Silga Sviķe piedalās starptautiskā leksikogrāfijas konferencē Tbilisi

2023. gada 15. novembris

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente un pētniece Dr. philol. Silga Sviķe no 10. līdz 12. novembrim ar pētījumu “An Insight into the Entry Word Selection for a Specialized Dictionary: Plant Names” piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē “Lexicography in the XXI Century”, ko organizēja Ilija Valsts universitāte Tbilisi, Gruzijā. Konferencē piedalījās pētnieki no Gruzijas, Itālijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas, Armēnijas, ASV u.c. valstīm.


S. Sviķe konferences plakātu prezentāciju sekcijā sniedza ieskatu, kā tulkojošās botānikas terminu vārdnīcas šķirkļa vārdu atlasē izmantoti resursi, tostarp projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 (projekts IMDS), izstrādātā datubāze (Bioloeksipēdija.lv), kas tiks publicēta 2023. gada nogalē. Pētījumā izstrādāts speciālās leksikas atlases modelis maza apjoma nozares terminu vārdnīcai, īpaši analizējot t.s. ārējo (šķirkļa vārdu) un iekšējo (informācijas) atlasi.


Leksikogrāfija arī 21. gadsimtā ir plaša un aktuāla pētījumu tēma, kad šī lietišķās valodniecības nozare pēc vārdnīcu izstrādes ar papīra kartīšu rakstīšanas metodi un valodas korpusu izmantošanu vārdnīcu izstrādē piedzīvo nu jau trešo pārmaiņu vilni –  mākslīgā intelekta (MI) risinājumus.

Aktuāli pētījumi leksikogrāfijā notiek MI risinājumu izmantošanā vārdnīcas makrostruktūras un mikrostruktūras izstrādē. Pieredzējušais dāņu leksikogrāfs Larss Traps-Jensens (Lars Trap-Jensen) savu plenārreferāta kopsavilkumu bija sagatavojis, izmantojot “ChatGPT”, turklāt šis kopsavilkums bez nopietniem labojumiem tika atzīts par labu esam. Lai gan nopietnu leksikogrāfijas darbu sagatavošanā pilnībā bez leksikogrāfa iesaistes vēl nevar iztikt, tomēr plenārreferātā tika atzīts, ka MI risinājumi būtiski atvieglo dažādu laika un darba ietilpīgu vārdnīcas sagatavju un paraugu izstrādi. Konferencē tika analizēti arī MI risinājumu trūkumi; citu starpā tika uzsvērts – lai gan šiem risinājumiem ir pieejams milzīgs datu apjoms, tomēr tie nespēj šķirot datus pēc to satura kvalitātes, kā arī tie nenodrošina rezultātu uzticamību un atkārtojamību, kas ir zinātnisku pētījumu pamatā. Izmantojot “ChatGPT”, nav iespējas atgriezties pie programmas iepriekš piedāvātā rezultāta kā tas būtu iespējams, izmantojot nopietnus leksikogrāfiskos resursus. Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka “ChatGPT” izmantošana nenozīmē leksikogrāfijas nozares beigas, bet visi jaunie risinājumi ir palīgs, ja vien leksikogrāfs prot tos meistarīgi izmantot.

 

Insbrukas Universitātes profesors Piuss ten Hakens (Pius ten Hacken) plenārreferātā analizēja leksikona izstrādes un lēmumu pieņemšanas teorijas, kas izmantojamas vārdnīcu izstrādē, bet Ilija Valsts universitātes profesore, vairāku vārdnīcu autore un konferences organizatoriskās komitejas priekšsēdētāja Tinatina Margalitadze (Tinatin Margalitadze) plenārreferātā sniedza plašu pārskatu par Gruzijas leksikogrāfijas tradīcijām un mūsdienu risinājumiem. Austrijā terminoloģijas darbs lielā mērā ir komercuzņēmumu darba kārtībā, savukārt Gruzijas leksikogrāfijā terminoloģijas jautājumu risināšana ir akadēmiskās vides pārstāvju uzdevums.

 

Konferencē tika diskutēts par zemajām vārdnīcu lietošanas prasmēm skolu jauniešu un dažkārt arī augstskolu studentu vidū. Tā iemesls nereti ir paši valodu un speciālo priekšmetu pedagogi, kuri nejūtas droši, lai mācītu darbu ar vārdnīcām. Vārdnīcas joprojām ir uzticams un būtisks resurss mācībās un studijās. Pedagogu nedrošuma iemesls ir neapgūta vārdnīcu didaktika, jo šāds kurss netiek piedāvāts. Gruzijā notiek nopietns darbs, lai vārdnīcu lietošanas prasmes tiktu apgūtas jau pamatskolā un tādējādi izkoptu leksikogrāfijas kultūru valstī. Ungārijā un Slovākijā situācija vārdnīcu didaktikā ir līdzīga. Domājams, ka arī Latvijā būtu jāraugās šajā virzienā un jāpārņem labā prakse – īstenot šādas nodarbības pedagogiem, studentiem un skolu jauniešiem. Konferences diskusijās tika secināts, ka jāizglīto gan leksikogrāfijas resursu izstrādātāji, gan šo resursu lietotāji, lai abas grupas informētu par riskiem un iespējām.

 

Raugoties nākotnes prognozē, konferencē tika uzsvērts, ka leksikogrāfijas pētniecības priekšmets varētu mainīties, bet zināšanas leksikogrāfijā būs vajadzīgas vienmēr, jo tās sniegs priekšrocības jau esošo resursu efektīvā izmantošanā un izpratnē par turpmāk izstrādājamiem resursiem. Konferencē tika atzīts, ka vienkāršāk ir ieviest leksikogrāfijas kursu kā nozīmīgu un būtisku daļu valodu apguves programmās, nekā leksikogrāfiem mēģināt rast risinājumus lietotājiem, kas nekad neko nav dzirdējuši par vārdnīcu struktūru. Konferencē tika atzīts, ka vārdnīcai jābūt nozīmīgam priekšmetam un rīkam ikvienā kultūrā, lai saglabātu katras valodas leksisko bagātību.

 

Pētniecība notiek vārdnīcu modeļu iekļaušanā tiešsaistes valodu apguves resursos, kur vārdi rakstveida tekstos ir lemmatizēti un sasaistīti ar resursa vārdnīcas daļu. Šādi risinājumi ir ļoti ērti lietotājiem. Tomēr polisēmija un specifiskas nozīmes vārdi joprojām ir liela problēma šādās sistēmās, kam arvien tiek meklēti risinājumi.

 

Vairāki referāti bija veltīti terminoloģijas jautājumu problemātikai, piedāvājot interesantus risinājumus, piemēram, terminu datu banku integrēšana mašīntulkošanas sistēmās, dažādu terminu pārvaldības sistēmu izmantošana tulkošanas procesā. Vairāki pētnieki pievērsušies saplūdeņu, barbarismu un neoloģismu pētniecības jautājumiem.

 

Konferences programma: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/program/   

Kopsavilkumu krājums: https://lexicography21.iliauni.edu.ge/en/book-of-abstracts/

 

Konferences rakstu krājuma izdošana paredzēta 2024. gada nogalē.

 

Dalība konferencē finansēta no projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai”, proj. Nr. lzp-2020/1-0179 līdzekļiem.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas