Studentu padome, pieredze un iespējas– intervija ar Martu Aneti Vinniņu

2021. gada 29. novembris

Ventspils Augstskolas Studentu padomes priekšsēdētāja un elektronikas studente Marta Anete Vinniņa ikdienā ne tikai pārstāv augstskolas studentus un viņu intereses, bet arī darbojas ar lodāmuru, dejo un dodas dabā, lai vēlme un spēks darboties neizsīktu.  Lūk, nedaudz par studijām, padomi un pašu Martu!

Pastāsti nedaudz par sevi – ko Tu studē, kur darbojies, kā pavadi brīvo laiku?


Šobrīd esmu 2.kursa elektronikas inženierijas studente, un es ar to patiesi lepojos. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ļoti manāma ir izaugsme viena gada laikā - atceros, ka pagājušā gada septembrī vēl nemācēju pareizi lodāmuru turēt, taču jūnijā, noslēdzot 1. kursu, jau pašas spēkiem biju izveidojusi, manuprāt, īstu meistardarbu. Otrkārt, esmu priecīga par katra pasniedzēja atsaucību un gatavību palīdzēt, lai arī cik nopietna vai nenopietna būtu problēma. Nav bailes lūgt palīdzību un uzdot pat šķietami neērtus jautājumus par elektroniku. Un treškārt, tā sauktā elektroniķu komūna ir vieni ārkārtīgi lieliski un jaudīgi cilvēki. Šeit visi viens otram palīdz, iedrošina un dalās ar vērtīgiem padomiem, kas neļauj justies studijās vienam un ļoti palīdz mirkļos, kad trūkst gribasspēka.


Lai arī elektronikas studentu laboratorijas ir lieliska vieta, kur mācīties, augt un attīstīt savas prasmes, es pavisam droši varu teikt, ka tomēr vislabāk es jūtos pie dabas. Viss, kas saistīts ar mežu, jūru un svaigu gaisu, palīdz man izrauties no ikdienas nemiera un iegūt jaunu enerģiju, lai varētu darboties tālāk un lūkoties, kādās virsotnēs vēl varētu doties. Taču, ja nepieciešama kārtīga enerģijas izlāde un ātri gribas tikt vaļā no liekā spiediena, kas dažkārt pieaug dienas laikā gandrīz līdz pašam maksimumam, tad es ļaujos labai mūzikai un deju soļiem, jo dejošana man ir kā laba un pārbaudīta vērtība jau 15 gadus.


Kādēļ izvēlējies studēt Ventspils Augstskolā? Kāpēc elektronika?

 

Stāsts, kā nokļuvu šeit, ir pavisam vienkāršs - esmu no Ventspils. Vidusskolas izglītību ieguvu Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kur mācījos IT novirziena klasē. Jau tad biju pārliecināta, ka savu ceļu arī tālāk vēlētos saistīt ar tehnoloģijām, taču nebiju īsti pārliecināta par to, ka vēlētos kļūt par programmētāju. 12.klases sākumā joka pēc, atsaucoties klasesbiedrenes aicinājumam pievienoties elektronikas pulciņam Ventspils Augstskolā, pirmo reizi nonācu pie idejas palikt pēc vidusskolas absolvēšanas šeit, tepat Ventspilī, un studēt elektroniku. Mēnešiem ejot uz priekšu, un runājot ar tolaik nepazīstamiem, bet tagad jau ļoti tuviem cilvēkiem, mana pārliecība par elektronikas studēšanu šeit tikai auga. Atceros, kā iedvesmas pilna runāju ar studiju programmas direktoru Jāni Šati vienā no laboratorijām, un viss par studentu paveikto – dronu, kosmisko zondu un sumo robotiņu izstrādāšanu - likās kaut kas neiedomājams un mistērijas pilns, taču Jānis spēja pārliecināt, ka ar pasniedzēju un kursabiedru atbalstu iespējams sasniegt ne tikai to vien.


Un šobrīd es tik tiešām nevaru iedomāties labāku augstskolu, kur būt. Tieši Ventspils Augstskola man ir vērusi durvis ne tikai studēt ko patiesi aizraujošu, bet arī noklājusi sarkano paklāju uz zelta vērtu iespēju - iesaistīšanos Studentu padomē. Tā man devusi iespēju attīstīt sevi, iegūt jaunas un vērtīgas prasmes, pieredzi, lieliskus cilvēkus un draugus, ar kuriem kopā īstenot superīgākās idejas ne tikai šodien, bet arī pēc gadiem pieciem un vēl vairāk.


Kā un kāpēc izdomāji iesaistīties Studentu padomē? Vai jau no paša sākuma plānā bija kļūšana par priekšsēdētāju?


Jāsaka, ka šeit visi nopelni un sirsnīgā pateicība jāizteic manam vidusskolas klases audzinātājam Oskaram Kaulēnam. Oskars ir Iespējamās misijas skolotājs, kurš veselus trīs gadus mūs mācīja neierastāk kā citi skolotāji. Viņš mācīja uzņemties atbildību, strādāt komandā, mācīties citam no cita, palīdzēt un atbalstīt. Vēstures un politikas stundās mēs paši bijām tie, kuri “urbās” cauri faktiem, notikumiem, vilka loģikas ķēdītes un dažkārt pat asi diskutēja par to, kāds politiskais režīms būtu Latvijai piemērotāks. Skolotājs mums vidusskolā iemācīja to, cik svarīgi ir prast uzņemties atbildību, līderību, iesaistīties nozīmīgajā un darīt darbus ar pilnu atdevi. Es pavisam droši varu teikt, ka Oskars man ir ne tikai pats labākais vidusskolas skolotājs, bet arī viens no lielākajiem iedvesmas avotiem šodien.


