68% iedzīvotāju uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim

2025. gada 1. jūlijs

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila – to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj izsekot zinātnes patēriņa paradumiem, uztverei un sabiedrības iesaistes iespējām dažādās mērķgrupās.


Pēctecīgā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” ietvaros iegūti dati par Latvijas iedzīvotāju zinātnes patēriņa paradumiem un līdzdalības aktivitātēm 2024. gadā. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts (KMI) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Galvenie secinājumi norāda, ka interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas: kopumā ar zinātni saistītās aktivitātēs 2024. gadā piedalījušies 76% Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie zinātnes patērētāji un līdzdalības īstenotāji ir vīrieši (80%), vecuma grupa 18-24 gadi (95%) un 18-30 gadi (90%), skolēni, studenti (94%), Rīgas reģiona iedzīvotāji (81%) un rīdzinieki (83%).


Pētījumā analizēts, kā sabiedrība vērtē valsts ieguldījumu nozīmi dažādās nozarēs. Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka izglītība un zinātne var celt Latvijas labklājību. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē ieguldījumus izglītībā (vidēji 4,3 balles no 5), kam seko zinātne ar vērtējumu 4,1. Salīdzinoši zemāks ir kultūras un mākslas ieguldījuma novērtējums – 3,5 balles.


Rezultāti norāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpratnē viens no būtiskajiem rādītājiem ir Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts, ka teju puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis ir “4”, savukārt 19% norāda uz pilnīgu uzticību (5 balles).

“Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība – tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” uzsver Lana Frančeska Dreimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Salīdzinot ar 2022. gadā veikto monitoringu, sabiedrībā nedaudz pieaudzis inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas vērtējums no 41% uz 45%, proti, tās tiek uzskatītas par visattīstītākajām, vēl augstu tiek vērtētas medicīnas un veselības zinātnes (45%), taču viszemāk novērtētas sociālās zinātnes (26%). Rezultāti rāda, ka pieaug pārliecība par zinātnes sociālo un ekonomisko nozīmi, taču daļa sabiedrības vēl joprojām netic, ka zinātne spēj atrisināt nabadzības problēmas. Iedzīvotāji turpina iesaistīties zinātnes pasākumos un patērē zinātnes saturu līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pēdējos divos gados ir pieaugusi interese par zinātnes raidierakstiem (no 8 procentiem 2022. gadā uz 15% 2024. gadā), savukārt ar zinātni saistītu raidījumu skatīšanās samazinājusies no 34% uz 29%.


Augsta uzticība zinātnei vērojama jauniešu vidū, un to veicina līdzdalība ar zinātni saistītās aktivitātēs. Top3 atpazīstamāko zinātnieku saraksts ir nemainīgs, aptuveni piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku: atpazīstamākais ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (nosaukuši 9% Latvijas iedzīvotāju), otrajā vietā ierindojas Latvijas Universitātes (LU) matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis (3%) un LU kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs (3%).


Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (63%) ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk – par dalību UNESCO (44%) jeb Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā. Trešdaļa dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (35%) un nedaudz mazāk par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) (29%).


Pētījuma projekta vadītāja, LKA KMI un vadošā pētniece profesore Dr. sc. soc. Anda Laķe akcentē, ka LKA zinātnieki ir gandarīti par iespēju jau kopš 2018. gada sekot Latvijas iedzīvotāju pieredzes un viedokļa izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pratību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu gatavībai iesaistīties pētniecībā un izvēlēties zinātnieka karjeru.

“Zinātne neeksistē vakuumā, tā nav domāta tikai zinātniekiem – tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā. Attieksmi pret zinātni pastarpina iedzīvotāju vērtības, dominējošās ideoloģijas un to transformācijas, tāpēc īpaši svarīgi sistemātiski monitorēt zinātnes pratības izmaiņas,” pauž prof. A. Laķe, papildinot, ka dezinformācijas laikmetā, kad daudzi cilvēki noraida zinātnieku atklātos faktus, ir ļoti būtiski atjaunot uzticību pierādījumos balstītai argumentācijai un atrast labākos veidus, kā ar sabiedrību runāt par zinātni. “Aktīva iedzīvotāju iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs pozitīvi ietekmē attieksmi pret zinātni kopumā, ļauj novērtēt zinātnisko izpēti un zinātnieku darbu. Iegūtie dati ļauj mums kritiski izvērtēt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku, tostarp pašiem savu darbību,” tā saka vadošā pētniece.

Sabiedriskās domas pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” veikts 2018., 2020.2022. un 2024. gadā, un tā mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņu, līdzdalību un zinātnes vērtējumu, īpaši analizējot dažādu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku. Dati iegūti, veicot interneta aptauju (CAWI – computer assisted web interview; datorizēta tīmekļa intervija), kurā piedalījās 1 005 respondenti. Pētījuma darba grupu veidoja LKA KMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Anda Laķe un KA KMI pētniece Ph. D. Līga Vinogradova.


Šajā pētījumā iekļauta arī detalizēta 10 jauniešu viedokļu analīze, uzklausot 12. klašu skolēnus fokusgrupā.


Pētījums veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.


Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/petijuma-rezultati-68-iedzivotaju-uzticas-zinatnei-un-zinatnieku-viedoklim

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 30. jūnijs
Ventspils Augstskolā (VeA) vasaras sākums noritēja īpaši rosīgi, jo norisinājās bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanas. Savus noslēguma darbus sekmīgi aizstāvēja 129 absolventi, kuri 20. jūnijā saņēma diplomus svinīgajā izlaiduma ceremonijā Ventspils Augstskolas dārzā. Pasākumu vadīja Juris Jope, bet par muzikālo noskaņu parūpējās mūziķis, dziesmu autors un grupas The Sound Poets solists Jānis Aišpurs. Šogad VeA absolvēja 129 studenti, 51 no tiem Ekonomikas un pārvaldības fakultāti, 37 – Tulkošanas studiju fakultāti, 47 – Informācijas tehnoloģiju fakultāti. Lielākais absolventu skaits bija bakalaura studiju programmās “Biznesa vadība”, “Tulkošana un valodu tehnoloģija” un “Datorzinātnes”. Visvairāk absolventu šogad ir maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība” – 29. Izlaiduma bildes skatīt šeit: https://www.venta.lv/aizvadits-izlaidums-un-pasniegtas-profesora-balduncika-stipendijas 
Autors Rota Rulle 2025. gada 26. jūnijs
Ventspils Augstskola – vieta, kur zinātne sniedzas līdz pat kosmosam Ventspils Augstskola ir reģionālā lietišķo zinātņu augstskola, kur zinātniskā darbība tiek īstenota trīs stratēģiskās specializācijas virzienos: Dabazinātnēs – īstenojot pētījumus matemātiskās modelēšanas, optisko signālu tehnoloģiju, astronomijas un astrofizikas, kosmosa tehnoloģiju un inženierelektronikas jomās, IKT un elektronikā Sociālajās zinātnēs – īstenojot pētījumus uzņēmējdarbības, inovāciju, reģionālās ekonomikas jomās Humanitārajās zinātnēs – īstenojot pētījumus lietišķajā valodniecībā, sastatāmajā valodniecībā un tulkojumzinātnē 2025. gada jūnijā zinātnes komunikācijas zīmols researchLatvia īpašu uzmanību pievērš Ventspils Augstskolas ieguldījumam pētnieciskajā darbībā, akcentējot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieces un lektores Mg. sc. comp. Karinas Šķirmantes ieguldījumu zinātnē – tehnoloģijās un astronomijā. Ventspils Augstskola – augstskola ar lielāko radioteleskopa antenu Ziemeļeiropā Lai arī Ventspils Augstskolai šogad apritēs tikai 28 gadi, lielāko tās pastāvēšanas laiku tās paspārnē ir pasaules līmeņa pētniecības centrs – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC). Ventspils Augstskola jau 21 gadu ir augstskola ar lielāko radioteleskopa antenu Ziemeļeiropā!
Autors Rota Rulle 2025. gada 26. jūnijs
19. un 20. jūlijā Ventspilī, Vidumpļavā pirmo reizi norisināsies pludmales volejbola turnīrs “ GGFEST BeachVolley x Ventspils University ”. Šis notikums ir daļa no Ghetto Games festivāla, ka arī iezīmē nozīmīgu sadarbības soli starp Ventspils Augstskolu un vienu no lielākajām jauniešu sporta kustībām Latvijā Ghetto Games. Pludmales volejbola sacensību “ GGFEST BeachVolley x Ventspils University ” mērķis ir apvienot sportā aktīvos jauniešus no visas Latvijas, iedvesmojot viņus veselīgam un mērķtiecīgam dzīves veidam. Šīs sacensības nav tikai par rezultātu - tās ir par savu pārliecību, savstarpējo sadarbību un iedvesmu rītdienai. GGFEST BeachVolley x Ventspils University sacensības norisināsies divas dienas 19. jūlijā tiks aizvadītas spēles vīriešu komandām, 20. jūlijā sacentīsies sieviešu komandas. NOLIKUMS Spēlēt aicināti dalībnieki no 16 gadu vecuma. Dalība turnīrā ir bezmaksas , bet komandu skaits ir ierobežots - līdz 16 komandām katrā dzimuma grupā. Katrā grupā trīs labākās komandas saņems balvas no pasākuma sponsoriem. Sacensības organizē Ventspils Augstskolas aktīvu studentu un viņu mentoru darba grupa sadarbībā ar Ghetto Games . Ventspils Augstskolas profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” direktore Elīna Feldmane kā aktīvistu darba grupas vadītāja atzīmē, ka būt iesaistītiem Ghetto Games festivālā - radīt, darīt un baudīt pasākumu, kas pulcē Ventspilī jauniešus un aktīvus cilvēkus - ir noderīga pieredze un iespēja augt gan studentiem, gan viņu mentoriem, dodot pievienotu vērtību sabiedrībai.
Autors Rota Rulle 2025. gada 25. jūnijs
Ventspils Augstskolā (VeA) vasaras sākums noritēja īpaši rosīgi, jo norisinājās bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšanas. Savus noslēguma darbus sekmīgi aizstāvēja 129 absolventi, kuri 20. jūnijā saņēma diplomus svinīgajā izlaiduma ceremonijā Ventspils Augstskolas dārzā. Pasākumu vadīja Juris Jope, bet par muzikālo noskaņu parūpējās mūziķis, dziesmu autors un grupas The Sound Poets solists Jānis Aišpurs. Šogad VeA absolvēja 129 studenti, 51 no tiem Ekonomikas un pārvaldības fakultāti, 37 – Tulkošanas studiju fakultāti, 47 – Informācijas tehnoloģiju fakultāti. Lielākais absolventu skaits bija bakalaura studiju programmās “Biznesa vadība”, “Tulkošana un valodu tehnoloģija” un “Datorzinātnes”. Visvairāk absolventu šogad ir maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība” – 29. Svinīgās ceremonijas laikā studiju prorektore Liene Resele-Dūšele sveica studentus, kuru sasniegumi studijās sasieguši teicamu vērtējumu. Atzinību saņēma deviņi studenti: Mikus Petruss – bakalaura studiju programma "Vadībzinātne" Rota Rulle – profesionālā maģistra studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība" Rimants Jeļinsks – profesionālā maģistra studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība" Deniss Solovjovs – bakalaura studiju programma "Datorzinātnes" Lara Cecilia Bernandes de Souza – bakalaura studiju programma "Datorzinātnes" Anastasija Gremčuka – profesionālā bakalaura studiju programma "Tulkošana un valodu tehnoloģija" Irina Berestova – profesionālā maģistra studiju programma "Tulkošana un terminoloģija" Ailenda Bulindža-Leitiete – profesionālā maģistra studiju programma "Tulkošana un terminoloģija" Helēna Vilcāne-Ezera – profesionālā maģistra studiju programma "Stratēģiskā starpkultūru komunikācija" Šajā gadā izlaidumā tika dibināta jauna tradīcija – profesora Jura Baldunčika stipendijas pasniegšana. Stipendija tiek pasniegta par īpašiem sasniegumiem Tulkošanas studijās un tās mecenāti ir profesora ģimene un asociētā profesore Silga Sviķe. Pirmo prof. J. Baldunčika stipendiju saņēma profesionālās bakalaura studiju programmas "Tulkošana un valodu tehnoloģija" absolvente Darina Kokļina un profesionālās maģistra studiju programmas "Tulkošana un terminoloģija" absolvente Irina Berestova . --- Kursu foto pieejami šeit: Web formātā (piemērotas publicēšanai internetā): https://failiem.lv/u/9u6a6zf32x Print formātā: https://failiem.lv/u/5xp5geyse2 Foto no izlaiduma atklāšanas : Print formatā: https://failiem.lv/u/xm7h5cbwc8 Web formatā: https://failiem.lv/u/8xanfjr5m3 TSF diplomu pasniegšana: Print formatā: https://failiem.lv/u/kyuraqbk83 WEB formatā: https://failiem.lv/u/mbepdmk4ce ITF diplomu pasniegšana: Print formatā https://failiem.lv/u/eq2mq382s2 WEB formatā: https://failiem.lv/u/rqqp5dw3a7 EPF diplomu pasniegšana Print formatā: https://failiem.lv/u/75nvpwrvqz WEB formatā: https://failiem.lv/u/3kydscakwm Izlaiduma noslēgums: Print formatā: https://failiem.lv/u/a4evtxtajn WEB formatā: https://failiem.lv/u/qj62dn5xqc
Autors Rota Rulle 2025. gada 25. jūnijs
Ikviens interesents ir aicināts apmeklēt zinātnisko semināru, kurš norisināsies 27.06.2025. Ventspils Augstskolas D407. kabinetā Semināra programma 10:00 - 11:00 Prof. Valery M Nakariakov, University of Warwick, UK "A Plasma Orchestra, or Magnetohydrodynamic Waves in the Solar Corona" 11:00 - 12:00 Pusdienas 12:00 - 15:00 Zinātniskais seminārs “Magnētiskās hidrodinamikas viļņi Saules vainagā” JIV-ERIC nacionālā mezgla zinātnisko semināru sērijas ietvaros" Reģistrācija: https://docs.google.com/spreadsheets/d/13Hek5KuUaAvGtc1ngZrLBGSM2vCNzmsRfECSU5sYi54/edit?usp=sharing Iespējams piedalīties klātienē vai attālināti GoogleMeet. Saite, lai piedalītos tiešsaistē: https://meet.google.com/skj-bhcp-jyu Seminārs tiek organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu.
Autors Rota Rulle 2025. gada 25. jūnijs
2025.gada 18. un 19. jūnijā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC), projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012), kas tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, ietvaros norisinājās JIV ERIC un LOFAR ERIC nacionālo mezglu apvienotā valdes sēde un zinātniskais seminārs . 18. jūnijs – Valdes sēdes un semināra atklāšana Irbenē Pirmā diena norisinājās Ances pagastā, Irbenē – vēsturiskajā Irbenes radioteleskopu kompleksā. Pasākumu atklāja VSRC direktors Mārcis Donerblics, kurš sniedza ievadu par semināra norisi un nozīmi. VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs iepazīstināja ar projekta aktivitātēm un Ventspils Augstskolas starptautisko sadarbību, tās nozīmi inovāciju un Latvijas viedās specializācijas attīstībā. Savukārt profesors Jānis Kaminskis sniedza ieskatu aktuālajās starptautiskajās aktivitātēs Ģeodēzijas un Ģeofizikas jomā, pārstāvot IUGG (Starptautiskā Ģeodēzijas un Ģeofizikas apvienība) un EGU (Eiropas Ģeofizikas apvienība). Pēc informatīvajiem ziņojumiem, semināra dalībnieki, Andreja Dzelmes vadībā, devās ekskursijā pa Irbenes observatorijas teritoriju, kā arī apmeklēja vietējo muzeju. Vakars noslēdzās ar diskusijām par sadarbības iespējām starp JIV ERIC un LOFAR ERIC nacionālajiem mezgliem un astronomijas attīstību Latvijā.
Citas ziņas