68% iedzīvotāju uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim

2025. gada 1. jūlijs

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila – to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj izsekot zinātnes patēriņa paradumiem, uztverei un sabiedrības iesaistes iespējām dažādās mērķgrupās.


Pēctecīgā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” ietvaros iegūti dati par Latvijas iedzīvotāju zinātnes patēriņa paradumiem un līdzdalības aktivitātēm 2024. gadā. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts (KMI) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Galvenie secinājumi norāda, ka interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas: kopumā ar zinātni saistītās aktivitātēs 2024. gadā piedalījušies 76% Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie zinātnes patērētāji un līdzdalības īstenotāji ir vīrieši (80%), vecuma grupa 18-24 gadi (95%) un 18-30 gadi (90%), skolēni, studenti (94%), Rīgas reģiona iedzīvotāji (81%) un rīdzinieki (83%).


Pētījumā analizēts, kā sabiedrība vērtē valsts ieguldījumu nozīmi dažādās nozarēs. Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka izglītība un zinātne var celt Latvijas labklājību. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē ieguldījumus izglītībā (vidēji 4,3 balles no 5), kam seko zinātne ar vērtējumu 4,1. Salīdzinoši zemāks ir kultūras un mākslas ieguldījuma novērtējums – 3,5 balles.


Rezultāti norāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpratnē viens no būtiskajiem rādītājiem ir Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts, ka teju puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis ir “4”, savukārt 19% norāda uz pilnīgu uzticību (5 balles).

“Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība – tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” uzsver Lana Frančeska Dreimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Salīdzinot ar 2022. gadā veikto monitoringu, sabiedrībā nedaudz pieaudzis inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas vērtējums no 41% uz 45%, proti, tās tiek uzskatītas par visattīstītākajām, vēl augstu tiek vērtētas medicīnas un veselības zinātnes (45%), taču viszemāk novērtētas sociālās zinātnes (26%). Rezultāti rāda, ka pieaug pārliecība par zinātnes sociālo un ekonomisko nozīmi, taču daļa sabiedrības vēl joprojām netic, ka zinātne spēj atrisināt nabadzības problēmas. Iedzīvotāji turpina iesaistīties zinātnes pasākumos un patērē zinātnes saturu līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pēdējos divos gados ir pieaugusi interese par zinātnes raidierakstiem (no 8 procentiem 2022. gadā uz 15% 2024. gadā), savukārt ar zinātni saistītu raidījumu skatīšanās samazinājusies no 34% uz 29%.


Augsta uzticība zinātnei vērojama jauniešu vidū, un to veicina līdzdalība ar zinātni saistītās aktivitātēs. Top3 atpazīstamāko zinātnieku saraksts ir nemainīgs, aptuveni piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku: atpazīstamākais ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (nosaukuši 9% Latvijas iedzīvotāju), otrajā vietā ierindojas Latvijas Universitātes (LU) matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis (3%) un LU kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs (3%).


Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (63%) ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk – par dalību UNESCO (44%) jeb Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā. Trešdaļa dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (35%) un nedaudz mazāk par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) (29%).


Pētījuma projekta vadītāja, LKA KMI un vadošā pētniece profesore Dr. sc. soc. Anda Laķe akcentē, ka LKA zinātnieki ir gandarīti par iespēju jau kopš 2018. gada sekot Latvijas iedzīvotāju pieredzes un viedokļa izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pratību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu gatavībai iesaistīties pētniecībā un izvēlēties zinātnieka karjeru.

“Zinātne neeksistē vakuumā, tā nav domāta tikai zinātniekiem – tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā. Attieksmi pret zinātni pastarpina iedzīvotāju vērtības, dominējošās ideoloģijas un to transformācijas, tāpēc īpaši svarīgi sistemātiski monitorēt zinātnes pratības izmaiņas,” pauž prof. A. Laķe, papildinot, ka dezinformācijas laikmetā, kad daudzi cilvēki noraida zinātnieku atklātos faktus, ir ļoti būtiski atjaunot uzticību pierādījumos balstītai argumentācijai un atrast labākos veidus, kā ar sabiedrību runāt par zinātni. “Aktīva iedzīvotāju iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs pozitīvi ietekmē attieksmi pret zinātni kopumā, ļauj novērtēt zinātnisko izpēti un zinātnieku darbu. Iegūtie dati ļauj mums kritiski izvērtēt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku, tostarp pašiem savu darbību,” tā saka vadošā pētniece.

Sabiedriskās domas pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” veikts 2018., 2020.2022. un 2024. gadā, un tā mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņu, līdzdalību un zinātnes vērtējumu, īpaši analizējot dažādu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku. Dati iegūti, veicot interneta aptauju (CAWI – computer assisted web interview; datorizēta tīmekļa intervija), kurā piedalījās 1 005 respondenti. Pētījuma darba grupu veidoja LKA KMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Anda Laķe un KA KMI pētniece Ph. D. Līga Vinogradova.


Šajā pētījumā iekļauta arī detalizēta 10 jauniešu viedokļu analīze, uzklausot 12. klašu skolēnus fokusgrupā.


Pētījums veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.


Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/petijuma-rezultati-68-iedzivotaju-uzticas-zinatnei-un-zinatnieku-viedoklim

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 6. jūlijs
Par Sauli vēl aizvien ir daudz nezināmā, taču savās zināšanās esam piedzīvojuši milzīgu lēcienu. No teleskopu novērojumiem līdz misijām ar kosmiskajām zondēm - esam spējuši tuvplānā ieraudzīt uguns bumbu mūsu debesīs. Ko jau šobrīd zinām par Sauli un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus? Par to saruna studijā, kurā piedalās Ventspils Augstskolas rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns. Sarunu klausies ŠEIT Avots: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/ko-sobrid-zinam-par-sauli-un-kadi-fakti-vel-gaida-savus-atklajum.a221730/
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. jūlijs
Šī gada 9. jūlijā sāksies uzņemšana studijām Ventspils Augstskolā (VeA) visās fakultātēs – Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, Tulkošanas studiju fakultātē un Informācijas tehnoloģiju fakultātē, piedāvājot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Pieteikties studijām iespējams gan elektroniski, gan klātienē uzņemšanas punktos visā Latvijā. Ventspils Augstskola piedāvā plašu studiju programmu piedāvājumu visos studiju līmeņos, dažādās jomās – bizness, valodas, elektronika, programmēšana un datorzinātnes, nodrošinot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Studējot Ventspils Augstskolā, studentiem ir plašas stipendiju un Erasmus+ mobilitātes iespējas. Studenti var iesaistīties starptautiskos projektos, tostarp Eiropas reģionālo universitāšu aliansē COLOURS, piedaloties vasaras skolās, hakatonos un dodoties pieredzes apmaiņā uz citām partneraugstskolām ārzemēs. VeA studentiem ir iespēja bez maksas nodarboties ar sportu, pateicoties Ventspils pašvaldības atbalstam, kā arī iesaistīties kultūras aktivitātēs – dejot jauniešu deju kolektīvā un dziedāt korī. Šogad Ventspils Augstskola piedāvā divas jaunas studiju programmas – akadēmisko bakalaura studiju programmu “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmisko maģistra studiju programmu “Digitālā kultūra un tekstveide”. Bakalaura studiju programma sagatavos speciālistus, kas ir gatavi darbam daudzvalodu vidē dažādās organizācijās un uzņēmumos, nodrošinot pakalpojumus saistībā ar valodām, komunikāciju un tulkošanu, savukārt maģistra studiju programmā būs iespēja padziļināti apgūt mediju, komunikācijas procesus, kļūstot par kultūras un radošo industriju projektu vadītājiem, komunikācijas stratēģiem un citiem nozares profesionāļiem. Bakalaura studijām iespējams pieteikties no 9. jūlija Vienotajā uzņemšanas sistēmā ( Vienotā uzņemšana pamatstudiju programmas jeb VUPP ), bet no 14. līdz 20. jūlijam darbosies uzņemšanas punkti visā Latvijā, kur iespēja gan izveidot, gan apstiprināt savu pieteikumu. Ventspils Augstskola piedāvā vienu pirmā līmeņa studiju programmu un sešas studiju programmas bakalaura līmenī: Programmēšanas speciālists – 50 budžeta vietas Biznesa vadība – 45 budžeta vietas Elektronikas inženierija – 28 budžeta vietas Datorzinātnes – 100 budžeta vietas Jaunuzņēmumu vadība – 2 budžeta vietas Vadībzinātne – studiju maksa gadā 1500 eiro Valodas, saziņa un kultūrvide – 30 budžeta vietas No 9. jūlija iespējams pieteikties elektroniski maģistra studijām, bet no 14. līdz 20. jūlijam pieteikumu iespējams izveidot klātienē Ventspils Augstskolā, līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu, bakalaura izglītības dokumentu un pielikumus, CV un citus būtiskus dokumentus. 2026./2027. studiju gadā tiks īstenotas piecas maģistra līmeņa studiju programmas: Datorzinātnes – 23 budžeta vietas Uzņēmējdarbības vadība – 14 budžeta vietas Tulkošana un terminoloģija – 17 budžeta vietas Digitālā kultūra un tekstveide – 15 budžeta vietas Elektronika – 15 budžeta vietas Vairāk informācijas par studiju programmām un pieteikšanos - https://www.venta.lv/nac-studet .
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. jūlijs
No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Valmierā norisinājās Vidzemes Augstskolas organizētā 8th Doctoral Summer School 2026: Ph.D. Writing Lab: Craft, Refine and Publish. Vasaras skolas galvenais mērķis bija sniegt jaunajiem pētniekiem iespēju papildināt un padziļināt zināšanas par zinātnisko publikāciju izstrādi un publicēšanas procesu. 30. jūnijā, kas bija atvērtā diena papildus dalībniekiem, vasaras skolā piedalījās arī Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce. Vasaras skolas ietvaros doktorante papildināja zināšanas par zinātnisko rakstu izstrādi t.sk. Pomodoro tehnikas jeb koncentrētu darba sesiju izmantošanu rakstīšanas procesā, kā arī piedalījās seminārā par zinātnisko rakstu struktūras veidošanu, ko vadīja Ph.D. Oskars Java un lekcijā par zinātnisko rakstu diskusijas sadaļas izstrādi, ko vadīja Dr.oec. Tatjana Tambovceva. Līga Pūce piedalījās arī paralēlajā sesijā organizētajā zinātnes komunikācijas meistarklasē, kuru vadīja Dr. oec. Agita Līviņa. Meistarklases laikā dalībnieki pilnveidoja savu pētniecisko darbu īsās prezentācijas runas jeb “ elevator pitch ”. Dr. oec. Agita Līviņa dalījās zināšanās un praktiskajās atziņās, ko nesen bija guvusi apmācību laikā Zviedrijā, sadarbojoties ar Viduszviedrijas Universitātes Komunikācijas nodaļas speciālistiem. Doktorante atzīst, ka vasaras skola sniedza iespēju paplašināt skatījumu uz zinātnisko publikāciju izstrādi, kā arī gūt praktiskus ieteikumus rakstīšanas procesa pilnveidei un zinātnes komunikācijai. Vērtīga bija arī iespēja satikt citus pētniekus un savstarpēji dalīties pieredzē. Līga Pūce izsaka pateicību pasākuma organizatoriem – Vidzemes Augstskolai un jo īpaši profesorei, vadošajai pētniecei, kopīgās doktorantūras programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" direktorei Dr. oec. Agitai Līviņai, kā arī profesoram, vadošajam pētniekam Ph.D. Oskaram Javam – par rūpīgi izstrādāto vasaras skolas programmu un sagatavoto apmācību saturu. Vasaras skolas apmeklējums tika nodrošināts ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 "VeA un ViA doktorantūras granti" atbalstu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 1. jūlijs
2026. gada 1. jūlijā darbu sāk jaunā Ventspils Augstskolas (VeA) padome, kas rūpēsies par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padome nodrošinās augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. No 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veido trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes ministrijas izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets. Ventspils Augstskolas padomes sastāvs: Andris Slavinskis (Latvijas Valsts prezidenta izvirzīts loceklis) Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Jānis Vītoliņš (Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis) Jānis Vītoliņš ir Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs. Viņam ir profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredze organizāciju vadībā, kā arī ievērojama pieredze stratēģiskās plānošanas un pārvaldības procesu īstenošanā. Būtisks Jāņa Vītoliņa ieguldījums saistīts ar Ventspils infrastruktūras attīstību, investīciju piesaisti, kā arī informācijas tehnoloģiju un izglītības jomas attīstības veicināšanu. Igors Udodovs (Izglītības un zinātnes ministrijas izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets) I. Udodovs kopš 2026. gada marta ir Ventspils brīvostas pārvaldnieks. Viņš ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Ventspils Augstskolā, brīvostas pārvaldē savu karjeru sācis kā mārketinga speciālists 2001. gadā. 2003. gadā I. Udodovs kļuva par Mārketinga un attīstības nodaļas vadītāju, savukārt no 2014. gada ieņēma brīvostas pārvaldnieka vietnieka amatu. Paralēli darba gaitām Ventspils brīvostas pārvaldē I. Udodovs guvis daudzpusīgu profesionālo pieredzi, darbojoties dažādās Ventspils un nacionāla mēroga darba grupās, komisijās un padomēs, tai skaitā kā Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un Budžeta komisijas loceklis, kā arī Ventspils Augstskolas padomnieku konventa loceklis tostarp Ventspils pašvaldības un izglītības iestādēs un Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam izstrādē. Apsveicam jauno Ventspils Augstskolas padomi un novēlam sekmīgu darbu augstskolas attīstības veicināšanā!
Autors Rota Žagare 2026. gada 30. jūnijs
Projekta uzdevums ir veicināt doktorantūras grantu saņēmēju iesaisti akadēmiskajā un zinātniskajā kopienā, nodarbinot viņus tādā darbā, kas primāri ir saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu un promocijas darba tematiku, veicinot inovāciju ieviešanu praksē. Projektā paredzot sniegt ERAF atbalstu doktorantu iesaistei darbā augstskolā, nodrošinot atalgojumu un papildu finansējumu pētniecībai uz 12 mēnešu periodu. Lai stiprinātu Ventspils Augstskolas (VeA) un sadarbības partnera Vidzemes Augstskolas (ViA) pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla veiktspēju viedās specializācijas un augstskolu specializācijas jomās, 2026. gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu turpinās projekts “VeA un ViA doktorantūras granti”, šajā kārtā tika aicināti pieteikties doktoranti no Ventspils Augstskolā īstenotajām doktorantūras studiju programmām diviem doktorantu grantiem. Doktorantūras granta saņemšanai 3. kārtā varēja pretendēt VeA un ViA doktora studiju programmu doktoranti, kuru promocijas darba temats atbilst vismaz vienai viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai. Pieteikumu iesniegšana norisinājās no 2026. gada 2. līdz 30. aprīlim. Ventspils Augstskolā kopumā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un izvērtējot saņemtos pieteikumus, ar visaugstāko saņemto punktu vērtējumu doktorantūras granti ir piešķirti divām Ventspils Augstskolā studējošām doktorantēm: Līga Pūce 3.kursa doktorante EPF, kopīgā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”. Promocijas darba tēma: “Pavirzīšanas izmantošana vēža skrīningu aptveres palielināšanai Latvijā: efektivitātes un ekonomiskās ietekmes novērtējums”. Aiga Veckalne 1.kursa doktorante TSF, kopīgā doktora studiju programmā “Valodu un literatūras studijas”. Promocijas darba tēma: “Latvijas apdrošināšanas sabiedrību un banku noteiktumu intralingvālais tulkojums vienkāršajā valodā”. Vairāk par projektu šeit: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/vea-un-via-doktoranturas-granti Projekts nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” projekts, kas VeA un ViA tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta kopējais budžets ir 305324 eiro, tai skaitā 85% ERAF finansējums (EUR 259525,39) un15% Valsts budžeta finansējums (EUR 45798,60).
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. jūnijs
Ventspils Augstskolas doktorantūras programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” doktorante Līga Pūce 9.-12. jūnijā piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē International Association for Research in Economic Psychology Conference 2026: Motives and Preferences in Economic Decisions , kas norisinājās Kasteljonā de la Planā, Spānijā. Konferences organizators – International Association for Research in Economic Psychology jeb IAREP – ir starptautiska organizācija, kas apvieno pētniekus, kuru darbs saistīts ar ekonomikas un psiholoģijas jomu mijiedarbību. Asociācijas rīkotā konference pulcēja vadošos uzvedības ekonomikas, ekonomikas psiholoģijas un saistīto nozaru pētniekus no dažādām pasaules valstīm, veicinot zinātnisko ideju apmaiņu, pētnieciskās diskusijas, starpdisciplināritāti un jaunu kontaktu veidošanos. Konferences sesijās kopumā tika aplūkoti dažādi uzvedības ekonomikas un ekonomikas psiholoģijas pētniecības jomu jautājumi, t.sk. tādi, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, izvēles modelēšanu, riska uztveri, intervencēm uzvedības maiņai, pavirzīšanu ( nudging ), sabiedrības uzvedību un uzvedības ekonomikas atziņu pielietojumu politikas veidošanā. Līga Pūce konferencē prezentēja kopā ar vienu no promocijas darba vadītājām – Vidzemes augstskolas asociēto profesori Vinetu Silkāni – izstrādātā eksperimentālā dizaina pētījuma rezultātus par to, kā dažādi uzaicinājuma veidi, kas balstās uzvedības ekonomikas atziņās un ietver pavirzīšanas (nudging) metodes, var palielināt nodomu veikt krūts vēža skrīningu Latvijā (ziņojuma tēma “ Do Behavioural Nudges Increase Breast Cancer Screening Intentions? Evidence from an Online Survey Experiment” ). Doktorante norāda, ka dalība konferencē sniedza iespēju prezentēt pētījuma rezultātus starptautiskai auditorijai, saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti no nozares pētniekiem, iepazīt jaunākās teorētiskās un metodoloģiskās pieejas uzvedības zinātnēs, kā arī veidot profesionālus kontaktus ar ārvalstu kolēģiem. Līga Pūce uzsver: “Īpaši nozīmīgi ir tas, ka konference specializējas uzvedības ekonomikas un ekonomikas psiholoģijas jomā, pulcē kopā tieši šo nozaru vadošos pētniekus un šādā ekspertu vidē bija iespējamas patiesi padziļinātas zinātniskās diskusijas un jēgpilna ideju apmaiņa.” Dalība konferencē tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu, kā arī ar IAREP atbalstu, doktorantūras studentu konkursa rezultātā saņemot atbrīvojumu no konferences dalības maksas.
Citas ziņas