Ventspils valstspilsētas pašvaldība izveidojusi stipendiju par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, lai veicinātu talantīgāko un spējīgāko vidusskolu absolventu piesaisti Ventspils Augstskolai, kā arī lai attīstītu IKT jomas studējošo aktivitāti akadēmiskajā, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijai var pieteikties Ventspils Augstskolas IKT jomas reflektanti vai studenti , kuri ir spējuši pierādīt izcilību, augstas sekmes un īpašu radošumu vai iniciatīvu IKT jomā (datorzinātnes, elektronika). Stipendiju katru gadu piešķir 10 labākajiem studnetiem IKT jomā. Stipendija tiks piešķirta uz desmit mēnešiem, katru mēnesi izmaksājot 250 eiro. Jaunajiem reflektantiem , kuri uzsāks studijas kādā no Ventspils Augstskolas IKT jomas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmām, pieteikšanās stipendijai ir līdz 11. augustam. Pieteikšanās vecāko kursu (sākot no 2. kursa) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmu studentiem ir līdz š.g. 4. augustam. Iesniedzamie dokumenti IKT jomas bakalaura līmeņa un pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programmas jaunie reflektanti iesniedz šādus dokumentus: motivācijas vēstuli (parakstīta); CV (parakstīts); centralizēto eksāmenu izrakstu kopijas matemātikā un fizikā vai informātikā; apliecinājumus par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu. Otrā un vecāko kursu studenti, kā arī maģistrantūras studenti (tajā skaitā topošie maģistrantūras studenti) iesniedz šādus dokumentus: CV (parakstīts); Motivācijas vēstuli (parakstīta); sekmju izrakstu kopš studiju uzsākšanas VeA (apmaiņas studiju programmās iegūtās sekmes netiek ņemtas vērā); apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu; apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta dalību dažādos zinātnes un pētniecības projektos, studentu biznesa inkubatorā u.c. aktivitātēs saistībā ar IKT jomu. Pieteikumi elektroniski jānosūta uz e-pasta adresi: itf@venta.lv ar norādi "Pieteikums Ventspils pilsētas domes stipendijai" vai jāiesniedz ITF dekanātā, A209 kab., Ventspils Augstskolā, Inženieru ielā 101, Ventspilī, LV-3601. Ar nolikumu var iepazīties ŠEIT

No 2025. gada 26. jūnija līdz 5. jūlijam Ventspils Augstskolas Biznesa vadības 3. kursa studenti Mārtiņš Didzis Gailis un Daniels Balcers piedalījās projekta “COLOURS” vasaras skolā “ Scientific Project Management: From Idea to Funded EU Project ”, kas norisinājās Le Mans Universitātē, Francijā. Programmas mērķis bija sniegt studentiem teorētiskas un praktiskas zināšanas zinātnisko projektu vadībā, ar īpašu uzsvaru uz Eiropas Savienības finansējuma piesaisti. Programma tika organizēta kombinētā formātā – ar tiešsaistes nodarbībām 26. un 27. jūnijā un klātienes aktivitātēm Le Mans Universitātē no 1. līdz 5. jūlijam. Tiešsaistes sesijās studenti apguva projektu dzīves ciklu, Eiropas Savienības projektu izvērtēšanas kritērijus, Gantt un PERT diagrammu pielietojumu, riska analīzi un budžeta sastādīšanu. Klātienes laikā norisinājās praktiskas darbnīcas par ieinteresēto pušu kartēšanu, Horizon Europe finansēšanas iespējām, kā arī notika studentu gala projektu izstrāde un prezentēšana simulētā konkursa formā. Programma ietvēra arī vizīti uz Le Mans 24 stundu sacīkšu muzeju un dalību starptautiskajā pasākumā “ Le Mans Classic ”, kur studenti ieguva ieskatu augsta līmeņa pasākumu organizēšanā un vadībā. Daniels stāsta , ka viņam ļoti interesē viss par un ap auto un autosportu, tāpēc īpašu prieku sagādāja Le Mans Classic sacīkšu apmeklējums – tā bija lieliska iespēja iepazīt vienu no pasaulē leģendārākajiem sacīkšu notikumiem, redzēt klasiskos sacīkšu auto darbībā un izjust autentisko atmosfēru, kas valda šajā vēsturiskajā vietā. Savukārt Mārtiņš atzina , ka jau iepriekš bija apmeklējis Franciju, tomēr Le Mans viņam atstāja vēl dziļāku iespaidu – klusāka, autentiskāka un ar spēcīgu vēsturisku klātbūtni. Viņam īpaši patika pilsētas vēsturiskā atmosfēra, aizrautība ar autosportu un tas, cik atvērti un draudzīgi bija vietējie cilvēki. “Atklāti sakot, nedaudz nožēlojam, ka šādas iespējas neizmantojām jau agrāk studiju laikā – tās sniedz ne tikai zināšanas, bet arī plašāku skatījumu uz pasauli, cilvēkiem un sevi pašu. Tāpēc īpaši aicinām citus studentus un jauniešus būt aktīviem, izmantot piedāvātās starptautiskās programmas un nebaidīties no izaicinājumiem – tās ir pieredzes kas veido neaizmirstamas atmiņas”, atzīst puiši. Dalība šajā programmā studentiem sniedza vērtīgu pieredzi projektu plānošanā, risku novērtēšanā, budžeta izstrādē un starptautiskā komunikācijā. Iegūtās zināšanas un prasmes būs noderīgas gan turpmākajās studijās, gan profesionālajā darbībā.

Ventspils Augstskola kopā ar partneraugstskolām iesaistījusies valsts pētījumu programmas projektā Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā . Par darbu projektā, ieskicējot problēmas būtību un iespējamos risinājumus, pastāstīja projekta dalībnieces, Ventspils Augstskolas vieslektores Zane Zonberga un Sanita Lasmane. Straujas pārmaiņas prasa jaunas prasmes Šī projekta nozīmību apzināsies ikviens, kurš kādreiz ir aizdomājies par to, cik lielā mērā pēdējos gados ir mainījusies viņa profesijas specifika – vai zināšanas un prasmes, kas skolas solā apgūtas pirms divdesmit, desmit vai pieciem gadiem, vēl atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām? Straujās izmaiņas sabiedrībā, ražošanas automatizācija un mūsdienu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, attīstība daudzās jomās strādājošajiem prasa nemitīgu jaunu prasmju apguvi, lai nezaudētu konkurētspēju mainīgajā darba tirgū. Šajā kontekstā liela nozīme ir kvalitatīvai pieaugušo profesionālajai pilnveidei, kas ir skaidri definēta arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021–2027 kā daļa no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, lai stiprinātu valsts spēju pielāgoties mainīgajam darba tirgum. Realitātē pieaugušo izglītība nereti atpaliek no deklarētajiem mērķiem. Šīs plaisas mazināšanai patlaban tiek izstrādāts valsts pētījumu programmas projekts Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā (nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001). Tā vadošais partneris ir Latvijas Universitāte, bet nozīmīga loma projektā ir arī partneraugstskolām – Ventspils Augstskolai un RTU Liepājas akadēmijai. Zane Zonberga ir otrā kursa doktorante Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas kopīgajā doktora studiju programmā Ekonomika un uzņēmējdarbība, bet Sanita Lasmane šajā programmā jau ir pabeigusi teorētiskās studijas un šī gada beigās gatavojas iegūt zinātnes doktora grādu. Sanitas Lasmanes promocijas darba nosaukums ir Latvijas darba tirgu ietekmējošo faktoru analīze un modelēšana , bet Zane Zonberga strādā pie promocijas darba tēmas Cilvēkkapitāla attīstības ietekme uz organizāciju darbību Latvijā , un tās sasaucas ar šī projekta tematiku. Ventspils Augstskolā projekta komandā līdz ar abām jaunajām pētniecēm darbojas arī projekta zinātniskā vadītāja profesore Una Libkovska, asociētā profesore Liene Resele-Dūšele un koordinatore Linda Ūdre. «Visvienkāršāko skaidrojumu par projekta mērķi varu mēģināt sniegt ar piemēru – persona ir apguvusi noteiktu izglītību, tehniskās zināšanas un digitālās prasmes pirms pieciem vai desmit gadiem, bet šobrīd šīs zināšanas darba tirgū ir ar ļoti mazu vērtību, jo ir notikusi strauja digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, automatizācija,» stāsta Zane Zonberga. «Ļoti daudz darba vietu tiek apdraudētas, jo darbinieki vienkārši nespēj tikt līdzi šīm tendencēm. Savā projektā mēs vēlamies pierādīt to, ka pieaugušo izglītība ir ne tikai nepieciešama iedzīvotājiem, bet tā ir arī ļoti būtiska, lai uzņēmumi spētu pastāvēt un konkurēt arī globālā mērogā. Vēlamies nodrošināt iespēju uzņēmumiem un valsts institūcijām izvērtēt zināšanu pārnesi uz praksi – novērtēt to, vai mācību process ir pietiekami kvalitatīvs, lai viņi piedāvātu to saviem darbiniekiem, un vai viņiem tiešām būs ieguvums no šī mācību procesa.» Projekts akcentē arī pedagogu profesionālās pilnveides lomu, lai viņi spētu sniegt studentiem un pieaugušajiem mūsdienīgas, praktiskas un darba tirgum atbilstošas zināšanas un prasmes. Profesionālā pilnveide ir aktuāla teju visās profesijās, bet īpaši aktuāla tā ir tiem, kuri strādā jomās, kurās strauji ienāk digitalizācija, automatizācija, mākslīgā intelekta tehnoloģijas u. tml. Piemēram, klientu atbalsta speciālisti, kuru darbu aizstāj mākslīgā intelekta čati, vai noliktavu darbinieki, kuru uzdevumus pārņem automatizētas līnijas. Vispārīgākā nozīmē – arī jebkuras nozares darbinieki, kuri ieguvuši tehniskās vai digitālās prasmes pirms pieciem vai desmit gadiem. No intervijām līdz sadarbības risinājumiem Projekts ir sadalīts piecās uzdevumu pakotnēs, kurās jāveic gan datu vākšana, gan to analīze. Viens no Ventspils Augstskolas pētnieču uzdevumiem kopā ar projektu partneriem bija 14 fokusgrupu interviju, kas tika veiktas ar nozaru pārstāvjiem, ekspertu padomēm, valsts un izglītības institūcijām u. c. mērķgrupām, analīze. Intervijas tiek transkribētas, kodētas un analizētas, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētniecības metodes. Papildus tam Ventspils Augstskolas pētnieces veikušas ieguldījuma cilvēkkapitāla attīstībā novērtējumu, tajā skaitā pieaugušo profesionālajā izglītībā un profesionālajā pilnveidē, atdevi Latvijas ekonomikā, tautsaimniecības attīstībā. Veikti arī teorētiskie apskati par cilvēkkapitāla attīstības ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību un profesionālas pilnveides pārneses uz praksi efektivitātes mērīšanas instrumentu raksturojumu. Pētniece Sanita Lasmane atklāj, ka līdz iesaistei šajā projektā viņa vairāk bija strādājusi ar kvantitatīvajām pētniecības metodēm, kas koncentrējas uz skaitlisko datu vākšanu un analīzi. «Šajā projektā lielāks fokuss ir tieši uz kvalitatīvajām pētniecības metodēm, kas tiek izmantotas, lai pētītu kaut ko, kas ir grūti izmērāms skaitļos, piemēram, cilvēka attieksmi un uzskatus kādā konkrētā jautājumā. Kvalitatīvās pētījumu metodes prasa lielāku spēju iedziļināties kontekstā un interpretēt nianses, kas man personīgi ir ļāvis paplašināt pētniecisko redzesloku un kļūt daudzveidīgākai,» savā pieredzē dalījās Sanita Lasmane. Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir izstrādāt praktisku instrumentu, kas palīdzētu novērtēt pieaugušo profesionālās pilnveides zināšanu pārneses uz praksi efektivitāti. Tas būtu rīks uzņēmumiem un valsts institūcijām, lai saprastu, vai īstenotās apmācības tiešām sniedz nepieciešamās prasmes darbiniekiem un ir pielietojamas darba tirgū. Ilgtermiņā projekta vēlamais rezultāts būtu arī ciešāka un kvalitatīvāka sadarbība starp izglītības iestādēm, uzņēmējiem un valsts institūcijām, kur uzņēmumu pārstāvji aktīvi iesaistās arī kā vieslektori, stāstot studentiem par reālām problēmām un vajadzībām darba tirgū. Piedāvājums ir, bet trūkst informācijas Ar vienu no personīgajiem novērojumiem pētniecības procesā dalījās Zane Zonberga, atzīstot: «Pastāv sadrumstalotība komunikācijā starp iesaistītajām institūcijām – darbinieku, darba devēju, pašvaldības, valsts un attiecīgi arī izglītības iestādēm un valsts līmeņa institūcijām. Sadrumstalotā komunikācija starp šīm pusēm ir radījusi šķēršļus kvalitatīvākai sadarbībai.» Viņa skaidro, ka darba devējiem būtu svarīgi apzināt darbinieku vajadzības, bet daļa uzņēmumu pašlaik nezina, kā to izdarīt kvalitatīvi un tā, lai tas neaizņemtu pārāk daudz cilvēkresursu laika. Pašvaldību interesēs ir nodrošināt, ka viņu pašvaldībā esošajiem uzņēmumiem ir iespēja attīstīties un sniegt atbalstu pēc nepieciešamības. Nozares ekspertu padomes atbildībā ir iegūt informāciju par visu nozaru vajadzībām – zināšanām, prasmēm un kompetencēm, ko nepieciešams attīstīt. Valsts atbildībā ir nodrošināt ne tikai projektus, bet arī tālākas profesionālās pilnveides kursus, apmācības u. c., ko piedāvātu gan nozarēm, gan iedzīvotājiem. Zane Zonberga min piemēru ar Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem kursiem, uzsverot: «Pēc komunikācijas ar uzņēmējiem un nozaru pārstāvjiem tika secināts, ka šis piedāvājums, kas parasti nāk no valsts, ne vienmēr sakrīt ar viņiem nepieciešamajām zināšanām, prasmēm vai kompetencēm. Tāpat arī dažādi projekti šobrīd ir ļoti grūti izpildāmi konkrētam uzņēmumam, jo tie bieži neatbilst vienam vai diviem kritērijiem un tādēļ nevar pretendēt uz finansējumu. Šie komunikācijas jautājumi būtu jāatrisina, lai visas puses saprastu, kas ir nepieciešams un kā to ieviest.» Zane Zonberga atzīst, ka esošais profesionālās pilnveides piedāvājumu apjoms tiek nodrošināts, taču ir trūkumi, kas jānovērš: «Es teiktu, ka profesionālās pilnveides apjoms kā tāds ir pietiekams, bet šobrīd sabiedrība netiek pietiekami informēta par iespējām.» Piemēram, arī Ventspils Augstskolā jebkuram interesentam ir iespēja par noteiktu maksu apgūt studiju kursus un iegūt kredītpunktus, saņemot sertifikātu. To var darīt vairāku gadu laikā, apvienojot darbu ar mācībām un pakāpeniski iegūstot zināšanas. Līdzīgi piedāvājumi ir arī citās izglītības iestādēs un mūžizglītības centros, tostarp tiek piedāvāti arī bezmaksas kursi, taču to pieejamība nereti ir atkarīga no pašu pasniedzēju pieejamības un iniciatīvas. Sanita Lasmane uzsver nevienlīdzību starp reģioniem: «Iespējas ir, bet tās koncentrējas galvenokārt ekonomiski attīstītākajās teritorijās. Lielākās strukturālās nepilnības darba tirgū ir tieši reģionos, kur profesionālās pilnveides iespējas ir daudz limitētākas.» Tam piekrīt arī Zane Zonberga: «Rīgā ir daudz vairāk iespēju profesionālajai pilnveidei, un tās ir daudzveidīgākas. Piemēram, Ventspils Augstskola nespēj nodrošināt profesionālo pilnveidei medicīnā, bet Rīgā ir šādas iespējas.» Jāpaplašina sadarbība ar uzņēmējiem Pētnieces īpaši uzsver sadarbības nozīmi ar uzņēmumiem. Ventspils Augstskolai šobrīd ir sadarbība ar uzņēmumu Bucher Municipal, kur papildus piešķirtajai stipendijai studentam tiek nodrošināta arī pieredzes apmaiņa uzņēmumā, iepazīstoties ar visiem darba procesiem: «Man šķiet, ka ir nepieciešams izveidot plašāku sadarbību, lai tie nebūtu tikai divi līdz trīs uzņēmumi un lai uzņēmēji paši vēlētos pasniegt vieslekcijas studentiem par aktuālām darba tirgus problēmām. Tas Ventspils Augstskolai jau šobrīd izdodas arī tāpēc, ka daļa Ventspils uzņēmumu pārstāvju ir Ventspils Augstskolas absolventi un ar viņiem ir izveidojusies labāka komunikācija, līdz ar to ir jūtama viņu vēlme iesaistīties procesā,» stāsta Zane Zonberga. «Ventspils Augstskolā jau tiek piesaistīti dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji gan ar vieslekcijām, gan ar praktiskām nodarbībām, bet es uzskatu, ka sadarbībai vajadzētu būt vēl plašākai.» Projekts Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā tika uzsākts 2023. gada decembrī, un plānots, ka tas noslēgsies 2026. gada decembrī. Projekta rezultāti tiks izmantoti dialogam ar Izglītības un zinātnes ministriju, kas ir galvenais projekta gala lietotājs un pasūtītājs. Avots: https://www.ventasbalss.lv/zinas/izglitiba/52693-kad-zinasanas-noveco-petijuma-mekle-risinajumus-efektivai-muzizglitibai Foto: Krists Kūla

19. jūlijā un 20. jūlijā Ventspilī, Vidumpļavā pirmo reizi norisinājās pludmales volejbola turnīrs “GGFEST BeachVolley x Ventspils University”, kuru organizēja Ventspils Augstskola sadarbībā ar Ghetto Games. Atsaucība dalībai turnīrā bija augsta – vīriešu grupā piedalījās 16 komandas, savukārt sieviešu grupā 15 komandas. Divu dienu garumā pludmales volejbola laukumos valdīja degsme, sportiska konkurence un patīkama gaisotne. Pēc sīvas cīņas pirmajā četriniekā SIEVIEŠU GRUPĀ ierindojās: 1.vieta – Arta / Elza (Arta Pļaviņa, Elza Smilškalne) 2. vieta – A komanda (Anete Černuho, Anita Žeimunde) 3. vieta – 15. trolejbuss (Alise Veina, Krista Rozenberga) 4. vieta – Inta / Anita (Inta Ozola, Anita Indāne) Pēc sīvas cīņas pirmajā četriniekā VĪRIEŠU GRUPĀ ierindojās: 1.vieta – Sikuriņecs / Pekmans (Jevgeņijs Sikuriņecs, Reinis Pekmans) 2. vieta – Kamolis (Gatis Abersons, Matīss Gredzens) 3. vieta – VKV (Andrejs Černuho, Ričards Vaisjūns) 4. vieta – Latvian Twin s (Valerijs Pampejevs, Konstantins Pampejevs) Pirmās, otrās un trešās vietas ieguvēji gan sieviešu, gan vīriešu grupā saņēma vērtīgas balvas: Ghetto Games festivāla medaļas un sponsoru balvas, FANS balvas un Ventspils Augstskolas sarūpētās naudas balvas, kas 1. vietai bija 250 eiro, 2. vietai – 150 eiro un 3. vietai – 100 eiro. Gan GGFEST BeachVolley x Ventspils University dalībniekiem, gan s katītājiem bija iespēja piedalīties VIZIUM aktivitātēs , kā arī galvenās balvas izlozē, kas notika katras dienas noslēgumā. Balvā starp aktīvākajiem dalībniekiem tika izlozēta VIZIUM dāvanu karte četrām personām zinātnes centra VIZIUM ekspozīcijas zāles apmeklējumam. Turnīra skatītājiem bija iespēja baudīt pludmales volejbola enerģiju un cīnīties par balvām, piedaloties Bucher Municipal organizētajā sportiskajā aktivitātē – volejbola servju konkursā. No sacensību dalībniekiem tika saņemtas pozitīvas atsauksmes par turnīra norisi, novērtējot ne tikai izcilo organizāciju, bet arī rūpes par sacensību dalībniekiem un skatītājiem. Turnīra dalībnieks stāsta: “Ļoti foršs, pārdomāts pasākums! Bija interesanti ne tikai pašiem dalībniekiem, arī skatītājiem. Par apkārtējo pieejamo labumu klāstu var tikai nopriecāties – bezmaksas krekliņi, pieejams atdzesēts ūdens bez maksas cik uziet, labierīcības, miskastes. Spēles mazajiem, ēnu un atpūtas zonas iespējas. Vēl tādus pasākumus!” GGFEST BeachVolley x Ventspils University organizatoru komanda izsaka lielu pateicību pasākuma atbalstītājiem: Ventspils valstspilsētas pašvaldībai, Zviedrāns Team Ventspils, Komunālajai pārvaldei, Ventspils labiekārtošanas kombinātam, Ūdekai, Olimpiskajam centram “Ventspils”, zinātnes centram VIZIUM, Bucher Municipal, laikrakstam Ventas Balss, sporta veikalam Fans, degvielas uzpildes stacijai Viada, Puķotavai, apdrukas uzņēmumam Upprint. Visi foto pieejami ŠEIT

Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes profesore un Valsts pētījuma programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-001) vadošā pētniece Una Libkovska piedalījās starptautiskajā zinātniskajā multidisciplinārajā konferencē “XXVth International Multidisciplinary Scientific GeoConference Surveying, Geology and Mining, Ecology and Management - SGEM2025”, kas no 28.jūnija līdz 7. jūlijam norisinājās Albena Varna, Bulgārijā. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska piedalījās starptautiskajā zinātniskajā multidisciplinārajā konferencē SGEM2025, kurā prezentēja projekta pētījumā iegūtos datus par cilvēkkapitāla attīstības nozīmi organizācijas ilgtspējīgā izaugsmē. Savā priekšlasījumā profesore īpašu uzmanību pievērsa profesionālās pilnveides lomai dinamiskajā darba tirgū, kā arī uzsvēra, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtisks faktors inovāciju veicināšanā un konkurētspējas stiprināšanā gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Prezentācija veicināja interesi un zinātnisko diskusiju par ilgtspējīgas organizāciju attīstības nākotnes virzieniem. Šajā gadā konference norisinājās jau 25. reizi, īpaši izceļot starptautisko sadarbību un zinātnisko sasniegumu prezentēšanu. SGEM2025 pulcēja vairāk nekā 450 dalībniekus no 26 pasaules valstīm, aptverot plašu pētniecības jomu spektru. Dalībniekiem bija iespēja piedalīties 78 tematiskajās sekcijās, darba semināros un zinātniskajās diskusijās, diskutējot par aktuālākajiem izaicinājumiem ilgtspējas veicināšanā valstu ekonomiskajā izaugsmē. Dalība konferencē apliecina Ventspils Augstskolas pētniecības kvalitāti un veicina tās atpazīstamību starptautiskajā zinātniskajā vidē, sniedzot ieguldījumu akadēmiskās izcilības un zinātnes starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā.