68% iedzīvotāju uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim

2025. gada 1. jūlijs

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila – to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj izsekot zinātnes patēriņa paradumiem, uztverei un sabiedrības iesaistes iespējām dažādās mērķgrupās.


Pēctecīgā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” ietvaros iegūti dati par Latvijas iedzīvotāju zinātnes patēriņa paradumiem un līdzdalības aktivitātēm 2024. gadā. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts (KMI) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Galvenie secinājumi norāda, ka interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas: kopumā ar zinātni saistītās aktivitātēs 2024. gadā piedalījušies 76% Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie zinātnes patērētāji un līdzdalības īstenotāji ir vīrieši (80%), vecuma grupa 18-24 gadi (95%) un 18-30 gadi (90%), skolēni, studenti (94%), Rīgas reģiona iedzīvotāji (81%) un rīdzinieki (83%).


Pētījumā analizēts, kā sabiedrība vērtē valsts ieguldījumu nozīmi dažādās nozarēs. Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka izglītība un zinātne var celt Latvijas labklājību. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē ieguldījumus izglītībā (vidēji 4,3 balles no 5), kam seko zinātne ar vērtējumu 4,1. Salīdzinoši zemāks ir kultūras un mākslas ieguldījuma novērtējums – 3,5 balles.


Rezultāti norāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpratnē viens no būtiskajiem rādītājiem ir Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts, ka teju puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis ir “4”, savukārt 19% norāda uz pilnīgu uzticību (5 balles).

“Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība – tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” uzsver Lana Frančeska Dreimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Salīdzinot ar 2022. gadā veikto monitoringu, sabiedrībā nedaudz pieaudzis inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas vērtējums no 41% uz 45%, proti, tās tiek uzskatītas par visattīstītākajām, vēl augstu tiek vērtētas medicīnas un veselības zinātnes (45%), taču viszemāk novērtētas sociālās zinātnes (26%). Rezultāti rāda, ka pieaug pārliecība par zinātnes sociālo un ekonomisko nozīmi, taču daļa sabiedrības vēl joprojām netic, ka zinātne spēj atrisināt nabadzības problēmas. Iedzīvotāji turpina iesaistīties zinātnes pasākumos un patērē zinātnes saturu līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pēdējos divos gados ir pieaugusi interese par zinātnes raidierakstiem (no 8 procentiem 2022. gadā uz 15% 2024. gadā), savukārt ar zinātni saistītu raidījumu skatīšanās samazinājusies no 34% uz 29%.


Augsta uzticība zinātnei vērojama jauniešu vidū, un to veicina līdzdalība ar zinātni saistītās aktivitātēs. Top3 atpazīstamāko zinātnieku saraksts ir nemainīgs, aptuveni piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku: atpazīstamākais ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (nosaukuši 9% Latvijas iedzīvotāju), otrajā vietā ierindojas Latvijas Universitātes (LU) matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis (3%) un LU kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs (3%).


Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (63%) ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk – par dalību UNESCO (44%) jeb Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā. Trešdaļa dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (35%) un nedaudz mazāk par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) (29%).


Pētījuma projekta vadītāja, LKA KMI un vadošā pētniece profesore Dr. sc. soc. Anda Laķe akcentē, ka LKA zinātnieki ir gandarīti par iespēju jau kopš 2018. gada sekot Latvijas iedzīvotāju pieredzes un viedokļa izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pratību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu gatavībai iesaistīties pētniecībā un izvēlēties zinātnieka karjeru.

“Zinātne neeksistē vakuumā, tā nav domāta tikai zinātniekiem – tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā. Attieksmi pret zinātni pastarpina iedzīvotāju vērtības, dominējošās ideoloģijas un to transformācijas, tāpēc īpaši svarīgi sistemātiski monitorēt zinātnes pratības izmaiņas,” pauž prof. A. Laķe, papildinot, ka dezinformācijas laikmetā, kad daudzi cilvēki noraida zinātnieku atklātos faktus, ir ļoti būtiski atjaunot uzticību pierādījumos balstītai argumentācijai un atrast labākos veidus, kā ar sabiedrību runāt par zinātni. “Aktīva iedzīvotāju iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs pozitīvi ietekmē attieksmi pret zinātni kopumā, ļauj novērtēt zinātnisko izpēti un zinātnieku darbu. Iegūtie dati ļauj mums kritiski izvērtēt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku, tostarp pašiem savu darbību,” tā saka vadošā pētniece.

Sabiedriskās domas pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” veikts 2018., 2020.2022. un 2024. gadā, un tā mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņu, līdzdalību un zinātnes vērtējumu, īpaši analizējot dažādu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku. Dati iegūti, veicot interneta aptauju (CAWI – computer assisted web interview; datorizēta tīmekļa intervija), kurā piedalījās 1 005 respondenti. Pētījuma darba grupu veidoja LKA KMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Anda Laķe un KA KMI pētniece Ph. D. Līga Vinogradova.


Šajā pētījumā iekļauta arī detalizēta 10 jauniešu viedokļu analīze, uzklausot 12. klašu skolēnus fokusgrupā.


Pētījums veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.


Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/petijuma-rezultati-68-iedzivotaju-uzticas-zinatnei-un-zinatnieku-viedoklim

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 7. aprīlis
Ventspils Augstskolas (VeA) pārstāves devās darba vizītē uz Spāniju, kur piedalījās Eiropas Universitāšu alianses COLOURS organizētajā sanāksmē un doktorantu dienās Kastīlijas-Lamančas Universitātē (UCLM). Vizītē VeA pārstāvēja Inta Ozola, Kristiāna Balode un Lilita Sproģe un tās laikā tika stiprināta starptautiskā sadarbība doktorantūras, pētniecības un studiju attīstības jomās, kā arī turpināts darbs COLOURS universitāšu alianses kopīgajās aktivitātēs. Augstskolas pārstāves piedalījās gan doktorantu dienā (ar pētījumu ziņojumiem šajā dienā piedalījās ap 200 doktorantu), gan vairākās tematiskajās darba sanāksmēs. Programma ietvēra diskusijas par turpmāku doktorantūras attīstību, kopīgu studiju programmu veidošanu, kvalitātes nodrošināšanu, kā arī jaunu pētniecības projektu iniciēšanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta izaicinājumos balstītai izglītībai, sadarbības stiprināšanai starp universitātēm un kopīgu akadēmisko jautājumu risināšanai. Doktorantu dienas ietvaros VeA EPF doktorante Inta Ozola tikās ar UCLM universitātes profesori Estrellu Diazu Sančesu, pārrunājot sadarbības iespējas pedagoģijā un zinātnē. Inta Ozola atzīmē: “Šī bija lieliska pieredze un sarunu laikā tika atrastas izcilas sadarbības iespējas. Šāda tīklošanās sniedz iespēju iepazīt citas kultūras, atrast sadarbības partnerus un prezentēt mūsu augstskolu un mūsu pētījumus. Mēs dažreiz pat nenovērtējam, cik vērtīgu darbu darām, un ir liels prieks saņemt tik atzinīgus vārdus no starptautiskajiem partneriem, kas motivē turpmākiem darbiem.” Savukārt VeA Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, līdzās citu deviņu COLOURS alianses universitāšu pārstāvjiem, prezentēja doktorantūras programmu iespējas VeA un Ventspils pilsētu, iezīmējot VeA pieredzi, attīstības virzienus un sadarbības iespējas. L.Sproģe secina: “Ventspils Augstskolai ir lielisks potenciāls augt un turpināt pilnveidoties pētniecības jomā. Iepazīties ar universitāšu alianses pārstāvjiem klātienē bija vērtība gan kultūras dažādības izpratnē, gan par kopīgi sagaidāmajiem izaicinājumiem globālajos procesos. Tīklošanās un sadarbība Eiropas mērogā ir lieliska iespēja doktorantiem un profesoriem, un turpinot sadarbību, cerams, pēc pārskatāma laika varēsim atskatīties uz veiksmīgiem rezultātiem.” COLOURS darba pakotnes, kas veltīta izglītības jomai, koordinatore un VeA EPF doktorante Kristiāna Balode aktīvi iesaistījās COLOURS darba grupā, kuras laikā partneri prezentēja plānotās aktivitātes, diskutēja par kopīgu projektu sagatavošanu un koordinēja turpmākos uzdevumus, mobilitātes iespējas un citas tīklošanās iespējas starp alianses partneriem, plānošanā iesaistot arī doktorantūras skolu direktorus visas alianses ietvaros. Dalība starptautiskajos pasākumos apliecina VeA aktīvo iesaisti Eiropas augstākās izglītības telpā un mērķtiecīgu darbu pie doktorantūras kvalitātes un starptautiskās sadarbības stiprināšanas. COLOURS alianse apvieno deviņas starptautiskas universitātes, vienojot aptuveni 126 000 studentu un 12 300 darbinieku. Tās mērķis ir stiprināt sadarbību ilgtermiņā, palielināt starptautisko atpazīstamību un veicināt studentu un pētnieku mobilitāti Eiropā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 7. aprīlis
No 20. līdz 22. maijam Ventspilī norisināsies Kurzemes biznesa forums, kas šogad veltīts IT nozares izaicinājumiem mākslīgā intelekta laikmetā. Foruma pirmajā dienā uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par aktuālākajām problēmām un risinājumiem mākslīgā intelekta un cilvēkresursu jomā IT nozarē, piedaloties diskusijās ar nozares ekspertiem. Šī diena kalpos kā pamats turpmākajām foruma aktivitātēm, kurās studenti analizēs identificētos izaicinājumus un izstrādās idejas un praktiskus risinājumus. Foruma pirmajā dienā, 20. maijā, galvenā uzmanība tiks pievērsta nozares stratēģiskajiem jautājumiem un aktuālajiem izaicinājumiem. Programmā paredzētas ekspertu uzrunas, paneļdiskusijas un koprades sesijas, kurās piedalīsies IT nozares uzņēmumu pārstāvji, mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātāji, kiberdrošības speciālisti, kā arī augstskolu un publiskā sektora pārstāvji. Diskusiju centrā būs tādi jautājumi kā darba tirgus transformācija MI ietekmē, kvalificētu speciālistu pieejamība, kiberdrošības izaicinājumi un uzņēmumu pielāgošanās jaunajai tehnoloģiskajai realitātei. Dienas ietvaros notiks arī risinājumu prezentācijas (pitch), iezīmējot jau esošas iniciatīvas un pieejas nozares attīstībai. “Kurzemes biznesa forums ir būtiska platforma, kur satiekas izglītība, uzņēmējdarbība un publiskais sektors. Mākslīgais intelekts jau šobrīd būtiski ietekmē ekonomiku un darba tirgu, tāpēc ir svarīgi laikus identificēt gan riskus, gan attīstības iespējas, lai stiprinātu reģiona konkurētspēju,” uzsver Jānis Vītoliņš, Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs. Otrajā dienā, 21. maijā, forums turpināsies ar praktisku darbu un sadarbības veicināšanu. Dienu ievadīs starpfakultāšu aktivitāte “Domubiedru birža”, kurā studenti prezentēs savas idejas, projektus un iniciatīvas, veicinot jaunu kontaktu veidošanos un sadarbību starp dažādu jomu pārstāvjiem. Turpinājumā studenti, mācībspēki, uzņēmēji un nozares eksperti strādās kopīgās komandās, lai attīstītu risinājumus pirmajā dienā definētajiem izaicinājumiem, saņemot metodisku un saturisku atbalstu ideju strukturēšanā un attīstībā. Trešā diena, 22. maijs, būs veltīta izstrādāto ideju pilnveidei, prezentēšanai un atgriezeniskās saites saņemšanai. Komandas apkopos paveikto, precizēs savus risinājumus un sagatavos īsus ideju pičus, kurus prezentēs žūrijai un pārējiem dalībniekiem. Noslēguma dienā tiks izceltas perspektīvākās idejas un iezīmētas to turpmākās attīstības iespējas, veicinot sadarbību starp studentiem, augstskolu un nozares partneriem arī pēc pasākuma beigām. “Kurzemes biznesa forums augstskolai ļauj cieši sasaistīt studijas un pētniecību ar reālajām nozares vajadzībām, reģionam – attīstīt inovāciju ekosistēmu un stiprināt konkurētspēju, un tas ir spilgts piemērs, kā starptautiska sadarbība pārtop praktiskā ieguvumā vietējā līmenī,” norāda Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads. Kurzemes biznesa forums tiek organizēts kā vienots trīs dienu sadarbības cikls, kurā secīgi notiek izaicinājumu identificēšana, ideju attīstība un risinājumu prezentēšana, tādējādi veidojot pilnu inovāciju procesu un stiprinot saikni starp izglītību, uzņēmējdarbību un publisko sektoru. Plašāka informācija par foruma programmu un dienas kārtību, kā arī reģistrācijas iespēja pieejama: https://www.kurzemesbiznesaforums.lv . Dalība pasākumā tikai ar iepriekšēju reģistrāciju. Forumu organizē Ventspils Augstskola Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros, kur sadarbojas 9 reģionālās universitātes, risinot reģioniem aktuālus izaicinājumus un Ventspils valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi, Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju.
Autors Rota Žagare 2026. gada 7. aprīlis
Ventspils Kultūras centrs izsludina Ventspils valstspilsētas jauniešu brīvā laika pavadīšanas un aktīvās atpūtas veicināšanas projektu finansēšanas konkursa apakšprogrammu “Atbalsts Ventspils Augstskolas studentiem un studentu organizācijām”. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt projektus, kas veicinātu studentus brīvo laiku pavadīt aktīvi un iesaistīties gan kultūras, gan izglītojošos pasākumos. Pretendēt uz finansējumu var Ventspils Augstskolas studenti, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā, studentu organizācijas un Ventspils Augstskolas Studentu padome. Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties Ventspils Kultūras centra mājaslapā: kulturascentrs.ventspils.lv . Projektu pieteikumus iespējams iesniegt no 2. līdz 13.aprīlim. To iespējams izdarīt elektroniski, sūtot uz e-pastu: projekti.kc@ventspils.lv , sūtot pa pastu uz adresi – Kuldīgas iela 18, Ventspils, LV-3601, vai iesniedzot klātienē Kultūras centrā, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku, sazinoties ar lietvedības sekretāri – projektu konkursa kuratori Aiju Jonāni pa tālr. 63624796, e-pasts: aija.jonane@ventspils.lv . Zvanot vai rakstot, iespējams saņemt arī konsultācijas par projekta pieteikuma izstrādi.
Autors Rota Žagare 2026. gada 2. aprīlis
Vēzis ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un bieži izšķiroši ir tas, cik agrīni slimība tiek atklāta. Tieši tāpēc vēža skrīnings jeb pārbaudes ir viens no svarīgākajiem veselības profilakses instrumentiem. Tomēr daudzviet, lai gan skrīninga programmas ir pieejamas, cilvēku līdzdalība tajās joprojām ir nepietiekama, un tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un rada būtiskas sociālekonomiskas sekas. Kā mudināt cilvēkus vēža skrīninga veikšanai? Vai ar šķietami nelielām izmaiņām uzaicinājumos, informācijas sniegšanā vai pieraksta organizēšanā var panākt lielāku atsaucību? Uz šiem jautājumiem atbildes meklējusi doktorante Līga Pūce, kura kopā ar vienu no promocijas darba vadītājām, asociēto profesori Vinetu Silkāni, publicējusi zinātnisko rakstu: “Pavirzīšanas metožu izmantošana vēža skrīninga aptveres palielināšanai: empīrisko pētījumu pārskats” ( Nudging to increase the uptake of cancer screening: scoping review of empirical studies ). Raksts publicēts vienā no savas jomas prestižākajiem un augstāk novērtētajiem starptautiskajiem zinātniskajiem žurnāliem “ Taylor & Francis ” Kas ir pavirzīšana (nudging), un kāpēc tas ir svarīgi? Pētījuma centrā ir uzvedības ekonomikas pavirzīšanas metodes – nelielas, mērķtiecīgas izmaiņas izvēles situācijā, kas neierobežo cilvēka brīvību lemt, bet var palīdzēt vieglāk pieņemt paša un sabiedrības interesēm labvēlīgu lēmumu. Praksē vēža skrīninga kontekstā pavirzīšana var nozīmēt, piemēram, atgādinājuma īsziņu, izmaiņas uzaicinājuma formulējumā, skaidrāk izceļot ieguvumus vai riskus, veselības aprūpes speciālistu kā uzticamu informētāju iesaisti vai pieraksta