Studentu padome, pieredze un iespējas– intervija ar Martu Aneti Vinniņu

2021. gada 29. novembris

Ventspils Augstskolas Studentu padomes priekšsēdētāja un elektronikas studente Marta Anete Vinniņa ikdienā ne tikai pārstāv augstskolas studentus un viņu intereses, bet arī darbojas ar lodāmuru, dejo un dodas dabā, lai vēlme un spēks darboties neizsīktu.  Lūk, nedaudz par studijām, padomi un pašu Martu!

Pastāsti nedaudz par sevi – ko Tu studē, kur darbojies, kā pavadi brīvo laiku?


Šobrīd esmu 2.kursa elektronikas inženierijas studente, un es ar to patiesi lepojos. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ļoti manāma ir izaugsme viena gada laikā - atceros, ka pagājušā gada septembrī vēl nemācēju pareizi lodāmuru turēt, taču jūnijā, noslēdzot 1. kursu, jau pašas spēkiem biju izveidojusi, manuprāt, īstu meistardarbu. Otrkārt, esmu priecīga par katra pasniedzēja atsaucību un gatavību palīdzēt, lai arī cik nopietna vai nenopietna būtu problēma. Nav bailes lūgt palīdzību un uzdot pat šķietami neērtus jautājumus par elektroniku. Un treškārt, tā sauktā elektroniķu komūna ir vieni ārkārtīgi lieliski un jaudīgi cilvēki. Šeit visi viens otram palīdz, iedrošina un dalās ar vērtīgiem padomiem, kas neļauj justies studijās vienam un ļoti palīdz mirkļos, kad trūkst gribasspēka.


Lai arī elektronikas studentu laboratorijas ir lieliska vieta, kur mācīties, augt un attīstīt savas prasmes, es pavisam droši varu teikt, ka tomēr vislabāk es jūtos pie dabas. Viss, kas saistīts ar mežu, jūru un svaigu gaisu, palīdz man izrauties no ikdienas nemiera un iegūt jaunu enerģiju, lai varētu darboties tālāk un lūkoties, kādās virsotnēs vēl varētu doties. Taču, ja nepieciešama kārtīga enerģijas izlāde un ātri gribas tikt vaļā no liekā spiediena, kas dažkārt pieaug dienas laikā gandrīz līdz pašam maksimumam, tad es ļaujos labai mūzikai un deju soļiem, jo dejošana man ir kā laba un pārbaudīta vērtība jau 15 gadus.


Kādēļ izvēlējies studēt Ventspils Augstskolā? Kāpēc elektronika?

 

Stāsts, kā nokļuvu šeit, ir pavisam vienkāršs - esmu no Ventspils. Vidusskolas izglītību ieguvu Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kur mācījos IT novirziena klasē. Jau tad biju pārliecināta, ka savu ceļu arī tālāk vēlētos saistīt ar tehnoloģijām, taču nebiju īsti pārliecināta par to, ka vēlētos kļūt par programmētāju. 12.klases sākumā joka pēc, atsaucoties klasesbiedrenes aicinājumam pievienoties elektronikas pulciņam Ventspils Augstskolā, pirmo reizi nonācu pie idejas palikt pēc vidusskolas absolvēšanas šeit, tepat Ventspilī, un studēt elektroniku. Mēnešiem ejot uz priekšu, un runājot ar tolaik nepazīstamiem, bet tagad jau ļoti tuviem cilvēkiem, mana pārliecība par elektronikas studēšanu šeit tikai auga. Atceros, kā iedvesmas pilna runāju ar studiju programmas direktoru Jāni Šati vienā no laboratorijām, un viss par studentu paveikto – dronu, kosmisko zondu un sumo robotiņu izstrādāšanu - likās kaut kas neiedomājams un mistērijas pilns, taču Jānis spēja pārliecināt, ka ar pasniedzēju un kursabiedru atbalstu iespējams sasniegt ne tikai to vien.


Un šobrīd es tik tiešām nevaru iedomāties labāku augstskolu, kur būt. Tieši Ventspils Augstskola man ir vērusi durvis ne tikai studēt ko patiesi aizraujošu, bet arī noklājusi sarkano paklāju uz zelta vērtu iespēju - iesaistīšanos Studentu padomē. Tā man devusi iespēju attīstīt sevi, iegūt jaunas un vērtīgas prasmes, pieredzi, lieliskus cilvēkus un draugus, ar kuriem kopā īstenot superīgākās idejas ne tikai šodien, bet arī pēc gadiem pieciem un vēl vairāk.


Kā un kāpēc izdomāji iesaistīties Studentu padomē? Vai jau no paša sākuma plānā bija kļūšana par priekšsēdētāju?


Jāsaka, ka šeit visi nopelni un sirsnīgā pateicība jāizteic manam vidusskolas klases audzinātājam Oskaram Kaulēnam. Oskars ir Iespējamās misijas skolotājs, kurš veselus trīs gadus mūs mācīja neierastāk kā citi skolotāji. Viņš mācīja uzņemties atbildību, strādāt komandā, mācīties citam no cita, palīdzēt un atbalstīt. Vēstures un politikas stundās mēs paši bijām tie, kuri “urbās” cauri faktiem, notikumiem, vilka loģikas ķēdītes un dažkārt pat asi diskutēja par to, kāds politiskais režīms būtu Latvijai piemērotāks. Skolotājs mums vidusskolā iemācīja to, cik svarīgi ir prast uzņemties atbildību, līderību, iesaistīties nozīmīgajā un darīt darbus ar pilnu atdevi. Es pavisam droši varu teikt, ka Oskars man ir ne tikai pats labākais vidusskolas skolotājs, bet arī viens no lielākajiem iedvesmas avotiem šodien.


Un tikai pateicoties tai dzirkstelei un degsmei, kas tika piešķilta ejot cauri vidusskolai, man bija drosme un gribēšana darboties vairāk un kandidēt Studentu padomē. Pirmā kursa sākumā tiku ievēlēta kā akadēmiskā virziena vadītāja, jo vēlējos ieviest pārmaiņas studijās, vēlējos, lai studiju process būtu studentcentrēts un balstīts uz prasmju attīstību, līdzīgi kā vidusskolā pie skolotāja Oskara. Protams, lai to īstenotu, nepieciešami lieli resursi, tai skaitā enerģija un laiks, taču šī ideja vēl nekur nav pazudusi. Neslēpšu, ka jau pirmā kursa sākumā man prātā sēdēja ideja par to, kā būtu, ja es tiktu ievēlēta kā priekšsēdētāja, taču tad tas likās tikai kā grūti aizsniedzams sapnis.


Ko jau esi paspējusi izdarīt, esot SP priekšsēdētāja? Varbūt Tev ir kāds mīļākais projekts/pasākums/īstenotā ideja? Kas interesants vēl ir plānā?

 

Ikdienā darbojoties, šķiet, ka nekas diži liels nav paveikts, tomēr atskatoties izdarīts ir gana daudz – realizēti vairāki projekti, veidota sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem, aizstāvētas studējošo intereses un viedoklis gan augstskolas, gan arī plašākā mērogā, komunicēts daudz un dikti ar studiju daļu, personāldaļu un vadību par studējošajiem nozīmīgiem jautājumiem un vēl.


Visvairāk es lepojos ar iegūto uzticību no visiem cilvēkiem, ar kuriem nācies sadarboties. Taču visvairāk sirdi silda studenti, kuri novērtē to, ko mēs kā Studentu padome esam paveikuši, kuri ar iedvesmu vēlas pievienoties mums un turpināt sasniegt jaunas virsotnes.


Šobrīd tuvāko mēnešu plānā ir jauno biedru vēlēšanas, parūpēšanās par studentiem pieejamu tehnisko nodrošinājumu ārkārtas situācijas laikā sadarbībā ar studiju daļu, sekošana līdzi izmaiņām, kas skar augstākāko izglītību Latvijā, VeA studentu interešu pārstāvniecība, kā arī dažādu tiešsaistes pasākumu un aktivitāšu veidošana sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām, tādēļ noteikti sekojiet līdzi jaunumiem Studentu padomes sociālajos tīklos!


Kāpēc, tavuprāt, darboties SP ir vērtīgi, noderīgi un interesanti? Ko iesaistoties var iegūt? Un, vai ir jāgaida vēlēšanas, lai students varētu sākt darboties padomē?


Darbojoties SP, ir iespēja iegūt daudz jaudīgāku un bagātīgāku augstskolas pieredzi. SP sniegs ne vien superforšas un vērtīgas prasmes, bet gan arī iespēju satikt un darboties kopā ar motivētiem, darboties gribošiem jauniešiem, kuri, ļoti iespējams, būs Tavi nākotnes partneri. Un šis nepavisam nav joks, jo jau šobrīd man pašai ir izveidojusies lieliska un nenovērtējama draudzība ar dažiem Studentu padomes biedriem un pat ar Latvijas Studentu apvienības valdes pārstāvjiem.


SP ir arī iespēja īstenot pašam savu sapņu ideju vai vismaz spert pirmos soļus idejas īstenošanā, jo sniedzam tādu atbalstu, kāds vien ir nepieciešams! Runājot par šo – spilgts piemērs ir augustā aizvadītie Semestra ieskandināšanas svētki. Un, protams, mūžīgi pieminētā, bet tomēr ļoti augsti novērtētā pieredze, kas sniedz ne tikai lielāku pārliecību un ticību saviem spēkiem, bet arī izcilu atspēriena punktu veiksmīgākajai karjerai un iespēju kļūt par konkurētspējīgu personību. 


Lai kļūtu par daļu no Studentu padomes, nepieciešama tikai vēlme un interese iesaistīties, pat ja nav īsti ideju, ko realizēt, kopā atradīsim piemērotāko iespēju, kā darboties. Pievienoties mums iespējams jebkurā laikā, jau šobrīd Studentu padomē darbojas vairāki aktīvisti. Mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi par katru studentu, kurš ir gatavs iesaistīties, jo kopā mēs varam paveikt daudz vairāk un jaudīgāk! Ja ir interese iesaistīties, sazinies ar mums, mēs noteikti uzņemsim Tevi ar lielāko prieku un dosim iespēju kopā īstenot un radīt ko foršu.

 

Ko Tu novēlētu lasītājam?


Novēlu noticēt sev un nebaidīties kļūdīties. Pat ja paslīd kāja un gadās krist, uz mirkli apstājies, palūkojies zvaigznēs, ieraugi starp tām sevi, notici sev no jauna un dodies tālāk, augstāk un kopā ar savējiem!





Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Citas ziņas