sieviešu, gan vīriešu grupā saņēma vērtīgas balvas: Ghetto Games festivāla medaļas un sponsoru balvas, FANS balvas un Ventspils Augstskolas sarūpētās naudas balvas, kas 1. vietai bija 250 eiro, 2. vietai – 150 eiro un 3. vietai – 100 eiro. Gan GGFEST BeachVolley x Ventspils University dalībniekiem, gan s katītājiem bija iespēja piedalīties VIZIUM aktivitātēs , kā arī galvenās balvas izlozē, kas notika katras dienas noslēgumā. Balvā starp aktīvākajiem dalībniekiem tika izlozēta VIZIUM dāvanu karte četrām personām zinātnes centra VIZIUM ekspozīcijas zāles apmeklējumam. Turnīra skatītājiem bija iespēja baudīt pludmales volejbola enerģiju un cīnīties par balvām, piedaloties Bucher Municipal organizētajā sportiskajā aktivitātē – volejbola servju konkursā. No sacensību dalībniekiem tika saņemtas pozitīvas atsauksmes par turnīra norisi, novērtējot ne tikai izcilo organizāciju, bet arī rūpes par sacensību dalībniekiem un skatītājiem. Turnīra dalībnieks stāsta: “Ļoti foršs, pārdomāts pasākums! Bija interesanti ne tikai pašiem dalībniekiem, arī skatītājiem. Par apkārtējo pieejamo labumu klāstu var tikai nopriecāties – bezmaksas krekliņi, pieejams atdzesēts ūdens bez maksas cik uziet, labierīcības, miskastes. Spēles mazajiem, ēnu un atpūtas zonas iespējas. Vēl tādus pasākumus!” GGFEST BeachVolley x Ventspils University organizatoru komanda izsaka lielu pateicību pasākuma atbalstītājiem: Ventspils valstspilsētas pašvaldībai, Zviedrāns Team Ventspils, Komunālajai pārvaldei, Ventspils labiekārtošanas kombinātam, Ūdekai, Olimpiskajam centram “Ventspils”, zinātnes centram VIZIUM, Bucher Municipal, laikrakstam Ventas Balss, sporta veikalam Fans, degvielas uzpildes stacijai Viada, Puķotavai, apdrukas uzņēmumam Upprint. Visi foto pieejami ŠEIT
Autors Rota Rulle 2025. gada 22. jūlijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes profesore un Valsts pētījuma programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-001) vadošā pētniece Una Libkovska piedalījās starptautiskajā zinātniskajā multidisciplinārajā konferencē “XXVth International Multidisciplinary Scientific GeoConference Surveying, Geology and Mining, Ecology and Management - SGEM2025”, kas no 28.jūnija līdz 7. jūlijam norisinājās Albena Varna, Bulgārijā. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska piedalījās starptautiskajā zinātniskajā multidisciplinārajā konferencē SGEM2025, kurā prezentēja projekta pētījumā iegūtos datus par cilvēkkapitāla attīstības nozīmi organizācijas ilgtspējīgā izaugsmē. Savā priekšlasījumā profesore īpašu uzmanību pievērsa profesionālās pilnveides lomai dinamiskajā darba tirgū, kā arī uzsvēra, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtisks faktors inovāciju veicināšanā un konkurētspējas stiprināšanā gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Prezentācija veicināja interesi un zinātnisko diskusiju par ilgtspējīgas organizāciju attīstības nākotnes virzieniem. Šajā gadā konference norisinājās jau 25. reizi, īpaši izceļot starptautisko sadarbību un zinātnisko sasniegumu prezentēšanu. SGEM2025 pulcēja vairāk nekā 450 dalībniekus no 26 pasaules valstīm, aptverot plašu pētniecības jomu spektru. Dalībniekiem bija iespēja piedalīties 78 tematiskajās sekcijās, darba semināros un zinātniskajās diskusijās, diskutējot par aktuālākajiem izaicinājumiem ilgtspējas veicināšanā valstu ekonomiskajā izaugsmē. Dalība konferencē apliecina Ventspils Augstskolas pētniecības kvalitāti un veicina tās atpazīstamību starptautiskajā zinātniskajā vidē, sniedzot ieguldījumu akadēmiskās izcilības un zinātnes starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 21. jūlijs
No 7. līdz 12. jūlijam Luksemburgā jau otro reizi notika vasaras skola “Multilingualism EU Summer School 2025”. Maģistra studiju programmas studentu dalību šajā vasaras skolā nodrošina tīkls “Eiropas maģistrs tulkošanā” (European Master’s in Translation, EMT), kurā ir iekļauta arī Ventspils Augstskolas maģistra programma “Tulkošana un terminoloģija”. Vasaras skolā piedalījās 33 studenti no tulkošanas vai tiesību zinātņu maģistra studiju programmām. Skolas mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar daudzvalodības nozīmi un tās praktisko īstenošanu ES institūcijās. Šogad skolā mūsu programmu pārstāvēja Ailenda Bulindža-Leitiete. Ailenda stāsta: “Dalība vasaras skolā bija lieliska iespēja apmeklēt Eiropas Parlamentu un tikties ar tulkotāju Alīnu Grīnbergu, iepazīties ar Eiropas Savienības (ES) Tiesas darbu un tikties ar juristiem lingvistiem Kristīni Bārdiņu un Kristapu Bērziņu. Mēs devāmies arī uz Eiropas Revīzijas palātu, kur varēja runāt ar tulkotāju Ingu Stoderi , bet, apmeklējot Eiropas Komisiju, bija iespēja tikties ar tulkotāju Mairitu Draugu. Publikāciju birojā tikos ar tulkotāju Ievu Rozenbergu , kura pastāstīja par tulkotājas darba ikdienu un specifiku. Devāmies arī uz Luksemburgas Ārlietu ministriju un tikāmies ar Ārlietu ministru Ksavjeru Betelu (Xavier Bettel) kurš mums vadīja ekskursiju. Paviesojāmies arī Eiropas Investīciju bankā. Katrā no apmeklētajām institūcijām satikām profesionāļus, kuri dalījās pieredzē, pastāstīja par darba aizkulisēm un rosināja mūs iesaistīties praktiskos uzdevumos. Vasaras skolas programma bija piesātināta un blīva – notika prezentācijas, tematiskās darbnīcas un diskusijas par valodu speciālistu ikdienu, kā arī par valodu nozīmi plašākā – politiskā un sabiedriskā kontekstā. Man īpaši atmiņā iespiedies Luksemburgas Ārlietu ministra teiktais, ka tieši dažādība ir mūsu spēks. Protams, viens no vasaras skolas tematiem bija arī mākslīgais intelekts (MI) un tā loma tulkošanas nozarē. Taču tas nav raisījis bažas par tulkotāju profesijas nākotni, bet drīzāk ir iedvesmojis. Tika uzsvērts, ka nākotne pieder tiem, kuri brīvi pārvalda MI, un runa ir tikai par MI, ko pārvalda tulkotāji, nevis par tulkotāju aizstāšanu ar MI. Ne mazāk nozīmīga bija pieredze neformālajā daļā – iepazīšanās, dalībnieku un ES institūciju pārstāvju domu apmaiņa un sadarbības gars. Šī nedēļa deva iespēju ne vien iegūt profesionālas zināšanas, bet arī iemantot stingru pārliecību un motivāciju tulkotājas darbam. Esmu īpaši pateicīga visu apmeklēto institūciju latviešu valodas nodaļu pārstāvjiem. Paldies par sirsnīgo uzņemšanu, par dalīšanos zināšanās! Vasaras skolā gūtā pieredze būs manas profesionālās izaugsmes ceļvedis. Es joprojām ar smaidu sejā domāju par katru cilvēku, ko vasaras skolas nedēļā satiku. Luksemburga nu vienmēr būs vieta, kurā atgriezties – domās, valodās vai varbūt arī kā profesionālei.”
Citas ziņas