Aizvadīts pirmais ceturksnis pēcdoktorantūras projektā
2025. gada 1. marts – 2025. gada 30. jūnijs
Projekta “Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” pirmais darbības ceturksnis un jūnijs atbilstoši projekta plānam aizritēja pirmās mobilitātes zīmē, kuras laikā pēcdoktorants Artis Aberfelds devās pie projekta partnera Kagliari Astronomijas Observatorijas (OAC), kas ir daļa no Itālijas Nacionālais Astrofizikas Institūta (INAF). Šajā mobilitātes periodā pēcdoktorants apguva nepieciešamās zināšanas, lai apstrādātu ar Ļoti Lielā radioteleskopu tīklu (VLA, attēlā 1.) iegūtos datus. Tika izveidota standartizēta pieeja, ko piemērot visiem jauno masīvo zvaigžņu pārskatā iekļautajiem avotiem, kuri kopumā ir četrdesmit. Kā vienu no būtiskākiem pirmajiem rezultātiem, iespējams izcelt, 6.7 GHz metanola māzeru emisijas atklāšanu G240.32+0.07 zvaigžņu veidošanās apgabalā (attēls 2.). Šī avota spilgtums ir 4 reizes zemākas par Irbenes RT-32 radioteleskopa teorētisko jūtības līmeni.

Attēls 1. VLA ir Amerikas Savienotajās Valstīs izvietotais “Y” formas radioteleskopu masīvs, ko veido 28 antenas, kuru diametrs ir 25 metri. (Vikipēdijas attēls)

Attēls 2. Pirmo reizi novēroto 6.7 GHz metanola māzeru karte (zilie punkti) G240.32+0.07 avotam. Kontūras parāda siltuma starojuma intensitāti, spilgtākais avots vidū, jau ir sācis jonizēt atomus. Savukārt avots pa labi ir vairāk kā desmit reižu vājāks un ir agrākā evolūcijas stadijā, ar šo avotu ir saistīti novērotie metanola māzeri.
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi



