Silga Sviķe piedalās starptautiskā leksikogrāfijas konferencē Tbilisi

2023. gada 15. novembris

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente un pētniece Dr. philol. Silga Sviķe no 10. līdz 12. novembrim ar pētījumu “An Insight into the Entry Word Selection for a Specialized Dictionary: Plant Names” piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Lexicography in the XXI Century”, ko organizēja Ilija Valsts universitāte Tbilisi, Gruzijā. Konferencē piedalījās pētnieki no Gruzijas, Itālijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas, Armēnijas, ASV u.c. valstīm.


S. Sviķe konferences plakātu prezentāciju sekcijā sniedza ieskatu, kā tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas šķirkļa vārdu atlasē izmantoti resursi, tostarp projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 (projekts IMDS), izstrādātā datubāze (Bioloeksipēdija.lv), kas tiks publicēta 2023. gada nogalē. Pētījumā izstrādāts speciālās leksikas atlases modelis maza apjoma nozares terminu vārdnīcai, īpaši analizējot t.s. ārējo (šķirkļa vārdu) un iekšējo (informācijas) atlasi.


Leksikogrāfija arī 21. gadsimtā ir plaša un aktuāla pētījumu tēma, kad šī lietišķās valodniecības nozare pēc vārdnīcu izstrādes ar papīra kartīšu rakstīšanas metodi un valodas korpusu izmantošanu vārdnīcu izstrādē piedzīvo nu jau trešo pārmaiņu vilni –  mākslīgā intelekta (MI) risinājumus.

Aktuāli pētījumi leksikogrāfijā notiek MI risinājumu izmantošanā vārdnīcas makrostruktūras un mikrostruktūras izstrādē. Pieredzējušais dāņu leksikogrāfs Larss Traps-Jensens (Lars Trap-Jensen) savu plenārreferāta kopsavilkumu bija sagatavojis, izmantojot “ChatGPT”, turklāt šis kopsavilkums bez nopietniem labojumiem tika atzīts par labu esam. Lai gan nopietnu leksikogrāfijas darbu sagatavošanā pilnībā bez leksikogrāfa iesaistes vēl nevar iztikt, tomēr plenārreferātā tika atzīts, ka MI risinājumi būtiski atvieglo dažādu laika un darba ietilpīgu vārdnīcas sagatavju un paraugu izstrādi. Konferencē tika analizēti arī MI risinājumu trūkumi; citu starpā tika uzsvērts – lai gan šiem risinājumiem ir pieejams milzīgs datu apjoms, tomēr tie nespēj šķirot datus pēc to satura kvalitātes, kā arī tie nenodrošina rezultātu uzticamību un atkārtojamību, kas ir zinātnisku pētījumu pamatā. Izmantojot “ChatGPT”, nav iespējas atgriezties pie programmas iepriekš piedāvātā rezultāta kā tas būtu iespējams, izmantojot nopietnus leksikogrāfiskos resursus. Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka “ChatGPT” izmantošana nenozīmē leksikogrāfijas nozares beigas, bet visi jaunie risinājumi ir palīgs, ja vien leksikogrāfs prot tos meistarīgi izmantot.

 

Insbrukas Universitātes profesors Piuss ten Hakens (Pius ten Hacken) plenārreferātā analizēja leksikona izstrādes un lēmumu pieņemšanas teorijas, kas izmantojamas vārdnīcu izstrādē, bet Ilija Valsts universitātes profesore, vairāku vārdnīcu autore un konferences organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja Tinatina Margalitadze (Tinatin Margalitadze) plenārreferātā sniedza plašu pārskatu par Gruzijas leksikogrāfijas tradīcijām un mūsdienu risinājumiem. Austrijā terminoloģijas darbs lielā mērā ir komercuzņēmumu darba kārtībā, savukārt Gruzijas leksikogrāfijā terminoloģijas jautājumu risināšana ir akadēmiskās vides pārstāvju uzdevums.

 

Konferencē tika diskutēts par zemajām vārdnīcu lietošanas prasmēm skolu jauniešu un dažkārt arī augstskolu studentu vidū. Tā iemesls nereti ir paši valodu un speciālo priekšmetu pedagogi, kuri nejūtas droši, lai mācītu darbu ar vārdnīcām. Vārdnīcas joprojām ir uzticams un būtisks resurss mācībās un studijās. Pedagogu nedrošuma iemesls ir neapgūta vārdnīcu didaktika, jo šāds kurss netiek piedāvāts. Gruzijā notiek nopietns darbs, lai vārdnīcu lietošanas prasmes tiktu apgūtas jau pamatskolā un tādējādi izkoptu leksikogrāfijas kultūru valstī. Ungārijā un Slovākijā situācija vārdnīcu didaktikā ir līdzīga. Domājams, ka arī Latvijā būtu jāraugās šajā virzienā un jāpārņem labā prakse – īstenot šādas nodarbības pedagogiem, studentiem un skolu jauniešiem. Konferences diskusijās tika secināts, ka jāizglīto gan leksikogrāfijas resursu izstrādātāji, gan šo resursu lietotāji, lai abas grupas informētu par riskiem un iespējām.

 

Raugoties nākotnes prognozē, konferencē tika uzsvērts, ka leksikogrāfijas pētniecības priekšmets varētu mainīties, bet zināšanas leksikogrāfijā būs vajadzīgas vienmēr, jo tās sniegs priekšrocības jau esošo resursu efektīvā izmantošanā un izpratnē par turpmāk izstrādājamiem resursiem. Konferencē tika atzīts, ka vienkāršāk ir ieviest leksikogrāfijas kursu kā nozīmīgu un būtisku daļu valodu apguves programmās, nekā leksikogrāfiem mēģināt rast risinājumus lietotājiem, kas nekad neko nav dzirdējuši par vārdnīcu struktūru. Konferencē tika atzīts, ka vārdnīcai jābūt nozīmīgam priekšmetam un rīkam ikvienā kultūrā, lai saglabātu katras valodas leksisko bagātību.

 

Pētniecība notiek vārdnīcu modeļu iekļaušanā tiešsaistes valodu apguves resursos, kur vārdi rakstveida tekstos ir lemmatizēti un sasaistīti ar resursa vārdnīcas daļu. Šādi risinājumi ir ļoti ērti lietotājiem. Tomēr polisēmija un specifiskas nozīmes vārdi joprojām ir liela problēma šādās sistēmās, kam arvien tiek meklēti risinājumi.

 

Vairāki referāti bija veltīti terminoloģijas jautājumu problemātikai, piedāvājot interesantus risinājumus, piemēram, terminu datu banku integrēšana mašīntulkošanas sistēmās, dažādu terminu pārvaldības sistēmu izmantošana tulkošanas procesā. Vairāki pētnieki pievērsušies saplūdeņu, barbarismu un neoloģismu pētniecības jautājumiem.

 

Konferences programma: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/program/   

Kopsavilkumu krājums: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/book-of-abstracts/

 

Konferences rakstu krājuma izdošana paredzēta 2024. gada nogalē.

 

Dalība konferencē finansēta no projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 līdzekļiem.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

No Ventspils Augstskolas līdz Eiropas Kosmosa aģentūrai

Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. jūlijs
Iespēja strādāt Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) daudziem šķiet sapņa piepildījums. Ventspils Augstskolas studentam Mārtiņam Leimantam šī iespēja kļuva par realitāti, kad pirms gada viņš uzsāka viena gada stažēšanos Eiropas Kosmosa aģentūras tehnoloģiju centrā ESTEC Nīderlandē – vienā no nozīmīgākajiem EKA pētniecības un tehnoloģiju centriem. Tuvojoties stažēšanās noslēgumam, Eiropas Kosmosa aģentūra novērtēja Mārtiņa profesionālo sniegumu un piedāvāja pagarināt stažēšanos vēl uz vienu gadu. Tas ir apliecinājums viņa zināšanām, ieguldītajam darbam un spējai veiksmīgi darboties starptautiskā vidē. 

Atvērta pietiekšanās IKT stipendijai IT un elektronikas studentiem

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūlijs
Ventspils valstspilsētas pašvaldība izveidojusi stipendiju par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, lai veicinātu talantīgāko un spējīgāko vidusskolu absolventu piesaisti Ventspils Augstskolai, kā arī lai attīstītu IKT jomas studējošo aktivitāti akadēmiskajā, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijai var pieteikties Ventspils Augstskolas IKT jomas reflektanti vai studenti , kuri ir spējuši pierādīt izcilību, augstas sekmes un īpašu radošumu vai iniciatīvu IKT jomā (datorzinātnes, elektronika). Stipendiju katru gadu piešķir 10 labākajiem studnetiem IKT jomā. Stipendija tiks piešķirta uz desmit mēnešiem, katru mēnesi izmaksājot 270 eiro. Jaunajiem reflektantiem , kuri uzsāks studijas kādā no Ventspils Augstskolas IKT jomas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmām, pieteikšanās stipendijai ir līdz 11. augustam. Pieteikšanās vecāko kursu (sākot no 2. kursa) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmu studentiem arī ir līdz š.g. 11. augustam. Iesniedzamie dokumenti IKT jomas bakalaura līmeņa un pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programmas jaunie reflektanti iesniedz šādus dokumentus: motivācijas vēstuli (parakstīta); CV (parakstīts); centralizēto eksāmenu izrakstu kopijas matemātikā un fizikā vai informātikā; apliecinājumus par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu. Otrā un vecāko kursu studenti , kā arī maģistrantūras studenti (tajā skaitā topošie maģistrantūras studenti) iesniedz šādus dokumentus: CV (parakstīts); Motivācijas vēstuli (parakstīta); sekmju izrakstu kopš studiju uzsākšanas VeA (apmaiņas studiju programmās iegūtās sekmes netiek ņemtas vērā); apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu; apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta dalību dažādos zinātnes un pētniecības projektos, studentu biznesa inkubatorā u.c. aktivitātēs saistībā ar IKT jomu. Pieteikumi elektroniski jānosūta uz e-pasta adresi: itf@venta.lv ar norādi "Pieteikums Ventspils pilsētas domes stipendijai" vai jāiesniedz ITF dekanātā, A209 kab., Ventspils Augstskolā, Inženieru ielā 101, Ventspilī, LV-3601.

Tulkošanas un terminoloģijas maģistra programmas studente piedalās vasaras skolā Luksemburgā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūlijs
Jau trešo gadu jūlija otrajā nedēļā Luksemburgā norisinājās daudzvalodības vasaras skola “ Mulitilingualism EU Summer School ”. Šogad vasaras skolā piedalījās profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Kristīne Tentere. Dalību vasaras skolā vienam maģistra programmas studentam nodrošina tīkls “Eiropas maģistrs tulkošanā” ( European Master’s in Translation, EMT ). Kristīne stāsta: “Vasaras skola bija lieliska iespēja uzzināt visu par tulkotāja profesiju, apmeklēt ES institūcijas, kā arī iegūt vērtīgu pieredzi un jaunus draugus. Apmeklējām Eiropas Parlamentu, Ārlietu ministriju, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Savienības tiesu, kur bija iespēja sarunāties ar Latvijas pārstāvjiem, kuri strādā šajās iestādēs, kā arī uzzināt, kā tad ir strādāt tik nozīmīgās iestādēs. Vasaras skolas dalībniekiem tika dota unikāla iespēja piedalīties Eiropas Savienības tiesas sēdē, kur varējām klausīties tiesas procesu vairākās valodās un iepazīties ar tulkošanas juridiskajiem aspektiem. Mēs devāmies ekskursijā pa Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Parlamenta ēkām, piedalījāmies diskusijās par mākslīgā intelekta nozīmi un izmantošanu tulkošanā, kas būtiski paplašināja redzesloku. Man īpaši patika individuālās tikšanās ar Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem no Latvijas. Viņi bija atvērti diskusijai, atbildēja uz dažādiem jautājumiem, dalījās pieredzē un sniedza padomos. Tas deva motivāciju turpināt studijās attīstīt tulkošanas un terminoloģijas prasmes. Bija patīkami ES iestādēs dzirdēt latviešu valodu. Pirms brauciena uz vasaras skolu visiem dalībniekiem bija jāveic divi tulkojumi, kuri tika izskatīti un vasaras skolā pārrunāti. Tas deva lielisku iespēju pārbaudīt arī savas tulkošanas prasmes un uzzināt, kas vēl pilnveidojams un kas jau labi padodas. Vasaras skolā bija arī tādas nodarbes, kas rosināja dalībniekus savstarpēji iepazīties un izzināt Luksemburgu. Programmas noslēgumā devāmies pastaigā pa Mullertāli, kas bija dalībnieku saliedēšanas pasākums, kurā varējām izbaudīt brīnišķīgo dabu un skaistas ainavas. Tā kā transports Luksemburgā ir par brīvu, varējām doties iepazīt Luksemburgu arī individuāli, apmeklējot dažādus pasākumus un tūristu iecienītas vietas. Dalība vasaras skolā bija nenovērtējama pieredze un veids, kā paplašināt redzējumu attiecībā uz tulkošanas un terminoloģijas studijām un saprast, ka esmu izvēlējusies īsto profesiju. Visa vasaras skolā pavadītā nedēļa bija tik piesātināta, ka skolā gūtais paliks atmiņā uz mūžu.”

Ventspils Augstskola īsteno jaunas mikrokvalifikāciju programmas

Autors Rota Žagare • 2026. gada 13. jūlijs
Otrajā mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta īstenošanas gadā Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centrs turpina attīstīt elastīgu un darba tirgus vajadzībām atbilstošu profesionālās pilnveides piedāvājumu, šogad ieviešot trīs jaunas programmas. Pēc veiksmīgi īstenotām iepriekšējām mācību programmām un pieaugoša pieprasījuma pēc elastīgām un praktiski orientētām mācībām, kā arī darba devēju prasībām attiecībā uz profesionālajām kompetencēm, Mūžizglītības centrs turpina attīstīt mikrokvalifikāciju piedāvājumu, ieviešot jaunas izglītības programmas, kas sniedz iespēju īsā laikā apgūt darba tirgū pieprasītas kompetences un pilnveidot profesionālās prasmes, vienlaikus apvienojot mācības ar darbu vai citām saistībām. Projekta ietvaros šogad Ventspils Augstskola piedāvā apguvei trīs mācību programmas: Biznesa angļu valoda – programma sniedz padziļinātas biznesa angļu valodas zināšanas profesionālai mutiskai un rakstiskai saziņai uzņēmējdarbības kontekstā, attīstot spēju lietot nozares terminoloģiju un strādāt ar informāciju angļu valodā. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/648 Organizācijas tēls un reklāma – programma attīsta izpratni par organizācijas identitātes veidošanu, reputāciju vadību un mūsdienu reklāmas stratēģijām, sniedzot praktiskas prasmes komunikācijā un satura veidošanā dažādos kanālos. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/649 Komunikācija profesionālajā vidē – programma veltīta profesionālās komunikācijas pamatiem un prasmēm, attīstot spēju izvēlēties atbilstošas komunikācijas formas dažādās situācijās, tostarp prezentācijās un publiskajā runā, kas arvien vairāk tiek vērtēts mūsdienu darba vidē. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/650 Katra programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Maksa par kursu ir 50 eiro, un tā apguvei nepieciešama vismaz vidējā izglītība. Sekmīgi pabeidzot programmu, dalībnieki saņem apliecību, kurā norādīts kredītpunktu skaits, kas var tikt pielīdzināts augstākās izglītības studiju programmās. Dalība izmēģinājumprojektā sniegs ieguvumus gan Ventspils Augstskolai, attīstot mūžizglītības piedāvājumu, gan dalībniekiem, kuri varēs pilnveidot savas prasmes un iegūt jaunu pieredzi. Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu no 2024. līdz 2027. gadam koordinē Vidzemes Augstskola, savukārt projekta finansētājs ir Izglītības un zinātnes ministrija. Vairāk informācijas: mic@venta.lv , tālr. 63629650 

Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība - no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem

Autors Rota Žagare • 2026. gada 10. jūlijs
7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bija veltīts tēmai “Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība: no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem”, un tajā tika sniegts pārskats par vairāku gadu garumā veiktajiem novērojumiem un analīzi.

9. jūlijā sāksies uzņemšana studijās

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūlijs
Šī gada 9. jūlijā sāksies uzņemšana studijām Ventspils Augstskolā (VeA) visās fakultātēs – Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, Tulkošanas studiju fakultātē un Informācijas tehnoloģiju fakultātē, piedāvājot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Pieteikties studijām iespējams gan elektroniski, gan klātienē uzņemšanas punktos visā Latvijā. Ventspils Augstskola piedāvā plašu studiju programmu piedāvājumu visos studiju līmeņos, dažādās jomās – bizness, valodas, elektronika, programmēšana un datorzinātnes, nodrošinot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Studējot Ventspils Augstskolā, studentiem ir plašas stipendiju un Erasmus+ mobilitātes iespējas. Studenti var iesaistīties starptautiskos projektos, tostarp Eiropas reģionālo universitāšu aliansē COLOURS, piedaloties vasaras skolās, hakatonos un dodoties pieredzes apmaiņā uz citām partneraugstskolām ārzemēs. VeA studentiem ir iespēja bez maksas nodarboties ar sportu, pateicoties Ventspils pašvaldības atbalstam, kā arī iesaistīties kultūras aktivitātēs – dejot jauniešu deju kolektīvā un dziedāt korī. Šogad Ventspils Augstskola piedāvā divas jaunas studiju programmas – akadēmisko bakalaura studiju programmu “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmisko maģistra studiju programmu “Digitālā kultūra un tekstveide”. Bakalaura studiju programma sagatavos speciālistus, kas ir gatavi darbam daudzvalodu vidē dažādās organizācijās un uzņēmumos, nodrošinot pakalpojumus saistībā ar valodām, komunikāciju un tulkošanu, savukārt maģistra studiju programmā būs iespēja padziļināti apgūt mediju, komunikācijas procesus, kļūstot par kultūras un radošo industriju projektu vadītājiem, komunikācijas stratēģiem un citiem nozares profesionāļiem. Bakalaura studijām iespējams pieteikties no 9. jūlija Vienotajā uzņemšanas sistēmā ( Vienotā uzņemšana pamatstudiju programmas jeb VUPP ), bet no 14. līdz 20. jūlijam darbosies uzņemšanas punkti visā Latvijā, kur iespēja gan izveidot, gan apstiprināt savu pieteikumu. Ventspils Augstskola piedāvā vienu pirmā līmeņa studiju programmu un sešas studiju programmas bakalaura līmenī: Programmēšanas speciālists – 50 budžeta vietas Biznesa vadība – 45 budžeta vietas Elektronikas inženierija – 28 budžeta vietas Datorzinātnes – 100 budžeta vietas Jaunuzņēmumu vadība – 2 budžeta vietas Vadībzinātne – studiju maksa gadā 1500 eiro Valodas, saziņa un kultūrvide – 30 budžeta vietas No 9. jūlija iespējams pieteikties elektroniski maģistra studijām, bet no 14. līdz 20. jūlijam pieteikumu iespējams izveidot klātienē Ventspils Augstskolā, līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu, bakalaura izglītības dokumentu un pielikumus, CV un citus būtiskus dokumentus. 2026./2027. studiju gadā tiks īstenotas piecas maģistra līmeņa studiju programmas: Datorzinātnes – 23 budžeta vietas Uzņēmējdarbības vadība – 14 budžeta vietas Tulkošana un terminoloģija – 17 budžeta vietas Digitālā kultūra un tekstveide – 15 budžeta vietas Elektronika – 15 budžeta vietas Vairāk informācijas par studiju programmām un pieteikšanos - https://www.venta.lv/nac-studet .
Citas ziņas