Viens no mums : Kristiāna Balode

2022. gada 27. janvāris

Mūžu dzīvo, mūžu mācies, jo pēc augstskolas absolvēšanas jaunu zināšanu apgūšana nebeidzas! VeA absolvente un Studiju nodaļas vadītāja Kristiāna nesen atgriezās no Bufalo, ASV, kur kvalifikācijas pilnveides projekta ietvaros apguva noderīgus kursus, ieguva jaunu pieredzi un draugus, atvedot uz VeA iedvesmu un zināšanas, kuras ieguldīt augstskolas nākotnē. Izlasi interviju un uzzini vairāk par Kristiānas personību, nākotnes plāniem un pieredzi Bufalo. 

Pastāsti mazliet par sevi un savu ceļu uz Ventspils Augstskolu!


Ceļš uz Ventspils Augstskolu sākās pirms 8 gadiem, kad pieņēmu lēmumu savu pirmo augstāko izglītību iegūt tieši šeit un nu jau 5 gadus to varu saukt arī par savu darba vietu. Caur draugiem, treniņiem un deju kolektīvu izdevās šo skolu un pilsētu ļoti iemīļot, tāpēc ceļš uz manām mājām Līvānos vairs nešķita nemaz tik tāls. Starpcitu, arī tagad, cik vien bieži iespējams, cenšos aizbraukt uz savām Latgales mājām skaistā Daugavas krasta malā un attālums no Ventspils tikai rosina domāt, cik tomēr mūsu Latvija ir neliela.


Kāda bija Tava sapņu nodarbošanās bērnībā? Vai tā kaut nedaudz sakrīt ar to, ko dari ikdienā?


Gandrīz visi manā ģimenē, trīs paaudzēs ir kādreiz bijuši vai vēl jo projām ir skolotāji. Protams, bērnībā daudz iedvesmojos no stāstiem kā ir būt matemātikas skolotājam vai vidusskolas direktoram un uzskatu, ka vairākas pedagoģiskās līderības iezīmes man vienkārši ir mantotas, tomēr nevaru teikt, ka tā bija mana bērnības sapņu profesija. Īstenībā, nevienam nopietni neesmu stāstījusi, kas vēlējos kļūt nākotnē. Labā ziņa, ka šobrīd savu karjeru virzu cieši saistītu ar to un vēl ir laiks, lai izmantotu “mūžu dzīvo, mūžu mācies”.


Nesen atgriezies no ASV, Bufalo, kur biji apmaiņas programmā, pateicoties ERAF projektam “Atbalsts RTU starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās”. Pastāsti, kāds ir projekta mērķis un kā tajā nonāci?


Šis projekts nodrošina iespēju pēc konkrētiem kritērijiem atlasītajiem mācībspēkiem studēt kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā Ņujorkas štata Bufalo universitātē. Studējot tiek apgūts saturs, par ko RTU un Bufalo universitāte ir iepriekš vienojušās, lai celtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pasniegšanas kvalitāti Latvijā. Viens no projekta svarīgākajiem uzdevumiem ir pilnveidot augstskolu pārstāvju digitālās prasmes, lai veicinātu zināšanu pārnesi dažādu nozaru studijās- gan rūpējoties par studiju programmu saturu un mācību metodēm, gan ieinteresējot, piemēram, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studentus pievērsties pēc iespējas vairāk dažādām informācijas tehnoloģiju prasmēm.


Kāda bija Tava pieredze Bufalo Universitātē?


Semestris Buffalo Universitātē man sniedza vairāk kā biju domājusi. Atkal iejūtoties studenta lomā, es ieguvu ne tikai jaunas prasmes un zināšanas informācijas tehnoloģijās, komunikācijā, pedagoģijā u.c. jomās, bet arī ieskatu ASV augstākās izglītības sistēmā. Paralēli studijām man bija iespēja lūkoties uz visu studiju procesa organizāciju kopumā, salīdzināt dažādu studiju formu īstenošanas principus, analizēt studiju kursu mācīšanās rezultātus, uzklausīt UB mācībspēku pieredzi un skatīt mācību metodes, ar kurām tiek sasniegts augstais izglītības kvalitātes līmenis. Tas man sniedza iespēju atgriezties Latvijā ar iegūtu pieredzi administratīvos un didaktikas aspektos.

Šajā semestrī apguvu piecus studiju kursus. Ņemot vērā straujo mācību tempu, lielo patstāvīgi apgūstamo saturu un kopējo studiju noslodzi, varu apliecināt, ka apgūstamais studiju apjoms ir vidēji par 30% lielāks nekā Latvijas augstākajā izglītībā. Protams, šis viedoklis un pieredze bija ļoti atkarīga tieši no izvēlētajiem studiju kursiem. Starpcitu, šis ir vēl viens no projekta plusiem, jo mēs varējām komplektēt bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju kursus atbilstoši savām darbības nozarēm, digitālajām prasmēm vai pētnieciskajām interesēm. Šī iemesla dēļ ar kolēģiem bieži pārrunājām kādas atziņas un zināšanas mēs katrs esam ieguvuši no atšķirīgajiem izvēles kursiem, lai mācītos arī viens no otra pieredzes.


Vai mācoties Bufalo Universitātē redzēji kādas būtiskas atšķirības studiju procesā?


Jā! Pat vairākas būtiskas atšķirības! No studējošo perspektīvas, manuprāt, viena no būtiskākajām atšķirībām ir kopējais studentu ‘mindset’. Amerikā augstākā izglītība ir ļoti dārga, tāpēc studentiem ir cita motivācija- vai nu iegūt pēc iespējas vairāk attiecībā pret viņu finansiālo ieguldījumu, vai arī studēt pēc iespējas izcilāk, lai pretendētu uz kādu no stipendiju veidiem. Saprotu, ka mans teiktais var veidot pretrunu, jo arī Latvijā gandrīz 60% no studējošajiem studē par personīgajiem līdzekļiem, tomēr uzskatu, ka arī valsts budžeta studentiem būtu cita motivācija un attieksme, ja tiktu ieguldīti kaut 50 eiro no pašu kabatas.


Kā otru atšķirību varu minēt vērtēšanas sistēmu. Kopā ar kursabiedriem studiju kursā “Foundations of Engineering Education” diskutējām par būtisko atšķirību - mācīšanos, lai saņemtu vērtējumu vai tomēr vērtējuma saņemšanu, lai palīdzētu mācīties. Mūsdienās šie abi aspekti bieži tiek jaukti, jo ir iesaistīta konkurence par budžeta vietām, konkurence par stipendijām utt., bet man patika mūsu galvenais secinājums, ko izjutām studiju laikā UB, ka neatsveramu vērtību sniedz docētāju atsauksme vai komentāri par paveikto uzdevumu. Biju pārsteigta, cik lielu darbu docētāji iegulda atsauksmju sniegšanā katram studentam, bet to ātri izskaidro “ TA” - Teacher assistant sistēma, kur asistenti ne tikai palīdz docētājiem izlabot studentu darbus, bet ir laba iestrādne turpmākā akadēmiskā personāla ataudzei. Tomēr mana galvenā doma, kuru vēlējos minēt atšķirīgās vērtēšanas sistēmas kontekstā - būtiski tiek samazināta eksāmena loma gala vērtējumā, jo semestra laikā tiek veikti vairāki mazāki uzdevumi, testi un starpsemestra pārbaudījumi, kas kopā veido jau pusi vai pat lielāko daļu no gala vērtējuma.


Kā trešo atšķirību vēlos norādīt straujo mācību tempu un to, cik veiksmīgi tiek izmantoti studiju kursu apraksti. Katrā studiju kursā kursa apraksts ir kā galvenais dokuments ar kuru tiek strādāts visa semestra garumā. Straujais mācību temps nerada nekādus pārsteigumus, jo docētāji savos kursa aprakstos ir ļoti konkrēti norādījuši kalendāro plānu, prasības, vērtēšanas kritērijus, iepriekš ir zināma katra grāmata vai nodaļa, kas būs jāizlasa, kurā datumā būs jāizstrādā darbs vai pētījums. Kursu apraksti man ļoti palīdzēja mana laika plānošanā.       


Ko vērtīgu atvedi savā “pieredzes bagāžā” no šī brauciena?


Iespējams manis teiktais var izklausīties pretrunīgi no tiem priekšstatiem, kas mums ir radušies Eiropā, tomēr man ļoti patika tas, cik studenti Amerikā var justies brīvi. Brīvi ne tikai no dažādiem stila un vizuālā tēla aizspriedumiem, bet arī brīvi savās izvēlēs- pat akadēmiskajās izvēlēs. Semestrī studenti drīkst apgūt līdz 18 kredītpunktiem un paši komplektēt savu studiju plānu, skaidri apzinoties, kuri studiju kursi un kāpēc tie ir nepieciešami, lai veidotu priekšzināšanas nākamajiem studiju kursiem. Šī savstarpējā studiju kursu sasaiste, kas brīnišķīgi tiek vizualizēta, iedvesmoja vairākām idejām, kas saistītas ar studiju programmu kartējumiem un vispārējo programmu administrēšanu. Laikam vārds “iedvesma” ir piemērotākais, lai vienā vārdā aprakstītu manu gūto pieredzi.


Manā pieredzes bagāžā ar mani atbrauca arī dzīves pieredze, iepazīstot Amerikas kultūru, izgaršojot dažādus tipiskākos ēdienu, apskatot tuvākās pilsētas un iepazīstot ne tikai jaunus draugus Amerikā, bet arī jaunus draugus Latvijā, kurus uzskatu ne tikai par kolēģiem citās Latvijas augstskolās, bet arī par brīnišķīgiem draugiem. Man ir prieks, ka ar pārējiem projekta dalībniekiem varam ne tikai sazvanīties, lai apspriestu augstskolu sadarbības jautājumus, bet arī vēlreiz satikties uz tasi kafijas.


Kādas iespējas Tu redzi Ventspils Augstskolas nākotnē (3-5 gadi)?


Strādājot pie Ventspils Augstskolas attīstības stratēģijas 2022.-2027.gadam, kopā ar kolēģiem iezīmējām vairākus būtiskus studiju procesa attīstības virzienus. Šobrīd pēc iegūtās pieredzes Bufalo jūtos vēl pārliecinātāka, ka nākotnes mērķi ir pareizi. Nepieciešama tikai enerģija un entuziasma pilna komanda, lai kopā to sasniegtu.


Kāds būtu Tavs novēlējums VeA studentiem, darbiniekiem un pārējiem mūsu sekotājiem?


Es noteikti novēlu visiem paplašināt savu redzējumu uz lietām, notikumiem un dzīvi kopumā. Tā ir lieta, kur es cenšos strādāt ar sevi - kļūt pēc iespējas empātiskākai, atbrīvoties no aizspriedumiem vai vispārpieņemtiem priekšstatiem par to kā ir jābūt vai kā ir bijis līdz šim. Īpaši šajā pandēmijas laikā uzskatu, ka ir svarīgi izjust atbildību un piederību ne tikai savai valstij, bet pasaulei kopumā. Un tam visam pāri novēlu katram uzturēt pozitīvu attieksmi un laipnu savstarpējo komunikāciju, lai ir prieks piedzīvot katru nākamo dienu! 


Šī aktivitāte tiek finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Nr.1.1.1.5/18/I/008 “Atbalsts RTU starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās.”




Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Latvija stiprina savu lomu Eiropas radioastronomijā LOFAR ERIC sanāksmē

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).

Kultūras dienas 2026 "Domā, pirms rīkojies"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97

Ziemeļvalstu–Baltijas diplomāti ar iedvesmojošu vizīti viesojas Ventspils Augstskolā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)

Studente pārstāv Latviju un COLOURS aliansi Eiropas Studentu asamblejā Strasbūrā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.

Viens no mums – Martina Bertāne

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.

Tulkošanas programmas studenti izzina pilsētas drukas vēsturi izstādē “Drukāts Ventspilī”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Citas ziņas