iespēju vienkāršošanu. Šādas pieejas ir īpaši nozīmīgas vēža skrīninga veicināšanā, jo skrīninga neveikšana bieži ir saistīta nevis ar nevēlēšanos, bet ar ikdienišķiem faktoriem – pārāk sarežģītu informāciju, neskaidrību par veicamajiem soļiem, atlikšanu, aizmiršanu vai grūtībām veikt pierakstu. Ko atklāja pētījums? Zinātniskajā rakstā analizēti empīriski pētījumi, kas publicēti laika posmā no 2008. līdz 2025. gadam un kuros vērtēta dažādu pavirzīšanas intervenču efektivitāte vēža skrīninga aptveres palielināšanā. Rezultāti rāda, ka šādas pieejas var pozitīvi ietekmēt cilvēku līdzdalību skrīningā, taču to ietekme dažādos pētījumos būtiski atšķiras – no statistiski nenozīmīgām izmaiņām līdz pat vairāku desmitu procentu pieaugumam. Lielākais konstatētais skrīninga aptveres pieaugums sasniedza pat 65,1 procentus. Rezultāti liecina, ka izmaiņas uzaicinājumu formulējumā un atgādinājumi var nodrošināt vairāku procentpunktu pieaugumu skrīninga aptverē. Taču īpaši daudzsološi izrādījās risinājumi, kas mazināja piepūli, kas nepieciešama, lai pieteiktos izmeklējumam un piedāvāja konkrētus izmeklējuma laikus. Lielāka efektivitāte biežāk tika novērota arī tad, ja bija iesaistīti veselības aprūpes speciālisti un intervences bija resursietilpīgākas. Līga Pūce atzīmē: “Šis zinātniskais raksts var kalpot par pamatu gan turpmākiem zinātniskiem pētījumiem, gan pierādījumos balstītu sabiedrības veselības politikas risinājumu izstrādei. Vienlaikus ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami vēl citi pētījumi, lai precīzi noteiktu, kuras pieejas ir visefektīvākās dažādās situācijās un dažādām mērķgrupām.” Atbalsts pētniecībai un sadarbība Līga Pūce izsaka pateicību Ventspils Augstskolai un uzsver, ka projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” (projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001) sniegtais atbalsts devis iespēju veltīt nepieciešamo laiku publikācijas sagatavošanai atbilstoši labai zinātniskajai praksei. Savukārt projekta un Ekonomikas un pārvaldības fakultātes atbalsts ļāvis to publicēt atvērtajā piekļuvē, padarot pētījuma rezultātus pieejamus plašai auditorijai. Doktorante pateicas arī profesorei Vinetai Silkānei par konsultācijām un profesionālo vadību augstu zinātniskās kvalitātes standartu ievērošanā. Līga Pūce studē kopīgajā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”, kuru Ventspils Augstskola īsteno sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un RTU Rēzekne, un šī publikācija ir piemērs tam, kā starpaugstskolu sadarbība un atbalsts doktorantiem veicina kvalitatīvu pētniecību.  Publikācija pieejama: https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/21642850.2026.2639784#abstract
Autors Rota Žagare 2026. gada 2. aprīlis
Lai stiprinātu Ventspils Augstskolas (VeA) un sadarbības partnera Vidzemes Augstskolas (ViA) pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla veiktspēju viedās specializācijas un augstskolu specializācijas jomās, 2026.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu turpinās projekts “VeA un ViA doktorantūras granti”, šajā kārtā aicinot pieteikties doktorantus no Ventspils Augstskolā īstenotajām doktorantūras studiju programmām. Uz doktorantūras grantu var pretendēt VeA un ViA doktora studiju programmu doktoranti, kuru promocijas darba temats atbilst vismaz vienai viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) specializācijas jomai: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Pieteikumi ir iesniedzami līdz 2026.gada 30.aprīlim , plkst.24:00. 