Un tikai pateicoties tai dzirkstelei un degsmei, kas tika piešķilta ejot cauri vidusskolai, man bija drosme un gribēšana darboties vairāk un kandidēt Studentu padomē. Pirmā kursa sākumā tiku ievēlēta kā akadēmiskā virziena vadītāja, jo vēlējos ieviest pārmaiņas studijās, vēlējos, lai studiju process būtu studentcentrēts un balstīts uz prasmju attīstību, līdzīgi kā vidusskolā pie skolotāja Oskara. Protams, lai to īstenotu, nepieciešami lieli resursi, tai skaitā enerģija un laiks, taču šī ideja vēl nekur nav pazudusi. Neslēpšu, ka jau pirmā kursa sākumā man prātā sēdēja ideja par to, kā būtu, ja es tiktu ievēlēta kā priekšsēdētāja, taču tad tas likās tikai kā grūti aizsniedzams sapnis.


Ko jau esi paspējusi izdarīt, esot SP priekšsēdētāja? Varbūt Tev ir kāds mīļākais projekts/pasākums/īstenotā ideja? Kas interesants vēl ir plānā?

 

Ikdienā darbojoties, šķiet, ka nekas diži liels nav paveikts, tomēr atskatoties izdarīts ir gana daudz – realizēti vairāki projekti, veidota sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem, aizstāvētas studējošo intereses un viedoklis gan augstskolas, gan arī plašākā mērogā, komunicēts daudz un dikti ar studiju daļu, personāldaļu un vadību par studējošajiem nozīmīgiem jautājumiem un vēl.


Visvairāk es lepojos ar iegūto uzticību no visiem cilvēkiem, ar kuriem nācies sadarboties. Taču visvairāk sirdi silda studenti, kuri novērtē to, ko mēs kā Studentu padome esam paveikuši, kuri ar iedvesmu vēlas pievienoties mums un turpināt sasniegt jaunas virsotnes.


Šobrīd tuvāko mēnešu plānā ir jauno biedru vēlēšanas, parūpēšanās par studentiem pieejamu tehnisko nodrošinājumu ārkārtas situācijas laikā sadarbībā ar studiju daļu, sekošana līdzi izmaiņām, kas skar augstākāko izglītību Latvijā, VeA studentu interešu pārstāvniecība, kā arī dažādu tiešsaistes pasākumu un aktivitāšu veidošana sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām, tādēļ noteikti sekojiet līdzi jaunumiem Studentu padomes sociālajos tīklos!


Kāpēc, tavuprāt, darboties SP ir vērtīgi, noderīgi un interesanti? Ko iesaistoties var iegūt? Un, vai ir jāgaida vēlēšanas, lai students varētu sākt darboties padomē?


Darbojoties SP, ir iespēja iegūt daudz jaudīgāku un bagātīgāku augstskolas pieredzi. SP sniegs ne vien superforšas un vērtīgas prasmes, bet gan arī iespēju satikt un darboties kopā ar motivētiem, darboties gribošiem jauniešiem, kuri, ļoti iespējams, būs Tavi nākotnes partneri. Un šis nepavisam nav joks, jo jau šobrīd man pašai ir izveidojusies lieliska un nenovērtējama draudzība ar dažiem Studentu padomes biedriem un pat ar Latvijas Studentu apvienības valdes pārstāvjiem.


SP ir arī iespēja īstenot pašam savu sapņu ideju vai vismaz spert pirmos soļus idejas īstenošanā, jo sniedzam tādu atbalstu, kāds vien ir nepieciešams! Runājot par šo – spilgts piemērs ir augustā aizvadītie Semestra ieskandināšanas svētki. Un, protams, mūžīgi pieminētā, bet tomēr ļoti augsti novērtētā pieredze, kas sniedz ne tikai lielāku pārliecību un ticību saviem spēkiem, bet arī izcilu atspēriena punktu veiksmīgākajai karjerai un iespēju kļūt par konkurētspējīgu personību. 


Lai kļūtu par daļu no Studentu padomes, nepieciešama tikai vēlme un interese iesaistīties, pat ja nav īsti ideju, ko realizēt, kopā atradīsim piemērotāko iespēju, kā darboties. Pievienoties mums iespējams jebkurā laikā, jau šobrīd Studentu padomē darbojas vairāki aktīvisti. Mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi par katru studentu, kurš ir gatavs iesaistīties, jo kopā mēs varam paveikt daudz vairāk un jaudīgāk! Ja ir interese iesaistīties, sazinies ar mums, mēs noteikti uzņemsim Tevi ar lielāko prieku un dosim iespēju kopā īstenot un radīt ko foršu.

 

Ko Tu novēlētu lasītājam?


Novēlu noticēt sev un nebaidīties kļūdīties. Pat ja paslīd kāja un gadās krist, uz mirkli apstājies, palūkojies zvaigznēs, ieraugi starp tām sevi, notici sev no jauna un dodies tālāk, augstāk un kopā ar savējiem!





Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas