VSRC zinātniskais seminārs pulcē pētniekus Saules aktivitātes un kosmisko laikapstākļu izpētei

2026. gada 6. marts

Pašlaik Saule tikko pārgājusi aktivitātes cikla maksimumu, un tās virsmā gandrīz katru dienu notiek enerģētiski notikumi – Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi (CME). Tie tieši ietekmē Zemes magnētisko lauku un jonosfēru, radot kosmiskos laikapstākļus, kas var traucēt satelītus, sakarus un navigāciju. Šīs tēmas tika apspriestas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) seminārā 2026. gada 26. februārī, kas norisinājās LOFAR-ERIC iniciatīvas ietvaros. Seminārā piedalījās zinātnieki no Ventspils Augstskolas (Latvija), Radioastronomijas institūta un Ģeofizikas institūta Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā, Odesas I. Mečņikova Nacionālās universitātes (Ukraina) un Sodankilas Ģeofizikas observatorijas Oulu Universitātē (Somija).


Semināra laikā tika apspriesti jaunākie rezultāti ģeomagnētisko datu analīzē un jonosfēras procesu izpētē. Vienā no prezentācijām tika demonstrēta automatizēta pieeja ģeomagnētisko datu apstrādei no starptautiskā INTERMAGNET staciju tīkla, kas palīdz efektīvāk analizēt lielus datu apjomus no dažādām novērojumu stacijām.


Pētnieki prezentēja arī pirmos rezultātus no 2026. gada 17. februāra gredzenveida Saules aptumsuma novērojumiem, izmantojot “Mayaki” ģeomagnētisko staciju Ukrainā un URAN-4 dekametru radioteleskopu. Tas ļauj pētīt Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes magnētisko lauku un jonosfēras dinamiku.


Citā ziņojumā tika prezentēti sākotnējie rezultāti par spēcīgu ģeomagnētisko vētru novērojumiem Strūves ģeodēziskā loka meridiāna tuvumā. Pētnieki apkopojuši digitālos datus no 16 magnētiskajām stacijām un analizējuši ģeomagnētiskā lauka variācijas spēcīgu magnētisko vētru laikā 2025. gada janvārī un novembrī. Šie dati kalpos par pamatu kosmisko laikapstākļu monitoringa sistēmas ģeomagnētiskajai daļai un palīdzēs labāk izprast Zemes magnētiskā lauka izmaiņas.


Seminārā tika uzsvērta starpdisciplināras pieejas nozīme kosmisko laikapstākļu pētniecībā. Arvien biežāk pētījumos tiek izmantota integrēta novērojumu metodoloģija, kas apvieno radioastronomiskos novērojumus, ģeomagnētiskā lauka mērījumus un kosmisko staru datus. Tas palīdz precīzāk analizēt jonosfēras procesus un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes tuvāko kosmisko vidi.


Šajos pētījumos nozīmīgu lomu spēlē starptautiskā pētniecības infrastruktūra. Novērojumi tiek veikti, izmantojot LOFAR LV614 staciju Irbenē (Latvija), KAIRA antenu masīvu (Somija) un URAN-4 radioteleskopu (Ukraina). Īpaša uzmanība tiek pievērsta jonosfēras scintilāciju novērojumiem no spēcīgiem kosmiskiem radio avotiem intensīvas Saules aktivitātes periodos, kā arī ģeomagnētisko anomāliju ietekmei uz šiem procesiem.


Pētījumi aptver arī kosmisko laikapstākļu efektus Strūves ģeodēziskā loka teritorijā, kas savieno Latviju, Somiju un Ukrainu. Šajā reģionā īpaši nozīmīga ir Odesas reģionālā magnētiskā anomālija, kur unikāli ģeomagnētiskie apstākļi var pastiprināt Saules aktivitātes ietekmi uz jonosfēru.


Seminārs tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, stiprināt sadarbību ar Eiropas pētniecības infrastruktūrām un attīstīt radioastronomijas, astrofizikas, informācijas tehnoloģiju un datu apstrādes kompetences Latvijā.

