Ventspils Augstskolā aizvadīta starptautiska starpdisciplināra konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika”

2022. gada 8. novembris

Pagājušās darba nedēļas izskaņa Ventspils Augstskolā (VeA) tika aizvadīta aktīvā darbā, jo 3. un 4. novembrī norisinājās starptautiska starpdisciplināra konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” (Linguistic Diversity, Terminology and Statistics).

 

Konference “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika” ir VeA 25 gadu jubilejas pasākums, kuru ar uzrunu atklāja un ievadvārdus teica VeA rektors Kārlis Krēsliņš un VeA zinātņu prorektora p.i. Inese Lūsēna-Ezera.


Plenārreferātu konferencē lasīja Saleno Universitātes (Itālijā) asociētā profesore Frančeska Bjanki (Francesca Bianchi), kura pievērsās dažādu tulkošanas nolūkam paredzētu tiešsaistē pieejamu resursu analīzei un noderīguma izvērtējumam, bet Latvijas Universitātes un Helsinku Universitātes (Somija) asociētā profesore Laimute Balode plenārreferātā aplūkoja triju Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nosaukumu vēsturi, kā arī šo nosaukumu tulkojumus citās valodās, kas bija īpaši uzrunājoši tieši novembrī, kad atzīmējam Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Kārļa Universitātes Prāgā (Čehija) pētniece un docētāja, Dr. philol. Marije Vahkova (Marie Vachkova) plenārreferātā ļāva ielūkoties divvalodu tulkojošo vārdnīcu izstrādes darbnīcā un atklāja dažādus aspektus leksikogrāfu un ekspertu sadarbības modelī terminu apstrādes jautājumos.


Ventspils Augstskolu ar pētījumiem pārstāvēja vairāki Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki. Guntars Dreijers referēja par krāsu nosaukumiem un to saistību ar attiecīgās krāsas izstrādē izmantotajiem pigmentiem, bet Valda Rudziša referātā aplūkoja civilprocesa terminoloģijas ekvivalences problēmas Latvijas un Vācijas tiesībās. Silga Sviķe sniedza ieskatu definīciju klasifikācijas daudzveidībā un analizēja augu nosaukumu definīcijas, kā arī piedāvāja leksikogrāfisko definīciju piemērus, kas būtu piemēroti speciālajai tulkojošajai vārdnīcai mobilās lietotnes formā. Linda Ozola-Ozoliņa stāstīja par helonīmu (purvu nosaukumu) tulkošanas grūtībām latviešu un angļu valodā un piedāvāja risinājumu termina “purvs” ekvivalentam angļu valodā, un analizēja arī citus ar šo apzīmējumu saistītos purvu biotopu nosaukumus latviešu un angļu valodā.


Aiga Veckalne un Silga Sviķe konferencē stāstīja par VeA profesora Jura Baldunčika devumu valodniecībā, kā arī sniedza ieskatu profesora biogrāfijā, pievērsās viņa publikāciju tematikai un terminu, vārdu piemēru vākumiem un vēl nepublicēto materiālu stāstiem. Kopā ar Solvitu Štekerhofu un Mārīti Georgi šajā profesora piemiņas referātā autores apkopojušas vairāk nekā 150 dažādu materiālu (piemēram, zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, monogrāfijas, vārdnīcas, intervijas), kuru izstrādē ir piedalījies profesors J. Baldunčiks.


VSRC pētniece Karina Šķirmante kopautorībā ar programmētājiem Gintu Jasmontu un Robertu Ervīnu Ziediņu, TSF pētnieci S. Sviķi un Dārzkopības institūta pētnieku Arturu Stalažu referātā iepazīstināja ar Latvijas Zinātņu Padomes projektā IMDS (proj. Nr. lzp-2020/1-0179.) izstrādāto organismu nosaukumu apkopošanas un pārvaldības sistēmu, kura paredzēta pētniecības un lingvistiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkam.


Atsevišķas konferences sekcijas vadīja TSF vecāko kursu studentes Amanda Alksne, Krista Strujeviča un Signija Būmeistere, lieliski parādot augstskolas studijās apgūtās prasmes runātāju pieteikšanā un diskusiju vadīšanā svešvalodās, jo konference norisinājās angļu, vācu un latviešu valodā.


Ventspils Augstskolas bibliotēkas vadītāja Laura Janvare un bibliotekāre Kristīne Bulle konferencē piedalījās ar ziņojumu par VeA Tulkošanas studiju fakultātē 25 gados tapušajiem zinātniskajiem pētījumiem un dažāda līmeņa studiju programmās izstrādātajiem studiju noslēguma darbiem. Saskaņā ar VeA bibliotēkas apkopoto informāciju TSF 25 gados ir aizstāvēti 777 bakalaura darbi, 237 maģistra darbi un 12 promocijas darbi (kopā ar Liepājas Universitāti īstenotajā doktorantūras studiju programmā “Valodniecība”), bet TSF pasniedzēji no augstskolas 20. jubilejas gada līdz 25. jubilejas gadam ir izstrādājuši un publicējuši 116 zinātniskās publikācijas.


Konference notika tiešsaistē un pulcēja ap pussimtu dalībnieku ne tikai no Latvijas bet arī no Itālijas, Čehijas, Lietuvas Polijas, Spānijas, Beļģijas, Rumānijas u.c. valstīm.


Konferences kultūras programmā bija skatāma mākslinieces Ingrīdas Irbes brīnišķīgo gleznu izstāde, kas bija veltīta viņas vīra Jura piemiņai. Mākslinieces I. Irbes gleznu varoņi ir augi, kuriem katram ir savs nosaukums un stāsts. Šie vārdi un stāsti lieliski iekļāvās konferences tematikā un bija baudījums dvēselei pēc spraigā darbā pavadītajām divām konferences dienām. Savukārt par muzikālo pavadījumu gleznu izstādē rūpējās Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēknis, jaunais ģitārists Eduards Sviķis.


Konferences zinātniskā un rīcības komiteja ir gandarīta par starptautiskās konferences norisi, pateicas plenārreferātu autorēm un visiem konferences dalībniekiem par ieguldījumu referātu gatavošanā, aktīvajām diskusijām terminoloģijas, leksikogrāfijas un tulkojumzinātnes un ar to saistītu jautājumu risināšanā. 


Konference tiek rīkota Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai" ietvaros. Proj. Nr. lzp-2020/1-0179.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas