Studentu padome, pieredze un iespējas– intervija ar Martu Aneti Vinniņu

2021. gada 29. novembris

Ventspils Augstskolas Studentu padomes priekšsēdētāja un elektronikas studente Marta Anete Vinniņa ikdienā ne tikai pārstāv augstskolas studentus un viņu intereses, bet arī darbojas ar lodāmuru, dejo un dodas dabā, lai vēlme un spēks darboties neizsīktu.  Lūk, nedaudz par studijām, padomi un pašu Martu!

Pastāsti nedaudz par sevi – ko Tu studē, kur darbojies, kā pavadi brīvo laiku?


Šobrīd esmu 2.kursa elektronikas inženierijas studente, un es ar to patiesi lepojos. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ļoti manāma ir izaugsme viena gada laikā - atceros, ka pagājušā gada septembrī vēl nemācēju pareizi lodāmuru turēt, taču jūnijā, noslēdzot 1. kursu, jau pašas spēkiem biju izveidojusi, manuprāt, īstu meistardarbu. Otrkārt, esmu priecīga par katra pasniedzēja atsaucību un gatavību palīdzēt, lai arī cik nopietna vai nenopietna būtu problēma. Nav bailes lūgt palīdzību un uzdot pat šķietami neērtus jautājumus par elektroniku. Un treškārt, tā sauktā elektroniķu komūna ir vieni ārkārtīgi lieliski un jaudīgi cilvēki. Šeit visi viens otram palīdz, iedrošina un dalās ar vērtīgiem padomiem, kas neļauj justies studijās vienam un ļoti palīdz mirkļos, kad trūkst gribasspēka.


Lai arī elektronikas studentu laboratorijas ir lieliska vieta, kur mācīties, augt un attīstīt savas prasmes, es pavisam droši varu teikt, ka tomēr vislabāk es jūtos pie dabas. Viss, kas saistīts ar mežu, jūru un svaigu gaisu, palīdz man izrauties no ikdienas nemiera un iegūt jaunu enerģiju, lai varētu darboties tālāk un lūkoties, kādās virsotnēs vēl varētu doties. Taču, ja nepieciešama kārtīga enerģijas izlāde un ātri gribas tikt vaļā no liekā spiediena, kas dažkārt pieaug dienas laikā gandrīz līdz pašam maksimumam, tad es ļaujos labai mūzikai un deju soļiem, jo dejošana man ir kā laba un pārbaudīta vērtība jau 15 gadus.


Kādēļ izvēlējies studēt Ventspils Augstskolā? Kāpēc elektronika?

 

Stāsts, kā nokļuvu šeit, ir pavisam vienkāršs - esmu no Ventspils. Vidusskolas izglītību ieguvu Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kur mācījos IT novirziena klasē. Jau tad biju pārliecināta, ka savu ceļu arī tālāk vēlētos saistīt ar tehnoloģijām, taču nebiju īsti pārliecināta par to, ka vēlētos kļūt par programmētāju. 12.klases sākumā joka pēc, atsaucoties klasesbiedrenes aicinājumam pievienoties elektronikas pulciņam Ventspils Augstskolā, pirmo reizi nonācu pie idejas palikt pēc vidusskolas absolvēšanas šeit, tepat Ventspilī, un studēt elektroniku. Mēnešiem ejot uz priekšu, un runājot ar tolaik nepazīstamiem, bet tagad jau ļoti tuviem cilvēkiem, mana pārliecība par elektronikas studēšanu šeit tikai auga. Atceros, kā iedvesmas pilna runāju ar studiju programmas direktoru Jāni Šati vienā no laboratorijām, un viss par studentu paveikto – dronu, kosmisko zondu un sumo robotiņu izstrādāšanu - likās kaut kas neiedomājams un mistērijas pilns, taču Jānis spēja pārliecināt, ka ar pasniedzēju un kursabiedru atbalstu iespējams sasniegt ne tikai to vien.


Un šobrīd es tik tiešām nevaru iedomāties labāku augstskolu, kur būt. Tieši Ventspils Augstskola man ir vērusi durvis ne tikai studēt ko patiesi aizraujošu, bet arī noklājusi sarkano paklāju uz zelta vērtu iespēju - iesaistīšanos Studentu padomē. Tā man devusi iespēju attīstīt sevi, iegūt jaunas un vērtīgas prasmes, pieredzi, lieliskus cilvēkus un draugus, ar kuriem kopā īstenot superīgākās idejas ne tikai šodien, bet arī pēc gadiem pieciem un vēl vairāk.


Kā un kāpēc izdomāji iesaistīties Studentu padomē? Vai jau no paša sākuma plānā bija kļūšana par priekšsēdētāju?


Jāsaka, ka šeit visi nopelni un sirsnīgā pateicība jāizteic manam vidusskolas klases audzinātājam Oskaram Kaulēnam. Oskars ir Iespējamās misijas skolotājs, kurš veselus trīs gadus mūs mācīja neierastāk kā citi skolotāji. Viņš mācīja uzņemties atbildību, strādāt komandā, mācīties citam no cita, palīdzēt un atbalstīt. Vēstures un politikas stundās mēs paši bijām tie, kuri “urbās” cauri faktiem, notikumiem, vilka loģikas ķēdītes un dažkārt pat asi diskutēja par to, kāds politiskais režīms būtu Latvijai piemērotāks. Skolotājs mums vidusskolā iemācīja to, cik svarīgi ir prast uzņemties atbildību, līderību, iesaistīties nozīmīgajā un darīt darbus ar pilnu atdevi. Es pavisam droši varu teikt, ka Oskars man ir ne tikai pats labākais vidusskolas skolotājs, bet arī viens no lielākajiem iedvesmas avotiem šodien.


Un tikai pateicoties tai dzirkstelei un degsmei, kas tika piešķilta ejot cauri vidusskolai, man bija drosme un gribēšana darboties vairāk un kandidēt Studentu padomē. Pirmā kursa sākumā tiku ievēlēta kā akadēmiskā virziena vadītāja, jo vēlējos ieviest pārmaiņas studijās, vēlējos, lai studiju process būtu studentcentrēts un balstīts uz prasmju attīstību, līdzīgi kā vidusskolā pie skolotāja Oskara. Protams, lai to īstenotu, nepieciešami lieli resursi, tai skaitā enerģija un laiks, taču šī ideja vēl nekur nav pazudusi. Neslēpšu, ka jau pirmā kursa sākumā man prātā sēdēja ideja par to, kā būtu, ja es tiktu ievēlēta kā priekšsēdētāja, taču tad tas likās tikai kā grūti aizsniedzams sapnis.


Ko jau esi paspējusi izdarīt, esot SP priekšsēdētāja? Varbūt Tev ir kāds mīļākais projekts/pasākums/īstenotā ideja? Kas interesants vēl ir plānā?

 

Ikdienā darbojoties, šķiet, ka nekas diži liels nav paveikts, tomēr atskatoties izdarīts ir gana daudz – realizēti vairāki projekti, veidota sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem, aizstāvētas studējošo intereses un viedoklis gan augstskolas, gan arī plašākā mērogā, komunicēts daudz un dikti ar studiju daļu, personāldaļu un vadību par studējošajiem nozīmīgiem jautājumiem un vēl.


Visvairāk es lepojos ar iegūto uzticību no visiem cilvēkiem, ar kuriem nācies sadarboties. Taču visvairāk sirdi silda studenti, kuri novērtē to, ko mēs kā Studentu padome esam paveikuši, kuri ar iedvesmu vēlas pievienoties mums un turpināt sasniegt jaunas virsotnes.


Šobrīd tuvāko mēnešu plānā ir jauno biedru vēlēšanas, parūpēšanās par studentiem pieejamu tehnisko nodrošinājumu ārkārtas situācijas laikā sadarbībā ar studiju daļu, sekošana līdzi izmaiņām, kas skar augstākāko izglītību Latvijā, VeA studentu interešu pārstāvniecība, kā arī dažādu tiešsaistes pasākumu un aktivitāšu veidošana sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām, tādēļ noteikti sekojiet līdzi jaunumiem Studentu padomes sociālajos tīklos!


Kāpēc, tavuprāt, darboties SP ir vērtīgi, noderīgi un interesanti? Ko iesaistoties var iegūt? Un, vai ir jāgaida vēlēšanas, lai students varētu sākt darboties padomē?


Darbojoties SP, ir iespēja iegūt daudz jaudīgāku un bagātīgāku augstskolas pieredzi. SP sniegs ne vien superforšas un vērtīgas prasmes, bet gan arī iespēju satikt un darboties kopā ar motivētiem, darboties gribošiem jauniešiem, kuri, ļoti iespējams, būs Tavi nākotnes partneri. Un šis nepavisam nav joks, jo jau šobrīd man pašai ir izveidojusies lieliska un nenovērtējama draudzība ar dažiem Studentu padomes biedriem un pat ar Latvijas Studentu apvienības valdes pārstāvjiem.


SP ir arī iespēja īstenot pašam savu sapņu ideju vai vismaz spert pirmos soļus idejas īstenošanā, jo sniedzam tādu atbalstu, kāds vien ir nepieciešams! Runājot par šo – spilgts piemērs ir augustā aizvadītie Semestra ieskandināšanas svētki. Un, protams, mūžīgi pieminētā, bet tomēr ļoti augsti novērtētā pieredze, kas sniedz ne tikai lielāku pārliecību un ticību saviem spēkiem, bet arī izcilu atspēriena punktu veiksmīgākajai karjerai un iespēju kļūt par konkurētspējīgu personību. 


Lai kļūtu par daļu no Studentu padomes, nepieciešama tikai vēlme un interese iesaistīties, pat ja nav īsti ideju, ko realizēt, kopā atradīsim piemērotāko iespēju, kā darboties. Pievienoties mums iespējams jebkurā laikā, jau šobrīd Studentu padomē darbojas vairāki aktīvisti. Mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi par katru studentu, kurš ir gatavs iesaistīties, jo kopā mēs varam paveikt daudz vairāk un jaudīgāk! Ja ir interese iesaistīties, sazinies ar mums, mēs noteikti uzņemsim Tevi ar lielāko prieku un dosim iespēju kopā īstenot un radīt ko foršu.

 

Ko Tu novēlētu lasītājam?


Novēlu noticēt sev un nebaidīties kļūdīties. Pat ja paslīd kāja un gadās krist, uz mirkli apstājies, palūkojies zvaigznēs, ieraugi starp tām sevi, notici sev no jauna un dodies tālāk, augstāk un kopā ar savējiem!





Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Autors Rota Rulle 2026. gada 11. marts
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā.  Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
Autors Rota Rulle 2026. gada 10. marts
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Autors Rota Rulle 2026. gada 6. marts
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650 
Citas ziņas