Studentu padome, pieredze un iespējas– intervija ar Martu Aneti Vinniņu

2021. gada 29. novembris

Ventspils Augstskolas Studentu padomes priekšsēdētāja un elektronikas studente Marta Anete Vinniņa ikdienā ne tikai pārstāv augstskolas studentus un viņu intereses, bet arī darbojas ar lodāmuru, dejo un dodas dabā, lai vēlme un spēks darboties neizsīktu.  Lūk, nedaudz par studijām, padomi un pašu Martu!

Pastāsti nedaudz par sevi – ko Tu studē, kur darbojies, kā pavadi brīvo laiku?


Šobrīd esmu 2.kursa elektronikas inženierijas studente, un es ar to patiesi lepojos. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ļoti manāma ir izaugsme viena gada laikā - atceros, ka pagājušā gada septembrī vēl nemācēju pareizi lodāmuru turēt, taču jūnijā, noslēdzot 1. kursu, jau pašas spēkiem biju izveidojusi, manuprāt, īstu meistardarbu. Otrkārt, esmu priecīga par katra pasniedzēja atsaucību un gatavību palīdzēt, lai arī cik nopietna vai nenopietna būtu problēma. Nav bailes lūgt palīdzību un uzdot pat šķietami neērtus jautājumus par elektroniku. Un treškārt, tā sauktā elektroniķu komūna ir vieni ārkārtīgi lieliski un jaudīgi cilvēki. Šeit visi viens otram palīdz, iedrošina un dalās ar vērtīgiem padomiem, kas neļauj justies studijās vienam un ļoti palīdz mirkļos, kad trūkst gribasspēka.


Lai arī elektronikas studentu laboratorijas ir lieliska vieta, kur mācīties, augt un attīstīt savas prasmes, es pavisam droši varu teikt, ka tomēr vislabāk es jūtos pie dabas. Viss, kas saistīts ar mežu, jūru un svaigu gaisu, palīdz man izrauties no ikdienas nemiera un iegūt jaunu enerģiju, lai varētu darboties tālāk un lūkoties, kādās virsotnēs vēl varētu doties. Taču, ja nepieciešama kārtīga enerģijas izlāde un ātri gribas tikt vaļā no liekā spiediena, kas dažkārt pieaug dienas laikā gandrīz līdz pašam maksimumam, tad es ļaujos labai mūzikai un deju soļiem, jo dejošana man ir kā laba un pārbaudīta vērtība jau 15 gadus.


Kādēļ izvēlējies studēt Ventspils Augstskolā? Kāpēc elektronika?

 

Stāsts, kā nokļuvu šeit, ir pavisam vienkāršs - esmu no Ventspils. Vidusskolas izglītību ieguvu Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kur mācījos IT novirziena klasē. Jau tad biju pārliecināta, ka savu ceļu arī tālāk vēlētos saistīt ar tehnoloģijām, taču nebiju īsti pārliecināta par to, ka vēlētos kļūt par programmētāju. 12.klases sākumā joka pēc, atsaucoties klasesbiedrenes aicinājumam pievienoties elektronikas pulciņam Ventspils Augstskolā, pirmo reizi nonācu pie idejas palikt pēc vidusskolas absolvēšanas šeit, tepat Ventspilī, un studēt elektroniku. Mēnešiem ejot uz priekšu, un runājot ar tolaik nepazīstamiem, bet tagad jau ļoti tuviem cilvēkiem, mana pārliecība par elektronikas studēšanu šeit tikai auga. Atceros, kā iedvesmas pilna runāju ar studiju programmas direktoru Jāni Šati vienā no laboratorijām, un viss par studentu paveikto – dronu, kosmisko zondu un sumo robotiņu izstrādāšanu - likās kaut kas neiedomājams un mistērijas pilns, taču Jānis spēja pārliecināt, ka ar pasniedzēju un kursabiedru atbalstu iespējams sasniegt ne tikai to vien.


Un šobrīd es tik tiešām nevaru iedomāties labāku augstskolu, kur būt. Tieši Ventspils Augstskola man ir vērusi durvis ne tikai studēt ko patiesi aizraujošu, bet arī noklājusi sarkano paklāju uz zelta vērtu iespēju - iesaistīšanos Studentu padomē. Tā man devusi iespēju attīstīt sevi, iegūt jaunas un vērtīgas prasmes, pieredzi, lieliskus cilvēkus un draugus, ar kuriem kopā īstenot superīgākās idejas ne tikai šodien, bet arī pēc gadiem pieciem un vēl vairāk.


Kā un kāpēc izdomāji iesaistīties Studentu padomē? Vai jau no paša sākuma plānā bija kļūšana par priekšsēdētāju?


Jāsaka, ka šeit visi nopelni un sirsnīgā pateicība jāizteic manam vidusskolas klases audzinātājam Oskaram Kaulēnam. Oskars ir Iespējamās misijas skolotājs, kurš veselus trīs gadus mūs mācīja neierastāk kā citi skolotāji. Viņš mācīja uzņemties atbildību, strādāt komandā, mācīties citam no cita, palīdzēt un atbalstīt. Vēstures un politikas stundās mēs paši bijām tie, kuri “urbās” cauri faktiem, notikumiem, vilka loģikas ķēdītes un dažkārt pat asi diskutēja par to, kāds politiskais režīms būtu Latvijai piemērotāks. Skolotājs mums vidusskolā iemācīja to, cik svarīgi ir prast uzņemties atbildību, līderību, iesaistīties nozīmīgajā un darīt darbus ar pilnu atdevi. Es pavisam droši varu teikt, ka Oskars man ir ne tikai pats labākais vidusskolas skolotājs, bet arī viens no lielākajiem iedvesmas avotiem šodien.


Un tikai pateicoties tai dzirkstelei un degsmei, kas tika piešķilta ejot cauri vidusskolai, man bija drosme un gribēšana darboties vairāk un kandidēt Studentu padomē. Pirmā kursa sākumā tiku ievēlēta kā akadēmiskā virziena vadītāja, jo vēlējos ieviest pārmaiņas studijās, vēlējos, lai studiju process būtu studentcentrēts un balstīts uz prasmju attīstību, līdzīgi kā vidusskolā pie skolotāja Oskara. Protams, lai to īstenotu, nepieciešami lieli resursi, tai skaitā enerģija un laiks, taču šī ideja vēl nekur nav pazudusi. Neslēpšu, ka jau pirmā kursa sākumā man prātā sēdēja ideja par to, kā būtu, ja es tiktu ievēlēta kā priekšsēdētāja, taču tad tas likās tikai kā grūti aizsniedzams sapnis.


Ko jau esi paspējusi izdarīt, esot SP priekšsēdētāja? Varbūt Tev ir kāds mīļākais projekts/pasākums/īstenotā ideja? Kas interesants vēl ir plānā?

 

Ikdienā darbojoties, šķiet, ka nekas diži liels nav paveikts, tomēr atskatoties izdarīts ir gana daudz – realizēti vairāki projekti, veidota sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem, aizstāvētas studējošo intereses un viedoklis gan augstskolas, gan arī plašākā mērogā, komunicēts daudz un dikti ar studiju daļu, personāldaļu un vadību par studējošajiem nozīmīgiem jautājumiem un vēl.


Visvairāk es lepojos ar iegūto uzticību no visiem cilvēkiem, ar kuriem nācies sadarboties. Taču visvairāk sirdi silda studenti, kuri novērtē to, ko mēs kā Studentu padome esam paveikuši, kuri ar iedvesmu vēlas pievienoties mums un turpināt sasniegt jaunas virsotnes.


Šobrīd tuvāko mēnešu plānā ir jauno biedru vēlēšanas, parūpēšanās par studentiem pieejamu tehnisko nodrošinājumu ārkārtas situācijas laikā sadarbībā ar studiju daļu, sekošana līdzi izmaiņām, kas skar augstākāko izglītību Latvijā, VeA studentu interešu pārstāvniecība, kā arī dažādu tiešsaistes pasākumu un aktivitāšu veidošana sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām, tādēļ noteikti sekojiet līdzi jaunumiem Studentu padomes sociālajos tīklos!


Kāpēc, tavuprāt, darboties SP ir vērtīgi, noderīgi un interesanti? Ko iesaistoties var iegūt? Un, vai ir jāgaida vēlēšanas, lai students varētu sākt darboties padomē?


Darbojoties SP, ir iespēja iegūt daudz jaudīgāku un bagātīgāku augstskolas pieredzi. SP sniegs ne vien superforšas un vērtīgas prasmes, bet gan arī iespēju satikt un darboties kopā ar motivētiem, darboties gribošiem jauniešiem, kuri, ļoti iespējams, būs Tavi nākotnes partneri. Un šis nepavisam nav joks, jo jau šobrīd man pašai ir izveidojusies lieliska un nenovērtējama draudzība ar dažiem Studentu padomes biedriem un pat ar Latvijas Studentu apvienības valdes pārstāvjiem.


SP ir arī iespēja īstenot pašam savu sapņu ideju vai vismaz spert pirmos soļus idejas īstenošanā, jo sniedzam tādu atbalstu, kāds vien ir nepieciešams! Runājot par šo – spilgts piemērs ir augustā aizvadītie Semestra ieskandināšanas svētki. Un, protams, mūžīgi pieminētā, bet tomēr ļoti augsti novērtētā pieredze, kas sniedz ne tikai lielāku pārliecību un ticību saviem spēkiem, bet arī izcilu atspēriena punktu veiksmīgākajai karjerai un iespēju kļūt par konkurētspējīgu personību. 


Lai kļūtu par daļu no Studentu padomes, nepieciešama tikai vēlme un interese iesaistīties, pat ja nav īsti ideju, ko realizēt, kopā atradīsim piemērotāko iespēju, kā darboties. Pievienoties mums iespējams jebkurā laikā, jau šobrīd Studentu padomē darbojas vairāki aktīvisti. Mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi par katru studentu, kurš ir gatavs iesaistīties, jo kopā mēs varam paveikt daudz vairāk un jaudīgāk! Ja ir interese iesaistīties, sazinies ar mums, mēs noteikti uzņemsim Tevi ar lielāko prieku un dosim iespēju kopā īstenot un radīt ko foršu.

 

Ko Tu novēlētu lasītājam?


Novēlu noticēt sev un nebaidīties kļūdīties. Pat ja paslīd kāja un gadās krist, uz mirkli apstājies, palūkojies zvaigznēs, ieraugi starp tām sevi, notici sev no jauna un dodies tālāk, augstāk un kopā ar savējiem!





Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas