Studente Liena Kaģe piedalījās vasaras skolā Luksemburgā

2024. gada 17. jūlijs

No 1. līdz 6. jūlijam Luksemburgā pirmo reizi notika vasaras skola Multilingualism EU Summer School, ko vairākas Eiropas Savienības institūcijas rīkoja tīklā “Eiropas maģistrs tulkošanā” (European Master in Translation, EMT) iekļauto augstskolu maģistrantiem. Arī Ventspils Augstskolas tulkošanas studiju maģistra programma ir EMT tīklā un mūsu augstskolu vasaras skolā pārstāvēja šīs programmas studente Liena Kaģe. Liena dalās gūtajos iespaidos par vasaras skolu, kurā piedalījās 32 studenti no 24 valstīm.


Luksemburga ir neliela valsts pašā Eiropas viducī. Šajā valstī ir 672 050 iedzīvotāju, no kuriem tikai nedaudz vairāk kā puse ir luksemburgieši – pārējo daļu veido 169 citas tautības. Oficiālās valodas – luksemburgiešu, franču un vācu – ir dzirdamas pamīšus daudzām citām valodām, kurās runā ļaudis multikulturālajā Luksemburgā.


Vasaras skolas norises vieta nav izvēlēta nejauši – tieši Luksemburgā 1950. gadu sākumā tika dibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, kas vēlāk pārtapa par Eiropas Savienību, kādu to pazīstam tagad. Mūsdienās Luksemburga ir mājvieta vairākām Eiropas Savienības institūcijām, un lielu daļu no tām apmeklējām arī mēs, vasaras skolas dalībnieki.


Pirmā diena – Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariāts


Vasaras skola tika atklāta Parlamenta telpās, kur iepazināmies ar nedēļas programmu un viens ar otru. Patīkami pārsteidza studentu erudīcija un valodu zināšanas – četru, piecu un vairāk valodu zināšanas bija nevis izņēmums, bet norma. Sastapu jauniešus, kuri brīvi pārvalda sešas valodas un bez grūtībām sarunas laikā spēj pārslēgties no vienas valodas uz otru. Vairumam studentu bija rakstveida tulkošanas specialitāte, trīs studenti bija ar tulka specialitāti un vēl daži pārstāvēja tiesību zinātnes nozari.


Pēc iepazīšanās mūs sadalīja grupās: daļa studentu apmeklēja subtitrēšanas un dublēšanas meistarklasi, savukārt citi darbojās radio “Europarl” darbnīcā. Dienas otrajā pusē katram studentam bija iespēja tikties ar savas valodas tulkotāju no Eiropas Parlamenta tulkošanas nodaļām, lai pārrunātu iepriekš uzdotā teksta tulkojumu un uzzinātu par Parlamenta tulkotāju darba specifiku. Darbīgās dienas noslēgumā apmeklējām jaunizveidoto muzeju par Eiropas Savienību.

Vasaras skolas dalībnieki no 24 ES valstīm

Otrā diena – Eiropas Savienības Tiesa


Eiropas Savienības tiesa ir lielākā tiesa Eiropā. Ar savu daudzvalodības principu tā ir unikāla visā pasaulē, jo tiesvedība var notikt jebkurā no ES oficiālajām valodām. Tiesa atrodas vairākās ēkās, no kurām četras ir torņi. Visas ēkas ir savstarpēji savienotas, un, lai kājām nokļūtu no viena Tiesas gala līdz otram, bija nepieciešamas gandrīz 10 minūtes. 

Vasaras skolas studentiem bija iespēja apmeklēt tiesas sēdi un klausīties debašu runas. Pirms tiesas sēdes mums tika sniegta neliela prezentācija par izskatāmo lietu. Tiesas norise tika tulkota vairākās valodās, tostarp latviski. Biju lepna, klausoties latviešu tulku kvalitatīvo sniegumu un redzot latviešu tiesnesi Inetu Ziemeli darbā!


Dienas otrajā pusē mēs atkal tikām sadalīti grupās – topošajiem tulkiem bija iespēja tikties ar Tiesas tulkiem, savukārt mums, tulkotājiem, bija prezentācija par to, kā praksē darbojas daudzvalodības princips. Pēc tam devāmies ekskursijā pa Tiesu.


Organizētāji bija parūpējušies ne tikai par ērtu naktsmītni viesnīcā, bet arī par to, lai katru vakaru mēs varētu socializēties, kopā baudot vakariņas kādā no Luksemburgas restorāniem. 


Trešā diena: Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)


Trešajā dienā apmeklējām Revīzijas palātu. Bija interesanti uzzināt, ka šajā institūcijā ir ļoti mazas tulkotāju komandas – tikai četri tulkotāji katrā valodā (izņemot franču valodu ar astoņiem tulkotājiem un angļu valodu – ar desmit). Kad bijām noklausījušies vērtīgo angļu valodas nodaļas prezentāciju par vienkāršo valodu un uzdevuši jautājumus, tikām sadalīti valodu grupās, lai kopā ar kādu no Revīzijas palātas tulkotājiem veiktu praktisko darbu – tulkotu preses relīzi, izmantojot vienkāršās valodas principus.

Praktiskais darbs grupās: Latvijas studenti kopā ar tulkotāju Ingu Stoderi, kura dalījās pieredzē par darbu Revīzijas palātā.

Dienas otrajā daļā klausījāmies Tulkošanas centra prezentāciju par terminoloģijas datubāzi IATE, redzējām tās “aizmuguri” un uzzinājām par to, kādas darbības ar terminu tiek veiktas, pirms tas kļūst pieejams datubāzē.


Pēc informatīvi bagātās dienas mūs gaidīja ekskursija pa Luksemburgas pilsētu gida vadībā. Aplūkojām senatnīgo vecpilsētas daļu Grund un pilsētas centra arhitektūru, kas mākslinieciski iekļaujas gleznainajā ainavā.

Ceturtā diena – Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Publikāciju birojs


Eiropas Komisijā mūs gaidīja interesantas prezentācijas par darbu Komisijā, mākslīgā intelekta iespējām tulkošanā un darbu ar lielajiem valodu modeļiem. Šeit guvu svarīgu atziņu par to, ka, mainoties tulkotāja profesijai, arvien vairāk ir vajadzīgas ne tikai labas valodu prasmes, bet arī spēcīgas iemaņas IT jomā.


Pēc jautājumu un atbilžu sesijas varējām tikties ar savas valodas tulkotājiem. Ar latviešu studentiem parunāties atnāca tulkotājs Jānis Līmežs, kas savulaik arī ir studējis un strādājis Ventspils Augstskolā. Jānis pastāstīja par darbu Komisijā un dzīvi Luksemburgā, kā arī dalījās pieredzē par dažādiem praktiskiem tulkošanas darba aspektiem.



Dienas otro daļu pavadījām citā ēkā – Eiropas Savienības Publikāciju birojā. Šeit laiks paskrēja nemanot – pēc prezentācijām par Biroja darbību, mēs devāmies aplūkot arhīvu, kur tiek glabāti visi drukātie izdevumi kopš Eiropas Savienības dibināšanas pirmsākumiem. Apkopoti ir ne tikai Oficiālie Vēstneši, bet arī visi bukleti, afišas un cita veida drukātie materiāli, kas ir izdoti ES iestādēs. Sevišķi interesanta likās tā arhīva daļa, kurā apkopoti tiesību akti, kas katrai valstij bija jāpārtulko, iestājoties Eiropas Savienībā. Latvijai saistošie tiesību akti ir izvietoti četros plauktos. Stāvot pie tiem, bija īpaša sajūta, jo varēju pieskarties dokumentiem, kas ir tiešā veidā ietekmējuši manu dzīvi. 

Tiesību akti, kas Latvijas tulkotājiem bija jāpārtulko, iestājoties ES.

Dienas noslēgumā tikāmies ar Publikāciju biroja redaktoriem, pārrunājām viņu darba specifiku, un veicām praktisku uzdevumu grupās – rediģējām publicēšanai paredzētu tekstu. Kad tas viss bija paveikts, noklausījāmies vērtīgu informāciju par darba iespējām ES institūcijās un EPSO atlases procedūru.


Piektā diena: Eiropas Investīciju banka


Pēdējā darba nedēļas dienā apmeklējām Eiropas Investīciju banku. Ierodoties sanāksmju zālē, jutāmies priviliģēti, jo šeit uz tikšanos sabrauc augsta ranga amatpersonas. Klausījāmies interesantas prezentācijas par EIB, tulkošanas nodaļas darba specifiku un uzzinājām arī par to, cik meistarīgi Luksemburgas izglītības sistēmā ir integrēta daudzvalodība. 

Sestā diena: vasaras skolas noslēgums


Sestdienas rītā devāmies nelielā ekskursijā uz Mīlertāli – vietu, ko dēvē par Luksemburgas mazo Šveici. Pēc intensīvās mācībās pavadītas nedēļas šī nelielā ekskursija bija tieši tas, ko mums vajadzēja. Kāpelējot pa stāvajām, klinšainajām takām un baudot neskartās dabas skaistumu, gandarījumā atskatījāmies uz nedēļā piedzīvoto. Daudz jaunas informācijas un iespaidu, jauni draugi un dzīve multikulturālā vidē – tā bija neatsverama pieredze, ko novēlu ikvienam studentam!

Daži ieteikumi, ja ir vēlme nākotni saistīt ar darbu ES institūcijās

  • Aktīvi mācies svešvalodas! Eiropas jaunieši darba tirgū startē no spēcīgām pozīcijām, jo pārvalda ne tikai vairākas svešvalodas, bet nereti ir apguvuši arī kādu citu specialitāti. Tas viņus padara daudz konkurētspējīgākus starptautiskajā vidē.
  • Apgūsti franču valodu! Visās institūcijās, kuras apmeklējām, tika uzsvērta franču valodas kā darba valodas nozīme; it īpaši tas tika akcentēts Eiropas Savienības tiesā, kur franču valodas zināšanas ir ļoti nepieciešamas.
  • Iesaisties starptautiskajā studentu dzīvē, izmantojot ES piedāvātās studiju un stažēšanās programmas! Tā ir lieliska iespēja ne tikai ceļot, paplašināt apvāršņus un mācīties valodas, bet arī praktisks veids, kā iepazīt tulka/tulkotāja profesiju.

 

Paldies Ventspils Augstskolai par sniegto iespēju piedalīties vasaras skolā un pārstāvēt augstskolu!

Paldies vasaras skolas Multilingualism EU Summer School rīkotājiem par šo lielisko pieredzi!

 

Pieteikšanās studijām maģistra programmā “Tulkošana un terminoloģija” notiek no 16. līdz 22. jūlijam.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas