Viena no mums: Tulkošanas studiju fakultātes dekāne Sandija Skudra

2022. gada 16. novembris

Patriotu nedēļā, kad īpaši godinām mūsu valsti svētkos, dzimšanas dienu svin arī Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes dekāna p.i. Sandija Skudra. Sandija VeA ieņem ļoti atbildīgu amatu, pildot Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāna pienākumus. Viņa ir arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore un lektore. Sandija atzīst, ka ikdienas darbs kā TSF vadītājai nozīmē lielu atbildību, par to, lai TSF viss ritētu gludi,  ietverot daudz un dažādus faktorus, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no viņas pašas. Lai spētu darboties tik nozīmīgā amatā, ir jāspēj risināt visdažādākās situācijas, jārod motivācija sevī tā, lai spētu to nodot tālāk pārējiem kolēģiem un studentiem. Izlasot interviju, uzzināsiet, kur Sandija rod spēku, pieņemot dzīves sniegtos izaicinājumus, kā arī iepazīsiet viņas skatījumu uz VeA kā perspektīvu vietu izaugsmei! 


Pastāsti mazliet par sevi! Kā Tu sevi raksturotu? 

Šis nemaz nav tik vienkāršs jautājums, jo nav jau tik viegli raksturot sevi. Manuprāt, visspilgtāk un precīzāk mūs raksturo mūsu darbi, tas, ko esam paveikuši, kā arī tas, kādas sajūtas radām citos cilvēkos, cik labi un patiesi cilvēki esam.

Man ļoti svarīga ir disciplinētība, kvalitāte it visā; ja kaut ko daru, cenšos to paveikt pēc iespējas labāk, ieguldu sevi maksimāli, kas, iespējams, bieži vien arī ir bijusi atslēga uz vienu vai otru panākumu. Tomēr ēnas puse varētu būt tā, ka tādu pašu atdevi es sagaidu no citiem cilvēkiem, ko vienmēr varbūt nav iespējams iegūt vai sagaidīt.

Vēl mani varētu raksturot tas, ka man ļoti svarīga ir mana komanda – kā profesionālajā, tā privātajā dzīvē. Domāju, ka arī mana Tulkošanas studiju fakultātes komanda – mani kolēģi – to var apliecināt. Ticu, ka spēks ir tieši komandā.


Kā izvēlējies studēt VeA? Un kā nonāci līdz izvēlētajai studiju programmai? 

Pēc vidusskolas absolvēšanas izvēle par labu VeA nāca kaut kā dabiski un pašsaprotami. Tolaik, šķiet, nebiju gatava doties uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Tā nu es nonācu tulkošanas studijās, kur beidzot jutos kā zivs ūdenī – nebija ne algebras, ne ģeometrijas un tamlīdzīgu studiju kursu, tādēļ studijās man veicās ļoti labi, visu studiju laiku biju starp labākajiem kursā. Absolvējot bakalaura studiju programmu, vēl loģiskāks solis šķita studijas maģistrantūrā. Tolaik šīs programmas nosaukums bija “Juridisko tekstu tulkošana”, un nosaukums vien jau, manuprāt, pasaka daudz. Pēc šīm studijām sekoja mēģinājums studēt doktora studiju programmā “Valodniecība”, tomēr sapratu, ka tas gluži nav man. Tad pēc dažu gadu pārtraukuma TSF tika izveidota jauna maģistra studiju programma “Valodas un kultūrvide”, kas mani ļoti uzrunāja. Sāku studēt otrajā maģistra studiju programmā, kuru veiksmīgi arī 2020. gadā absolvēju. Jāsaka, ka tieši šis studiju laiks ir bijis visneaizmirstamākais ne tikai studiju satura dēļ, bet arī lielisko kursabiedru dēļ un to piedzīvojumu dēļ, kurus mēs kopā (arī ar mūsu fantastisko studiju programmas direktori Vitu Balamu un ne mazāk fantastiskajiem docētājiem: Guntaru Dreijeru, Jāni Sīli, Aiju Sīli, Egitu Proveju) piedzīvojām. 


Pastāsti par savu amatu un savu ikdienu kā Tulkošanas studiju fakultātes dekānei!

Dažos vārdos raksturojot, mani darba pienākumi ietver Tulkošanas studiju fakultātes vadīšanu. Tas nenoliedzami ir administratīvs amats, kas ietver piedalīšanos dažādās sapulcēs, sanāksmēs un sēdēs, pārstāvot mūsu fakultāti. Tā ir fakultātes pārstāvēšana arī jebkur citur, ārpus VeA, kur vien tas ir nepieciešams. Šis darbs nozīmē lielu atbildību, jo esmu tieši atbildīga par to, lai TSF viss ritētu gludi, bet šeit ietverti daudz un dažādi faktori un aspekti, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no manis. 

Tā kā esmu arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore, rūpējos arī par šo programmu un tajā studējošajiem. Kopā ar Studiju prorektori Unu Libkovsku ir veikts ļoti liels darbs, lai studiju programmu uzlabotu, tai atbilstot darba tirgus prasībām un jaunākajām tendencēm. Šobrīd atliek nodrošināt kvalitatīvu studiju norisi.

Papildus šiem pienākumiem lasu arī lekcijas bakalaura studiju programmā “Starpkultūru komunikācija’’, šajā semestrī pirmo reizi – arī studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentiem studiju kursā “Ievads starpkultūru komunikācijā”. 


Kas Tavuprāt ir lielākie izaicinājumi, lai neapstātos pie sasniegtā un spētu “kāpt pa karjeras kāpnēm”? 

Ļoti labs jautājums tieši šim brīdim un man. Manuprāt, lielākais izaicinājums šobrīd tieši man ir pareizās izvēles veikšana. Ar to es domāju – kuru no doktora studiju programmām izvēlēties. Kā loģisks un pašsaprotams solis ir studijas doktorantūrā, tomēr, lai šī līmeņa studijas veiksmīgi pabeigtu un izstrādātu pētījumu, ir jābūt maksimālai pārliecībai par pareizu izvēli. Ceru, ka man izdosies to veikt.

Vispārīgāk – būtiski ir neieslīgt savā komforta zonā, tā vietā – nemitīgi izvirzīt jaunus mazākus un lielākus mērķus, jo apstājoties jau mēs principā regresējam.


Kādi ir Tavi hobiji?

Man ļoti patīk ceļot, tādēļ Covid-19 pandēmijas laiku uztvēru diezgan sāpīgi. Ceļošana man palīdz atgūt spēkus, atjaunot iekšējos resursus, lai spētu darboties tālāk. Tāpat arī man ir svarīgi gūt emocijas, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus: teātrus, koncertus, festivālus. Un nenoliedzami – kvalitatīvi pavadīts laiks ar tuvajiem – ģimeni un draugiem. Arī viņi pozitīvi uzlādē. Vēl viena nodarbe, kas palīdz atjaunot iekšējos resursus, man ir masāžas; pirms vairākiem gadiem pabeidzu klasiskās masāžas kursus, esmu sertificēta masiere.

 

Kā Tu motivē sevi? Ko ieteiktu citiem? 

Motivācija ir ļoti svarīgs dzinējspēks ikvienam. Tas ir stāsts par to, kāpēc mēs, no rīta pamostoties, ceļamies un ejam. Kāpēc mums ir svarīgi, nozīmīgi, jēgpilni darīt to, ko darām. Ja kādreiz ir bijis laiks, kad esmu diezgan daudz domājusi par dzīves jēgu, kopsakarībām, tad tagad es tam vairs tik lielu nozīmi nepiešķiru. Domāju, ka ne viss mums ir jāzina un jāsaprot. 

Mana motivācija ir katru dienu būt labākai, salīdzinot ar iepriekšējo dienu. Un tas attiecas uz jebkuru no mūsu dzīvi veidojošajām jomām. To varu novēlēt arī citiem – apzināties, ka Tev sevi nav jāsalīdzina ne ar vienu citu. Svarīgi ir tas, vai Tu esi labāka sevis versija, salīdzinot ar vakardienu, ar laiku pirms nedēļas, mēneša, gada un tamlīdzīgi.



Ko Tu novēlētu jauniešiem, kas vēl tikai domā par studiju vietas izvēli? Kāpēc izvēlēties VeA?

Manuprāt, tie ir 3 argumenti, kāpēc izvēlēties VeA. Pirmkārt, tas ir kvalitatīvs saturs un augsti kvalificētu mācībspēku komanda. Nemitīgi tiek strādāts pie tā, lai studiju programmas būtu konkurētspējīgas, atbilstošas darba tirgus prasībām. Galvenais mērķis ir sagatavot pēc iespējas labākus jomas speciālistus, tādējādi viss tiek darīts, lai šo mērķi sasniegtu. Otrkārt, VeA ir reģionāla augstskola, kas nozīmē, ka, studējot šeit, Tu visticamāk pazīsi visus savus kursabiedrus, varēsi uzrunāt jebkuru no saviem docētājiem un es ticu, ka varēsi atrisināt jebkuru radušos problēmsituāciju. Tā visdrīzāk būs augstskola un tai pat laikā – ģimene. Treškārt, VeA atrodas Ventspilī, bet Ventspilij ir savs šarms: šeit jauniešiem ir plašākas iespējas, nekā citās reģionālajās augstskolās.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Autors Rota Rulle 2026. gada 11. marts
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā.  Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
Autors Rota Rulle 2026. gada 10. marts
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Autors Rota Rulle 2026. gada 6. marts
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650 
Citas ziņas