Jūnija vidū Ventspils Augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas “Lietišķo tekstu tulkošana” absolvente Linda Ozola-Ozoliņa saņēma prestižo balvu studentiem “2024 AABS Undergraduate Paper in Baltic Studies” 29. konferencē “Baltijas ceļš: vienotība un palīdzības sniegšana” Jeila universitātē Ņūheivenā, ASV par pētījumu "Latvian environmental term "purvs": Problems and solutions in Latvian-English-Latvian translations of helonyms”. Aicinājām Lindu uz interviju, lai uzzinātu kā viņa nonāca līdz šim augstajam sasniegumam!

Pastāstiet nedaudz par sevi!

Lai gan skolas gados vislabāk padevās tieši valodas, literatūra un rakstīšana, tomēr nākotni vēlējos saistīt ar mākslu, nevis valodu. Tolaik nemaz neaizdomājos par to, ka valoda ir vērtīgs resurss, ko var izmantot profesijas meklējumos, kā arī nezināju, ka tulkotājs ir reāla profesija. Agrāk mani interesēja gleznošana un izlēmu mācīties mākslas vidusskolā, lai apgūtu apģērbu dizainera profesiju. Ja varētu doties atpakaļ laikā un šo izvēli mainīt, tad šobrīd mākslas vietā vidusskolā labāk izvēlētos valodu novirzienu, lai ieliktu stiprākus valodu zināšanu pamatus. Savukārt tulkošanas studijas Ventspils Augstskolā ir rezultējušās ar to, ka rakstīt ziņas kā normāls cilvēks vairs neprotu – bieži vien pieķeru sevi domājot par precīzākā vārda izvēli un par to, vai konkrēto teikumu nevajadzētu sadalīt divos īsākos teikumos, lai maniem mājiniekiem WhatsApp čatā tas būtu vieglāk uztverams (kompliments maniem pasniedzējiem). Kad pretī saņemu bezrūpīgu vārdu savārstījumu, kurā pieturzīmes droši drīkstu salikt pēc saviem ieskatiem, tad saprotu, ka esmu dīvaina, liekos mierā un ierunāju balss ziņu 😊. Brīvajā laikā patīk doties garās pastaigās ar labāko draugu – suni Renci. Ja gribas mieru un nepieciešams atjaunot enerģiju, dodamies uz mežu, bet, ja domu sakrājies pavisam daudz, par galamērķi izvēlamies jūru. Vislabāk tur doties vējainā laikā, lai izpūš tukšu galvu un prāts kā balta papīra lapa, tīrs un gatavs jaunām idejām. Viena lieta, ko sapratu pavisam nesen – mūsdienās tāda jēdziena kā “brīvais laiks” nemaz nav, jo vienmēr atrodas kaut kas, ko darīt, tādēļ brīvais laiks sev ir vienkārši jāizbrīvē.

Ziemā ar izcilību aizstāvējāt izstrādāto maģistra darbu. Vai varat pastāstīt, kāds ir bijis Jūsu studiju laiks Ventspils Augstskolā?

Ilgi nevarēju saņemties, lai uzsāktu bakalaura studijas Ventspils Augstskolā, jo šķita, ka četri gadi ir pārlieku ilgs laiks, lai mācītos tulkošanu. Kad trešajā studiju gadā sāku domāt par kursa darba rakstīšanu, vēlējos, lai kāds “piemet” klāt vēl piekto gadu, jo kopā ar lekcijām un jaunas informācijas uzņemšanu studijas izvēršas par diezgan intensīvu procesu, kurš manā gadījumā ir aizritējis nemanot. Tā kā bakalaura studiju laiks bija saspringts un noguruma dēļ daļa apgūto zināšanu ātri vien aizmirsās, tad maģistra studijas bija vērtīgas ar to, ka varēju nostiprināt jau esošās zināšanas un atrast trūkstošos puzles gabaliņus, lai izveidotu skaidrāku tulkošanas procesa kopainu. Atklāti sakot, tulkošana ir joma, kurā saskatīt kopainu ir sarežģīti, jo vārdu valodā ir daudz un tā nepārtraukti mainās. Tulkotājam nepieciešamas ne vien valodu prasmes, bet arī intuīcija, kas tulkošanas procesā pasaka priekšā, ka ar šo konkrēto vārdu neesi “trāpījis”. Tā ir iekšēja sajūta, kad zini, ka kaut kas tekstā nav kārtībā, bet īsti nesaproti, kas un kurā vietā. Tad ir jāsāk meklēt un jāspēj paskatīties uz to pašu tekstu ar citām acīm. Gleznošanas pasniedzējs mākslas skolā mums reiz teica, ka gleznošana ir process, kurā migla pa miglu meklē miglu. To pašu var attiecināt uz tulkošanu. Terminoloģijas ziņā vislielākās grūtības maģistra studijās sagādāja medicīnas tekstu tulkošana, jo tā tomēr ir ļoti specifiska joma, kurā nepieciešamas padziļinātas zināšanas, labākajā gadījumā – medicīniskā izglītība, jo šādu tekstu tulkošana ir atbildīgs process.

Jums ir vairāki panākumi un sasniegumi akadēmiskajā vidē – vai varat pastāstīt kādos projektos esat piedalījusies un kāda bija Jūsu loma tajos?

Projektā “Specializētās bioloģijas leksijas informācijas sistēmu viedais komplekss valodu daudzveidības izpētei un saglabāšanai” piedalījos kā zinātniskā asistente. Tā bija neparasta un vērtīga pieredze, kas ietvēra divas man interesējošas jomas –  terminus un dabu. Darbs ar augu nosaukumiem bija sirdij īpaši tuvs un vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir strādāt ar tēmām, kuras pašai patīk, jo dažu jomu tekstus tulkoju sakostiem zobiem. Projekta ietvaros bija iespēja piedalīties arī starptautiskajā starpdisciplinārajā konferencē “Lingvistiskā daudzveidība, terminoloģija un statistika”, kurā piedalījāmies ar “purva” pētījumu. Šāda veida konferencē kā dalībniece piedalījos pirmo reizi, tādēļ pirms konferences bija jūtams liels uztraukums, bet vēlāk to nomainīja gandarījums par paveikto. Žēl, ka projekts ir noslēdzies, bet prieks par to, ka šim darbam ir paliekošs un visiem pieejams rezultāts – organismu nosaukumu datubāze Bioleksipēdija.lv, kas īpaši var noderēt tulkotājiem. 

Apsveicam ar Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) apbalvojumu par vides termina "purvs" pētījumu. Vai Jūs varētu sīkāk pastāstīt par pētījumu, izstrādes procesu un tā rezultātiem?

Paldies! Pētījums par purvu nosaukumiem aizsākās kā bakalaura studiju nobeiguma darbs, kas vēlāk pēc pasniedzējas Silgas Sviķes pamudinājuma un ar viņas palīdzību tapa par zinātnisko rakstu. Lai gan ceļš līdz publicētam rakstam ir garš un sastāv no dažādiem sīkumiem un labojumiem, tomēr pats grūtākais ir atrast tēmu, kas pašam interesē un no konkrētā aspekta vēl nav aprakstīta. Ja tas izdodas, tad pārējais ir vien darīšanas lieta. To, ka jāieklausās pasniedzēju ieteikumos un jāsāk domāt par kursa darba tēmas meklējumiem laicīgi, studenti, to skaita arī es, saprot pārāk vēlu. Lai gan nekas tā nemudina rakstīt darbu kā pēdējā brīža panika, tomēr citiem studentiem laiku tēmas meklējumiem iesaku atvēlēt ar krietnu rezervīti. Līdz idejai par purvu nosaukumiem nonācu nejauši, rakstot kursa darbu par augu nosaukumiem, un lielā mērā uzskatu to par veiksmīgu apstākļu sakritību. Saskatīju, ka viena un tā paša helonīma jeb purva nosaukuma tulkojumi no latviešu valodas angļu valodā nesakrīt un sāku pētīt, kādēļ tā. Pētījuma rezultātā secināju, ka līdz šim nav izveidotas vienas visaptverošas mitrāju klasifikācijas sistēmas, kas ietvertu visas pasaules mitrājus, un šīs neskaidrības atspoguļojas arī valodā. Pētīšanas procesu un materiālu vākšanu izbaudīju visvairāk, bet rakstīšanas posma plānošana, sevišķi dalījums nodaļās, man šķita grūtākais, jo tas prasa lielu konkrētību un domu salikšanu pa plauktiņiem. 

Ļoti iespaidīgi, ka šis apbalvojums tika pasniegts prestižajā Jeila Universitātē, ASV. Kā Jūs jūtaties par šo atzinību un ko tas Jums nozīmē? 

Šis apbalvojums bija negaidīts pārsteigums vistiešākajā nozīmē, jo nezināju, ka piedalāmies – rakstu dalībai konkursā pieteica Silga, tādēļ mans prieks bija divkāršs. Tā kā rakstā analizēju gan Latvijas, gan ASV purvu nosaukumus, tad ļoti novērtēju, ka arī ASV universitāte ir pozitīvi novērtējusi šo darbu. Atklāti sakot, priecājos par jebkādu atzinību no jebkura cilvēka, bet visvairāk priecājos par labiem vārdiem no skarbākajiem kritiķiem – maziem bērniem. Lielāka nozīme ir tam, lai atzinība būtu patiesa un, protams, ir svarīgi, lai arī es pati būtu apmierināta ar paveikto.

Kādi ir Jūsu nākamās piecgades plāni? Vai plānojat iegūt arī doktora grādu?

Vairs necenšos veidot plānus vairākiem gadiem uz priekšu, jo tie vienmēr izvēršas citādi, bet noteikti plānoju darīt vairāk to lietu, kas pašai sagādā prieku. Vēlos turpināt strādāt ar valodu ne vien tulkošanas nozarē, bet arī izmēģināt spēkus kādā radošākā jomā. Par doktora studijām vēl domāju, šo lēmumu, visticamāk, pieņemšu pēdējā brīdī, kad liksies, ka dzīve kļuvusi pārlieku vienmuļa.

Ko Jūs ieteiktu topošajiem studentiem, kas tikai plāno uzsākt bakalaura līmeņa studijas, un absolventiem, kas plāno studijas maģistrantūrā?

Tiem, kas plāno sākt studijas un ilgi nevar saņemties, lai pieteiktos, iesaku vienkārši iet un darīt. Laiks tāpat paies, labāk to pavadīt lietderīgi. Iesaku arī sākt domāt par nobeiguma darbu tēmām jau pirmā kursa 2. septembrī, jo vēlāk būs par vēlu 😊. Ja nu tomēr nākas attapties tad, kad maija mēnesis jau klauvē aiz loga, darbi ir iekrājušies, uznācis nogurums un “viss slikti”, tad vajag darīt tik, cik var izdarīt. Tas tāpat būs vairāk nekā nekas.

Vai vēlētos vēl ko piebilst?

Vēlos pateikt lielu paldies mūsu augstskolas atsaucīgajiem un pacietīgajiem pasniedzējiem, kuriem katru gadu pavasarī pēdējā brīdī vēlu vakaros jālabo centīgo studentu darbi 😊.