Studentu padome, pieredze un iespējas– intervija ar Martu Aneti Vinniņu

2021. gada 29. novembris

Ventspils Augstskolas Studentu padomes priekšsēdētāja un elektronikas studente Marta Anete Vinniņa ikdienā ne tikai pārstāv augstskolas studentus un viņu intereses, bet arī darbojas ar lodāmuru, dejo un dodas dabā, lai vēlme un spēks darboties neizsīktu.  Lūk, nedaudz par studijām, padomi un pašu Martu!

Pastāsti nedaudz par sevi – ko Tu studē, kur darbojies, kā pavadi brīvo laiku?


Šobrīd esmu 2.kursa elektronikas inženierijas studente, un es ar to patiesi lepojos. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ļoti manāma ir izaugsme viena gada laikā - atceros, ka pagājušā gada septembrī vēl nemācēju pareizi lodāmuru turēt, taču jūnijā, noslēdzot 1. kursu, jau pašas spēkiem biju izveidojusi, manuprāt, īstu meistardarbu. Otrkārt, esmu priecīga par katra pasniedzēja atsaucību un gatavību palīdzēt, lai arī cik nopietna vai nenopietna būtu problēma. Nav bailes lūgt palīdzību un uzdot pat šķietami neērtus jautājumus par elektroniku. Un treškārt, tā sauktā elektroniķu komūna ir vieni ārkārtīgi lieliski un jaudīgi cilvēki. Šeit visi viens otram palīdz, iedrošina un dalās ar vērtīgiem padomiem, kas neļauj justies studijās vienam un ļoti palīdz mirkļos, kad trūkst gribasspēka.


Lai arī elektronikas studentu laboratorijas ir lieliska vieta, kur mācīties, augt un attīstīt savas prasmes, es pavisam droši varu teikt, ka tomēr vislabāk es jūtos pie dabas. Viss, kas saistīts ar mežu, jūru un svaigu gaisu, palīdz man izrauties no ikdienas nemiera un iegūt jaunu enerģiju, lai varētu darboties tālāk un lūkoties, kādās virsotnēs vēl varētu doties. Taču, ja nepieciešama kārtīga enerģijas izlāde un ātri gribas tikt vaļā no liekā spiediena, kas dažkārt pieaug dienas laikā gandrīz līdz pašam maksimumam, tad es ļaujos labai mūzikai un deju soļiem, jo dejošana man ir kā laba un pārbaudīta vērtība jau 15 gadus.


Kādēļ izvēlējies studēt Ventspils Augstskolā? Kāpēc elektronika?

 

Stāsts, kā nokļuvu šeit, ir pavisam vienkāršs - esmu no Ventspils. Vidusskolas izglītību ieguvu Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kur mācījos IT novirziena klasē. Jau tad biju pārliecināta, ka savu ceļu arī tālāk vēlētos saistīt ar tehnoloģijām, taču nebiju īsti pārliecināta par to, ka vēlētos kļūt par programmētāju. 12.klases sākumā joka pēc, atsaucoties klasesbiedrenes aicinājumam pievienoties elektronikas pulciņam Ventspils Augstskolā, pirmo reizi nonācu pie idejas palikt pēc vidusskolas absolvēšanas šeit, tepat Ventspilī, un studēt elektroniku. Mēnešiem ejot uz priekšu, un runājot ar tolaik nepazīstamiem, bet tagad jau ļoti tuviem cilvēkiem, mana pārliecība par elektronikas studēšanu šeit tikai auga. Atceros, kā iedvesmas pilna runāju ar studiju programmas direktoru Jāni Šati vienā no laboratorijām, un viss par studentu paveikto – dronu, kosmisko zondu un sumo robotiņu izstrādāšanu - likās kaut kas neiedomājams un mistērijas pilns, taču Jānis spēja pārliecināt, ka ar pasniedzēju un kursabiedru atbalstu iespējams sasniegt ne tikai to vien.


Un šobrīd es tik tiešām nevaru iedomāties labāku augstskolu, kur būt. Tieši Ventspils Augstskola man ir vērusi durvis ne tikai studēt ko patiesi aizraujošu, bet arī noklājusi sarkano paklāju uz zelta vērtu iespēju - iesaistīšanos Studentu padomē. Tā man devusi iespēju attīstīt sevi, iegūt jaunas un vērtīgas prasmes, pieredzi, lieliskus cilvēkus un draugus, ar kuriem kopā īstenot superīgākās idejas ne tikai šodien, bet arī pēc gadiem pieciem un vēl vairāk.


Kā un kāpēc izdomāji iesaistīties Studentu padomē? Vai jau no paša sākuma plānā bija kļūšana par priekšsēdētāju?


Jāsaka, ka šeit visi nopelni un sirsnīgā pateicība jāizteic manam vidusskolas klases audzinātājam Oskaram Kaulēnam. Oskars ir Iespējamās misijas skolotājs, kurš veselus trīs gadus mūs mācīja neierastāk kā citi skolotāji. Viņš mācīja uzņemties atbildību, strādāt komandā, mācīties citam no cita, palīdzēt un atbalstīt. Vēstures un politikas stundās mēs paši bijām tie, kuri “urbās” cauri faktiem, notikumiem, vilka loģikas ķēdītes un dažkārt pat asi diskutēja par to, kāds politiskais režīms būtu Latvijai piemērotāks. Skolotājs mums vidusskolā iemācīja to, cik svarīgi ir prast uzņemties atbildību, līderību, iesaistīties nozīmīgajā un darīt darbus ar pilnu atdevi. Es pavisam droši varu teikt, ka Oskars man ir ne tikai pats labākais vidusskolas skolotājs, bet arī viens no lielākajiem iedvesmas avotiem šodien.


Un tikai pateicoties tai dzirkstelei un degsmei, kas tika piešķilta ejot cauri vidusskolai, man bija drosme un gribēšana darboties vairāk un kandidēt Studentu padomē. Pirmā kursa sākumā tiku ievēlēta kā akadēmiskā virziena vadītāja, jo vēlējos ieviest pārmaiņas studijās, vēlējos, lai studiju process būtu studentcentrēts un balstīts uz prasmju attīstību, līdzīgi kā vidusskolā pie skolotāja Oskara. Protams, lai to īstenotu, nepieciešami lieli resursi, tai skaitā enerģija un laiks, taču šī ideja vēl nekur nav pazudusi. Neslēpšu, ka jau pirmā kursa sākumā man prātā sēdēja ideja par to, kā būtu, ja es tiktu ievēlēta kā priekšsēdētāja, taču tad tas likās tikai kā grūti aizsniedzams sapnis.


Ko jau esi paspējusi izdarīt, esot SP priekšsēdētāja? Varbūt Tev ir kāds mīļākais projekts/pasākums/īstenotā ideja? Kas interesants vēl ir plānā?

 

Ikdienā darbojoties, šķiet, ka nekas diži liels nav paveikts, tomēr atskatoties izdarīts ir gana daudz – realizēti vairāki projekti, veidota sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem, aizstāvētas studējošo intereses un viedoklis gan augstskolas, gan arī plašākā mērogā, komunicēts daudz un dikti ar studiju daļu, personāldaļu un vadību par studējošajiem nozīmīgiem jautājumiem un vēl.


Visvairāk es lepojos ar iegūto uzticību no visiem cilvēkiem, ar kuriem nācies sadarboties. Taču visvairāk sirdi silda studenti, kuri novērtē to, ko mēs kā Studentu padome esam paveikuši, kuri ar iedvesmu vēlas pievienoties mums un turpināt sasniegt jaunas virsotnes.


Šobrīd tuvāko mēnešu plānā ir jauno biedru vēlēšanas, parūpēšanās par studentiem pieejamu tehnisko nodrošinājumu ārkārtas situācijas laikā sadarbībā ar studiju daļu, sekošana līdzi izmaiņām, kas skar augstākāko izglītību Latvijā, VeA studentu interešu pārstāvniecība, kā arī dažādu tiešsaistes pasākumu un aktivitāšu veidošana sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām, tādēļ noteikti sekojiet līdzi jaunumiem Studentu padomes sociālajos tīklos!


Kāpēc, tavuprāt, darboties SP ir vērtīgi, noderīgi un interesanti? Ko iesaistoties var iegūt? Un, vai ir jāgaida vēlēšanas, lai students varētu sākt darboties padomē?


Darbojoties SP, ir iespēja iegūt daudz jaudīgāku un bagātīgāku augstskolas pieredzi. SP sniegs ne vien superforšas un vērtīgas prasmes, bet gan arī iespēju satikt un darboties kopā ar motivētiem, darboties gribošiem jauniešiem, kuri, ļoti iespējams, būs Tavi nākotnes partneri. Un šis nepavisam nav joks, jo jau šobrīd man pašai ir izveidojusies lieliska un nenovērtējama draudzība ar dažiem Studentu padomes biedriem un pat ar Latvijas Studentu apvienības valdes pārstāvjiem.


SP ir arī iespēja īstenot pašam savu sapņu ideju vai vismaz spert pirmos soļus idejas īstenošanā, jo sniedzam tādu atbalstu, kāds vien ir nepieciešams! Runājot par šo – spilgts piemērs ir augustā aizvadītie Semestra ieskandināšanas svētki. Un, protams, mūžīgi pieminētā, bet tomēr ļoti augsti novērtētā pieredze, kas sniedz ne tikai lielāku pārliecību un ticību saviem spēkiem, bet arī izcilu atspēriena punktu veiksmīgākajai karjerai un iespēju kļūt par konkurētspējīgu personību. 


Lai kļūtu par daļu no Studentu padomes, nepieciešama tikai vēlme un interese iesaistīties, pat ja nav īsti ideju, ko realizēt, kopā atradīsim piemērotāko iespēju, kā darboties. Pievienoties mums iespējams jebkurā laikā, jau šobrīd Studentu padomē darbojas vairāki aktīvisti. Mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi par katru studentu, kurš ir gatavs iesaistīties, jo kopā mēs varam paveikt daudz vairāk un jaudīgāk! Ja ir interese iesaistīties, sazinies ar mums, mēs noteikti uzņemsim Tevi ar lielāko prieku un dosim iespēju kopā īstenot un radīt ko foršu.

 

Ko Tu novēlētu lasītājam?


Novēlu noticēt sev un nebaidīties kļūdīties. Pat ja paslīd kāja un gadās krist, uz mirkli apstājies, palūkojies zvaigznēs, ieraugi starp tām sevi, notici sev no jauna un dodies tālāk, augstāk un kopā ar savējiem!





Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas