Noslēdzoties projektam, uzlabota VeA studiju programmu satura kvalitāte, resursu izmantošanas efektivitāte un veicināta labāka pārvaldība
2023. gada 30. novembris
Projekta “Ventspils Augstskolas studiju programmu satura kvalitātes pilnveide, resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošana un labākas pārvaldības nodrošināšana” mērķis - pilnveidot Ventspils Augstskolas studiju programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūciju pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu ir īstenots.
Projekta izvirzītais mērķis īstenots sekojošās darbībās un rezultātos:
- Pilnveidota VeA studiju programmu satura kvalitāte, sekmējot studiju programmu modernizāciju atbilstoši nozares attīstības vajadzībām, kā arī nodrošinot student-centrētu izglītību ieviešot studiju rezultātos balstītu studējošo novērtēšanu. Projekta laikā Apvienojot projekta īstenošanas aktivitātes 1.1., 1.2., 1.3, 1.4. un 2.1. iepirkuma “Esošo Ventspils Augstskolas studiju programmu satura pilnveide un salāgošana ar nozares attīstības vajadzībām un Ventspils Augstskolas institūcijas organizatorisko un pārvaldības struktūru pilnveide” rezultātā ieguva “VeA Modernizācijas plānu, kura ietverā tika pārskatīti 9 VeA studiju kursi (t.sk. 4 STEM kursu) no darba devēju skatu punkta, tika veiktas industrijas pārstāvju (komersantu, darba devēju) intervijas un to analīze ar secinājumiem, kas būs izmantojami studiju pilnveidošanai, izstrādāta studentu vērtēšanas sistēma un docētāju vērtēšanas sistēma.
- Sociālo zinātņu programmu studiju saturā iegādāta finanšu procesu pratības apguvi veicinoša galda spēle, kuru iespējams vadīt arī digitālajā vidē attālināti. Spēles lietotāju loks ir neierobežots (VeA ietvaros), un papildus finanšu zinībām šī spēle veicina studentu komunikācijas un sadarbības kompetenču attīstību. Spēle ir inovatīvs jaunums VeA, tā veicina sinerģiju un integrāciju ar citām izglītības attīstību un inovāciju veicinošām atbalsta programmām, kā arī veicina inovatīvu mācību metožu pielietojumu, t.sk. e-mācību risinājumu ieviešanu.
- Projekts sniedzis ieguldījumu labākas pārvaldības nodrošināšanā VeA, jo tika būtiski pilnveidota kvalitātes vadības sistēma (turpmāk – KVS). VeA tika īstenots plašs aktivitāšu spektrs, kas aptver kvalitātes vadības sistēmas formalizēšanu un pielāgošanu projekta darbības ietvaros izvēlētajam EFQM Izcilības modelim. Projekta darbības īstenošanas ietvarā, VeA tika veiktas aktivitātes, kas aptver dažādu sistēmu izveidi vai esošo pilnveidi, tai skaitā, stratēģiskās vadības pilnveidi, procesu sistēmas pilnveidi, risku vadības sistēmas izveidi, monitoringa sistēmas izveidi, kā arī visu kvalitātes vadības ieviešanai un uzturēšanai nepieciešamo dokumentu izstrādi (kvalitātes politikas un citu politiku izstrādi, kvalitātes rokasgrāmatas izstrādi, iekšējo normatīvo aktu izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši kvalitātes sistēmai u.c.). Projekta īstenošanas gaitā tika nodrošināta arī VeA studējošo un personāla izpratnes veicināšana par pilnveidoto KVS. Projekta darbības rezultātā izstrādāts pašnovērtējuma ziņojums VeA KVS sertificēšanai, atbilstoši izvēlētajam EFQM Izcilības modelim. Pašnovērtējuma ziņojums izstrādāts atbilstoši EFQM Izcilības modelim, kā arī balstoties uz KVS pilnveides procesā saņemtajām rekomendācijām VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes īstenotā studiju virziena “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” akreditācijas laikā, VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātes īstenotā studiju virziena “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne“ akreditācijas laikā, Kremsas Lietišķo zinātņu universitātes veiktā VeA KVS audita (Peer – Review) laikā.
- Pārvaldības procesu uzlabošanai tika ieviests dokumentu un informācijas pārvaldības e-risinājums, tika iegādāta A/S “RIX Technologies” izstrādātā dokumentu aprites sistēma “Namejs”. Jaunā dokumentu aprites sistēma nodrošina daudz efektīvāku dokumentu plūsmu augstskolā, veicina administratīvo procesu efektivitāti un pārskatāmību, kā arī samazinās papīra patēriņš.
- Projekta ietvarā tika pilnveidotas arī VeA vadības kompetences pārvaldības procesu vadībā ( tsk. par pārmaiņu vadību, organizācijas institucionālās un akadēmiskās attīstības stratēģijas plānošanu, globālo socio ekonomisko izaicinājumu kontekstā), kā arī projektu jautājumos un nostiprinātas angļu valodas zināšanas, iegūta labā prakses pieredze par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas procesiem, studiju programmu pilnveidi un jaunākajām tendencēm studiju saturiskajā uzlabošanā no Tartu (Igaunija) un Linšēpingas (Zviedrija) universitātēm.
- Projekta ietvaros tika pievērsta uzmanība arī akadēmiskā godīguma jautājumiem pilnveidojot koplietojamos akadēmiskā godīguma informatīvo resursus. Lai veicinātu akadēmiskā godīguma kultūru studentu vidū, Ventspils augstskolas mājas lapā venta.lv ir izveidota jauna mājas lapas sadaļa ar nosaukumu “Akadēmiskais godīgums”. Šajā sadaļā ir atrodams plašs informācijas vizuāls un aprakstošs skaidrojums par akadēmisko godīgumu, plaģiātismu, par to veidiem un kā izvairīties no pārkāpumiem. Publicēts informatīvs buklets par Ventspils Augstskolas akadēmisko godīgumu, kur koncentrētā veidā vari iepazīties ar akadēmiskā godīguma pārkāpumiem, plaģiāta veidiem un ieteikumiem, lai ievērotu godīgumu. Projekta ietvarā izstrādāts un apstiprināts “Nolikums par akadēmisko godīgumu Ventspils Augstskolā”, kurš pievienots jau iepriekš minētajā mājas lapas sadaļā. Kā arī, lai plašāk informētu VeA studentus un docētājus par aktualitātēm akadēmiskā godīguma jautājumos VeA, studentu Zinātniskajā konferencē pasniedzēji un studenti tika iepazīstināti ar aktualizēto Nolikumu un plaģiāta skaidrojošajiem materiāliem, tāpat par studentcentrētu pieeju.
- Ņemot vērā mūsdienu globalizācijas, mobilitātes un digitalizācijas tendences ir izstrādāta VeA Tālmācības stratēģija un praktisks tālmācības "Mūsdienīga tālmācības kursa veidošana" kurss, kura ietvarā jebkurš Ventspils Augstskolas akadēmiskais personāls var veidot augstvērtīgas kvalitātes tālmācības kursu materiālus ar kopīgu un līdzvērtīgu izpratni.
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 Ventspils Augstskolā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju . Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
