Ventspils Augstskola attīsta kosmosa laikapstākļu monitoringa pieeju, izmantojot geomagnētisko novērojumu datus

2026. gada 30. aprīlis

Mūsdienu ģeofizikas zinātnē pašlaik vērojama atjaunota interese par geomagnētiskā lauka Sq-komponentu (Saules mierīgās diennakts ģeomagnētiskas variācijas) ilgtermiņa dinamiku un tas nav nejauši. Zinātniskā kopiena ir atzinusi, ka Sq-variācijas ir daudz vairāk nekā tikai “fona diennakts svārstības” magnetometru datos. Tās ir kļuvušas par atslēgu tādu procesu izpratnei, kas iepriekš tika uzskatīti par savstarpēji nesaistītiem: no Saules–Zemes mijiedarbības līdz klimata tendencēm un jonosfēras dinamiskajai evolūcijai.


1. Sq-variācijas kā unikāls ilgtermiņa rādītājs jonosfēras un termosfēras stāvoklim. Sq-komponentes rodas jonosfēras E apgabala strāvu ietekmē, tādēļ tās tieši atspoguļo:

  • Plazmas vadītspēju.
  • Termosfēras vēju dinamiku (Zemes atmosfēras augšējo slāni aptuveni 80–600 km augstumā, kur temperatūra kļūst ļoti augsta Saules ultravioletā un rentgenstarojuma absorbcijas dēļ).
  • Saules ultravioletā starojuma līmeni.
  • Atmosfēras paisumu struktūru Zemes augšējā atmosfērā.

Tas padara Sq-variācijas par dabisku augšējās atmosfēras stāvokļa arhīvu, ko, izmantojot magnētisko observatoriju datus, var pētīt vairāku desmitgažu mērogā. Mūsdienās, paātrinoties klimata un atmosfēras pārmaiņām, Sq-līkne ir kļuvusi par būtisku instrumentu ilgtermiņa tendenču izsekošanai.


2. Pieaugoša interese par Saules–Zemes mijiedarbību un kosmosa laikapstākļiem kā globālu “ģeotelpu”: mūsdienu infrastruktūra - satelīti, navigācijas sistēmas un elektrotīkli - ir ļoti jutīga pret spēcīgiem geomagnētiskiem traucējumiem. Sq-variācijas:

  • Kalpo kā bāzes līnija magnētiskā lauka mierīgajam stāvoklim.
  • Ļauj konstatēt slēptas izmaiņas Saules vējā.
  • Palīdz novērtēt jonosfēras strāvu normālā ritma traucējumu biežumu un intensitāti.

Sq-komponentu ilgtermiņa dinamika parāda, kā Zemes un Saules mijiedarbība mainās desmitgažu mērogā, aptverot Saules aktivitātes ciklus.


3. Pieeja gadsimtu aptverošiem magnētiskajiem datiem: observatoriju arhīvu (Griničas, Potsdamas, Irkutskas, Mihņevo u. c.) digitalizācija ir pavērusi iespēju:

  • Analizēt Sq-variācijas vairāk nekā 100 gadu periodā.
  • Salīdzināt dažādu Saules ciklu laikmetus.
  • Pētīt lielu ģeofizikālu notikumu (piemēram, supervētru) ietekmi.


Tas ir radījis pilnīgi jaunu pētniecības virzienu – vēsturisko geomagnētisko klimatoloģiju.
 

Šis piemērs demonstrē Saules mierīgās diennakts (Sq) geomagnētiskā lauka variāciju ilgtermiņa attīstību, balstoties uz Bulgārijas geomagnētiskās stacijas Panagjurishte datiem (Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Ģeofizikas institūts, Sofija, Bulgārija). Dati (1. attēls) atspoguļo 2025. gada geomagnētiskā lauka variāciju laikrindas atsevišķām geomagnētiskā lauka komponentēm (X, Y, Z), kā arī kopējai geomagnētiskā lauka indukcijai, izmantojot mūsdienīgus augstas precizitātes magnetometrus, kas ražoti Dānijā un Kanādā.

Sākotnējie interpolētie geomagnētiskā lauka dati 2025. gadam pēc traucējumu un trokšņu pīķu noņemšanas, Panagjurishte magnētiskā observatorija (Bulgārija).

Laika–frekvences spektru aina 2–48 stundu diapazonā gandrīz pilnībā ir atkarīga no diviem faktoriem: jonosfēras dinamo (regulārām strāvām) un magnetosfēras–jonosfēras mijiedarbības (magnētiskajām vētrām) (2. attēls). Datu analīze ietvēra trīs posmus: magnetogrammu attīrīšanu no traucējumiem un trokšņu pīķiem; interpolāciju un filtrēšanu (izmantojot Batervorta joslas filtru, kas nodrošina minimālus malas efektus un gandrīz nerada “viltus zvana” artefaktus); kā arī laika–frekvences viļņu spektru konstruēšanu, izmantojot Morleta vilnīša funkciju.


Galvenā rezonanse (24 stundas): spilgtākā un biezākā sarkanā josla visās komponentēs. To izraisa globālā strāvu sistēma jonosfēras E slānī (100–120 km augstumā). Saules starojums jonizē gāzi Zemes dienas pusē, savukārt augstkalnu vēji pārvieto šo plazmu pāri magnētiskajam laukam, veidojot milzīgus strāvu virpuļus. Bulgārija atrodas salīdzinoši tuvu ziemeļu Sq-virpuļa fokusam, tādēļ diennakts svārstības šeit ir ļoti izteiktas.


Harmonikas (12 un 8 stundas): skaidri redzamās joslas pie 12 stundām un nedaudz vājāk — pie 8 stundām atbilst pusdiennakts un 8 stundu termiskajiem atmosfēras paisumiem. Atmosfēra sasilst nevienmērīgi, radot “paisuma viļņus”, kas modulē jonosfēras vadītspēju un izraisa šīs harmonikas.

Filtrēto geomagnētiskā lauka datu viļņu spektrs 2–48 stundu periodu joslā, kas paredzēts Saules mierīgās diennakts variāciju harmoniku izdalīšanai 2025. gadam geomagnētiskā lauka komponentēm X (ziemeļu virzienā), Y (austrumu virzienā), Z (vertikāli) un F (kopējā geomagnētiskā lauka indukcija). Periodu skala ir stundās. Līnijas spektros norāda spektrālās jaudas maksimumu periodus un to pārejas.

Šajā piemērā magnētisko variāciju galvenā enerģija koncentrējas 24 stundu, 12 stundu un 8 stundu harmonikās. Ir redzams, kā geomagnētiskie traucējumi izraisa Saules mierīgās diennakts variāciju periodu izkropļojumus, jo īpaši traucējot jonosfēras elektrisko strāvu struktūru. Mierīgas Saules periodos spektrālo maksimumu līnija saglabājas stabila pie 24 stundām. Magnētiskās vētras ietekmē spektrs kļūst “piesārņots” ar intensīvu īsperioda troksni, dominējošā enerģija pārbīdās, un maksimumu līnija strauji krītas līdz 12, 8 vai pat 4 stundām. Jo vairāk šādu sašķeltu posmu parādās spektrālajā karkasā, jo traucētāka ir geomagnētiskā vide.


X-komponente (ziemeļi–dienvidi): maksimumu līnija šeit “lūst” daudz biežāk, un fona troksnis starp harmonikām ir lielāks. X-komponente ir vērsta pola virzienā un ir ļoti jutīga pret ekvatoriālo gredzena strāvu. Jebkura magnētiskā vētra, pat neliela, ievieš būtisku ieguldījumu X asī, pārspējot lokālos jonosfēras efektus.


Baltijas reģions ir ļoti jutīga zona jonosfēras traucējumiem. Šeit ir izteikti sezonālie un platuma grādu efekti, tādēļ lokāli geomagnētiskā lauka novērojumi ir būtiski. Metodoloģijas, kas iegūtas no Bulgārijas geomagnētiskā monitoringa, tiks izmantotas Latvijas AlphaLab magnetometra datu analīzei Irbenē, VSRC radioastronomijas observatorijā, kalpojot kā pirmie soļi Latvijas kosmosa laikapstākļu monitoringa sistēmas izveidē.

 

Minētās aktivitātes īstenotas pētniecības pieteikuma “Pētījumi par kosmosa laika apstākļiem 25. Saules cikla laikā, kas novēroti gar “Strūves ģeodēzisko loku””, Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/048, ietvaros. Pieteikums tiek īstenots projekta Nr. 1.1.1.9/1/24/I/001 ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība - no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem

Autors Rota Žagare • 2026. gada 10. jūlijs
7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bija veltīts tēmai “Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība: no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem”, un tajā tika sniegts pārskats par vairāku gadu garumā veiktajiem novērojumiem un analīzi.

9. jūlijā sāksies uzņemšana studijās

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūlijs
Šī gada 9. jūlijā sāksies uzņemšana studijām Ventspils Augstskolā (VeA) visās fakultātēs – Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, Tulkošanas studiju fakultātē un Informācijas tehnoloģiju fakultātē, piedāvājot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Pieteikties studijām iespējams gan elektroniski, gan klātienē uzņemšanas punktos visā Latvijā. Ventspils Augstskola piedāvā plašu studiju programmu piedāvājumu visos studiju līmeņos, dažādās jomās – bizness, valodas, elektronika, programmēšana un datorzinātnes, nodrošinot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Studējot Ventspils Augstskolā, studentiem ir plašas stipendiju un Erasmus+ mobilitātes iespējas. Studenti var iesaistīties starptautiskos projektos, tostarp Eiropas reģionālo universitāšu aliansē COLOURS, piedaloties vasaras skolās, hakatonos un dodoties pieredzes apmaiņā uz citām partneraugstskolām ārzemēs. VeA studentiem ir iespēja bez maksas nodarboties ar sportu, pateicoties Ventspils pašvaldības atbalstam, kā arī iesaistīties kultūras aktivitātēs – dejot jauniešu deju kolektīvā un dziedāt korī. Šogad Ventspils Augstskola piedāvā divas jaunas studiju programmas – akadēmisko bakalaura studiju programmu “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmisko maģistra studiju programmu “Digitālā kultūra un tekstveide”. Bakalaura studiju programma sagatavos speciālistus, kas ir gatavi darbam daudzvalodu vidē dažādās organizācijās un uzņēmumos, nodrošinot pakalpojumus saistībā ar valodām, komunikāciju un tulkošanu, savukārt maģistra studiju programmā būs iespēja padziļināti apgūt mediju, komunikācijas procesus, kļūstot par kultūras un radošo industriju projektu vadītājiem, komunikācijas stratēģiem un citiem nozares profesionāļiem. Bakalaura studijām iespējams pieteikties no 9. jūlija Vienotajā uzņemšanas sistēmā ( Vienotā uzņemšana pamatstudiju programmas jeb VUPP ), bet no 14. līdz 20. jūlijam darbosies uzņemšanas punkti visā Latvijā, kur iespēja gan izveidot, gan apstiprināt savu pieteikumu. Ventspils Augstskola piedāvā vienu pirmā līmeņa studiju programmu un sešas studiju programmas bakalaura līmenī: Programmēšanas speciālists – 50 budžeta vietas Biznesa vadība – 45 budžeta vietas Elektronikas inženierija – 28 budžeta vietas Datorzinātnes – 100 budžeta vietas Jaunuzņēmumu vadība – 2 budžeta vietas Vadībzinātne – studiju maksa gadā 1500 eiro Valodas, saziņa un kultūrvide – 30 budžeta vietas No 9. jūlija iespējams pieteikties elektroniski maģistra studijām, bet no 14. līdz 20. jūlijam pieteikumu iespējams izveidot klātienē Ventspils Augstskolā, līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu, bakalaura izglītības dokumentu un pielikumus, CV un citus būtiskus dokumentus. 2026./2027. studiju gadā tiks īstenotas piecas maģistra līmeņa studiju programmas: Datorzinātnes – 23 budžeta vietas Uzņēmējdarbības vadība – 14 budžeta vietas Tulkošana un terminoloģija – 17 budžeta vietas Digitālā kultūra un tekstveide – 15 budžeta vietas Elektronika – 15 budžeta vietas Vairāk informācijas par studiju programmām un pieteikšanos - https://www.venta.lv/nac-studet .

Sanita Lasmane pārstāv Latviju Eiropas čempionātā loka šaušanā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 7. jūlijs
Maija beigās Antālijā, Turcijā notika Eiropas čempionāts loka šaušanā, kurā Latviju veiksmīgi pārstāvēja arī Ventspils Augstskolas vieslektore un absolvente Sanita Lasmane. Lai iegūtu tiesības pārstāvēt Latviju starptautiska mēroga sacensībās, nepieciešams izpildīt Latvijas Loka šaušanas federācijas noteiktos normatīvus. Sanita kā ļoti nozīmīgu faktoru sekmīgai normatīvu izpildei min sporta bāžu pieejamību Ventspilī un iespēju treniņus apvienot ar darbu un studijām: “Ja runājam tieši par loka šaušanu, Ventspils var lepoties ar labākajām treniņu iespējām Latvijā gan ziemas, gan vasaras sezonā. Abas treniņu bāzes ir ļoti labā kvalitātē un ir pieejamas rokas stiepiena attālumā. Protams, treniņu bāzes ir tikai viens faktors. Ir nepieciešams arī atrast brīvo laiku pašiem treniņiem. Loka šaušanā regulāri treniņi ir īpaši svarīgi, jo tas ir sporta veids, kas nepiedod kļūdas un kurā katra šāviena izpildei jābūt pilnīgi precīzai, citādāk bulta nelidos mērķa centrā. Darbs Ventspils Augstskolā ir elastīgs, ļaujot trenēties konkurētspējīgā līmenī, un arī apvienot treniņus ar lekcijām, studējot gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programmās ar pareizu laika plānošanu un disciplīnu ir bijis pietiekami viegli.” Sanita uzsver, ka daudzās sportošanas iespējas Ventspilī var izmantot jebkurš – gan tie, kuri vēlas nodarboties ar sportu konkurētspējīgākā līmenī, gan arī tie, kuri ar to vēlas nodarboties sava prieka pēc: “Ventspils piedāvā ļoti plašu klāstu, kur un kā studentiem nodarboties ar sportu. Pilsētā ir dažādi sporta klubi, kuriem iespējams pievienoties. Tie, kuri vēlas vienkārši izvēdināt galvu pēc saspringtas dienas augstskolā vai izmantot bezmaksas sportošanas iespējas, var pieteikties uz augstskolas piedāvātajām bezmaksas sporta nodarbībām, kas domātas tieši studentiem, doties pastaigā pa Ventspils pludmali vai turpat pie augstskolas esošajām meža takām, nodarboties ar riteņbraukšanu vai skrituļslidošanu, izmantojot Ventspils veloceliņus, vai arī uzspēlēt disku golfu aiz Ventspils piedzīvojuma parka esošajā trasē. Iespēju ir daudz – galvenais atrast sev tīkamāko!”

Zināmais nezināmajā: ko šodien zinām par Sauli

Autors Rota Žagare • 2026. gada 6. jūlijs
Par Sauli vēl aizvien ir daudz nezināmā, taču savās zināšanās esam piedzīvojuši milzīgu lēcienu. No teleskopu novērojumiem līdz misijām ar kosmiskajām zondēm - esam spējuši tuvplānā ieraudzīt uguns bumbu mūsu debesīs. Ko jau šobrīd zinām par Sauli un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus? Par to saruna studijā, kurā piedalās Ventspils Augstskolas rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns. Sarunu klausies ŠEIT Avots: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/ko-sobrid-zinam-par-sauli-un-kadi-fakti-vel-gaida-savus-atklajum.a221730/

