PROJEKTS

Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus

Projekta nosaukums: Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus

Projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/044

Projekta akronīms: MMM

Projekta partneris: Itālijas nacionālā astrofizikas institūta Kagliari astronomijas observatorija (National Institute for Astrophysics of Italy (INAF) - Astronomical Observatory of Cagliari (OAC)).

Projekta īstenošanas periods: 01.03.2025. - 29.02.2028.

Finansējuma avoti: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (85%), Valsts budžeta finansējums (10%) un VeA pašu finansējums (5%)

Projekta finansējums: Kopā EUR 192 336, ERAF finansējums: EUR 163 485.6, Valsts budžeta finansējums: EUR 19 233.60, VeA finansējums: EUR 9 616.80.

Projekta mērķis: Projekta mērķis ir dot būtisku ieguldījumu VSRC pēcdoktorantūras pētnieka Arta Aberfelda profesionālajā izaugsmē, apgūstot jaunas prasmes un dibināt jaunus kontaktus, veicot pasaules klases fundamentālo pētījumu astrofizikā, strādājot ar lieliem datiem un pielietojot advancētus skaitliskos modeļus.

Projekts ļaus veikt zināšanu pārnesi no Itālijas uz Latviju, atnesot mūsu valstij vēl nebijušas kompetences, tādas kā: prasmes novērot un apstrādāt radio signālus augstās frekvencēs (20-116 GHz), kombinēt un interpretēt daudz -frekvenču novērojumus, gūt iemaņas, kas būs nepieciešamas darbam ar nākamās paaudzes lielajiem radioastronomijas instrumentiem.

Projekts pozitīvi ietekmēs RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmējot informācijas tehnoloģijas nozares attīstību,

jo tiek būtiski paaugstināta VSRC zinātniskā kapacitāte. Projekta zinātniskais mērķis ir atbildēt uz būtisku

jautājumu masīvo zvaigžņu veidošanās procesā - kā tiek pārnests gāzes liekais leņķiskais moments no protozvaigznes diska uz prom-plūstošo gāzi un džetu, lai būtu iespējams protoszvaigznes masas pieaugums.

Galvenās darbības: Datu apstrāde (desmitiem terabaitu), apmācības, novērojuma pieteikuma veidošana, rezultātu statistiskā analīze, rezultātu interpretācija, simulācijas izstrāde, publikāciju veidošanas, dalība konferencēs, ilgtermiņa mobilitāte.

Projekta rezultāti: 3 Q1 publikācijas, 6 ziņojumi starptautiskās zinātniskajos konferencēs.

Kontakti:

Projekta vadītājs – Artis Aberfelds, artis.aberfelds@venta.lv

Kontaktpersona: Vitālijs Petkevičs, vitalijs.petkevics@venta.lv

Pētniecības pieteikums “Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus”, Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/044 tiek īstenots projekta Nr. 1.1.1.9/1/24/I/001 ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Projekta īstenošana notiek Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. Gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākums “Pēcdoktorantūras pētījumi” ietvaros.

Projekta jaunumi

Ventspils pētnieki starptautiskā astrofizikas simpozijā Vācijā prezentē jaunākos atklājumus par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 31. augusts

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „ SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time ”, kas norisinājās Ķelnes Universitātē, Vācijā. Simpozijā tika prezentēts ziņojums par metanola māzeru aktivitāti jaunveidojamu masīvu zvaigžņu apkārtnē. Ķelnes Universitātes rīkotais simpozijs pulcēja vadošos pasaules astrofiziķus un radioastronomus, lai pārrunātu jaunākos atklājumus par zvaigžņu veidošanos, starpzvaigžņu vidi un procesiem, kas vada zvaigžņu tapšanu. A. Aberfelda prezentētais pētījums izstrādāts ciešā starptautiskā sadarbībā ar Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) pētniekiem A. Sanna un L. Moscadelli. Pētījumā, izmantojot pasaulē vienu no jutīgākajiem radioteleskopu masīviem Very Large Array (VLA) ASV, tika analizēta 6.7 GHz metanola (CH 3 OH) māzeru starojuma sasaiste ar zvaigžņu starojumu un matērijas izplūdēm no jaunām, masīvām zvaigznēm. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Atklāti 5 jauni māzeru avoti : Novērojot 22 zvaigžņu veidošanās reģionus, metanola māzera starojums tika detektēts 13 objektos, tostarp tika atklāti 5 iepriekš nezināmi māzeru avoti. Precīzs zvaigznes pozīcijas indikators : Vairāk nekā 90% no visiem detektētajiem māzeriem atrodas ciešā zvaigznes tuvumā. Tieša saikne ar radio termisko elektronu starojumu : Pētījumā atklāta spēcīga korelācija starp metanola māzera spožumu un termisko radio starojumu, kas ļaus astronomiem nākotnē precīzāk prognozēt un identificēt vājus starojuma avotus Visumā. Nākotnes radioteleskopu potenciāls : Pētījuma aprēķini rāda, ka vairāk nekā 30% no metanola māzeru populācijas pašlaik paliek neatklāti esošo instrumentu jutības robežu dēļ, un tos atklāt būs iespējams ar nākamās paaudzes radioteleskopiem (piemēram, ngVLA un SKA). Pētījums un dalība konferences norisē tika īstenota Latvijas Zinātnes padomes (LZP) fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta „Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/044) ietvaros.

Aizvadīts pirmais pēcdoktorantūras projekta gads

Autors Rota Rulle • 2026. gada 27. februāris

Pirmais projekta “Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” īstenošanas gads ir noslēdzies ar daudzsološiem rezultātiem. Projekta gaitā tika analizēti 22 zvaigžņu veidošanās apgabali un 13 no tiem tika konstatēta metanola māzeru emisija. Jāuzsver, ka pieci no šiem avotiem ir jaunatklāti. Sākoties šim gadam, pēcdoktorants Artis Aberfelds devās uz projekta partnerinstitūciju – Kagliari Astronomijas observatoriju (OAC), kur aizvada sešu mēnešu mobilitāti. Kā galvenie uzdevumi šajā posmā izceļami publikācijas sagatavošana par iepriekš minētajiem rezultātiem, Ļoti lielā radioteleskopu tīkla (VLA) novērojumu sagatavošana un to datu apstrāde. Jāpiemin arī pēcdoktoranta iesaiste pētniecības projektā MAGMA (“MAGnētiskā lauka loma MAsīvu zvaigžņu veidošanās procesos”), kas sniegs ieskatu magnētiskā lauka lomā mērogos no parseka līdz astronomiskajai vienība.

Aizvadīts pirmais ceturksnis pēcdoktorantūras projektā

Autors Rota Žagare • 2025. gada 30. jūnijs

2025. gada 1. marts – 2025. gada 30. jūnijs Projekta “Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” pirmais darbības ceturksnis un jūnijs atbilstoši projekta plānam aizritēja pirmās mobilitātes zīmē, kuras laikā pēcdoktorants Artis Aberfelds devās pie projekta partnera Kagliari Astronomijas Observatorijas (OAC), kas ir daļa no Itālijas Nacionālais Astrofizikas Institūta (INAF). Šajā mobilitātes periodā pēcdoktorants apguva nepieciešamās zināšanas, lai apstrādātu ar Ļoti Lielā radioteleskopu tīklu (VLA, attēlā 1.) iegūtos datus. Tika izveidota standartizēta pieeja, ko piemērot visiem jauno masīvo zvaigžņu pārskatā iekļautajiem avotiem, kuri kopumā ir četrdesmit. Kā vienu no būtiskākiem pirmajiem rezultātiem, iespējams izcelt, 6.7 GHz metanola māzeru emisijas atklāšanu G240.32+0.07 zvaigžņu veidošanās apgabalā (attēls 2.). Šī avota spilgtums ir 4 reizes zemākas par Irbenes RT-32 radioteleskopa teorētisko jūtības līmeni.

Uzsākts jauns pēcdoktorantūras projekts astronomijā

Autors Rota Žagare • 2025. gada 3. marts

Ventspils Augstskolas (VeA) Starptautiskais Radioastronomijas centrs (VSRC) š.g. 3.martā uzsāka īstenot pētniecības pieteikumu “Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus”, Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/044. Projekta mērķis ir dot būtisku ieguldījumu VSRC pēcdoktorantūras pētnieka Arta Aberfelda profesionālā izaugsmē, apgūstot jaunas prasmes un dibināt jaunus kontaktus, veicot pasaules klases fundamentālo pētījumu astrofizikā, strādājot ar lieliem datiem un pielietojot advancētus skaitliskos modeļus. Projekta sadarbības partneris ir Itālijas nacionālā astrofizikas institūta Kagliari astronomijas observatorija ( National Institute for Astrophysics of Italy (INAF) - Astronomical Observatory of Cagliari ( OAC )). Artis Aberfelds dosies vairākās ilgstošās mobilitātēs pie partnera un veiks pētījumus, iegūstot jaunas zināšanas, kas ļaus veikt zināšanu pārnesi no Itālijas uz Latviju, atnesot mūsu valstij vēl nebijušas kompetences, tādas kā: prasmes novērot un apstrādāt radio signālus augstās frekvencēs (20-116 GHz), kombinēt un interpretēt daudz -frekvenču novērojumus, gūt iemaņas, kas būs nepieciešamas darbam ar nākamās paaudzes lielajiem radioastronomijas instrumentiem. Projekts pozitīvi ietekmēs RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmējot informācijas tehnoloģijas nozares attīstību, jo tiek būtiski paaugstināta VSRC zinātniskā kapacitāte. Projekta zinātniskais mērķis ir atbildēt uz būtisku jautājumu masīvo zvaigžņu veidošanās procesā - kā tiek pārnests gāzes liekais leņķiskais moments no protozvaigznes diska uz prom-plūstošo gāzi un džetu, lai būtu iespējams protoszvaigznes masas pieaugums. Pētniecības pieteikuma īstenošanas periods ir 03.03.2025.-29.02.2028. Kopējās izmaksas: EUR 192 336, t.sk. ERAF: EUR 163 485,6. Plānotie rezultāti: 3 augstākā līmeņa zinātniskās publikācijas, kā arī ziņojumi 6 starptautiskās zinātniskajās konferencēs. Pētniecības pieteikums “Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus”, Nr.1.1.1.9/LZP/1/24/044 tiek īstenots projekta Nr. 1.1.1.9/1/24/I/001 ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta īstenošana notiek Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākums “Pēcdoktorantūras pētījumi” ietvaros. Vairāk par projektu: ŠEIT