Viena no mums: Tulkošanas studiju fakultātes dekāne Sandija Skudra

2022. gada 16. novembris

Patriotu nedēļā, kad īpaši godinām mūsu valsti svētkos, dzimšanas dienu svin arī Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes dekāna p.i. Sandija Skudra. Sandija VeA ieņem ļoti atbildīgu amatu, pildot Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāna pienākumus. Viņa ir arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore un lektore. Sandija atzīst, ka ikdienas darbs kā TSF vadītājai nozīmē lielu atbildību, par to, lai TSF viss ritētu gludi,  ietverot daudz un dažādus faktorus, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no viņas pašas. Lai spētu darboties tik nozīmīgā amatā, ir jāspēj risināt visdažādākās situācijas, jārod motivācija sevī tā, lai spētu to nodot tālāk pārējiem kolēģiem un studentiem. Izlasot interviju, uzzināsiet, kur Sandija rod spēku, pieņemot dzīves sniegtos izaicinājumus, kā arī iepazīsiet viņas skatījumu uz VeA kā perspektīvu vietu izaugsmei! 


Pastāsti mazliet par sevi! Kā Tu sevi raksturotu? 

Šis nemaz nav tik vienkāršs jautājums, jo nav jau tik viegli raksturot sevi. Manuprāt, visspilgtāk un precīzāk mūs raksturo mūsu darbi, tas, ko esam paveikuši, kā arī tas, kādas sajūtas radām citos cilvēkos, cik labi un patiesi cilvēki esam.

Man ļoti svarīga ir disciplinētība, kvalitāte it visā; ja kaut ko daru, cenšos to paveikt pēc iespējas labāk, ieguldu sevi maksimāli, kas, iespējams, bieži vien arī ir bijusi atslēga uz vienu vai otru panākumu. Tomēr ēnas puse varētu būt tā, ka tādu pašu atdevi es sagaidu no citiem cilvēkiem, ko vienmēr varbūt nav iespējams iegūt vai sagaidīt.

Vēl mani varētu raksturot tas, ka man ļoti svarīga ir mana komanda – kā profesionālajā, tā privātajā dzīvē. Domāju, ka arī mana Tulkošanas studiju fakultātes komanda – mani kolēģi – to var apliecināt. Ticu, ka spēks ir tieši komandā.


Kā izvēlējies studēt VeA? Un kā nonāci līdz izvēlētajai studiju programmai? 

Pēc vidusskolas absolvēšanas izvēle par labu VeA nāca kaut kā dabiski un pašsaprotami. Tolaik, šķiet, nebiju gatava doties uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Tā nu es nonācu tulkošanas studijās, kur beidzot jutos kā zivs ūdenī – nebija ne algebras, ne ģeometrijas un tamlīdzīgu studiju kursu, tādēļ studijās man veicās ļoti labi, visu studiju laiku biju starp labākajiem kursā. Absolvējot bakalaura studiju programmu, vēl loģiskāks solis šķita studijas maģistrantūrā. Tolaik šīs programmas nosaukums bija “Juridisko tekstu tulkošana”, un nosaukums vien jau, manuprāt, pasaka daudz. Pēc šīm studijām sekoja mēģinājums studēt doktora studiju programmā “Valodniecība”, tomēr sapratu, ka tas gluži nav man. Tad pēc dažu gadu pārtraukuma TSF tika izveidota jauna maģistra studiju programma “Valodas un kultūrvide”, kas mani ļoti uzrunāja. Sāku studēt otrajā maģistra studiju programmā, kuru veiksmīgi arī 2020. gadā absolvēju. Jāsaka, ka tieši šis studiju laiks ir bijis visneaizmirstamākais ne tikai studiju satura dēļ, bet arī lielisko kursabiedru dēļ un to piedzīvojumu dēļ, kurus mēs kopā (arī ar mūsu fantastisko studiju programmas direktori Vitu Balamu un ne mazāk fantastiskajiem docētājiem: Guntaru Dreijeru, Jāni Sīli, Aiju Sīli, Egitu Proveju) piedzīvojām. 


Pastāsti par savu amatu un savu ikdienu kā Tulkošanas studiju fakultātes dekānei!

Dažos vārdos raksturojot, mani darba pienākumi ietver Tulkošanas studiju fakultātes vadīšanu. Tas nenoliedzami ir administratīvs amats, kas ietver piedalīšanos dažādās sapulcēs, sanāksmēs un sēdēs, pārstāvot mūsu fakultāti. Tā ir fakultātes pārstāvēšana arī jebkur citur, ārpus VeA, kur vien tas ir nepieciešams. Šis darbs nozīmē lielu atbildību, jo esmu tieši atbildīga par to, lai TSF viss ritētu gludi, bet šeit ietverti daudz un dažādi faktori un aspekti, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no manis. 

Tā kā esmu arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore, rūpējos arī par šo programmu un tajā studējošajiem. Kopā ar Studiju prorektori Unu Libkovsku ir veikts ļoti liels darbs, lai studiju programmu uzlabotu, tai atbilstot darba tirgus prasībām un jaunākajām tendencēm. Šobrīd atliek nodrošināt kvalitatīvu studiju norisi.

Papildus šiem pienākumiem lasu arī lekcijas bakalaura studiju programmā “Starpkultūru komunikācija’’, šajā semestrī pirmo reizi – arī studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentiem studiju kursā “Ievads starpkultūru komunikācijā”. 


Kas Tavuprāt ir lielākie izaicinājumi, lai neapstātos pie sasniegtā un spētu “kāpt pa karjeras kāpnēm”? 

Ļoti labs jautājums tieši šim brīdim un man. Manuprāt, lielākais izaicinājums šobrīd tieši man ir pareizās izvēles veikšana. Ar to es domāju – kuru no doktora studiju programmām izvēlēties. Kā loģisks un pašsaprotams solis ir studijas doktorantūrā, tomēr, lai šī līmeņa studijas veiksmīgi pabeigtu un izstrādātu pētījumu, ir jābūt maksimālai pārliecībai par pareizu izvēli. Ceru, ka man izdosies to veikt.

Vispārīgāk – būtiski ir neieslīgt savā komforta zonā, tā vietā – nemitīgi izvirzīt jaunus mazākus un lielākus mērķus, jo apstājoties jau mēs principā regresējam.


Kādi ir Tavi hobiji?

Man ļoti patīk ceļot, tādēļ Covid-19 pandēmijas laiku uztvēru diezgan sāpīgi. Ceļošana man palīdz atgūt spēkus, atjaunot iekšējos resursus, lai spētu darboties tālāk. Tāpat arī man ir svarīgi gūt emocijas, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus: teātrus, koncertus, festivālus. Un nenoliedzami – kvalitatīvi pavadīts laiks ar tuvajiem – ģimeni un draugiem. Arī viņi pozitīvi uzlādē. Vēl viena nodarbe, kas palīdz atjaunot iekšējos resursus, man ir masāžas; pirms vairākiem gadiem pabeidzu klasiskās masāžas kursus, esmu sertificēta masiere.

 

Kā Tu motivē sevi? Ko ieteiktu citiem? 

Motivācija ir ļoti svarīgs dzinējspēks ikvienam. Tas ir stāsts par to, kāpēc mēs, no rīta pamostoties, ceļamies un ejam. Kāpēc mums ir svarīgi, nozīmīgi, jēgpilni darīt to, ko darām. Ja kādreiz ir bijis laiks, kad esmu diezgan daudz domājusi par dzīves jēgu, kopsakarībām, tad tagad es tam vairs tik lielu nozīmi nepiešķiru. Domāju, ka ne viss mums ir jāzina un jāsaprot. 

Mana motivācija ir katru dienu būt labākai, salīdzinot ar iepriekšējo dienu. Un tas attiecas uz jebkuru no mūsu dzīvi veidojošajām jomām. To varu novēlēt arī citiem – apzināties, ka Tev sevi nav jāsalīdzina ne ar vienu citu. Svarīgi ir tas, vai Tu esi labāka sevis versija, salīdzinot ar vakardienu, ar laiku pirms nedēļas, mēneša, gada un tamlīdzīgi.



Ko Tu novēlētu jauniešiem, kas vēl tikai domā par studiju vietas izvēli? Kāpēc izvēlēties VeA?

Manuprāt, tie ir 3 argumenti, kāpēc izvēlēties VeA. Pirmkārt, tas ir kvalitatīvs saturs un augsti kvalificētu mācībspēku komanda. Nemitīgi tiek strādāts pie tā, lai studiju programmas būtu konkurētspējīgas, atbilstošas darba tirgus prasībām. Galvenais mērķis ir sagatavot pēc iespējas labākus jomas speciālistus, tādējādi viss tiek darīts, lai šo mērķi sasniegtu. Otrkārt, VeA ir reģionāla augstskola, kas nozīmē, ka, studējot šeit, Tu visticamāk pazīsi visus savus kursabiedrus, varēsi uzrunāt jebkuru no saviem docētājiem un es ticu, ka varēsi atrisināt jebkuru radušos problēmsituāciju. Tā visdrīzāk būs augstskola un tai pat laikā – ģimene. Treškārt, VeA atrodas Ventspilī, bet Ventspilij ir savs šarms: šeit jauniešiem ir plašākas iespējas, nekā citās reģionālajās augstskolās.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas