Meksika – tāla valsts ar svešu kultūru un atšķirīgu mentalitāti. Hesuss Alberto Kasaress Montess (Jesus Alberto Cazares Montes) jeb kā kolēģi un studenti pasniedzēju saīsināti dēvē – Hesuss Montess, lauzis šo stereotipu par tālo kultūru un atšķirīgo skatījumu uz dzīvi. Hesuss Montess sākotnēji rada klusa un kautrīga cilvēka iespaidu, taču līdz ko tiek uzsākta saruna, telpa tiek piepildīta ar siltumu un saproti, ka intervija tiks aizvadīta iejūtīgi aizrautīga un inteliģenta cilvēka sabiedrībā. Hesuss Montess ir Meksikas pilsonis, kas savu doktora grādu fizikā ieguvis Nacionālajā politehniskajā institūtā Pētniecības un progresīvo pētījumu centrā (CINVESTAV–IPN) (“Centre of Research and Advanced Studies at National Polytechnic Institute (CINVESTAV–IPN)”) Meksikā, pasniedzis dažādus kursus sešās augstskolās gan Meksikā, gan Horvātijā. Kopš 2019.gada Hesuss Montess pievienojies Ventspils Augstskolas akadēmiskajam personālam un pasniedz matemātikas un fizikas studiju kursus angļu valodā īstenotajā bakalaura studiju programmā “Datorzinātnes”. Lasot šo interviju, uzzināsiet vairāk par to, kāds bija Hesusa Montesa ceļš uz Ventspils Augstskolu un kā viņš iemīlējis Latviju, tās kultūru un tradīcijas.

Pastāsti mums par sevi un savu dzimteni!

Esmu dzimis nelielā pilsētiņā netālu no Gvadalaharas, Meksikā, ko sauc Cajititlan. Patiesībā slimnīca, kurā piedzimu, bija Gvadalaharā, kas ir viena no lielākajām pilsētām Meksikā. Bērnībā tēva darba dēļ mēs vairākkārt pārcēlāmies un dzīvojām dažādās Meksikas pilsētās. Pirms aizceļošanas es dzīvoju Gvadalaharā un Mehiko, kas ir ļoti dinamiskas, pārpildītas un trokšņainas pilsētas, bet, no otras puses, tās piedāvā plašas iespējas un aktivitātes. Tas ir kas tāds, kas man mazliet pietrūkst šeit – kultūras aktivitātes. 

Par sevi, es teiktu, ka esmu atvērts, optimistisks cilvēks, kurš mīl kafiju, mūziku un kultūru.

Pastāsti, lūdzu, par savu izglītību un darba pieredzi!

Es ieguvu bakalaura grādu fizikā Zakatekas Universitātē (Zacatecas University), maģistra grādu un doktora grādu fizikā ieguvu Pētniecības un progresīvo pētijumu centrā (Center of Research and Advanced Studies) Mehiko, kas ir otrais labākais pētniecības centrs Latīņamerikā, ieņemot 109.vietu pasaulē. Esmu strādājis dažādās Meksikas universitātēs, tostarp Nacionālajā Politehniskajā institūtā. Pēc doktorantūras kādu laiku pavadīju Rudžera Boškoviča institūtā (Ruđer Bošković Institute) Zagrebā, Horvātijā, un pēc tam strādāju par matemātikas profesoru Ročesteras Tehnoloģiju institūtā (Rochester Institute of Technology) Horvātijā. 

Kā nokļuvi Latvijā? Ventspils Augstskolā?

Šeit es dalīšos ar pilnu izklāstu par to, kā no Meksikas nokļuvu Horvātijā un pēc tam Latvijā.

Kad Mehiko ieguvu doktora grādu, vispirms devos uz Horvātiju kā viespētnieks un vēlāk es trīs gadus strādāju par matemātikas profesoru Ročesteras Tehnoloģiju institūtā Horvātijā. Kad es pasniedzu lekcijas Zagrebā, mani studenti bieži man teica: "Profesor, kāpēc jūs esat šeit, pie mums? Jūs esat ļoti talantīgs, jūs esat ļoti aizrautīgs, jūs daudz ko zināt, bet daudzi no mums uzskata, ka jūs šeit tērējat savu laiku ar muļķīgiem studējošajiem, kurus interesē tikai kursa nokārtošana, bet ne mācīšanās?" Godīgi sakot, es nepievērsu lielu uzmanību viņu komentāriem.

Taču šis institūts bija ieinteresēts iegūt universitātes statusu, bet saskaņā ar Horvātijas likumiem, ja profesoram ir diploms kādā konkrētā zinātnē, tad viņš ir kvalificēts pasniegt tikai šo konkrēto zinātni. Tā kā es esmu fiziķis, es varēju pasniegt fiziku, bet ne matemātiku (priekšmetu, ko tajā laikā pasniedzu).

Kādudien es tomēr ņēmu vērā savu studentu komentārus un nolēmu izaicināt sevi, atrodot universitāti, kurā atkal varētu pasniegt inženierzinātnes. Es meklēju dažādas vakances, tad es pieteicos un saņēmu pozitīvu atbildi no mūsu augstskolas. Es atbraucu uz Ventspili, un mēs parakstījām līgumu. Pēc tam, mazāk nekā 3 dienu laikā, es saņēmu vēl vairākas pozitīvas atbildes no universitātēm dažādās valstīs - tostarp no Horvātijas!

Tomēr VeA bija pirmā. Tā kā man nepatika karstais laiks - Latvija man varēja piedāvāt ideālus laikapstākļus, tāpēc es izvēlējos Ventspili. Tagad, atskatoties uz šo pieredzi, esmu patiešām priecīgs, ka viss notika tieši tā, kā tas notika. Domāju, ka man patiešām paveicās, ka man bija iespēja sākt strādāt par pasniedzēju VeA, un esmu ļoti laimīgs, ka varu būt daļai no VeA saimes.

Kā redzi savu nākotni šeit, VeA? Un kādu Tu redzi VeA pēc 3-5 gadiem?

Man patiešām ir paveicies būt daļai no VeA saimes, ne tikai tāpēc, ka esmu IT fakultātē, bet arī tāpēc, ka nesen pievienojos VSRC. Šī pilnvērtīgā iesaiste ļaus man augt ne tikai kā profesoram, bet arī kā pētniekam. Turklāt es mācos latviešu valodu, tādējādi es varu būt arī noderīgāks augstskolai.

Šobrīd VeA piedalās dažādos projektos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tas nozīmē lielāku mūsu augstskolas publicitāti, kas var nozīmēt arī augstskolas izaugsmi tuvākajā  nākotnē.

Papildus tam, divus mēnešus atpakaļ es tiku ievēlēts docenta amatā. Vai man ir vajadzīgi vēl citi iemesli, lai būtu lepnam, ka piederu VeA saimei?

Kā Tu raksturotu VeA studējošos? Kādi mācību paņēmieni ir visefektīvākie studiju procesā? Vai vari sniegt kādu padomu studentiem?

Diemžēl neesmu strādājis tieši ar latviešu studējošajiem, jo parasti pasniedzu lekcijas ārzemju studentiem. Tā patiešām ir lieliska pieredze, jo no viņiem spēju iemācīties daudz dažādas pieejas un metodes, kā mācīt.

Matemātika ir loģiska un strukturēta zinātne, bet ar to ir jāstrādā, daudz jāmācās, lai iegūtu pilnīgu izpratni par to. Esmu redzējis, ka daži studējošos spēj apgūt lietas no pirmā acu uzmetiena, bet esmu redzējis arī studējošos, kuriem ir daudz jāstrādā un jārisina daudzi uzdevumi, pirms viņi apgūst šo priekšmetu. Es gribētu teikt, ka katram no mums ir nepieciešama atšķirīga mācību pieeja, tāpēc pirmais padoms, kuru varu dot jebkuram studējošajam, ir iepazīt sevi un atrast, kura mācību metode jums ir vispiemērotākā, un tad izmantot  to.

Ļoti svarīgi ir nekad neierobežot sevi ar tikai klasē apgūstamo vielu. Dodieties uz bibliotēku un pārskatiet klasē apgūtos materiālus, kā arī nākamās nodarbības materiālus - jūs tos labāk izpratīsiet.

Grāmatā Sjuņdzi (Xunzi) ir interesants citāts: "Pastāsti man, un es aizmirsīšu. Māci mani, un es atcerēšos. Liec man to darīt, un es iemācīšos" Mācīšanās procesā ir iesaistīti divi cilvēki - pasniedzējs (es redzu pasniedzēju kā palīgu, neko vairāk) un students. Ja students tikai apmeklē lekcijas un regulāri nestrādā, būs grūti iegūt padziļinātas zināšanas par mācību priekšmetu, bet, ja studenti lasa papildu materiālus vai apspriež tēmas un mājasdarbus ar kursa biedriem, tad panākumi ir gandrīz garantēti.

Es to varu rezumēt ar paša citātu: Neviens nekļūst par kapteini peldbaseinā.

Vai Tu varētu padalīties ar 3 - 5 atziņām, kas atvieglotu dzīvi un padarītu cilvēkus laimīgākus?

"Ja tavai problēmai ir risinājums - kāpēc jāuztraucas? No otras puses, ja tavai problēmai nav risinājuma - kāpēc jāuztraucas?"

"Labi lēmumi rodas no pieredzes - pieredze rodas no sliktiem lēmumiem!" (citiem vārdiem sakot, nebaidieties kļūdīties, bet mācieties no kļūdām).

"Ja no debesīm krīt citroni, iemācies pagatavot limonādi!!!" (citiem vārdiem sakot, pārveidojiet problēmu par iespēju).

Vai Tev pietrūkst Meksika? 

No Meksikas man visvairāk pietrūkst ēdiena...Eiropā šādu ēdienu nav iespējams atrast. Jā, es zinu, Eiropā ir daudz "meksikāņu" restorānu (mums ir pat viens šeit, Ventspilī). Tomēr tie piedāvā tā saukto Tex-Mex ēdienu. Tas ir Meksikas ietekmes rezultāts ASV dienvidu daļā (īpaši Teksasā, no kā arī cēlies šis nosaukums). Taču īstus meksikāņu ēdienus noteikti neviens nepiedāvā.

Vai Tu uzskati  Latviju par savām mājām?



Es domāju, ka par mājām var saukt vietu, kur tu jūties ērti, vietu, kurā tu vari sasaistīt sevi ar vietējo kultūru, un īpaši, ar kuru tu spēj izveidot saikni. Pēc četriem gadiem, kas pavadīti šeit, esmu sācis saistīt sevi ar Latvijas kultūru, un tagad, kad mācos latviešu valodu, mana saikne ar Latviju ir tikai nostiprinājusies. Turklāt es dejoju folkloras deju grupā un dziedu folkloras kora ansamblī. Tagad man ir sapnis piedalīties Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

Jā, es saucu Latviju par savām mājām, un ar katru dienu es kļūstu lepnāks par šo zemi, jo ar katru dienu mana saikne ar Latviju paliek ar vien stiprāka.