Doktorante gūst pieredzei Vidzemes Augstskolas organizētā vasaras skolā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūlijs
No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Valmierā norisinājās Vidzemes Augstskolas organizētā 8th Doctoral Summer School 2026: Ph.D. Writing Lab: Craft, Refine and Publish. Vasaras skolas galvenais mērķis bija sniegt jaunajiem pētniekiem iespēju papildināt un padziļināt zināšanas par zinātnisko publikāciju izstrādi un publicēšanas procesu. 30. jūnijā, kas bija atvērtā diena papildus dalībniekiem, vasaras skolā piedalījās arī Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce. Vasaras skolas ietvaros doktorante papildināja zināšanas par zinātnisko rakstu izstrādi t.sk. Pomodoro tehnikas jeb koncentrētu darba sesiju izmantošanu rakstīšanas procesā, kā arī piedalījās seminārā par zinātnisko rakstu struktūras veidošanu, ko vadīja Ph.D. Oskars Java un lekcijā par zinātnisko rakstu diskusijas sadaļas izstrādi, ko vadīja Dr.oec. Tatjana Tambovceva. Līga Pūce piedalījās arī paralēlajā sesijā organizētajā zinātnes komunikācijas meistarklasē, kuru vadīja Dr. oec. Agita Līviņa. Meistarklases laikā dalībnieki pilnveidoja savu pētniecisko darbu īsās prezentācijas runas jeb “ elevator pitch ”. Dr. oec. Agita Līviņa dalījās zināšanās un praktiskajās atziņās, ko nesen bija guvusi apmācību laikā Zviedrijā, sadarbojoties ar Viduszviedrijas Universitātes Komunikācijas nodaļas speciālistiem. Doktorante atzīst, ka vasaras skola sniedza iespēju paplašināt skatījumu uz zinātnisko publikāciju izstrādi, kā arī gūt praktiskus ieteikumus rakstīšanas procesa pilnveidei un zinātnes komunikācijai. Vērtīga bija arī iespēja satikt citus pētniekus un savstarpēji dalīties pieredzē. Līga Pūce izsaka pateicību pasākuma organizatoriem – Vidzemes Augstskolai un jo īpaši profesorei, vadošajai pētniecei, kopīgās doktorantūras programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" direktorei Dr. oec. Agitai Līviņai, kā arī profesoram, vadošajam pētniekam Ph.D. Oskaram Javam – par rūpīgi izstrādāto vasaras skolas programmu un sagatavoto apmācību saturu. Vasaras skolas apmeklējums tika nodrošināts ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 "VeA un ViA doktorantūras granti" atbalstu.

Darbu sāk jaunā Ventspils Augstskolas padome

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. jūlijs
2026. gada 1. jūlijā darbu sāk jaunā Ventspils Augstskolas (VeA) padome, kas rūpēsies par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padome nodrošinās augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. No 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veido trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes ministrijas izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets. Ventspils Augstskolas padomes sastāvs: Andris Slavinskis (Latvijas Valsts prezidenta izvirzīts loceklis) Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Jānis Vītoliņš (Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis) Jānis Vītoliņš ir Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs. Viņam ir profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredze organizāciju vadībā, kā arī ievērojama pieredze stratēģiskās plānošanas un pārvaldības procesu īstenošanā. Būtisks Jāņa Vītoliņa ieguldījums saistīts ar Ventspils infrastruktūras attīstību, investīciju piesaisti, kā arī informācijas tehnoloģiju un izglītības jomas attīstības veicināšanu. Igors Udodovs (Izglītības un zinātnes ministrijas izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets) I. Udodovs kopš 2026. gada marta ir Ventspils brīvostas pārvaldnieks. Viņš ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Ventspils Augstskolā, brīvostas pārvaldē savu karjeru sācis kā mārketinga speciālists 2001. gadā. 2003. gadā I. Udodovs kļuva par Mārketinga un attīstības nodaļas vadītāju, savukārt no 2014. gada ieņēma brīvostas pārvaldnieka vietnieka amatu. Paralēli darba gaitām Ventspils brīvostas pārvaldē I. Udodovs guvis daudzpusīgu profesionālo pieredzi, darbojoties dažādās Ventspils un nacionāla mēroga darba grupās, komisijās un padomēs, tai skaitā kā Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un Budžeta komisijas loceklis, kā arī Ventspils Augstskolas padomnieku konventa loceklis tostarp Ventspils pašvaldības un izglītības iestādēs un Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam izstrādē. Apsveicam jauno Ventspils Augstskolas padomi un novēlam sekmīgu darbu augstskolas attīstības veicināšanā!
Citas ziņas