Studente Liena Kaģe piedalījās vasaras skolā Luksemburgā

2024. gada 17. jūlijs

No 1. līdz 6. jūlijam Luksemburgā pirmo reizi notika vasaras skola Multilingualism EU Summer School, ko vairākas Eiropas Savienības institūcijas rīkoja tīklā “Eiropas maģistrs tulkošanā” (European Master in Translation, EMT) iekļauto augstskolu maģistrantiem. Arī Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju maģistra programma ir EMT tīklā un mūsu augstskolu vasaras skolā pārstāvēja šīs programmas studente Liena Kaģe. Liena dalās gūtajos iespaidos par vasaras skolu, kurā piedalījās 32 studenti no 24 valstīm.


Luksemburga ir neliela valsts pašā Eiropas viducī. Šajā valstī ir 672 050 iedzīvotāju, no kuriem tikai nedaudz vairāk kā puse ir luksemburgieši – pārējo daļu veido 169 citas tautības. Oficiālās valodas – luksemburgiešu, franču un vācu – ir dzirdamas pamīšus daudzām citām valodām, kurās runā ļaudis multikulturālajā Luksemburgā.


Vasaras skolas norises vieta nav izvēlēta nejauši – tieši Luksemburgā 1950. gadu sākumā tika dibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, kas vēlāk pārtapa par Eiropas Savienību, kādu to pazīstam tagad. Mūsdienās Luksemburga ir mājvieta vairākām Eiropas Savienības institūcijām, un lielu daļu no tām apmeklējām arī mēs, vasaras skolas dalībnieki.


Pirmā diena – Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāts


Vasaras skola tika atklāta Parlamenta telpās, kur iepazināmies ar nedēļas programmu un viens ar otru. Patīkami pārsteidza studentu erudīcija un valodu zināšanas – četru, piecu un vairāk valodu zināšanas bija nevis izņēmums, bet norma. Sastapu jauniešus, kuri brīvi pārvalda sešas valodas un bez grūtībām sarunas laikā spēj pārslēgties no vienas valodas uz otru. Vairumam studentu bija rakstveida tulkošanas specialitāte, trīs studenti bija ar tulka specialitāti un vēl daži pārstāvēja tiesību zinātnes nozari.


Pēc iepazīšanās mūs sadalīja grupās: daļa studentu apmeklēja subtitrēšanas un dublēšanas meistarklasi, savukārt citi darbojās radio “Europarl” darbnīcā. Dienas otrajā pusē katram studentam bija iespēja tikties ar savas valodas tulkotāju no Eiropas Parlamenta tulkošanas nodaļām, lai pārrunātu iepriekš uzdotā teksta tulkojumu un uzzinātu par Parlamenta tulkotāju darba specifiku. Darbīgās dienas noslēgumā apmeklējām jaunizveidoto muzeju par Eiropas Savienību.

Vasaras skolas dalībnieki no 24 ES valstīm

Otrā diena – Eiropas Savienības Tiesa


Eiropas Savienības tiesa ir lielākā tiesa Eiropā. Ar savu daudzvalodības principu tā ir unikāla visā pasaulē, jo tiesvedība var notikt jebkurā no ES oficiālajām valodām. Tiesa atrodas vairākās ēkās, no kurām četras ir torņi. Visas ēkas ir savstarpēji savienotas, un, lai kājām nokļūtu no viena Tiesas gala līdz otram, bija nepieciešamas gandrīz 10 minūtes. 

Vasaras skolas studentiem bija iespēja apmeklēt tiesas sēdi un klausīties debašu runas. Pirms tiesas sēdes mums tika sniegta neliela prezentācija par izskatāmo lietu. Tiesas norise tika tulkota vairākās valodās, tostarp latviski. Biju lepna, klausoties latviešu tulku kvalitatīvo sniegumu un redzot latviešu tiesnesi Inetu Ziemeli darbā!


Dienas otrajā pusē mēs atkal tikām sadalīti grupās – topošajiem tulkiem bija iespēja tikties ar Tiesas tulkiem, savukārt mums, tulkotājiem, bija prezentācija par to, kā praksē darbojas daudzvalodības princips. Pēc tam devāmies ekskursijā pa Tiesu.


Organizētāji bija parūpējušies ne tikai par ērtu naktsmītni viesnīcā, bet arī par to, lai katru vakaru mēs varētu socializēties, kopā baudot vakariņas kādā no Luksemburgas restorāniem. 


Trešā diena: Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)


Trešajā dienā apmeklējām Revīzijas palātu. Bija interesanti uzzināt, ka šajā institūcijā ir ļoti mazas tulkotāju komandas – tikai četri tulkotāji katrā valodā (izņemot franču valodu ar astoņiem tulkotājiem un angļu valodu – ar desmit). Kad bijām noklausījušies vērtīgo angļu valodas nodaļas prezentāciju par vienkāršo valodu un uzdevuši jautājumus, tikām sadalīti valodu grupās, lai kopā ar kādu no Revīzijas palātas tulkotājiem veiktu praktisko darbu – tulkotu preses relīzi, izmantojot vienkāršās valodas principus.

Praktiskais darbs grupās: Latvijas studenti kopā ar tulkotāju Ingu Stoderi, kura dalījās pieredzē par darbu Revīzijas palātā.

Dienas otrajā daļā klausījāmies Tulkošanas centra prezentāciju par terminoloģijas datubāzi IATE, redzējām tās “aizmuguri” un uzzinājām par to, kādas darbības ar terminu tiek veiktas, pirms tas kļūst pieejams datubāzē.


Pēc informatīvi bagātās dienas mūs gaidīja ekskursija pa Luksemburgas pilsētu gida vadībā. Aplūkojām senatnīgo vecpilsētas daļu Grund un pilsētas centra arhitektūru, kas mākslinieciski iekļaujas gleznainajā ainavā.

Ceturtā diena – Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Publikāciju birojs


Eiropas Komisijā mūs gaidīja interesantas prezentācijas par darbu Komisijā, mākslīgā intelekta iespējām tulkošanā un darbu ar lielajiem valodu modeļiem. Šeit guvu svarīgu atziņu par to, ka, mainoties tulkotāja profesijai, arvien vairāk ir vajadzīgas ne tikai labas valodu prasmes, bet arī spēcīgas iemaņas IT jomā.


Pēc jautājumu un atbilžu sesijas varējām tikties ar savas valodas tulkotājiem. Ar latviešu studentiem parunāties atnāca tulkotājs Jānis Līmežs, kas savulaik arī ir studējis un strādājis Ventspils Augstskolā. Jānis pastāstīja par darbu Komisijā un dzīvi Luksemburgā, kā arī dalījās pieredzē par dažādiem praktiskiem tulkošanas darba aspektiem.



Dienas otro daļu pavadījām citā ēkā – Eiropas Savienības Publikāciju birojā. Šeit laiks paskrēja nemanot – pēc prezentācijām par Biroja darbību, mēs devāmies aplūkot arhīvu, kur tiek glabāti visi drukātie izdevumi kopš Eiropas Savienības dibināšanas pirmsākumiem. Apkopoti ir ne tikai Oficiālie Vēstneši, bet arī visi bukleti, afišas un cita veida drukātie materiāli, kas ir izdoti ES iestādēs. Sevišķi interesanta likās tā arhīva daļa, kurā apkopoti tiesību akti, kas katrai valstij bija jāpārtulko, iestājoties Eiropas Savienībā. Latvijai saistošie tiesību akti ir izvietoti četros plauktos. Stāvot pie tiem, bija īpaša sajūta, jo varēju pieskarties dokumentiem, kas ir tiešā veidā ietekmējuši manu dzīvi. 

Tiesību akti, kas Latvijas tulkotājiem bija jāpārtulko, iestājoties ES.

Dienas noslēgumā tikāmies ar Publikāciju biroja redaktoriem, pārrunājām viņu darba specifiku, un veicām praktisku uzdevumu grupās – rediģējām publicēšanai paredzētu tekstu. Kad tas viss bija paveikts, noklausījāmies vērtīgu informāciju par darba iespējām ES institūcijās un EPSO atlases procedūru.


Piektā diena: Eiropas Investīciju banka


Pēdējā darba nedēļas dienā apmeklējām Eiropas Investīciju banku. Ierodoties sanāksmju zālē, jutāmies priviliģēti, jo šeit uz tikšanos sabrauc augsta ranga amatpersonas. Klausījāmies interesantas prezentācijas par EIB, tulkošanas nodaļas darba specifiku un uzzinājām arī par to, cik meistarīgi Luksemburgas izglītības sistēmā ir integrēta daudzvalodība. 

Sestā diena: vasaras skolas noslēgums


Sestdienas rītā devāmies nelielā ekskursijā uz Mīlertāli – vietu, ko dēvē par Luksemburgas mazo Šveici. Pēc intensīvās mācībās pavadītas nedēļas šī nelielā ekskursija bija tieši tas, ko mums vajadzēja. Kāpelējot pa stāvajām, klinšainajām takām un baudot neskartās dabas skaistumu, gandarījumā atskatījāmies uz nedēļā piedzīvoto. Daudz jaunas informācijas un iespaidu, jauni draugi un dzīve multikulturālā vidē – tā bija neatsverama pieredze, ko novēlu ikvienam studentam!

Daži ieteikumi, ja ir vēlme nākotni saistīt ar darbu ES institūcijās

  • Aktīvi mācies svešvalodas! Eiropas jaunieši darba tirgū startē no spēcīgām pozīcijām, jo pārvalda ne tikai vairākas svešvalodas, bet nereti ir apguvuši arī kādu citu specialitāti. Tas viņus padara daudz konkurētspējīgākus starptautiskajā vidē.
  • Apgūsti franču valodu! Visās institūcijās, kuras apmeklējām, tika uzsvērta franču valodas kā darba valodas nozīme; it īpaši tas tika akcentēts Eiropas Savienības tiesā, kur franču valodas zināšanas ir ļoti nepieciešamas.
  • Iesaisties starptautiskajā studentu dzīvē, izmantojot ES piedāvātās studiju un stažēšanās programmas! Tā ir lieliska iespēja ne tikai ceļot, paplašināt apvāršņus un mācīties valodas, bet arī praktisks veids, kā iepazīt tulka/tulkotāja profesiju.

 

Paldies Ventspils Augstskolai par sniegto iespēju piedalīties vasaras skolā un pārstāvēt augstskolu!

Paldies vasaras skolas Multilingualism EU Summer School rīkotājiem par šo lielisko pieredzi!

 

Pieteikšanās studijām maģistra programmā “Tulkošana un terminoloģija” notiek no 16. līdz 22. jūlijam.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Citas ziņas