Projekta doktoranti gūst pieredzi Lemānas universitātē Francijā Erasmus+ programmas ietvaros
2026. gada 5. maijs
Doktorantes Zane Zonberga kopā ar Montu Anšicu, pārstāvot projektu “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (projekta Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) un EPF kopīgās doktora studiju programmas “ekonomika un uzņēmējdarbība” kolēģi Rimantu Jeļinski piedalījos piecu dienu doktorantu darbnīcā Lemānas universitātē Francijā (2026. gada 9.–13. martā). Dalība Erasmus+ mobilitātē bija mērķtiecīgi vērsta uz projekta un promocijas darba empīriskā pētījuma ietvara nostiprināšanu, kā arī starptautiskas perspektīvas iegūšanu, lai izvērtētu un nodrošinātu, ka pētījumā izstrādātais risinājums ir piemērojams ne tikai Latvijas kontekstā, bet arī starptautiskā mērogā.
Dalība piecu dienu doktorantu darbnīcā Lemānas Universitātē bija ļoti vērtīga un reizē arī gana intensīva pieredze. Universitātes pārstāvji bija izveidojuši pārdomātu programmu, kurā tika apvienota iepazīšanās ar akadēmisko vidi, praktiskas nodarbības un iespējas satikt citus doktorantus. Jau pirmajā dienā bija iespēja iepazīties ar visiem dalībniekiem, tikties ar mentoriem un apskatīt universitāti, kā arī vērot studiju procesu citās programmās. Turpmākajās dienās doktoranti piedalījās nodarbībās par pētniecības metodēm un akadēmisko resursu izmantošanu, apmeklēja laboratorijas un klausījās citu doktorantu prezentācijas, kas deva labu priekšstatu par dažādiem pētījumu virzieniem. Tāpat bija iespēja uzzināt vairāk par tālākajām karjeras iespējām pēc doktorantūras.
Īpaši atmiņā palika darbs grupās ar cilvēkiem no citām valstīm. Gandrīz katrā aktivitātē doktoranti tika sadalīti citā sastāvā, kas lika izkāpt no ierastā un ātri atrast kopīgu valodu ar jauniem cilvēkiem. Ceturtajā dienā darbnīcas notika mākslas muzejā, kur komandās meklējām risinājumus nākotnes izaicinājumiem un sagatavojām īsas prezentācijas. Tas bija gan izaicinoši, gan interesanti, jo prasīja ne tikai idejas, bet arī spēju tās skaidri un pārliecinoši izklāstīt. Šajā laikā izdevās iepazīt arī daudzus kolēģus, ar kuriem, iespējams, nākotnē varētu veidoties kopīgi projekti vai sadarbība. Šī pieredze deva iespēju gūt jaunas zināšanas, kuras varēs turpmāk izmantot gan projekta pētniecībā, gan promocijas darba izstrādē.
Skatīt vairāk
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
12.maijā plkst. 15.30 Ventspils Augstskolas bibliotēkā notiks tikšanās ar augstskolu lektoru, komunikācijas konsultantu, krīzes komunikācijas un pārmaiņu vadības treneri Ivaru Svilānu. Tēma: "Ikviens ir zīmols" . Tā reizē būs lekcija un diskusija par personīgā tēla veidošanu. Tiks runāts: kā tas darbojas? Kā lielās pasaules kompānijas un zvaigznes veido savus zīmolus un ko no tā varam mācīties mēs? Kādēļ laba reputācija ir izdevīgāka nekā slikta? Kādas kļūdas nepieļaut sava tēla veidošanā?
14. maijā plkst. 12.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rēzeknes akadēmijas, Vidzemes Augstskolas un Ventspils Augstskolas promocijas padomes “Ekonomika un uzņēmējdarbība” atklātajā sēdē Liene Amantova-Salmane aizstāvēs promocijas darbu «ES struktūrfondu investīciju lietderības novērtējums iesaistīto pušu teorijas ietvaros» (« Assessment of the Utility of EU Structural Funds Investments within the Framework of Stakeholder Theory ») zinātnes doktora grāda (Ph.D) sociālajās zinātnēs iegūšanai. Aizstāvēšana notiks RTU Rēzeknes akadēmijā, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 115, 112. auditorijā. Promocijas darba recenzenti: profesore Dr. oec. Agita Līviņa, Vidzemes Augstskola, Latvija; tenūrprofesore Dr.habil.oec. Baiba Rivža, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvija; profesore Dr. oec. Rasa Subačiene, Viļņas Universitāte ( Vilnius University ), Lietuva. Ar promocijas darbu un kopsavilkumiem var iepazīties internetā e-grāmatu platformā: https://ebooks.rtu.lv/product/es-strukturfondu-investiciju-lietderibas-novertejums-iesaistito-pusu-teorijas-ietvaros-promocijas-darbs/ https://ebooks.rtu.lv/product/es-strukturfondu-investiciju-lietderibas-novertejums-iesaistito-pusu-teorijas-ietvaros/
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
