Viena no mums: Tulkošanas studiju fakultātes dekāne Sandija Skudra

2022. gada 16. novembris

Patriotu nedēļā, kad īpaši godinām mūsu valsti svētkos, dzimšanas dienu svin arī Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes dekāna p.i. Sandija Skudra. Sandija VeA ieņem ļoti atbildīgu amatu, pildot Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāna pienākumus. Viņa ir arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore un lektore. Sandija atzīst, ka ikdienas darbs kā TSF vadītājai nozīmē lielu atbildību, par to, lai TSF viss ritētu gludi,  ietverot daudz un dažādus faktorus, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no viņas pašas. Lai spētu darboties tik nozīmīgā amatā, ir jāspēj risināt visdažādākās situācijas, jārod motivācija sevī tā, lai spētu to nodot tālāk pārējiem kolēģiem un studentiem. Izlasot interviju, uzzināsiet, kur Sandija rod spēku, pieņemot dzīves sniegtos izaicinājumus, kā arī iepazīsiet viņas skatījumu uz VeA kā perspektīvu vietu izaugsmei! 


Pastāsti mazliet par sevi! Kā Tu sevi raksturotu? 

Šis nemaz nav tik vienkāršs jautājums, jo nav jau tik viegli raksturot sevi. Manuprāt, visspilgtāk un precīzāk mūs raksturo mūsu darbi, tas, ko esam paveikuši, kā arī tas, kādas sajūtas radām citos cilvēkos, cik labi un patiesi cilvēki esam.

Man ļoti svarīga ir disciplinētība, kvalitāte it visā; ja kaut ko daru, cenšos to paveikt pēc iespējas labāk, ieguldu sevi maksimāli, kas, iespējams, bieži vien arī ir bijusi atslēga uz vienu vai otru panākumu. Tomēr ēnas puse varētu būt tā, ka tādu pašu atdevi es sagaidu no citiem cilvēkiem, ko vienmēr varbūt nav iespējams iegūt vai sagaidīt.

Vēl mani varētu raksturot tas, ka man ļoti svarīga ir mana komanda – kā profesionālajā, tā privātajā dzīvē. Domāju, ka arī mana Tulkošanas studiju fakultātes komanda – mani kolēģi – to var apliecināt. Ticu, ka spēks ir tieši komandā.


Kā izvēlējies studēt VeA? Un kā nonāci līdz izvēlētajai studiju programmai? 

Pēc vidusskolas absolvēšanas izvēle par labu VeA nāca kaut kā dabiski un pašsaprotami. Tolaik, šķiet, nebiju gatava doties uz Rīgu vai ārpus Latvijas. Tā nu es nonācu tulkošanas studijās, kur beidzot jutos kā zivs ūdenī – nebija ne algebras, ne ģeometrijas un tamlīdzīgu studiju kursu, tādēļ studijās man veicās ļoti labi, visu studiju laiku biju starp labākajiem kursā. Absolvējot bakalaura studiju programmu, vēl loģiskāks solis šķita studijas maģistrantūrā. Tolaik šīs programmas nosaukums bija “Juridisko tekstu tulkošana”, un nosaukums vien jau, manuprāt, pasaka daudz. Pēc šīm studijām sekoja mēģinājums studēt doktora studiju programmā “Valodniecība”, tomēr sapratu, ka tas gluži nav man. Tad pēc dažu gadu pārtraukuma TSF tika izveidota jauna maģistra studiju programma “Valodas un kultūrvide”, kas mani ļoti uzrunāja. Sāku studēt otrajā maģistra studiju programmā, kuru veiksmīgi arī 2020. gadā absolvēju. Jāsaka, ka tieši šis studiju laiks ir bijis visneaizmirstamākais ne tikai studiju satura dēļ, bet arī lielisko kursabiedru dēļ un to piedzīvojumu dēļ, kurus mēs kopā (arī ar mūsu fantastisko studiju programmas direktori Vitu Balamu un ne mazāk fantastiskajiem docētājiem: Guntaru Dreijeru, Jāni Sīli, Aiju Sīli, Egitu Proveju) piedzīvojām. 


Pastāsti par savu amatu un savu ikdienu kā Tulkošanas studiju fakultātes dekānei!

Dažos vārdos raksturojot, mani darba pienākumi ietver Tulkošanas studiju fakultātes vadīšanu. Tas nenoliedzami ir administratīvs amats, kas ietver piedalīšanos dažādās sapulcēs, sanāksmēs un sēdēs, pārstāvot mūsu fakultāti. Tā ir fakultātes pārstāvēšana arī jebkur citur, ārpus VeA, kur vien tas ir nepieciešams. Šis darbs nozīmē lielu atbildību, jo esmu tieši atbildīga par to, lai TSF viss ritētu gludi, bet šeit ietverti daudz un dažādi faktori un aspekti, kuri ļoti bieži nav atkarīgi tikai no manis. 

Tā kā esmu arī studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore, rūpējos arī par šo programmu un tajā studējošajiem. Kopā ar Studiju prorektori Unu Libkovsku ir veikts ļoti liels darbs, lai studiju programmu uzlabotu, tai atbilstot darba tirgus prasībām un jaunākajām tendencēm. Šobrīd atliek nodrošināt kvalitatīvu studiju norisi.

Papildus šiem pienākumiem lasu arī lekcijas bakalaura studiju programmā “Starpkultūru komunikācija’’, šajā semestrī pirmo reizi – arī studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentiem studiju kursā “Ievads starpkultūru komunikācijā”. 


Kas Tavuprāt ir lielākie izaicinājumi, lai neapstātos pie sasniegtā un spētu “kāpt pa karjeras kāpnēm”? 

Ļoti labs jautājums tieši šim brīdim un man. Manuprāt, lielākais izaicinājums šobrīd tieši man ir pareizās izvēles veikšana. Ar to es domāju – kuru no doktora studiju programmām izvēlēties. Kā loģisks un pašsaprotams solis ir studijas doktorantūrā, tomēr, lai šī līmeņa studijas veiksmīgi pabeigtu un izstrādātu pētījumu, ir jābūt maksimālai pārliecībai par pareizu izvēli. Ceru, ka man izdosies to veikt.

Vispārīgāk – būtiski ir neieslīgt savā komforta zonā, tā vietā – nemitīgi izvirzīt jaunus mazākus un lielākus mērķus, jo apstājoties jau mēs principā regresējam.


Kādi ir Tavi hobiji?

Man ļoti patīk ceļot, tādēļ Covid-19 pandēmijas laiku uztvēru diezgan sāpīgi. Ceļošana man palīdz atgūt spēkus, atjaunot iekšējos resursus, lai spētu darboties tālāk. Tāpat arī man ir svarīgi gūt emocijas, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus: teātrus, koncertus, festivālus. Un nenoliedzami – kvalitatīvi pavadīts laiks ar tuvajiem – ģimeni un draugiem. Arī viņi pozitīvi uzlādē. Vēl viena nodarbe, kas palīdz atjaunot iekšējos resursus, man ir masāžas; pirms vairākiem gadiem pabeidzu klasiskās masāžas kursus, esmu sertificēta masiere.

 

Kā Tu motivē sevi? Ko ieteiktu citiem? 

Motivācija ir ļoti svarīgs dzinējspēks ikvienam. Tas ir stāsts par to, kāpēc mēs, no rīta pamostoties, ceļamies un ejam. Kāpēc mums ir svarīgi, nozīmīgi, jēgpilni darīt to, ko darām. Ja kādreiz ir bijis laiks, kad esmu diezgan daudz domājusi par dzīves jēgu, kopsakarībām, tad tagad es tam vairs tik lielu nozīmi nepiešķiru. Domāju, ka ne viss mums ir jāzina un jāsaprot. 

Mana motivācija ir katru dienu būt labākai, salīdzinot ar iepriekšējo dienu. Un tas attiecas uz jebkuru no mūsu dzīvi veidojošajām jomām. To varu novēlēt arī citiem – apzināties, ka Tev sevi nav jāsalīdzina ne ar vienu citu. Svarīgi ir tas, vai Tu esi labāka sevis versija, salīdzinot ar vakardienu, ar laiku pirms nedēļas, mēneša, gada un tamlīdzīgi.



Ko Tu novēlētu jauniešiem, kas vēl tikai domā par studiju vietas izvēli? Kāpēc izvēlēties VeA?

Manuprāt, tie ir 3 argumenti, kāpēc izvēlēties VeA. Pirmkārt, tas ir kvalitatīvs saturs un augsti kvalificētu mācībspēku komanda. Nemitīgi tiek strādāts pie tā, lai studiju programmas būtu konkurētspējīgas, atbilstošas darba tirgus prasībām. Galvenais mērķis ir sagatavot pēc iespējas labākus jomas speciālistus, tādējādi viss tiek darīts, lai šo mērķi sasniegtu. Otrkārt, VeA ir reģionāla augstskola, kas nozīmē, ka, studējot šeit, Tu visticamāk pazīsi visus savus kursabiedrus, varēsi uzrunāt jebkuru no saviem docētājiem un es ticu, ka varēsi atrisināt jebkuru radušos problēmsituāciju. Tā visdrīzāk būs augstskola un tai pat laikā – ģimene. Treškārt, VeA atrodas Ventspilī, bet Ventspilij ir savs šarms: šeit jauniešiem ir plašākas iespējas, nekā citās reģionālajās augstskolās.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas