68% iedzīvotāju uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim

2025. gada 1. jūlijs

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila – to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj izsekot zinātnes patēriņa paradumiem, uztverei un sabiedrības iesaistes iespējām dažādās mērķgrupās.


Pēctecīgā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” ietvaros iegūti dati par Latvijas iedzīvotāju zinātnes patēriņa paradumiem un līdzdalības aktivitātēm 2024. gadā. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts (KMI) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Galvenie secinājumi norāda, ka interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas: kopumā ar zinātni saistītās aktivitātēs 2024. gadā piedalījušies 76% Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie zinātnes patērētāji un līdzdalības īstenotāji ir vīrieši (80%), vecuma grupa 18-24 gadi (95%) un 18-30 gadi (90%), skolēni, studenti (94%), Rīgas reģiona iedzīvotāji (81%) un rīdzinieki (83%).


Pētījumā analizēts, kā sabiedrība vērtē valsts ieguldījumu nozīmi dažādās nozarēs. Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka izglītība un zinātne var celt Latvijas labklājību. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē ieguldījumus izglītībā (vidēji 4,3 balles no 5), kam seko zinātne ar vērtējumu 4,1. Salīdzinoši zemāks ir kultūras un mākslas ieguldījuma novērtējums – 3,5 balles.


Rezultāti norāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpratnē viens no būtiskajiem rādītājiem ir Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts, ka teju puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis ir “4”, savukārt 19% norāda uz pilnīgu uzticību (5 balles).

“Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība – tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” uzsver Lana Frančeska Dreimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Salīdzinot ar 2022. gadā veikto monitoringu, sabiedrībā nedaudz pieaudzis inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas vērtējums no 41% uz 45%, proti, tās tiek uzskatītas par visattīstītākajām, vēl augstu tiek vērtētas medicīnas un veselības zinātnes (45%), taču viszemāk novērtētas sociālās zinātnes (26%). Rezultāti rāda, ka pieaug pārliecība par zinātnes sociālo un ekonomisko nozīmi, taču daļa sabiedrības vēl joprojām netic, ka zinātne spēj atrisināt nabadzības problēmas. Iedzīvotāji turpina iesaistīties zinātnes pasākumos un patērē zinātnes saturu līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pēdējos divos gados ir pieaugusi interese par zinātnes raidierakstiem (no 8 procentiem 2022. gadā uz 15% 2024. gadā), savukārt ar zinātni saistītu raidījumu skatīšanās samazinājusies no 34% uz 29%.


Augsta uzticība zinātnei vērojama jauniešu vidū, un to veicina līdzdalība ar zinātni saistītās aktivitātēs. Top3 atpazīstamāko zinātnieku saraksts ir nemainīgs, aptuveni piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku: atpazīstamākais ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (nosaukuši 9% Latvijas iedzīvotāju), otrajā vietā ierindojas Latvijas Universitātes (LU) matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis (3%) un LU kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs (3%).


Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (63%) ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk – par dalību UNESCO (44%) jeb Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā. Trešdaļa dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (35%) un nedaudz mazāk par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) (29%).


Pētījuma projekta vadītāja, LKA KMI un vadošā pētniece profesore Dr. sc. soc. Anda Laķe akcentē, ka LKA zinātnieki ir gandarīti par iespēju jau kopš 2018. gada sekot Latvijas iedzīvotāju pieredzes un viedokļa izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pratību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu gatavībai iesaistīties pētniecībā un izvēlēties zinātnieka karjeru.

“Zinātne neeksistē vakuumā, tā nav domāta tikai zinātniekiem – tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā. Attieksmi pret zinātni pastarpina iedzīvotāju vērtības, dominējošās ideoloģijas un to transformācijas, tāpēc īpaši svarīgi sistemātiski monitorēt zinātnes pratības izmaiņas,” pauž prof. A. Laķe, papildinot, ka dezinformācijas laikmetā, kad daudzi cilvēki noraida zinātnieku atklātos faktus, ir ļoti būtiski atjaunot uzticību pierādījumos balstītai argumentācijai un atrast labākos veidus, kā ar sabiedrību runāt par zinātni. “Aktīva iedzīvotāju iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs pozitīvi ietekmē attieksmi pret zinātni kopumā, ļauj novērtēt zinātnisko izpēti un zinātnieku darbu. Iegūtie dati ļauj mums kritiski izvērtēt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku, tostarp pašiem savu darbību,” tā saka vadošā pētniece.

Sabiedriskās domas pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” veikts 2018., 2020.2022. un 2024. gadā, un tā mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņu, līdzdalību un zinātnes vērtējumu, īpaši analizējot dažādu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku. Dati iegūti, veicot interneta aptauju (CAWI – computer assisted web interview; datorizēta tīmekļa intervija), kurā piedalījās 1 005 respondenti. Pētījuma darba grupu veidoja LKA KMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Anda Laķe un KA KMI pētniece Ph. D. Līga Vinogradova.


Šajā pētījumā iekļauta arī detalizēta 10 jauniešu viedokļu analīze, uzklausot 12. klašu skolēnus fokusgrupā.


Pētījums veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.


Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/petijuma-rezultati-68-iedzivotaju-uzticas-zinatnei-un-zinatnieku-viedoklim

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 18. augusts
Zinātne ir daudz tuvāk ikdienas dzīvei, nekā varētu šķist. Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe pirms tam gandrīz desmit gadus strādājusi par Ventspils pašvaldības ainavu arhitekti. Tāpēc intervija bija ne tikai par zinātni un jauno zinātnieku sagatavošanu, bet arī par to, ko sagaidīt no arvien neprognozējamākajiem laikapstākļiem, kā arī par mākslīgā intelekta radītajiem riskiem.
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. augusts
1. septembrī Ventspils Augstskola (VeA) svinīgi atklās jauno 2026./2027. akadēmisko studiju gadu. Jaunā studiju gada atklāšanas svētki notiks plkst. 12.00 pie A korpusa ieejas, blakus strūklakai “Lāsītes”. Pasākuma laikā tiks pasniegtas arī IKT stipendijas izcilākajiem studentiem. Pēc svinīgās atklāšanas plkst. 12.50 pirmo kursu studentiem D104 auditorijā norisināsies ievadlekcija, kurā jaunie studenti varēs uzzināt svarīgāko par studijām Ventspils Augstskolā. Savukārt plkst. 13.40 pirmkursnieki dosies uz savām fakultātēm. Jaunā studiju gada pirmais pasākums notiks jau 31. augustā, kad Ventspils Augstskolā norisināsies Pirmkursnieku rallijs. Tā ir komandu orientēšanās spēle, kurā jaunie studenti varēs iepazīt savus jaunos studiju biedrus no dažādām fakultātēm, Ventspili un savu jauno studiju vidi. Rallija laikā pirmkursnieki komandās, kājām pārvietojoties pa pilsētu, veiks dažādus uzdevumus un iepazīs vietas, kas turpmāk būs daļa no viņu studiju ikdienas. Lekciju grafiks un svarīga informācija studentiem 2026./2027. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiks tiks publicēts pēc 21. augusta. Kamēr jaunā studiju gada lekciju grafiks vēl tiek izstrādāts, studenti var iepazīties ar 2025./2026. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiku, lai gūtu priekšstatu par studiju norises kārtību: ŠEIT Vairāk informācijas par pieteikšanos dienesta viesnīcai un cita svarīga informācija pieejama ŠEIT .
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. augusts
Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams apgūt akadēmisko studiju programmu tulkošanā. Līdz ar mākslīgā intelekta parādīšanos tulkošana un darbs ar tekstiem piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tie, kuri domā, ka mūsdienās tulkotājs tikai tulko, stipri maldās. Šodien tulkotājs ir daudzpusīgs speciālists, kurš vada projektus dažādās nozarēs, ieņem diplomātiskus amatus, strādā ES institūcijās, kā arī uzņēmumos gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Par šiem un citiem priekšstatiem par tulkošanas funkcijām un tulkotāja profesiju strauji mainīgajā pasaulē skaidrību palīdzēja gūt Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāns, asociētais profesors Jānis Veckrācis. Gatavojoties atzīmēt Ventspils Augstskolas 30 gadu jubileju, TSF nebaidās no objektīvajiem un subjektīvajiem šķēršļiem un izvirza visaugstākos mērķus. Paaudžu maiņa profesoru sastāvā Laikā starp iepriekšējo un pašreizējo VeA starptautisko novērtējumu notikusi jūtama profesoru skaita samazināšanās. Daļa humanitāro zinātņu profesoru devušies pensijā, citi aizgājuši mūžībā, vēl citi izvēlējušies karjeras pārmaiņas. Tādēļ, pēc asociētā profesora Jāņa Veckrāča domām, fakts, ka pēdējā fakultātes starptautiskā novērtējuma rezultāts saglabājies tajā pašā līmenī kā pirms sešiem gadiem, bet kvalitātē sniegums novērtēts pat augstāk, ir uzskatāms par ļoti labvēlīgu sasniegumu. "Es pats to vērtēju kā lielu sasniegumu, kas panākts sarežģītos apstākļos," saka dekāns. Neraugoties uz būtisku pētnieciskās kapacitātes samazināšanos, zinātnisko publikāciju skaits augstākā līmeņa izdevumos nav samazinājies, gluži pretēji - tas ir pieaudzis. Pēc profesora domām, tieši tas labvēlīgi ietekmējis starptautisko ekspertu vērtējumu. Visa TSF komanda turpina mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāt, lai stiprinātu savas pozīcijas. Fakultātes akadēmiskajam personālam pievienojusies Latvijā pazīstamā leksikogrāfe Laura Karpinska, kura ievēlēta par asociēto profesori Ventspils Augstskolā. Tuvākajā laikā gaidāma arī doktora disertācijas aizstāvēšana valodniecībā, kas nozīmē, ka fakultātes mācībspēku vidū būs vēl viens zinātņu doktors. "Jaunās paaudzes ienākšana zinātnē nenotiek ātri," skaidro asociētais profesors. Jānis Veckrācis uzskata, ka Tulkošanas studiju fakultātei, tāpat kā visai humanitāro zinātņu nozarei akadēmiskajā vidē, nākas pārvarēt virkni objektīvu un subjektīvu šķēršļu. Viens no tiem ir nelabvēlīgā konkurence starp STEM jomu (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un humanitārajām zinātnēm. "Tas ir radījis ievērojamu finansējuma nelīdzsvarotību. Humanitārajās zinātnēs ir ļoti grūti piesaistīt projektu finansējumu. Tas negatīvi ietekmē pētniecību un doktorantūras darbu," norāda asoc. profesors. Viņš uzskata, ka šī situācija ir radīta mākslīgi, netiek izprasta šīs jomas pētniecības nozīmība. MI nemazina interesi par tulkošanu Mākslīgais intelekts (MI) ar automatizētās tulkošanas, tekstu apstrādes un citiem rīkiem arī būtiski ietekmē gan humanitārās zinātnes kopumā, gan jo īpaši tulkošanu. "Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis tirgus prasības un tulkotāju darba apstākļus," uzsver profesors. Uz jauno izaicinājumu Ventspils Augstskola ir reaģējusi ar konkrētu rīcību. Tulkošanas studiju programmas tiek pastāvīgi pilnveidotas atbilstoši laikmeta prasībām. Pašreizējā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija pēc starptautiskās akreditācijas iegūšanas ir iekļauta Eiropas maģistra studiju programmu tiklā. Neraugoties uz sabiedrībā arvien izplatītāko pārliecību, ka tulkošanai šobrīd pietiek ar internetā pieejamajiem resursiem un tādiem rīkiem kā ChatGPT, studējošo skaits šajā maģistra programmā pieaug. Aizpagājušajā gadā maģistra studiju programmu Tulkošana un terminoloģija absolvēja seši studenti, pagājušajā gadā – astoņi, bet šogad jau desmit. «Mūsu absolventus var sastapt visur» Asociētais profesors vērš uzmanību uz to, ka TSF studiju programmu absolventi strādā visdažādākajās jomās gan Ventspilī un citviet Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, 2025. gada oktobrī Ventspilī notika starptautiska zinātniskā konference, kurā cita starpā tika diskutēts par to, kā ES tulkošanas dienesti vērtē mutvārdu tulkošanas nākotnes perspektīvas. Konferencē ES pārstāvēja Ventspils Augstskolas TSF absolvents, ventspilnieks Uldis Sproģis, kurš ieņem vadošu amatu Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā. Jāpiebilst, ka pašā konferencē piedalījās pārstāvji no 14 Eiropas valstīm. Vienlaikus ar konferenci VeA norisinājās Eiropas Universitāšu alianses COLOURS (tajā ietilpst arī VeA) forums, kā arī starptautiski semināri studentiem, kuros lekcijas vadīja ārvalstu profesori. Daļa maģistrantūras studentu praksi iziet Latvijas vēstniecībās dažādās valstīs un pēc tam tur arī turpina darbu. Šogad TSF students Matīss Jansons, izturot milzīgu starptautisku atlasi, ieguva prakses vietu vienā no ES institūcijām. «Mūsu absolventus var sastapt visur,» saka dekāns. Daudzi pašreizējie Ventspils Augstskolas pasniedzēji arī ir TSF absolventi. To vidū ir arī pats fakultātes dekāns, kuldīdznieks Jānis Veckrācis. Bakalaura diplomu viņš kā viens no pirmajiem VeA absolventiem ieguva 2001. gadā. Pēc tam pabeidza maģistrantūru studiju programmā Uzņēmējdarbības vadība, bet vēlāk arī doktorantūru valodniecības studiju programmā. 2013. gadā Veckrācis sāka strādāt par pasniedzēju Ventspils Augstskolā, bet kopš 2024. gada augusta viņam uzticēti TSF dekāna pienākumi. Pateicoties tam, ka studiju programmas tiek pastāvīgi aktualizētas atbilstoši laikmeta prasībām, gadās, ka studenti maģistratūru absolvē divreiz vai arī iestājas doktorantūrā valodniecības programmā. Profesors uzsver, ka pašlaik VeA ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā studiju programmu tulkošanā. TSF starptautiskā līmenī Izpētot humanitāro zinātņu un valodniecības attīstības tendences Latvijā un Eiropā, licenci saņēma divas jaunas studiju programmas bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide un angļu valodā īstenotā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide . Jaunā maģistra programma ņem vērā mūsdienu digitalizācijas aspektus un galvenokārt ir orientēta uz ārvalstu studentiem. Abas programmas saņēmušas pozitīvu ekspertu novērtējumu, un no nākamā akadēmiskā gada tās tiks iekļautas studiju procesā, un jau ir piesaistīti starptautiski augsta līmeņa pasniedzēji. Asociētais profesors Jānis Veckrācis lielu nozīmi piešķir VeA un TSF starptautiskajai sadarbībai universitāšu asociācijā COLOURS un citos starptautiskos projektos. "Pēdējo divu gadu laikā ir paveikts milzīgs darbs," saka asociētais profesors. "Darbodamies nelielā reģionālā augstskolā, mūsu veikums sniedzas tālu pāri reģiona robežām, un mēs labi pazīstam starptautiskās vēsmas," viņš piebilst. Runājot par fakultātes ambiciozajām nākotnes iecerēm, dekāns izmanto zīmīgu metaforu: "Pa zemiem pauguriem Himalajos neuzkāpt." Tulkošanas studiju fakultātē tiek īstenotas četras studiju programmas: akadēmiskā bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide profesionālā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija , akadēmiskā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide , kopīgā doktora studiju programma Valodu un literatūras studijas . Avots: Laikraksts "Ventas Balss"
Autors Rota Žagare 2026. gada 14. augusts
Čehijas zinātniskajā žurnālā Novaya rusistika ( Новая русистика ) publicēts apskats par starptautisko zinātnisko konferenci „Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kas 2025. gada 9. un 10. oktobrī notika Ventspils Augstskolā. Apskata autore ir Brno Aizsardzības universitātes Valodu centra pārstāve Lenka Odehnalova ( Lenka Odehnalová ), kura konferencē nolasīja referātu par krievu valodas militārās terminoloģijas apguvi interaktīvajās mācību lietotnēs. Publikācijā uzsvērts, ka konferenci Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte rīkoja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti un ka pasākums iekļāvās plašākā forumā, kas tika notika Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā. Dalībnieki pārstāvēja Grieķiju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Turciju, Ukrainu, Čehiju un citas valstis, bet darbs noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē četrās paralēlās sekcijās angļu, vācu un latviešu valodā, aptverot, piemēram, nozaru terminoloģiju, leksikogrāfiju, tulkojumzinātni, valodas politiku un mākslīgo intelektu. Rakstā īpaši akcentēti plenārreferāti; pieminēta arī konferences sekcija, kas bija veltīta ievērojamā latviešu leksikogrāfa un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņai. Apskata noslēgumā konference raksturota kā jauna, iedvesmojoša telpa, kas sniedz iespēju akadēmiski apspriest ar valodniecību saistītās teorētiskās un praktiskās aktualitātes un norādīts, ka tā sekmējusi starptautiskās sadarbības veidošanu un kalpojusi arī kā jauno speciālistu atbalsta pasākums. Žurnāla Novaya rusistika 2025. gada 2. numurā (110.–111. lpp.) publicētais raksts brīvpieejā ir lasāms šeit: https://doi.org/10.5817/NR2025-2-10 .
Autors Rota Žagare 2026. gada 13. augusts
Ventspils Augstskolā līdz 27. augustam turpinās papilduzņemšana brīvajās studiju vietās. Topošajiem studentiem vēl ir iespēja septembrī uzsākt studijas kādā no piedāvātajām studiju programmām tādās jomās kā bizness, programmēšana un datorzinātnes, elektronika, kā arī valodas un tulkošana. Pieteikties iespējams katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00. Studējošie Ventspils Augstskolā tiek uzņemti pieteikumu saņemšanas kārtībā – studējošais saņem atbildi par iegūtu studiju vietu jau pieteikšanās brīdī un noslēdz studiju līgumu. Kurš pirmais iesniedz pieteikumu, tas iegūst vietu, tādēļ Ventspils Augstskola aicina nekavēties un iesniegt pieteikumu pēc iespējas ātrāk. Ventspils Augstskola piedāvā arī studiju programmas, kuras ir viegli apvienot ar darbu. Studijas bakalaura studiju programmā “Vadībzinātne” notiek sestdienās un attālināti, savukārt profesionālajā maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība” lekcijas tiek īstenotas katru otro nedēļu – ceturtdienu, piektdienu vakaros, kā arī sestdienās. Arī Eiropas līmenī atzītajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija” iespējams studēt attālināti un bez maksas.  Ventspils Augstskolā piedāvātās studiju programmas: Īsā cikla studiju programma: Programmēšanas speciālists Bakalaura studiju programmas: Datorzinātnes, Elektronikas inženierija, Jaunuzņēmumu vadība, Biznesa vadība Vadībzinātne (neklātienes studiju programma – lekcijas sestdienās, attālināti), Valodas, saziņa un kultūrvide – JAUNUMS Maģistra studiju programmas: Uzņēmējdarbības vadība, Tulkošana un terminoloģija, Datorzinātnes, Elektronika. Pieteikties studijām iespējams gan klātienē Ventspils Augstskolā, gan sūtot pieteikumu elektroniski. Vairāk informācijas: https://www.venta.lv/papilduznemsana
Autors Rota Žagare 2026. gada 5. augusts
Ventspils Augstskola aicina apgūt studiju kursu “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei ” platformā STARS ( stars.gov.lv ). Pieaugušajiem no 18 gadu vecuma, kuri vēl nav izmantojuši individuālo mācību kontu (IMK), ir pieejams finansējums līdz 500 eiro digitālo prasmju apguvei. Ventspils Augstskolas kursam “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei” pieteikšanās atvērta līdz 21. augustam. Mācības tiek īstenotas prasmju pārvaldības platformā STARS, kas nodrošina plašākas iespējas nodarbinātām personām elastīgā formātā apgūt jaunas prasmes un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju. Mācību programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Kursa maksa ir 386,25 eiro, taču, pirmo reizi izmantojot individuālo mācību kontu (IMK) un saņemot finansējumu 500 eiro apmērā, kursu iespējams apgūt bez līdzmaksājuma. “Python” ir viena no populārākajām programmēšanas valodām, ko plaši izmanto datu apstrādē, analīzē un procesu automatizācijā. Tā veicina efektīvāku datu apstrādi un analīzi, padarot informācijas izmantošanu pārskatamāku un strukturētāku, tādēļ “Python” prasmes kļūst arvien nozīmīgākas dažādās nozarēs. Mācības organizē Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs, un kursu vada Ventspils Augstskolas lektore Estere Vītola. Uzsvars kursā ir uz praktisku darbu ar datiem – no to iegūšanas un apstrādes līdz analīzei un vizuālam attēlojumam. Studiju kursa laikā dalībniekiem būs iespēja apgūt “Python” programmēšanas pamatus un datu analīzes prasmes, tostarp: Programmēšanas valodas “Python” pielietojumu un programmu izstrādes vides; “Python” programmēšanas valodas pielietojumu un programmu izstrādes vidi; Nosacījuma un atkārtojuma konstrukcijas “Python” moduļus un datu tipus (list, tuple, dictionary u.c.); Funkciju definēšanu; Datu analīzes metodes un “Python” moduļus datu analīzei (Numpy, Pandas u.c.); Datu izgūšanu, atlasi, tīrīšanu un analīzi; Datu vizualizāciju, izmantojot “Python” moduļus.  Apgūtās prasmes palīdzēs dalībniekiem labāk izprast datu apstrādes procesus, efektīvāk izmantot informāciju ikdienas darbā un pilnveidot savas digitālās kompetences atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. Piesakies: https://stars.gov.lv/programma/22 Mācības tiek īstenotas ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu projektā “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”. Vairāk par projektu uzzini ŠEIT: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/individualo-macibu-kontu-pieejas-attistiba
Citas ziņas