Studente Liena Kaģe piedalījās vasaras skolā Luksemburgā

2024. gada 17. jūlijs

No 1. līdz 6. jūlijam Luksemburgā pirmo reizi notika vasaras skola Multilingualism EU Summer School, ko vairākas Eiropas Savienības institūcijas rīkoja tīklā “Eiropas maģistrs tulkošanā” (European Master in Translation, EMT) iekļauto augstskolu maģistrantiem. Arī Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju maģistra programma ir EMT tīklā un mūsu augstskolu vasaras skolā pārstāvēja šīs programmas studente Liena Kaģe. Liena dalās gūtajos iespaidos par vasaras skolu, kurā piedalījās 32 studenti no 24 valstīm.


Luksemburga ir neliela valsts pašā Eiropas viducī. Šajā valstī ir 672 050 iedzīvotāju, no kuriem tikai nedaudz vairāk kā puse ir luksemburgieši – pārējo daļu veido 169 citas tautības. Oficiālās valodas – luksemburgiešu, franču un vācu – ir dzirdamas pamīšus daudzām citām valodām, kurās runā ļaudis multikulturālajā Luksemburgā.


Vasaras skolas norises vieta nav izvēlēta nejauši – tieši Luksemburgā 1950. gadu sākumā tika dibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, kas vēlāk pārtapa par Eiropas Savienību, kādu to pazīstam tagad. Mūsdienās Luksemburga ir mājvieta vairākām Eiropas Savienības institūcijām, un lielu daļu no tām apmeklējām arī mēs, vasaras skolas dalībnieki.


Pirmā diena – Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāts


Vasaras skola tika atklāta Parlamenta telpās, kur iepazināmies ar nedēļas programmu un viens ar otru. Patīkami pārsteidza studentu erudīcija un valodu zināšanas – četru, piecu un vairāk valodu zināšanas bija nevis izņēmums, bet norma. Sastapu jauniešus, kuri brīvi pārvalda sešas valodas un bez grūtībām sarunas laikā spēj pārslēgties no vienas valodas uz otru. Vairumam studentu bija rakstveida tulkošanas specialitāte, trīs studenti bija ar tulka specialitāti un vēl daži pārstāvēja tiesību zinātnes nozari.


Pēc iepazīšanās mūs sadalīja grupās: daļa studentu apmeklēja subtitrēšanas un dublēšanas meistarklasi, savukārt citi darbojās radio “Europarl” darbnīcā. Dienas otrajā pusē katram studentam bija iespēja tikties ar savas valodas tulkotāju no Eiropas Parlamenta tulkošanas nodaļām, lai pārrunātu iepriekš uzdotā teksta tulkojumu un uzzinātu par Parlamenta tulkotāju darba specifiku. Darbīgās dienas noslēgumā apmeklējām jaunizveidoto muzeju par Eiropas Savienību.

Vasaras skolas dalībnieki no 24 ES valstīm

Otrā diena – Eiropas Savienības Tiesa


Eiropas Savienības tiesa ir lielākā tiesa Eiropā. Ar savu daudzvalodības principu tā ir unikāla visā pasaulē, jo tiesvedība var notikt jebkurā no ES oficiālajām valodām. Tiesa atrodas vairākās ēkās, no kurām četras ir torņi. Visas ēkas ir savstarpēji savienotas, un, lai kājām nokļūtu no viena Tiesas gala līdz otram, bija nepieciešamas gandrīz 10 minūtes. 

Vasaras skolas studentiem bija iespēja apmeklēt tiesas sēdi un klausīties debašu runas. Pirms tiesas sēdes mums tika sniegta neliela prezentācija par izskatāmo lietu. Tiesas norise tika tulkota vairākās valodās, tostarp latviski. Biju lepna, klausoties latviešu tulku kvalitatīvo sniegumu un redzot latviešu tiesnesi Inetu Ziemeli darbā!


Dienas otrajā pusē mēs atkal tikām sadalīti grupās – topošajiem tulkiem bija iespēja tikties ar Tiesas tulkiem, savukārt mums, tulkotājiem, bija prezentācija par to, kā praksē darbojas daudzvalodības princips. Pēc tam devāmies ekskursijā pa Tiesu.


Organizētāji bija parūpējušies ne tikai par ērtu naktsmītni viesnīcā, bet arī par to, lai katru vakaru mēs varētu socializēties, kopā baudot vakariņas kādā no Luksemburgas restorāniem. 


Trešā diena: Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)


Trešajā dienā apmeklējām Revīzijas palātu. Bija interesanti uzzināt, ka šajā institūcijā ir ļoti mazas tulkotāju komandas – tikai četri tulkotāji katrā valodā (izņemot franču valodu ar astoņiem tulkotājiem un angļu valodu – ar desmit). Kad bijām noklausījušies vērtīgo angļu valodas nodaļas prezentāciju par vienkāršo valodu un uzdevuši jautājumus, tikām sadalīti valodu grupās, lai kopā ar kādu no Revīzijas palātas tulkotājiem veiktu praktisko darbu – tulkotu preses relīzi, izmantojot vienkāršās valodas principus.

Praktiskais darbs grupās: Latvijas studenti kopā ar tulkotāju Ingu Stoderi, kura dalījās pieredzē par darbu Revīzijas palātā.

Dienas otrajā daļā klausījāmies Tulkošanas centra prezentāciju par terminoloģijas datubāzi IATE, redzējām tās “aizmuguri” un uzzinājām par to, kādas darbības ar terminu tiek veiktas, pirms tas kļūst pieejams datubāzē.


Pēc informatīvi bagātās dienas mūs gaidīja ekskursija pa Luksemburgas pilsētu gida vadībā. Aplūkojām senatnīgo vecpilsētas daļu Grund un pilsētas centra arhitektūru, kas mākslinieciski iekļaujas gleznainajā ainavā.

Ceturtā diena – Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Publikāciju birojs


Eiropas Komisijā mūs gaidīja interesantas prezentācijas par darbu Komisijā, mākslīgā intelekta iespējām tulkošanā un darbu ar lielajiem valodu modeļiem. Šeit guvu svarīgu atziņu par to, ka, mainoties tulkotāja profesijai, arvien vairāk ir vajadzīgas ne tikai labas valodu prasmes, bet arī spēcīgas iemaņas IT jomā.


Pēc jautājumu un atbilžu sesijas varējām tikties ar savas valodas tulkotājiem. Ar latviešu studentiem parunāties atnāca tulkotājs Jānis Līmežs, kas savulaik arī ir studējis un strādājis Ventspils Augstskolā. Jānis pastāstīja par darbu Komisijā un dzīvi Luksemburgā, kā arī dalījās pieredzē par dažādiem praktiskiem tulkošanas darba aspektiem.



Dienas otro daļu pavadījām citā ēkā – Eiropas Savienības Publikāciju birojā. Šeit laiks paskrēja nemanot – pēc prezentācijām par Biroja darbību, mēs devāmies aplūkot arhīvu, kur tiek glabāti visi drukātie izdevumi kopš Eiropas Savienības dibināšanas pirmsākumiem. Apkopoti ir ne tikai Oficiālie Vēstneši, bet arī visi bukleti, afišas un cita veida drukātie materiāli, kas ir izdoti ES iestādēs. Sevišķi interesanta likās tā arhīva daļa, kurā apkopoti tiesību akti, kas katrai valstij bija jāpārtulko, iestājoties Eiropas Savienībā. Latvijai saistošie tiesību akti ir izvietoti četros plauktos. Stāvot pie tiem, bija īpaša sajūta, jo varēju pieskarties dokumentiem, kas ir tiešā veidā ietekmējuši manu dzīvi. 

Tiesību akti, kas Latvijas tulkotājiem bija jāpārtulko, iestājoties ES.

Dienas noslēgumā tikāmies ar Publikāciju biroja redaktoriem, pārrunājām viņu darba specifiku, un veicām praktisku uzdevumu grupās – rediģējām publicēšanai paredzētu tekstu. Kad tas viss bija paveikts, noklausījāmies vērtīgu informāciju par darba iespējām ES institūcijās un EPSO atlases procedūru.


Piektā diena: Eiropas Investīciju banka


Pēdējā darba nedēļas dienā apmeklējām Eiropas Investīciju banku. Ierodoties sanāksmju zālē, jutāmies priviliģēti, jo šeit uz tikšanos sabrauc augsta ranga amatpersonas. Klausījāmies interesantas prezentācijas par EIB, tulkošanas nodaļas darba specifiku un uzzinājām arī par to, cik meistarīgi Luksemburgas izglītības sistēmā ir integrēta daudzvalodība. 

Sestā diena: vasaras skolas noslēgums


Sestdienas rītā devāmies nelielā ekskursijā uz Mīlertāli – vietu, ko dēvē par Luksemburgas mazo Šveici. Pēc intensīvās mācībās pavadītas nedēļas šī nelielā ekskursija bija tieši tas, ko mums vajadzēja. Kāpelējot pa stāvajām, klinšainajām takām un baudot neskartās dabas skaistumu, gandarījumā atskatījāmies uz nedēļā piedzīvoto. Daudz jaunas informācijas un iespaidu, jauni draugi un dzīve multikulturālā vidē – tā bija neatsverama pieredze, ko novēlu ikvienam studentam!

Daži ieteikumi, ja ir vēlme nākotni saistīt ar darbu ES institūcijās

  • Aktīvi mācies svešvalodas! Eiropas jaunieši darba tirgū startē no spēcīgām pozīcijām, jo pārvalda ne tikai vairākas svešvalodas, bet nereti ir apguvuši arī kādu citu specialitāti. Tas viņus padara daudz konkurētspējīgākus starptautiskajā vidē.
  • Apgūsti franču valodu! Visās institūcijās, kuras apmeklējām, tika uzsvērta franču valodas kā darba valodas nozīme; it īpaši tas tika akcentēts Eiropas Savienības tiesā, kur franču valodas zināšanas ir ļoti nepieciešamas.
  • Iesaisties starptautiskajā studentu dzīvē, izmantojot ES piedāvātās studiju un stažēšanās programmas! Tā ir lieliska iespēja ne tikai ceļot, paplašināt apvāršņus un mācīties valodas, bet arī praktisks veids, kā iepazīt tulka/tulkotāja profesiju.

 

Paldies Ventspils Augstskolai par sniegto iespēju piedalīties vasaras skolā un pārstāvēt augstskolu!

Paldies vasaras skolas Multilingualism EU Summer School rīkotājiem par šo lielisko pieredzi!

 

Pieteikšanās studijām maģistra programmā “Tulkošana un terminoloģija” notiek no 16. līdz 22. jūlijam.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Autors Rota Rulle 2026. gada 11. marts
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā.  Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
Autors Rota Rulle 2026. gada 10. marts
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Autors Rota Rulle 2026. gada 6. marts
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650 
Citas ziņas