68% iedzīvotāju uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim

2025. gada 1. jūlijs

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila – to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj izsekot zinātnes patēriņa paradumiem, uztverei un sabiedrības iesaistes iespējām dažādās mērķgrupās.


Pēctecīgā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” ietvaros iegūti dati par Latvijas iedzīvotāju zinātnes patēriņa paradumiem un līdzdalības aktivitātēm 2024. gadā. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts (KMI) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Galvenie secinājumi norāda, ka interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas: kopumā ar zinātni saistītās aktivitātēs 2024. gadā piedalījušies 76% Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie zinātnes patērētāji un līdzdalības īstenotāji ir vīrieši (80%), vecuma grupa 18-24 gadi (95%) un 18-30 gadi (90%), skolēni, studenti (94%), Rīgas reģiona iedzīvotāji (81%) un rīdzinieki (83%).


Pētījumā analizēts, kā sabiedrība vērtē valsts ieguldījumu nozīmi dažādās nozarēs. Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka izglītība un zinātne var celt Latvijas labklājību. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē ieguldījumus izglītībā (vidēji 4,3 balles no 5), kam seko zinātne ar vērtējumu 4,1. Salīdzinoši zemāks ir kultūras un mākslas ieguldījuma novērtējums – 3,5 balles.


Rezultāti norāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpratnē viens no būtiskajiem rādītājiem ir Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts, ka teju puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis ir “4”, savukārt 19% norāda uz pilnīgu uzticību (5 balles).

“Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība – tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” uzsver Lana Frančeska Dreimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Salīdzinot ar 2022. gadā veikto monitoringu, sabiedrībā nedaudz pieaudzis inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas vērtējums no 41% uz 45%, proti, tās tiek uzskatītas par visattīstītākajām, vēl augstu tiek vērtētas medicīnas un veselības zinātnes (45%), taču viszemāk novērtētas sociālās zinātnes (26%). Rezultāti rāda, ka pieaug pārliecība par zinātnes sociālo un ekonomisko nozīmi, taču daļa sabiedrības vēl joprojām netic, ka zinātne spēj atrisināt nabadzības problēmas. Iedzīvotāji turpina iesaistīties zinātnes pasākumos un patērē zinātnes saturu līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pēdējos divos gados ir pieaugusi interese par zinātnes raidierakstiem (no 8 procentiem 2022. gadā uz 15% 2024. gadā), savukārt ar zinātni saistītu raidījumu skatīšanās samazinājusies no 34% uz 29%.


Augsta uzticība zinātnei vērojama jauniešu vidū, un to veicina līdzdalība ar zinātni saistītās aktivitātēs. Top3 atpazīstamāko zinātnieku saraksts ir nemainīgs, aptuveni piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku: atpazīstamākais ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (nosaukuši 9% Latvijas iedzīvotāju), otrajā vietā ierindojas Latvijas Universitātes (LU) matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis (3%) un LU kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs (3%).


Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (63%) ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk – par dalību UNESCO (44%) jeb Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā. Trešdaļa dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (35%) un nedaudz mazāk par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) (29%).


Pētījuma projekta vadītāja, LKA KMI un vadošā pētniece profesore Dr. sc. soc. Anda Laķe akcentē, ka LKA zinātnieki ir gandarīti par iespēju jau kopš 2018. gada sekot Latvijas iedzīvotāju pieredzes un viedokļa izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pratību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu gatavībai iesaistīties pētniecībā un izvēlēties zinātnieka karjeru.

“Zinātne neeksistē vakuumā, tā nav domāta tikai zinātniekiem – tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā. Attieksmi pret zinātni pastarpina iedzīvotāju vērtības, dominējošās ideoloģijas un to transformācijas, tāpēc īpaši svarīgi sistemātiski monitorēt zinātnes pratības izmaiņas,” pauž prof. A. Laķe, papildinot, ka dezinformācijas laikmetā, kad daudzi cilvēki noraida zinātnieku atklātos faktus, ir ļoti būtiski atjaunot uzticību pierādījumos balstītai argumentācijai un atrast labākos veidus, kā ar sabiedrību runāt par zinātni. “Aktīva iedzīvotāju iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs pozitīvi ietekmē attieksmi pret zinātni kopumā, ļauj novērtēt zinātnisko izpēti un zinātnieku darbu. Iegūtie dati ļauj mums kritiski izvērtēt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku, tostarp pašiem savu darbību,” tā saka vadošā pētniece.

Sabiedriskās domas pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” veikts 2018., 2020., 2022. un 2024. gadā, un tā mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņu, līdzdalību un zinātnes vērtējumu, īpaši analizējot dažādu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku. Dati iegūti, veicot interneta aptauju (CAWI – computer assisted web interview; datorizēta tīmekļa intervija), kurā piedalījās 1 005 respondenti. Pētījuma darba grupu veidoja LKA KMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Anda Laķe un KA KMI pētniece Ph. D. Līga Vinogradova.


Šajā pētījumā iekļauta arī detalizēta 10 jauniešu viedokļu analīze, uzklausot 12. klašu skolēnus fokusgrupā.


Pētījums veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.


Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/petijuma-rezultati-68-iedzivotaju-uzticas-zinatnei-un-zinatnieku-viedoklim

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Studente piedalās konferencē “Tilti Baltijā”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. oktobris
25. un 26. septembrī Varšavas Universitātē norisinājās 13. Baltijas studentu konference “Tilti Baltijā” ( Bridges in the Baltics ), kas pulcēja studentus no Baltijas jūras reģiona augstskolām. Konference jau vairāk nekā desmit gadus rada un uztur akadēmiskus un profesionālus “tiltus”, kas aizvien pastiprina reģiona valstu – to apliecināja arī Baltijas valstu vēstnieki Polijā, kas piedalījās konferences atklāšanas sesijā. Konferencē Ventspils Augstskolu jau trešo gadu pārstāvēja Ilze Jaunzeme, kas nu jau studē maģistra studiju programmas “Tulkošanas un terminoloģija” 1. kursā. Ilze prezentēja pētījumu “Tematiskā lauka “tiesvedība” juridisko terminu sastatāmā analīze 20.–21. gs. leksikogrāfiskajos avotos (LV–EN–LV)" ( Thematic Field “Judicial Proceedings”: Comparative Analysis of Lexicographic Sources of the 20th-21st Centuries (LV-EN-LV)). Ilze stāsta: “Pārāk centos nesatraukties, jo katru uzstāšanos uzskatu par vērtīgu treniņu. Gribējās iedrošināt citus, kas piedalījās pirmoreiz; redzēju viņu satraukumu. Palīdzēja tas, ka labi pārzināju tēmu, tādēļ bija interesanti ar to iepazīstināt citus, kā arī sapratu, ka ar katru reizi aizvien labāk spēju akadēmiski aizstāvēt un pamatot savu viedokli.” Kupli apmeklētā konference liecina, ka Baltijas jūras reģiona valstu valodu, kultūras un literatūras aktualitāte nezūd. Katru gadu pasākums notiek vienā no Baltijas reģiona valstīm. 2027. gadā konference tiks rīkota Igaunijā. 

Aizvadīta Zinātnieku nakts 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. septembris
25. septembrī Zinātnes centrā VIZIUM aizvadīta Zinātnieku nakts, kurā Ventspils Augstskola un Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) aicināja apmeklētājus tuvāk iepazīt astronomiju, radioastronomiju, inženierzinātnes un tehnoloģijas. Vakara gaitā interesenti varēja uzzināt, kā veidojas zvaigznes, virtuāli paviesoties Irbenes radioteleskopu kompleksā, izveidot un palaist savu raķeti, izmēģināt Hanojas torni un piedalīties citās aktivitātēs. Zinātnieku nakts ietvaros skolēnu grupām bija iespēja doties arī ekskursijās uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, klātienē iepazīstot radioteleskopus un centra darbību. Savukārt pirms Zinātnieku nakts aktivitātēm VIZIUM, Ventspils Augstskolā interesenti varēja apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”, ko vadīja viespētnieki no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO). Paldies visiem par dalību un tiekamies Zinātnieku naktī 2027!

Intervija ar Ekonomikas un pārvadības fakultātes dekāni Daci Štefenbergu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 23. septembris
Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.

Aicinām apmeklēt atvērto lekciju par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Notiks starptautisks zinātnisks seminārs par masīvo zvaigžņu veidošanos

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Citas ziņas