2026.gada 9.aprīlī plkst.14:00 Tiešsaistes seminārs par Doktorantūras granta norisi (seminārs netiks ierakstīts). Microsoft Teams meeting: https://teams.microsoft.com/meet/335890743774687?p=sAAiz2XkA6112lo0iQ Meeting ID: 335 890 743 774 687 Passcode: g7Uz6dQ2  Projekta uzdevums ir veicināt doktorantūras grantu saņēmēju iesaisti akadēmiskajā un zinātniskajā kopienā, nodarbinot viņus tādā darbā, kas primāri ir saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu un promocijas darba tematiku, veicinot inovāciju ieviešanu praksē. Projektā paredzēts sniegt ERAF atbalstu doktorantu iesaistei darbā augstskolā, nodrošinot atalgojumu un papildu finansējumu pētniecībai uz 12 mēnešu periodu. Doktorantūras grants ir mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums doktoranta pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba sekmīgu izstrādi, paredzot: apmaksātu darba slodzi augstskolā doktora darba izstrādei, kas nepārsniedz 50 % no pilnas darba slodzes; atlīdzības apmēru, kas nepārsniedz 1300 eiro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par 50 % no pilnas darba slodzes; pētniecības izmaksu segšanu 500 eiro mēnesī pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksu, mācību izmaksu un tīklošanas pasākumu izmaksu, tai skaitā komandējumu, konferenču dalības maksu un iesaistes izmaksu informatīvajos pasākumos segšanai, atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai. Granta pretendentiem līdz 2026.gada 30.aprīlim ir jāiesniedz iesniegums atbilstoši nolikumam Par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti” noteiktajam, Ventspils Augstskolā studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem iesniegums ir nosūtāms Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītājai Lilitai Sproģei: C201.kabinets (Administrācija), Inženieru iela 101, Ventspils, LV-3601, vai pa e-pastu: doctoral-school@venta.lv ar norādi "Granta pieteikums"; tālr. 636 28303. Plašāka informācija par projektu un doktorantūras grantu saņēmēju atlasi pieejama Ventspils Augstskolas mājaslapā, sadāļā Projekti ( par projektu ), un 3.konkursa kārtas nolikums un līguma projekts par doktorantūras grantu saņēmēju atlasi projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”. Projekts nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” ir Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.8. pasākuma “Doktorantūras granti” projekts, kas VeA un ViA tiks īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta kopējais budžets ir 305324 eiro, tai skaitā 85% ERAF finansējums (EUR 259525,39) un15% Valsts budžeta finansējums (EUR 45798,60).
Autors Rota Žagare 2026. gada 1. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolu informatīvā vizītē apmeklēs 6 vēstniecību pārstāvji, sniedzot vieslekciju "Pāri robežām: diplomātija, sadarbība un karjeras iespējas". Semināra laikā viesi dalīsies pieredzē par diplomātisko darbu, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, ārlietām, kā arī karjeras iespējām diplomātiskajā un starptautisko attiecību sektorā. Aicināti piedalīties ir ikviens interesents, bet jo īpaši studenti, kam starptautiskās attiecības, ārpolitika un diplomātija, kā arī karjeras iespējas šajā nozarē, īpaši interesē. Norises laiks: piektdien, 24.04.2026., plkst. 13.00-15.00 Vieta: D104, Ventspils Augstskola Pasākuma darba valoda: angļu . Vieslekcijā piedalīsies: Vēstnieka vietnieks Dānijas Karalistes vēstniecībā – Alexander Lemche Vēstnieka vietnieks Igaunijas vēstniecībā – Siim Krispin Vēstnieka vietnieks Lietuvas vēstniecībā – Vilius Arlauskas Vēstnieka vietniece Norvēģijas vēstniecībā – Annlaug Rønneberg Vēstnieka vietnieks Somijas vēstniecībā – Eero Vento Vēstnieka vietnieks Zviedrijas Karalistes vēstniecībā – Hugo Qvinth
Citas ziņas