Viena no mums: Tulkošanas studiju fakultātes dekāne Sandija Skudra

2022. gada 16. novembris

Patriotu nedēļā, kad īpaši godinām mūsu valsti svētkos, dzimšanas dienu svin arī Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes dekāna p.i. Sandija Skudra. Sandija VeA ieņem ļoti atbildīgu amatu, pildot Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāna pienākumus. Viņa ir arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore un lektore. Sandija atzīst, ka ikdienas darbs kā TSF vadītājai nozīmē lielu atbildību, par to, lai TSF viss ritētu gludi,  ietverot daudz un dažādus faktorus, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no viņas pašas. Lai spētu darboties tik nozīmīgā amatā, ir jāspēj risināt visdažādākās situācijas, jārod motivācija sevī tā, lai spētu to nodot tālāk pārējiem kolēģiem un studentiem. Izlasot interviju, uzzināsiet, kur Sandija rod spēku, pieņemot dzīves sniegtos izaicinājumus, kā arī iepazīsiet viņas skatījumu uz VeA kā perspektīvu vietu izaugsmei! 


Pastāsti mazliet par sevi! Kā Tu sevi raksturotu? 

Šis nemaz nav tik vienkāršs jautājums, jo nav jau tik viegli raksturot sevi. Manuprāt, visspilgtāk un precīzāk mūs raksturo mūsu darbi, tas, ko esam paveikuši, kā arī tas, kādas sajūtas radām citos cilvēkos, cik labi un patiesi cilvēki esam.

Man ļoti svarīga ir disciplinētība, kvalitāte it visā; ja kaut ko daru, cenšos to paveikt pēc iespējas labāk, ieguldu sevi maksimāli, kas, iespējams, bieži vien arī ir bijusi atslēga uz vienu vai otru panākumu. Tomēr ēnas puse varētu būt tā, ka tādu pašu atdevi es sagaidu no citiem cilvēkiem, ko vienmēr varbūt nav iespējams iegūt vai sagaidīt.

Vēl mani varētu raksturot tas, ka man ļoti svarīga ir mana komanda – kā profesionālajā, tā privātajā dzīvē. Domāju, ka arī mana Tulkošanas studiju fakultātes komanda – mani kolēģi – to var apliecināt. Ticu, ka spēks ir tieši komandā.


Kā izvēlējies studēt VeA? Un kā nonāci līdz izvēlētajai studiju programmai? 

Pēc vidusskolas absolvēšanas izvēle par labu VeA nāca kaut kā dabiski un pašsaprotami. Tolaik, šķiet, nebiju gatava doties uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Tā nu es nonācu tulkošanas studijās, kur beidzot jutos kā zivs ūdenī – nebija ne algebras, ne ģeometrijas un tamlīdzīgu studiju kursu, tādēļ studijās man veicās ļoti labi, visu studiju laiku biju starp labākajiem kursā. Absolvējot bakalaura studiju programmu, vēl loģiskāks solis šķita studijas maģistrantūrā. Tolaik šīs programmas nosaukums bija “Juridisko tekstu tulkošana”, un nosaukums vien jau, manuprāt, pasaka daudz. Pēc šīm studijām sekoja mēģinājums studēt doktora studiju programmā “Valodniecība”, tomēr sapratu, ka tas gluži nav man. Tad pēc dažu gadu pārtraukuma TSF tika izveidota jauna maģistra studiju programma “Valodas un kultūrvide”, kas mani ļoti uzrunāja. Sāku studēt otrajā maģistra studiju programmā, kuru veiksmīgi arī 2020. gadā absolvēju. Jāsaka, ka tieši šis studiju laiks ir bijis visneaizmirstamākais ne tikai studiju satura dēļ, bet arī lielisko kursabiedru dēļ un to piedzīvojumu dēļ, kurus mēs kopā (arī ar mūsu fantastisko studiju programmas direktori Vitu Balamu un ne mazāk fantastiskajiem docētājiem: Guntaru Dreijeru, Jāni Sīli, Aiju Sīli, Egitu Proveju) piedzīvojām. 


Pastāsti par savu amatu un savu ikdienu kā Tulkošanas studiju fakultātes dekānei!

Dažos vārdos raksturojot, mani darba pienākumi ietver Tulkošanas studiju fakultātes vadīšanu. Tas nenoliedzami ir administratīvs amats, kas ietver piedalīšanos dažādās sapulcēs, sanāksmēs un sēdēs, pārstāvot mūsu fakultāti. Tā ir fakultātes pārstāvēšana arī jebkur citur, ārpus VeA, kur vien tas ir nepieciešams. Šis darbs nozīmē lielu atbildību, jo esmu tieši atbildīga par to, lai TSF viss ritētu gludi, bet šeit ietverti daudz un dažādi faktori un aspekti, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no manis. 

Tā kā esmu arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore, rūpējos arī par šo programmu un tajā studējošajiem. Kopā ar Studiju prorektori Unu Libkovsku ir veikts ļoti liels darbs, lai studiju programmu uzlabotu, tai atbilstot darba tirgus prasībām un jaunākajām tendencēm. Šobrīd atliek nodrošināt kvalitatīvu studiju norisi.

Papildus šiem pienākumiem lasu arī lekcijas bakalaura studiju programmā “Starpkultūru komunikācija’’, šajā semestrī pirmo reizi – arī studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentiem studiju kursā “Ievads starpkultūru komunikācijā”. 


Kas Tavuprāt ir lielākie izaicinājumi, lai neapstātos pie sasniegtā un spētu “kāpt pa karjeras kāpnēm”? 

Ļoti labs jautājums tieši šim brīdim un man. Manuprāt, lielākais izaicinājums šobrīd tieši man ir pareizās izvēles veikšana. Ar to es domāju – kuru no doktora studiju programmām izvēlēties. Kā loģisks un pašsaprotams solis ir studijas doktorantūrā, tomēr, lai šī līmeņa studijas veiksmīgi pabeigtu un izstrādātu pētījumu, ir jābūt maksimālai pārliecībai par pareizu izvēli. Ceru, ka man izdosies to veikt.

Vispārīgāk – būtiski ir neieslīgt savā komforta zonā, tā vietā – nemitīgi izvirzīt jaunus mazākus un lielākus mērķus, jo apstājoties jau mēs principā regresējam.


Kādi ir Tavi hobiji?

Man ļoti patīk ceļot, tādēļ Covid-19 pandēmijas laiku uztvēru diezgan sāpīgi. Ceļošana man palīdz atgūt spēkus, atjaunot iekšējos resursus, lai spētu darboties tālāk. Tāpat arī man ir svarīgi gūt emocijas, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus: teātrus, koncertus, festivālus. Un nenoliedzami – kvalitatīvi pavadīts laiks ar tuvajiem – ģimeni un draugiem. Arī viņi pozitīvi uzlādē. Vēl viena nodarbe, kas palīdz atjaunot iekšējos resursus, man ir masāžas; pirms vairākiem gadiem pabeidzu klasiskās masāžas kursus, esmu sertificēta masiere.

 

Kā Tu motivē sevi? Ko ieteiktu citiem? 

Motivācija ir ļoti svarīgs dzinējspēks ikvienam. Tas ir stāsts par to, kāpēc mēs, no rīta pamostoties, ceļamies un ejam. Kāpēc mums ir svarīgi, nozīmīgi, jēgpilni darīt to, ko darām. Ja kādreiz ir bijis laiks, kad esmu diezgan daudz domājusi par dzīves jēgu, kopsakarībām, tad tagad es tam vairs tik lielu nozīmi nepiešķiru. Domāju, ka ne viss mums ir jāzina un jāsaprot. 

Mana motivācija ir katru dienu būt labākai, salīdzinot ar iepriekšējo dienu. Un tas attiecas uz jebkuru no mūsu dzīvi veidojošajām jomām. To varu novēlēt arī citiem – apzināties, ka Tev sevi nav jāsalīdzina ne ar vienu citu. Svarīgi ir tas, vai Tu esi labāka sevis versija, salīdzinot ar vakardienu, ar laiku pirms nedēļas, mēneša, gada un tamlīdzīgi.



Ko Tu novēlētu jauniešiem, kas vēl tikai domā par studiju vietas izvēli? Kāpēc izvēlēties VeA?

Manuprāt, tie ir 3 argumenti, kāpēc izvēlēties VeA. Pirmkārt, tas ir kvalitatīvs saturs un augsti kvalificētu mācībspēku komanda. Nemitīgi tiek strādāts pie tā, lai studiju programmas būtu konkurētspējīgas, atbilstošas darba tirgus prasībām. Galvenais mērķis ir sagatavot pēc iespējas labākus jomas speciālistus, tādējādi viss tiek darīts, lai šo mērķi sasniegtu. Otrkārt, VeA ir reģionāla augstskola, kas nozīmē, ka, studējot šeit, Tu visticamāk pazīsi visus savus kursabiedrus, varēsi uzrunāt jebkuru no saviem docētājiem un es ticu, ka varēsi atrisināt jebkuru radušos problēmsituāciju. Tā visdrīzāk būs augstskola un tai pat laikā – ģimene. Treškārt, VeA atrodas Ventspilī, bet Ventspilij ir savs šarms: šeit jauniešiem ir plašākas iespējas, nekā citās reģionālajās augstskolās.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Citas ziņas