Silga Sviķe piedalās starptautiskā leksikogrāfijas konferencē Tbilisi

2023. gada 15. novembris

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente un pētniece Dr. philol. Silga Sviķe no 10. līdz 12. novembrim ar pētījumu “An Insight into the Entry Word Selection for a Specialized Dictionary: Plant Names” piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Lexicography in the XXI Century”, ko organizēja Ilija Valsts universitāte Tbilisi, Gruzijā. Konferencē piedalījās pētnieki no Gruzijas, Itālijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas, Armēnijas, ASV u.c. valstīm.


S. Sviķe konferences plakātu prezentāciju sekcijā sniedza ieskatu, kā tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas šķirkļa vārdu atlasē izmantoti resursi, tostarp projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 (projekts IMDS), izstrādātā datubāze (Bioloeksipēdija.lv), kas tiks publicēta 2023. gada nogalē. Pētījumā izstrādāts speciālās leksikas atlases modelis maza apjoma nozares terminu vārdnīcai, īpaši analizējot t.s. ārējo (šķirkļa vārdu) un iekšējo (informācijas) atlasi.


Leksikogrāfija arī 21. gadsimtā ir plaša un aktuāla pētījumu tēma, kad šī lietišķās valodniecības nozare pēc vārdnīcu izstrādes ar papīra kartīšu rakstīšanas metodi un valodas korpusu izmantošanu vārdnīcu izstrādē piedzīvo nu jau trešo pārmaiņu vilni –  mākslīgā intelekta (MI) risinājumus.

Aktuāli pētījumi leksikogrāfijā notiek MI risinājumu izmantošanā vārdnīcas makrostruktūras un mikrostruktūras izstrādē. Pieredzējušais dāņu leksikogrāfs Larss Traps-Jensens (Lars Trap-Jensen) savu plenārreferāta kopsavilkumu bija sagatavojis, izmantojot “ChatGPT”, turklāt šis kopsavilkums bez nopietniem labojumiem tika atzīts par labu esam. Lai gan nopietnu leksikogrāfijas darbu sagatavošanā pilnībā bez leksikogrāfa iesaistes vēl nevar iztikt, tomēr plenārreferātā tika atzīts, ka MI risinājumi būtiski atvieglo dažādu laika un darba ietilpīgu vārdnīcas sagatavju un paraugu izstrādi. Konferencē tika analizēti arī MI risinājumu trūkumi; citu starpā tika uzsvērts – lai gan šiem risinājumiem ir pieejams milzīgs datu apjoms, tomēr tie nespēj šķirot datus pēc to satura kvalitātes, kā arī tie nenodrošina rezultātu uzticamību un atkārtojamību, kas ir zinātnisku pētījumu pamatā. Izmantojot “ChatGPT”, nav iespējas atgriezties pie programmas iepriekš piedāvātā rezultāta kā tas būtu iespējams, izmantojot nopietnus leksikogrāfiskos resursus. Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka “ChatGPT” izmantošana nenozīmē leksikogrāfijas nozares beigas, bet visi jaunie risinājumi ir palīgs, ja vien leksikogrāfs prot tos meistarīgi izmantot.

 

Insbrukas Universitātes profesors Piuss ten Hakens (Pius ten Hacken) plenārreferātā analizēja leksikona izstrādes un lēmumu pieņemšanas teorijas, kas izmantojamas vārdnīcu izstrādē, bet Ilija Valsts universitātes profesore, vairāku vārdnīcu autore un konferences organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja Tinatina Margalitadze (Tinatin Margalitadze) plenārreferātā sniedza plašu pārskatu par Gruzijas leksikogrāfijas tradīcijām un mūsdienu risinājumiem. Austrijā terminoloģijas darbs lielā mērā ir komercuzņēmumu darba kārtībā, savukārt Gruzijas leksikogrāfijā terminoloģijas jautājumu risināšana ir akadēmiskās vides pārstāvju uzdevums.

 

Konferencē tika diskutēts par zemajām vārdnīcu lietošanas prasmēm skolu jauniešu un dažkārt arī augstskolu studentu vidū. Tā iemesls nereti ir paši valodu un speciālo priekšmetu pedagogi, kuri nejūtas droši, lai mācītu darbu ar vārdnīcām. Vārdnīcas joprojām ir uzticams un būtisks resurss mācībās un studijās. Pedagogu nedrošuma iemesls ir neapgūta vārdnīcu didaktika, jo šāds kurss netiek piedāvāts. Gruzijā notiek nopietns darbs, lai vārdnīcu lietošanas prasmes tiktu apgūtas jau pamatskolā un tādējādi izkoptu leksikogrāfijas kultūru valstī. Ungārijā un Slovākijā situācija vārdnīcu didaktikā ir līdzīga. Domājams, ka arī Latvijā būtu jāraugās šajā virzienā un jāpārņem labā prakse – īstenot šādas nodarbības pedagogiem, studentiem un skolu jauniešiem. Konferences diskusijās tika secināts, ka jāizglīto gan leksikogrāfijas resursu izstrādātāji, gan šo resursu lietotāji, lai abas grupas informētu par riskiem un iespējām.

 

Raugoties nākotnes prognozē, konferencē tika uzsvērts, ka leksikogrāfijas pētniecības priekšmets varētu mainīties, bet zināšanas leksikogrāfijā būs vajadzīgas vienmēr, jo tās sniegs priekšrocības jau esošo resursu efektīvā izmantošanā un izpratnē par turpmāk izstrādājamiem resursiem. Konferencē tika atzīts, ka vienkāršāk ir ieviest leksikogrāfijas kursu kā nozīmīgu un būtisku daļu valodu apguves programmās, nekā leksikogrāfiem mēģināt rast risinājumus lietotājiem, kas nekad neko nav dzirdējuši par vārdnīcu struktūru. Konferencē tika atzīts, ka vārdnīcai jābūt nozīmīgam priekšmetam un rīkam ikvienā kultūrā, lai saglabātu katras valodas leksisko bagātību.

 

Pētniecība notiek vārdnīcu modeļu iekļaušanā tiešsaistes valodu apguves resursos, kur vārdi rakstveida tekstos ir lemmatizēti un sasaistīti ar resursa vārdnīcas daļu. Šādi risinājumi ir ļoti ērti lietotājiem. Tomēr polisēmija un specifiskas nozīmes vārdi joprojām ir liela problēma šādās sistēmās, kam arvien tiek meklēti risinājumi.

 

Vairāki referāti bija veltīti terminoloģijas jautājumu problemātikai, piedāvājot interesantus risinājumus, piemēram, terminu datu banku integrēšana mašīntulkošanas sistēmās, dažādu terminu pārvaldības sistēmu izmantošana tulkošanas procesā. Vairāki pētnieki pievērsušies saplūdeņu, barbarismu un neoloģismu pētniecības jautājumiem.

 

Konferences programma: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/program/   

Kopsavilkumu krājums: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/book-of-abstracts/

 

Konferences rakstu krājuma izdošana paredzēta 2024. gada nogalē.

 

Dalība konferencē finansēta no projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 līdzekļiem.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Kultūras dienas 2026 "Domā, pirms rīkojies"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97

Ziemeļvalstu–Baltijas diplomāti ar iedvesmojošu vizīti viesojas Ventspils Augstskolā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)

Studente pārstāv Latviju un COLOURS aliansi Eiropas Studentu asamblejā Strasbūrā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.

Viens no mums – Martina Bertāne

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.

Tulkošanas programmas studenti izzina pilsētas drukas vēsturi izstādē “Drukāts Ventspilī”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.

Aicinām piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Citas ziņas