Viena no mums: Tulkošanas studiju fakultātes dekāne Sandija Skudra

2022. gada 16. novembris

Patriotu nedēļā, kad īpaši godinām mūsu valsti svētkos, dzimšanas dienu svin arī Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes dekāna p.i. Sandija Skudra. Sandija VeA ieņem ļoti atbildīgu amatu, pildot Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāna pienākumus. Viņa ir arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore un lektore. Sandija atzīst, ka ikdienas darbs kā TSF vadītājai nozīmē lielu atbildību, par to, lai TSF viss ritētu gludi,  ietverot daudz un dažādus faktorus, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no viņas pašas. Lai spētu darboties tik nozīmīgā amatā, ir jāspēj risināt visdažādākās situācijas, jārod motivācija sevī tā, lai spētu to nodot tālāk pārējiem kolēģiem un studentiem. Izlasot interviju, uzzināsiet, kur Sandija rod spēku, pieņemot dzīves sniegtos izaicinājumus, kā arī iepazīsiet viņas skatījumu uz VeA kā perspektīvu vietu izaugsmei! 


Pastāsti mazliet par sevi! Kā Tu sevi raksturotu? 

Šis nemaz nav tik vienkāršs jautājums, jo nav jau tik viegli raksturot sevi. Manuprāt, visspilgtāk un precīzāk mūs raksturo mūsu darbi, tas, ko esam paveikuši, kā arī tas, kādas sajūtas radām citos cilvēkos, cik labi un patiesi cilvēki esam.

Man ļoti svarīga ir disciplinētība, kvalitāte it visā; ja kaut ko daru, cenšos to paveikt pēc iespējas labāk, ieguldu sevi maksimāli, kas, iespējams, bieži vien arī ir bijusi atslēga uz vienu vai otru panākumu. Tomēr ēnas puse varētu būt tā, ka tādu pašu atdevi es sagaidu no citiem cilvēkiem, ko vienmēr varbūt nav iespējams iegūt vai sagaidīt.

Vēl mani varētu raksturot tas, ka man ļoti svarīga ir mana komanda – kā profesionālajā, tā privātajā dzīvē. Domāju, ka arī mana Tulkošanas studiju fakultātes komanda – mani kolēģi – to var apliecināt. Ticu, ka spēks ir tieši komandā.


Kā izvēlējies studēt VeA? Un kā nonāci līdz izvēlētajai studiju programmai? 

Pēc vidusskolas absolvēšanas izvēle par labu VeA nāca kaut kā dabiski un pašsaprotami. Tolaik, šķiet, nebiju gatava doties uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Tā nu es nonācu tulkošanas studijās, kur beidzot jutos kā zivs ūdenī – nebija ne algebras, ne ģeometrijas un tamlīdzīgu studiju kursu, tādēļ studijās man veicās ļoti labi, visu studiju laiku biju starp labākajiem kursā. Absolvējot bakalaura studiju programmu, vēl loģiskāks solis šķita studijas maģistrantūrā. Tolaik šīs programmas nosaukums bija “Juridisko tekstu tulkošana”, un nosaukums vien jau, manuprāt, pasaka daudz. Pēc šīm studijām sekoja mēģinājums studēt doktora studiju programmā “Valodniecība”, tomēr sapratu, ka tas gluži nav man. Tad pēc dažu gadu pārtraukuma TSF tika izveidota jauna maģistra studiju programma “Valodas un kultūrvide”, kas mani ļoti uzrunāja. Sāku studēt otrajā maģistra studiju programmā, kuru veiksmīgi arī 2020. gadā absolvēju. Jāsaka, ka tieši šis studiju laiks ir bijis visneaizmirstamākais ne tikai studiju satura dēļ, bet arī lielisko kursabiedru dēļ un to piedzīvojumu dēļ, kurus mēs kopā (arī ar mūsu fantastisko studiju programmas direktori Vitu Balamu un ne mazāk fantastiskajiem docētājiem: Guntaru Dreijeru, Jāni Sīli, Aiju Sīli, Egitu Proveju) piedzīvojām. 


Pastāsti par savu amatu un savu ikdienu kā Tulkošanas studiju fakultātes dekānei!

Dažos vārdos raksturojot, mani darba pienākumi ietver Tulkošanas studiju fakultātes vadīšanu. Tas nenoliedzami ir administratīvs amats, kas ietver piedalīšanos dažādās sapulcēs, sanāksmēs un sēdēs, pārstāvot mūsu fakultāti. Tā ir fakultātes pārstāvēšana arī jebkur citur, ārpus VeA, kur vien tas ir nepieciešams. Šis darbs nozīmē lielu atbildību, jo esmu tieši atbildīga par to, lai TSF viss ritētu gludi, bet šeit ietverti daudz un dažādi faktori un aspekti, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no manis. 

Tā kā esmu arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore, rūpējos arī par šo programmu un tajā studējošajiem. Kopā ar Studiju prorektori Unu Libkovsku ir veikts ļoti liels darbs, lai studiju programmu uzlabotu, tai atbilstot darba tirgus prasībām un jaunākajām tendencēm. Šobrīd atliek nodrošināt kvalitatīvu studiju norisi.

Papildus šiem pienākumiem lasu arī lekcijas bakalaura studiju programmā “Starpkultūru komunikācija’’, šajā semestrī pirmo reizi – arī studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentiem studiju kursā “Ievads starpkultūru komunikācijā”. 


Kas Tavuprāt ir lielākie izaicinājumi, lai neapstātos pie sasniegtā un spētu “kāpt pa karjeras kāpnēm”? 

Ļoti labs jautājums tieši šim brīdim un man. Manuprāt, lielākais izaicinājums šobrīd tieši man ir pareizās izvēles veikšana. Ar to es domāju – kuru no doktora studiju programmām izvēlēties. Kā loģisks un pašsaprotams solis ir studijas doktorantūrā, tomēr, lai šī līmeņa studijas veiksmīgi pabeigtu un izstrādātu pētījumu, ir jābūt maksimālai pārliecībai par pareizu izvēli. Ceru, ka man izdosies to veikt.

Vispārīgāk – būtiski ir neieslīgt savā komforta zonā, tā vietā – nemitīgi izvirzīt jaunus mazākus un lielākus mērķus, jo apstājoties jau mēs principā regresējam.


Kādi ir Tavi hobiji?

Man ļoti patīk ceļot, tādēļ Covid-19 pandēmijas laiku uztvēru diezgan sāpīgi. Ceļošana man palīdz atgūt spēkus, atjaunot iekšējos resursus, lai spētu darboties tālāk. Tāpat arī man ir svarīgi gūt emocijas, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus: teātrus, koncertus, festivālus. Un nenoliedzami – kvalitatīvi pavadīts laiks ar tuvajiem – ģimeni un draugiem. Arī viņi pozitīvi uzlādē. Vēl viena nodarbe, kas palīdz atjaunot iekšējos resursus, man ir masāžas; pirms vairākiem gadiem pabeidzu klasiskās masāžas kursus, esmu sertificēta masiere.

 

Kā Tu motivē sevi? Ko ieteiktu citiem? 

Motivācija ir ļoti svarīgs dzinējspēks ikvienam. Tas ir stāsts par to, kāpēc mēs, no rīta pamostoties, ceļamies un ejam. Kāpēc mums ir svarīgi, nozīmīgi, jēgpilni darīt to, ko darām. Ja kādreiz ir bijis laiks, kad esmu diezgan daudz domājusi par dzīves jēgu, kopsakarībām, tad tagad es tam vairs tik lielu nozīmi nepiešķiru. Domāju, ka ne viss mums ir jāzina un jāsaprot. 

Mana motivācija ir katru dienu būt labākai, salīdzinot ar iepriekšējo dienu. Un tas attiecas uz jebkuru no mūsu dzīvi veidojošajām jomām. To varu novēlēt arī citiem – apzināties, ka Tev sevi nav jāsalīdzina ne ar vienu citu. Svarīgi ir tas, vai Tu esi labāka sevis versija, salīdzinot ar vakardienu, ar laiku pirms nedēļas, mēneša, gada un tamlīdzīgi.



Ko Tu novēlētu jauniešiem, kas vēl tikai domā par studiju vietas izvēli? Kāpēc izvēlēties VeA?

Manuprāt, tie ir 3 argumenti, kāpēc izvēlēties VeA. Pirmkārt, tas ir kvalitatīvs saturs un augsti kvalificētu mācībspēku komanda. Nemitīgi tiek strādāts pie tā, lai studiju programmas būtu konkurētspējīgas, atbilstošas darba tirgus prasībām. Galvenais mērķis ir sagatavot pēc iespējas labākus jomas speciālistus, tādējādi viss tiek darīts, lai šo mērķi sasniegtu. Otrkārt, VeA ir reģionāla augstskola, kas nozīmē, ka, studējot šeit, Tu visticamāk pazīsi visus savus kursabiedrus, varēsi uzrunāt jebkuru no saviem docētājiem un es ticu, ka varēsi atrisināt jebkuru radušos problēmsituāciju. Tā visdrīzāk būs augstskola un tai pat laikā – ģimene. Treškārt, VeA atrodas Ventspilī, bet Ventspilij ir savs šarms: šeit jauniešiem ir plašākas iespējas, nekā citās reģionālajās augstskolās.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas