Viens no mums: docents no Meksikas Hesuss Alberto Kasaress Montess

2022. gada 1. jūnijs

Meksika – tāla valsts ar svešu kultūru un atšķirīgu mentalitāti. Hesuss Alberto Kasaress Montess (Jesus Alberto Cazares Montes) jeb kā kolēģi un studenti pasniedzēju saīsināti dēvē – Hesuss Montess, lauzis šo stereotipu par tālo kultūru un atšķirīgo skatījumu uz dzīvi. Hesuss Montess sākotnēji rada klusa un kautrīga cilvēka iespaidu, taču līdz ko tiek uzsākta saruna, telpa tiek piepildīta ar siltumu un saproti, ka intervija tiks aizvadīta iejūtīgi aizrautīga un inteliģenta cilvēka sabiedrībā. Hesuss Montess ir Meksikas pilsonis, kas savu doktora grādu fizikā ieguvis Nacionālajā politehniskajā institūtā Pētniecības un progresīvo pētījumu centrā (CINVESTAV–IPN) (“Centre of Research and Advanced Studies at National Polytechnic Institute (CINVESTAV–IPN)”) Meksikā, pasniedzis dažādus kursus sešās augstskolās gan Meksikā, gan Horvātijā. Kopš 2019.gada Hesuss Montess pievienojies Ventspils Augstskolas akadēmiskajam personālam un pasniedz matemātikas un fizikas studiju kursus angļu valodā īstenotajā bakalaura studiju programmā “Datorzinātnes”. Lasot šo interviju, uzzināsiet vairāk par to, kāds bija Hesusa Montesa ceļš uz Ventspils Augstskolu un kā viņš iemīlējis Latviju, tās kultūru un tradīcijas.


Pastāsti mums par sevi un savu dzimteni!


Esmu dzimis nelielā pilsētiņā netālu no Gvadalaharas, Meksikā, ko sauc Cajititlan. Patiesībā slimnīca, kurā piedzimu, bija Gvadalaharā, kas ir viena no lielākajām pilsētām Meksikā. Bērnībā tēva darba dēļ mēs vairākkārt pārcēlāmies un dzīvojām dažādās Meksikas pilsētās. Pirms aizceļošanas es dzīvoju Gvadalaharā un Mehiko, kas ir ļoti dinamiskas, pārpildītas un trokšņainas pilsētas, bet, no otras puses, tās piedāvā plašas iespējas un aktivitātes. Tas ir kas tāds, kas man mazliet pietrūkst šeit – kultūras aktivitātes. 


Par sevi, es teiktu, ka esmu atvērts, optimistisks cilvēks, kurš mīl kafiju, mūziku un kultūru.

 

Pastāsti, lūdzu, par savu izglītību un darba pieredzi!


Es ieguvu bakalaura grādu fizikā Zakatekas Universitātē (Zacatecas University), maģistra grādu un doktora grādu fizikā ieguvu Pētniecības un progresīvo pētijumu centrā (Center of Research and Advanced Studies) Mehiko, kas ir otrais labākais pētniecības centrs Latīņamerikā, ieņemot 109.vietu pasaulē. Esmu strādājis dažādās Meksikas universitātēs, tostarp Nacionālajā Politehniskajā institūtā. Pēc doktorantūras kādu laiku pavadīju Rudžera Boškoviča institūtā (Ruđer Bošković Institute) Zagrebā, Horvātijā, un pēc tam strādāju par matemātikas profesoru Ročesteras Tehnoloģiju institūtā (Rochester Institute of Technology) Horvātijā. 


Kā nokļuvi Latvijā? Ventspils Augstskolā?


Šeit es dalīšos ar pilnu izklāstu par to, kā no Meksikas nokļuvu Horvātijā un pēc tam Latvijā.


Kad Mehiko ieguvu doktora grādu, vispirms devos uz Horvātiju kā viespētnieks un vēlāk es trīs gadus strādāju par matemātikas profesoru Ročesteras Tehnoloģiju institūtā Horvātijā. Kad es pasniedzu lekcijas Zagrebā, mani studenti bieži man teica: "Profesor, kāpēc jūs esat šeit, pie mums? Jūs esat ļoti talantīgs, jūs esat ļoti aizrautīgs, jūs daudz ko zināt, bet daudzi no mums uzskata, ka jūs šeit tērējat savu laiku ar muļķīgiem studējošajiem, kurus interesē tikai kursa nokārtošana, bet ne mācīšanās?" Godīgi sakot, es nepievērsu lielu uzmanību viņu komentāriem.

Taču šis institūts bija ieinteresēts iegūt universitātes statusu, bet saskaņā ar Horvātijas likumiem, ja profesoram ir diploms kādā konkrētā zinātnē, tad viņš ir kvalificēts pasniegt tikai šo konkrēto zinātni. Tā kā es esmu fiziķis, es varēju pasniegt fiziku, bet ne matemātiku (priekšmetu, ko tajā laikā pasniedzu).


Kādudien es tomēr ņēmu vērā savu studentu komentārus un nolēmu izaicināt sevi, atrodot universitāti, kurā atkal varētu pasniegt inženierzinātnes. Es meklēju dažādas vakances, tad es pieteicos un saņēmu pozitīvu atbildi no mūsu augstskolas. Es atbraucu uz Ventspili, un mēs parakstījām līgumu. Pēc tam, mazāk nekā 3 dienu laikā, es saņēmu vēl vairākas pozitīvas atbildes no universitātēm dažādās valstīs - tostarp no Horvātijas!


Tomēr VeA bija pirmā. Tā kā man nepatika karstais laiks - Latvija man varēja piedāvāt ideālus laikapstākļus, tāpēc es izvēlējos Ventspili. Tagad, atskatoties uz šo pieredzi, esmu patiešām priecīgs, ka viss notika tieši tā, kā tas notika. Domāju, ka man patiešām paveicās, ka man bija iespēja sākt strādāt par pasniedzēju VeA, un esmu ļoti laimīgs, ka varu būt daļai no VeA saimes.


Kā redzi savu nākotni šeit, VeA? Un kādu Tu redzi VeA pēc 3-5 gadiem?


Man patiešām ir paveicies būt daļai no VeA saimes, ne tikai tāpēc, ka esmu IT fakultātē, bet arī tāpēc, ka nesen pievienojos VSRC. Šī pilnvērtīgā iesaiste ļaus man augt ne tikai kā profesoram, bet arī kā pētniekam. Turklāt es mācos latviešu valodu, tādējādi es varu būt arī noderīgāks augstskolai.


Šobrīd VeA piedalās dažādos projektos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tas nozīmē lielāku mūsu augstskolas publicitāti, kas var nozīmēt arī augstskolas izaugsmi tuvākajā  nākotnē.


Papildus tam, divus mēnešus atpakaļ es tiku ievēlēts docenta amatā. Vai man ir vajadzīgi vēl citi iemesli, lai būtu lepnam, ka piederu VeA saimei?


Kā Tu raksturotu VeA studējošos? Kādi mācību paņēmieni ir visefektīvākie studiju procesā? Vai vari sniegt kādu padomu studentiem?


Diemžēl neesmu strādājis tieši ar latviešu studējošajiem, jo parasti pasniedzu lekcijas ārzemju studentiem. Tā patiešām ir lieliska pieredze, jo no viņiem spēju iemācīties daudz dažādas pieejas un metodes, kā mācīt.


Matemātika ir loģiska un strukturēta zinātne, bet ar to ir jāstrādā, daudz jāmācās, lai iegūtu pilnīgu izpratni par to. Esmu redzējis, ka daži studējošos spēj apgūt lietas no pirmā acu uzmetiena, bet esmu redzējis arī studējošos, kuriem ir daudz jāstrādā un jārisina daudzi uzdevumi, pirms viņi apgūst šo priekšmetu. Es gribētu teikt, ka katram no mums ir nepieciešama atšķirīga mācību pieeja, tāpēc pirmais padoms, kuru varu dot jebkuram studējošajam, ir iepazīt sevi un atrast, kura mācību metode jums ir vispiemērotākā, un tad izmantot  to.


Ļoti svarīgi ir nekad neierobežot sevi ar tikai klasē apgūstamo vielu. Dodieties uz bibliotēku un pārskatiet klasē apgūtos materiālus, kā arī nākamās nodarbības materiālus - jūs tos labāk izpratīsiet.


Grāmatā Sjuņdzi (Xunzi) ir interesants citāts: "Pastāsti man, un es aizmirsīšu. Māci mani, un es atcerēšos. Liec man to darīt, un es iemācīšos" Mācīšanās procesā ir iesaistīti divi cilvēki - pasniedzējs (es redzu pasniedzēju kā palīgu, neko vairāk) un students. Ja students tikai apmeklē lekcijas un regulāri nestrādā, būs grūti iegūt padziļinātas zināšanas par mācību priekšmetu, bet, ja studenti lasa papildu materiālus vai apspriež tēmas un mājasdarbus ar kursa biedriem, tad panākumi ir gandrīz garantēti.


Es to varu rezumēt ar paša citātu: Neviens nekļūst par kapteini peldbaseinā.


Vai Tu varētu padalīties ar 3 - 5 atziņām, kas atvieglotu dzīvi un padarītu cilvēkus laimīgākus?


"Ja tavai problēmai ir risinājums - kāpēc jāuztraucas? No otras puses, ja tavai problēmai nav risinājuma - kāpēc jāuztraucas?"


"Labi lēmumi rodas no pieredzes - pieredze rodas no sliktiem lēmumiem!" (citiem vārdiem sakot, nebaidieties kļūdīties, bet mācieties no kļūdām).


"Ja no debesīm krīt citroni, iemācies pagatavot limonādi!!!" (citiem vārdiem sakot, pārveidojiet problēmu par iespēju).


Vai Tev pietrūkst Meksika? 


No Meksikas man visvairāk pietrūkst ēdiena...Eiropā šādu ēdienu nav iespējams atrast. Jā, es zinu, Eiropā ir daudz "meksikāņu" restorānu (mums ir pat viens šeit, Ventspilī). Tomēr tie piedāvā tā saukto Tex-Mex ēdienu. Tas ir Meksikas ietekmes rezultāts ASV dienvidu daļā (īpaši Teksasā, no kā arī cēlies šis nosaukums). Taču īstus meksikāņu ēdienus noteikti neviens nepiedāvā.


Vai Tu uzskati  Latviju par savām mājām?



Es domāju, ka par mājām var saukt vietu, kur tu jūties ērti, vietu, kurā tu vari sasaistīt sevi ar vietējo kultūru, un īpaši, ar kuru tu spēj izveidot saikni. Pēc četriem gadiem, kas pavadīti šeit, esmu sācis saistīt sevi ar Latvijas kultūru, un tagad, kad mācos latviešu valodu, mana saikne ar Latviju ir tikai nostiprinājusies. Turklāt es dejoju folkloras deju grupā un dziedu folkloras kora ansamblī. Tagad man ir sapnis piedalīties Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.


Jā, es saucu Latviju par savām mājām, un ar katru dienu es kļūstu lepnāks par šo zemi, jo ar katru dienu mana saikne ar Latviju paliek ar vien stiprāka.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Latvija stiprina savu lomu Eiropas radioastronomijā LOFAR ERIC sanāksmē

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).

Kultūras dienas 2026 "Domā, pirms rīkojies"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97

Ziemeļvalstu–Baltijas diplomāti ar iedvesmojošu vizīti viesojas Ventspils Augstskolā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)

Studente pārstāv Latviju un COLOURS aliansi Eiropas Studentu asamblejā Strasbūrā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.

Viens no mums – Martina Bertāne

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.

Tulkošanas programmas studenti izzina pilsētas drukas vēsturi izstādē “Drukāts Ventspilī”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Citas ziņas