Viens no mums: docents no Meksikas Hesuss Alberto Kasaress Montess

2022. gada 1. jūnijs

Meksika – tāla valsts ar svešu kultūru un atšķirīgu mentalitāti. Hesuss Alberto Kasaress Montess (Jesus Alberto Cazares Montes) jeb kā kolēģi un studenti pasniedzēju saīsināti dēvē – Hesuss Montess, lauzis šo stereotipu par tālo kultūru un atšķirīgo skatījumu uz dzīvi. Hesuss Montess sākotnēji rada klusa un kautrīga cilvēka iespaidu, taču līdz ko tiek uzsākta saruna, telpa tiek piepildīta ar siltumu un saproti, ka intervija tiks aizvadīta iejūtīgi aizrautīga un inteliģenta cilvēka sabiedrībā. Hesuss Montess ir Meksikas pilsonis, kas savu doktora grādu fizikā ieguvis Nacionālajā politehniskajā institūtā Pētniecības un progresīvo pētījumu centrā (CINVESTAV–IPN) (“Centre of Research and Advanced Studies at National Polytechnic Institute (CINVESTAV–IPN)”) Meksikā, pasniedzis dažādus kursus sešās augstskolās gan Meksikā, gan Horvātijā. Kopš 2019.gada Hesuss Montess pievienojies Ventspils Augstskolas akadēmiskajam personālam un pasniedz matemātikas un fizikas studiju kursus angļu valodā īstenotajā bakalaura studiju programmā “Datorzinātnes”. Lasot šo interviju, uzzināsiet vairāk par to, kāds bija Hesusa Montesa ceļš uz Ventspils Augstskolu un kā viņš iemīlējis Latviju, tās kultūru un tradīcijas.


Pastāsti mums par sevi un savu dzimteni!


Esmu dzimis nelielā pilsētiņā netālu no Gvadalaharas, Meksikā, ko sauc Cajititlan. Patiesībā slimnīca, kurā piedzimu, bija Gvadalaharā, kas ir viena no lielākajām pilsētām Meksikā. Bērnībā tēva darba dēļ mēs vairākkārt pārcēlāmies un dzīvojām dažādās Meksikas pilsētās. Pirms aizceļošanas es dzīvoju Gvadalaharā un Mehiko, kas ir ļoti dinamiskas, pārpildītas un trokšņainas pilsētas, bet, no otras puses, tās piedāvā plašas iespējas un aktivitātes. Tas ir kas tāds, kas man mazliet pietrūkst šeit – kultūras aktivitātes. 


Par sevi, es teiktu, ka esmu atvērts, optimistisks cilvēks, kurš mīl kafiju, mūziku un kultūru.

 

Pastāsti, lūdzu, par savu izglītību un darba pieredzi!


Es ieguvu bakalaura grādu fizikā Zakatekas Universitātē (Zacatecas University), maģistra grādu un doktora grādu fizikā ieguvu Pētniecības un progresīvo pētijumu centrā (Center of Research and Advanced Studies) Mehiko, kas ir otrais labākais pētniecības centrs Latīņamerikā, ieņemot 109.vietu pasaulē. Esmu strādājis dažādās Meksikas universitātēs, tostarp Nacionālajā Politehniskajā institūtā. Pēc doktorantūras kādu laiku pavadīju Rudžera Boškoviča institūtā (Ruđer Bošković Institute) Zagrebā, Horvātijā, un pēc tam strādāju par matemātikas profesoru Ročesteras Tehnoloģiju institūtā (Rochester Institute of Technology) Horvātijā. 


Kā nokļuvi Latvijā? Ventspils Augstskolā?


Šeit es dalīšos ar pilnu izklāstu par to, kā no Meksikas nokļuvu Horvātijā un pēc tam Latvijā.


Kad Mehiko ieguvu doktora grādu, vispirms devos uz Horvātiju kā viespētnieks un vēlāk es trīs gadus strādāju par matemātikas profesoru Ročesteras Tehnoloģiju institūtā Horvātijā. Kad es pasniedzu lekcijas Zagrebā, mani studenti bieži man teica: "Profesor, kāpēc jūs esat šeit, pie mums? Jūs esat ļoti talantīgs, jūs esat ļoti aizrautīgs, jūs daudz ko zināt, bet daudzi no mums uzskata, ka jūs šeit tērējat savu laiku ar muļķīgiem studējošajiem, kurus interesē tikai kursa nokārtošana, bet ne mācīšanās?" Godīgi sakot, es nepievērsu lielu uzmanību viņu komentāriem.

Taču šis institūts bija ieinteresēts iegūt universitātes statusu, bet saskaņā ar Horvātijas likumiem, ja profesoram ir diploms kādā konkrētā zinātnē, tad viņš ir kvalificēts pasniegt tikai šo konkrēto zinātni. Tā kā es esmu fiziķis, es varēju pasniegt fiziku, bet ne matemātiku (priekšmetu, ko tajā laikā pasniedzu).


Kādudien es tomēr ņēmu vērā savu studentu komentārus un nolēmu izaicināt sevi, atrodot universitāti, kurā atkal varētu pasniegt inženierzinātnes. Es meklēju dažādas vakances, tad es pieteicos un saņēmu pozitīvu atbildi no mūsu augstskolas. Es atbraucu uz Ventspili, un mēs parakstījām līgumu. Pēc tam, mazāk nekā 3 dienu laikā, es saņēmu vēl vairākas pozitīvas atbildes no universitātēm dažādās valstīs - tostarp no Horvātijas!


Tomēr VeA bija pirmā. Tā kā man nepatika karstais laiks - Latvija man varēja piedāvāt ideālus laikapstākļus, tāpēc es izvēlējos Ventspili. Tagad, atskatoties uz šo pieredzi, esmu patiešām priecīgs, ka viss notika tieši tā, kā tas notika. Domāju, ka man patiešām paveicās, ka man bija iespēja sākt strādāt par pasniedzēju VeA, un esmu ļoti laimīgs, ka varu būt daļai no VeA saimes.


Kā redzi savu nākotni šeit, VeA? Un kādu Tu redzi VeA pēc 3-5 gadiem?


Man patiešām ir paveicies būt daļai no VeA saimes, ne tikai tāpēc, ka esmu IT fakultātē, bet arī tāpēc, ka nesen pievienojos VSRC. Šī pilnvērtīgā iesaiste ļaus man augt ne tikai kā profesoram, bet arī kā pētniekam. Turklāt es mācos latviešu valodu, tādējādi es varu būt arī noderīgāks augstskolai.


Šobrīd VeA piedalās dažādos projektos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tas nozīmē lielāku mūsu augstskolas publicitāti, kas var nozīmēt arī augstskolas izaugsmi tuvākajā  nākotnē.


Papildus tam, divus mēnešus atpakaļ es tiku ievēlēts docenta amatā. Vai man ir vajadzīgi vēl citi iemesli, lai būtu lepnam, ka piederu VeA saimei?


Kā Tu raksturotu VeA studējošos? Kādi mācību paņēmieni ir visefektīvākie studiju procesā? Vai vari sniegt kādu padomu studentiem?


Diemžēl neesmu strādājis tieši ar latviešu studējošajiem, jo parasti pasniedzu lekcijas ārzemju studentiem. Tā patiešām ir lieliska pieredze, jo no viņiem spēju iemācīties daudz dažādas pieejas un metodes, kā mācīt.


Matemātika ir loģiska un strukturēta zinātne, bet ar to ir jāstrādā, daudz jāmācās, lai iegūtu pilnīgu izpratni par to. Esmu redzējis, ka daži studējošos spēj apgūt lietas no pirmā acu uzmetiena, bet esmu redzējis arī studējošos, kuriem ir daudz jāstrādā un jārisina daudzi uzdevumi, pirms viņi apgūst šo priekšmetu. Es gribētu teikt, ka katram no mums ir nepieciešama atšķirīga mācību pieeja, tāpēc pirmais padoms, kuru varu dot jebkuram studējošajam, ir iepazīt sevi un atrast, kura mācību metode jums ir vispiemērotākā, un tad izmantot  to.


Ļoti svarīgi ir nekad neierobežot sevi ar tikai klasē apgūstamo vielu. Dodieties uz bibliotēku un pārskatiet klasē apgūtos materiālus, kā arī nākamās nodarbības materiālus - jūs tos labāk izpratīsiet.


Grāmatā Sjuņdzi (Xunzi) ir interesants citāts: "Pastāsti man, un es aizmirsīšu. Māci mani, un es atcerēšos. Liec man to darīt, un es iemācīšos" Mācīšanās procesā ir iesaistīti divi cilvēki - pasniedzējs (es redzu pasniedzēju kā palīgu, neko vairāk) un students. Ja students tikai apmeklē lekcijas un regulāri nestrādā, būs grūti iegūt padziļinātas zināšanas par mācību priekšmetu, bet, ja studenti lasa papildu materiālus vai apspriež tēmas un mājasdarbus ar kursa biedriem, tad panākumi ir gandrīz garantēti.


Es to varu rezumēt ar paša citātu: Neviens nekļūst par kapteini peldbaseinā.


Vai Tu varētu padalīties ar 3 - 5 atziņām, kas atvieglotu dzīvi un padarītu cilvēkus laimīgākus?


"Ja tavai problēmai ir risinājums - kāpēc jāuztraucas? No otras puses, ja tavai problēmai nav risinājuma - kāpēc jāuztraucas?"


"Labi lēmumi rodas no pieredzes - pieredze rodas no sliktiem lēmumiem!" (citiem vārdiem sakot, nebaidieties kļūdīties, bet mācieties no kļūdām).


"Ja no debesīm krīt citroni, iemācies pagatavot limonādi!!!" (citiem vārdiem sakot, pārveidojiet problēmu par iespēju).


Vai Tev pietrūkst Meksika? 


No Meksikas man visvairāk pietrūkst ēdiena...Eiropā šādu ēdienu nav iespējams atrast. Jā, es zinu, Eiropā ir daudz "meksikāņu" restorānu (mums ir pat viens šeit, Ventspilī). Tomēr tie piedāvā tā saukto Tex-Mex ēdienu. Tas ir Meksikas ietekmes rezultāts ASV dienvidu daļā (īpaši Teksasā, no kā arī cēlies šis nosaukums). Taču īstus meksikāņu ēdienus noteikti neviens nepiedāvā.


Vai Tu uzskati  Latviju par savām mājām?



Es domāju, ka par mājām var saukt vietu, kur tu jūties ērti, vietu, kurā tu vari sasaistīt sevi ar vietējo kultūru, un īpaši, ar kuru tu spēj izveidot saikni. Pēc četriem gadiem, kas pavadīti šeit, esmu sācis saistīt sevi ar Latvijas kultūru, un tagad, kad mācos latviešu valodu, mana saikne ar Latviju ir tikai nostiprinājusies. Turklāt es dejoju folkloras deju grupā un dziedu folkloras kora ansamblī. Tagad man ir sapnis piedalīties Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.


Jā, es saucu Latviju par savām mājām, un ar katru dienu es kļūstu lepnāks par šo zemi, jo ar katru dienu mana saikne ar Latviju paliek ar vien stiprāka.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas