Pastāsti mazliet par sevi un savu ceļu uz Ventspils Augstskolu!

Ceļš uz Ventspils Augstskolu sākās pirms 8 gadiem, kad pieņēmu lēmumu savu pirmo augstāko izglītību iegūt tieši šeit un nu jau 5 gadus to varu saukt arī par savu darba vietu. Caur draugiem, treniņiem un deju kolektīvu izdevās šo skolu un pilsētu ļoti iemīļot, tāpēc ceļš uz manām mājām Līvānos vairs nešķita nemaz tik tāls. Starpcitu, arī tagad, cik vien bieži iespējams, cenšos aizbraukt uz savām Latgales mājām skaistā Daugavas krasta malā un attālums no Ventspils tikai rosina domāt, cik tomēr mūsu Latvija ir neliela.

Kāda bija Tava sapņu nodarbošanās bērnībā? Vai tā kaut nedaudz sakrīt ar to, ko dari ikdienā?

Gandrīz visi manā ģimenē, trīs paaudzēs ir kādreiz bijuši vai vēl jo projām ir skolotāji. Protams, bērnībā daudz iedvesmojos no stāstiem kā ir būt matemātikas skolotājam vai vidusskolas direktoram un uzskatu, ka vairākas pedagoģiskās līderības iezīmes man vienkārši ir mantotas, tomēr nevaru teikt, ka tā bija mana bērnības sapņu profesija. Īstenībā, nevienam nopietni neesmu stāstījusi, kas vēlējos kļūt nākotnē. Labā ziņa, ka šobrīd savu karjeru virzu cieši saistītu ar to un vēl ir laiks, lai izmantotu “mūžu dzīvo, mūžu mācies”.

Nesen atgriezies no ASV, Bufalo, kur biji apmaiņas programmā, pateicoties ERAF projektam “Atbalsts RTU starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās”. Pastāsti, kāds ir projekta mērķis un kā tajā nonāci?

Šis projekts nodrošina iespēju pēc konkrētiem kritērijiem atlasītajiem mācībspēkiem studēt kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā Ņujorkas štata Bufalo universitātē. Studējot tiek apgūts saturs, par ko RTU un Bufalo universitāte ir iepriekš vienojušās, lai celtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pasniegšanas kvalitāti Latvijā. Viens no projekta svarīgākajiem uzdevumiem ir pilnveidot augstskolu pārstāvju digitālās prasmes, lai veicinātu zināšanu pārnesi dažādu nozaru studijās- gan rūpējoties par studiju programmu saturu un mācību metodēm, gan ieinteresējot, piemēram, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studentus pievērsties pēc iespējas vairāk dažādām informācijas tehnoloģiju prasmēm.

Kāda bija Tava pieredze Bufalo Universitātē?

Semestris Buffalo Universitātē man sniedza vairāk kā biju domājusi. Atkal iejūtoties studenta lomā, es ieguvu ne tikai jaunas prasmes un zināšanas informācijas tehnoloģijās, komunikācijā, pedagoģijā u.c. jomās, bet arī ieskatu ASV augstākās izglītības sistēmā. Paralēli studijām man bija iespēja lūkoties uz visu studiju procesa organizāciju kopumā, salīdzināt dažādu studiju formu īstenošanas principus, analizēt studiju kursu mācīšanās rezultātus, uzklausīt UB mācībspēku pieredzi un skatīt mācību metodes, ar kurām tiek sasniegts augstais izglītības kvalitātes līmenis. Tas man sniedza iespēju atgriezties Latvijā ar iegūtu pieredzi administratīvos un didaktikas aspektos.

Šajā semestrī apguvu piecus studiju kursus. Ņemot vērā straujo mācību tempu, lielo patstāvīgi apgūstamo saturu un kopējo studiju noslodzi, varu apliecināt, ka apgūstamais studiju apjoms ir vidēji par 30% lielāks nekā Latvijas augstākajā izglītībā. Protams, šis viedoklis un pieredze bija ļoti atkarīga tieši no izvēlētajiem studiju kursiem. Starpcitu, šis ir vēl viens no projekta plusiem, jo mēs varējām komplektēt bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studiju kursus atbilstoši savām darbības nozarēm, digitālajām prasmēm vai pētnieciskajām interesēm. Šī iemesla dēļ ar kolēģiem bieži pārrunājām kādas atziņas un zināšanas mēs katrs esam ieguvuši no atšķirīgajiem izvēles kursiem, lai mācītos arī viens no otra pieredzes.

Vai mācoties Bufalo Universitātē redzēji kādas būtiskas atšķirības studiju procesā?

Jā! Pat vairākas būtiskas atšķirības! No studējošo perspektīvas, manuprāt, viena no būtiskākajām atšķirībām ir kopējais studentu ‘mindset’. Amerikā augstākā izglītība ir ļoti dārga, tāpēc studentiem ir cita motivācija- vai nu iegūt pēc iespējas vairāk attiecībā pret viņu finansiālo ieguldījumu, vai arī studēt pēc iespējas izcilāk, lai pretendētu uz kādu no stipendiju veidiem. Saprotu, ka mans teiktais var veidot pretrunu, jo arī Latvijā gandrīz 60% no studējošajiem studē par personīgajiem līdzekļiem, tomēr uzskatu, ka arī valsts budžeta studentiem būtu cita motivācija un attieksme, ja tiktu ieguldīti kaut 50 eiro no pašu kabatas.

Kā otru atšķirību varu minēt vērtēšanas sistēmu. Kopā ar kursabiedriem studiju kursā “Foundations of Engineering Education” diskutējām par būtisko atšķirību - mācīšanos, lai saņemtu vērtējumu vai tomēr vērtējuma saņemšanu, lai palīdzētu mācīties. Mūsdienās šie abi aspekti bieži tiek jaukti, jo ir iesaistīta konkurence par budžeta vietām, konkurence par stipendijām utt., bet man patika mūsu galvenais secinājums, ko izjutām studiju laikā UB, ka neatsveramu vērtību sniedz docētāju atsauksme vai komentāri par paveikto uzdevumu. Biju pārsteigta, cik lielu darbu docētāji iegulda atsauksmju sniegšanā katram studentam, bet to ātri izskaidro “ TA” - Teacher assistant sistēma, kur asistenti ne tikai palīdz docētājiem izlabot studentu darbus, bet ir laba iestrādne turpmākā akadēmiskā personāla ataudzei. Tomēr mana galvenā doma, kuru vēlējos minēt atšķirīgās vērtēšanas sistēmas kontekstā - būtiski tiek samazināta eksāmena loma gala vērtējumā, jo semestra laikā tiek veikti vairāki mazāki uzdevumi, testi un starpsemestra pārbaudījumi, kas kopā veido jau pusi vai pat lielāko daļu no gala vērtējuma.

Kā trešo atšķirību vēlos norādīt straujo mācību tempu un to, cik veiksmīgi tiek izmantoti studiju kursu apraksti. Katrā studiju kursā kursa apraksts ir kā galvenais dokuments ar kuru tiek strādāts visa semestra garumā. Straujais mācību temps nerada nekādus pārsteigumus, jo docētāji savos kursa aprakstos ir ļoti konkrēti norādījuši kalendāro plānu, prasības, vērtēšanas kritērijus, iepriekš ir zināma katra grāmata vai nodaļa, kas būs jāizlasa, kurā datumā būs jāizstrādā darbs vai pētījums. Kursu apraksti man ļoti palīdzēja mana laika plānošanā.       

Ko vērtīgu atvedi savā “pieredzes bagāžā” no šī brauciena?

Iespējams manis teiktais var izklausīties pretrunīgi no tiem priekšstatiem, kas mums ir radušies Eiropā, tomēr man ļoti patika tas, cik studenti Amerikā var justies brīvi. Brīvi ne tikai no dažādiem stila un vizuālā tēla aizspriedumiem, bet arī brīvi savās izvēlēs- pat akadēmiskajās izvēlēs. Semestrī studenti drīkst apgūt līdz 18 kredītpunktiem un paši komplektēt savu studiju plānu, skaidri apzinoties, kuri studiju kursi un kāpēc tie ir nepieciešami, lai veidotu priekšzināšanas nākamajiem studiju kursiem. Šī savstarpējā studiju kursu sasaiste, kas brīnišķīgi tiek vizualizēta, iedvesmoja vairākām idejām, kas saistītas ar studiju programmu kartējumiem un vispārējo programmu administrēšanu. Laikam vārds “iedvesma” ir piemērotākais, lai vienā vārdā aprakstītu manu gūto pieredzi.

Manā pieredzes bagāžā ar mani atbrauca arī dzīves pieredze, iepazīstot Amerikas kultūru, izgaršojot dažādus tipiskākos ēdienu, apskatot tuvākās pilsētas un iepazīstot ne tikai jaunus draugus Amerikā, bet arī jaunus draugus Latvijā, kurus uzskatu ne tikai par kolēģiem citās Latvijas augstskolās, bet arī par brīnišķīgiem draugiem. Man ir prieks, ka ar pārējiem projekta dalībniekiem varam ne tikai sazvanīties, lai apspriestu augstskolu sadarbības jautājumus, bet arī vēlreiz satikties uz tasi kafijas.

Kādas iespējas Tu redzi Ventspils Augstskolas nākotnē (3-5 gadi)?

Strādājot pie Ventspils Augstskolas attīstības stratēģijas 2022.-2027.gadam, kopā ar kolēģiem iezīmējām vairākus būtiskus studiju procesa attīstības virzienus. Šobrīd pēc iegūtās pieredzes Bufalo jūtos vēl pārliecinātāka, ka nākotnes mērķi ir pareizi. Nepieciešama tikai enerģija un entuziasma pilna komanda, lai kopā to sasniegtu.

Kāds būtu Tavs novēlējums VeA studentiem, darbiniekiem un pārējiem mūsu sekotājiem?

Es noteikti novēlu visiem paplašināt savu redzējumu uz lietām, notikumiem un dzīvi kopumā. Tā ir lieta, kur es cenšos strādāt ar sevi - kļūt pēc iespējas empātiskākai, atbrīvoties no aizspriedumiem vai vispārpieņemtiem priekšstatiem par to kā ir jābūt vai kā ir bijis līdz šim. Īpaši šajā pandēmijas laikā uzskatu, ka ir svarīgi izjust atbildību un piederību ne tikai savai valstij, bet pasaulei kopumā. Un tam visam pāri novēlu katram uzturēt pozitīvu attieksmi un laipnu savstarpējo komunikāciju, lai ir prieks piedzīvot katru nākamo dienu! 

Šī aktivitāte tiek finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Nr.1.1.1.5/18/I/008 “Atbalsts RTU starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās.”