PREZENTĀCIJAS

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 20. aprīlis
14. aprīlī Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorantes Monta Anšica un Zane Zonberga Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros piedalījās Latvijas Universitātes 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.  Konferences sekcijā “Uzņēmējdarbības un vadības dažādi aspekti globālās konkurētspējas stiprināšanai” tika prezentēti pētījumā gūtie rezultāti un sniegts referāts par tēmu “Stratēģiskās vadības kompetences un to ietekme uz organizāciju konkurētspēju”. Konferences sekcija bija paredzēta kā platforma zinātniekiem, pētniekiem un praktiķiem, lai dalītos idejās, atziņās un pētījumos par aktuāliem ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā uzrunāja plašu auditoriju - no akadēmiskajiem pētniekiem līdz uzņēmumu un valsts sektora pārstāvjiem. Visi referenti tika aicināti piedalīties ar oriģinālpētījumiem, situācijas analīzēm un pieredzes stāstiem. Diskusijās piedalījās dažādu valstu zinātnieki, eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 20. aprīlis
Paula Gronska ir Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, kura studē bakalaura studiju programmā “Biznesa vadība”. 2024./2025. akadēmiskā gada pavasara semestrī viņa piedalījās Erasmus+ studiju mobilitātē, studējot International Hellenic University Serres pilsētiņā, Grieķijā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. aprīlis
Piektdien, 17. aprīlī, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Ventspils Augstskolu un Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, iepazīstoties ar nozīmīgu augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūru, kā arī tiekoties ar studentiem un akadēmisko personālu. Vizīte sākās Irbenē, kur Valsts prezidents viesojās Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Tās laikā prezidents iepazinās ar unikālo, starptautiskā mērogā nozīmīgo radioastronomijas infrastruktūru un tikās ar zinātniekiem. Sarunās tika iezīmēta centra būtiskā loma Latvijas un pasaules astronomijā, kā arī tā ieguldījums kosmosa pētniecībā, datu analītikā un starptautiskās zinātniskās sadarbības projektos. Rinkēviča kungs atzinīgi novērtēja radioastronomijas centrā paveikto un pauda atbalstu, ka centram nepieciešams drošs un stabils finansējums turpmākajai darbībai.
Autors Rota Žagare 2026. gada 16. aprīlis
Šogad Ventspils Izglītības gada balvai Ventspils Augstskola izvirzīja trīs izcilus akadēmiskā personāla pārstāvjus – profesoru Jāni Vucānu, profesori Unu Libkovsku un lektori Diānu Neimani. Visi izvirzītie kandidāti ir sevi apliecinājuši kā spilgtas personības, augstākā līmeņa profesionāļus un lieliskus akadēmiskās vides veidotājus. Galveno balvu "Gada skolotājs profesionālajā un augstākajā izglītībā" saņēma profesore Una Libkovska, savukārt otrā līmeņa balvu saņēma lektore Diāna Neimane, bet pateicību par mūža ieguldījumu saņēma profesors Jānis Vucāns. Profesore Una Libkovska ir viena no vadošajām augstskolas akadēmiskajām līderēm, kuras ieguldījums izglītībā un pētniecībā ir nozīmīgs gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Viņas darbs studiju programmu attīstībā, zinātniskajā pētniecībā un studentu vadīšanā apliecina izcilu profesionalitāti un mērķtiecību. Profesore aktīvi ievieš inovatīvas mācību metodes, veicina pētniecībā balstītu izglītību un ar personīgu attieksmi atbalsta studentu akadēmisko un profesionālo izaugsmi. Viņas vadībā tapušie studentu darbi gūst atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs, apliecinot augsto studiju un pētniecības kvalitāti. Profesors Jānis Vucāns ir personība ar izcilu un ilggadēju ieguldījumu augstākās izglītības attīstībā. Vairāk nekā divdesmit gadu laikā viņš ir būtiski ietekmējis Ventspils Augstskolas izaugsmi, tostarp desmit gadus vadot to kā rektors. Ar savu stratēģisko redzējumu, akadēmisko darbu un sabiedrisko aktivitāti viņš stiprinājis reģionālo augstskolu nozīmi Latvijā un veicinājis starptautisko sadarbību. Arī šodien profesors turpina aktīvi iesaistīties studiju procesā un zinātniskajā darbā, iedvesmojot jauno paaudzi ar savu pieredzi un zināšanām. Lektore Diāna Neimane ir izcils pedagoģiskās meistarības un cilvēcīgas attieksmes piemērs. Viņas darbs Tulkošanas studiju fakultātē jau daudzu gadu garumā ir veidojis kvalitatīvu un iedvesmojošu studiju vidi. Studenti augstu novērtē viņas profesionalitāti, precizitāti un spēju motivēt, savukārt kolēģi – viņas atsaucību un ieguldījumu fakultātes attīstībā. 2025. gadā īpaši nozīmīgs bijis viņas darbs jaunas studiju programmas izstrādē. Ventspils Augstskola ir pateicīga par katram nominantam par nenovērtējamo ieguldījumu augstskolas attīstībā un studentu izaugsmē. Viņu darbs apliecina, ka izglītības kvalitāte balstās ne tikai zināšanās, bet arī iedvesmā, atbildībā un patiesā aicinājumā. Sveicam un lepojamies!
Autors Rota Žagare 2026. gada 16. aprīlis
Vai esi kādreiz aizdomājies, kā pirmie iespaidi un neapzinātie aizspriedumi ietekmē mūsu domāšanu, attieksmi un rīcību? Vai vēlies labāk izprast sevi un citus, vienlaikus attīstot prasmes iekļaujošas vides veidošanai studijās un nākotnes darbā? Aicinām Tevi piedalīties interaktīvās apmācībās, kurās: uzzināsi par neapzinātajiem aizspriedumiem un to ietekmi, apgūsi praktiskus rīkus no Acceptance and Commitment Training (ACT), kas palīdz attīstīt apzinātību, elastīgu domāšanu un cieņpilnu komunikāciju, reflektēsi par savām vērtībām un to lomu attiecībās ar citiem. Šīs apmācības palīdzēs veidot vidi, kurā ikviens jūtas piederīgs, novērtēts un sadzirdēts. 📅 Datums: 18. maijs 🕒 Laiks: 16.30–19.00 📍 Vieta: Ventspils Augstskola, kafejnīca “Panorāma”, 6. stāvs Pasākums noritēs angļu valodā , un būs pieejamas uzkodas. Nāc un iegūsti jaunu skatījumu uz sevi, citiem un sabiedrību kopumā!
Autors Rota Žagare 2026. gada 15. aprīlis
20. un 21. aprīlī Latvijā gaidāms nozīmīgs starptautisks zinātniski akadēmisks pasākums – stratēģiskais seminārs “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvaros”, kurā pulcēsies vadošie radioastronomijas eksperti no Eiropas. Pasākums fokusējas uz LOFAR – vienu no pasaulē modernākajiem zemo frekvenču radioteleskopu tīkliem, kas, apvienojot 52 stacijas vairākās Eiropas valstīs, nodrošina unikālas iespējas multidisciplināriem pētījumiem radioastronomijā, kosmosa fizikā, kā arī fāzēto antenu masīvu un progresīvu datu apstrādes tehnoloģiju attīstībā.
Citas ziņas