68% iedzīvotāju uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim

2025. gada 1. jūlijs

Latvijas iedzīvotāju interese par zinātni saglabājas stabila – to apliecina sabiedriskās domas monitorings, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veic reizi divos gados. Pētījums sniedz visaptverošu ieskatu sabiedrības attieksmē, līdzdalībā un interesē par zinātni, kā arī ļauj izsekot zinātnes patēriņa paradumiem, uztverei un sabiedrības iesaistes iespējām dažādās mērķgrupās.


Pēctecīgā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” ietvaros iegūti dati par Latvijas iedzīvotāju zinātnes patēriņa paradumiem un līdzdalības aktivitātēm 2024. gadā. Pētījumu īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts (KMI) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Galvenie secinājumi norāda, ka interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas: kopumā ar zinātni saistītās aktivitātēs 2024. gadā piedalījušies 76% Latvijas iedzīvotāju. Aktīvākie zinātnes patērētāji un līdzdalības īstenotāji ir vīrieši (80%), vecuma grupa 18-24 gadi (95%) un 18-30 gadi (90%), skolēni, studenti (94%), Rīgas reģiona iedzīvotāji (81%) un rīdzinieki (83%).


Pētījumā analizēts, kā sabiedrība vērtē valsts ieguldījumu nozīmi dažādās nozarēs. Latvijas iedzīvotāji piekrīt, ka izglītība un zinātne var celt Latvijas labklājību. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji augstu novērtē ieguldījumus izglītībā (vidēji 4,3 balles no 5), kam seko zinātne ar vērtējumu 4,1. Salīdzinoši zemāks ir kultūras un mākslas ieguldījuma novērtējums – 3,5 balles.


Rezultāti norāda, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpratnē viens no būtiskajiem rādītājiem ir Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts, ka teju puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis ir “4”, savukārt 19% norāda uz pilnīgu uzticību (5 balles).

“Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība – tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” uzsver Lana Frančeska Dreimane, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore.

Salīdzinot ar 2022. gadā veikto monitoringu, sabiedrībā nedaudz pieaudzis inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas vērtējums no 41% uz 45%, proti, tās tiek uzskatītas par visattīstītākajām, vēl augstu tiek vērtētas medicīnas un veselības zinātnes (45%), taču viszemāk novērtētas sociālās zinātnes (26%). Rezultāti rāda, ka pieaug pārliecība par zinātnes sociālo un ekonomisko nozīmi, taču daļa sabiedrības vēl joprojām netic, ka zinātne spēj atrisināt nabadzības problēmas. Iedzīvotāji turpina iesaistīties zinātnes pasākumos un patērē zinātnes saturu līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pēdējos divos gados ir pieaugusi interese par zinātnes raidierakstiem (no 8 procentiem 2022. gadā uz 15% 2024. gadā), savukārt ar zinātni saistītu raidījumu skatīšanās samazinājusies no 34% uz 29%.


Augsta uzticība zinātnei vērojama jauniešu vidū, un to veicina līdzdalība ar zinātni saistītās aktivitātēs. Top3 atpazīstamāko zinātnieku saraksts ir nemainīgs, aptuveni piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku: atpazīstamākais ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš (nosaukuši 9% Latvijas iedzīvotāju), otrajā vietā ierindojas Latvijas Universitātes (LU) matemātiķis un datorzinātnieks Andris Ambainis (3%) un LU kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs (3%).


Aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju (63%) ir dzirdējuši par Latvijas dalību kādā starptautiskā organizācijā vai programmā, visbiežāk – par dalību UNESCO (44%) jeb Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā. Trešdaļa dzirdējusi par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (35%) un nedaudz mazāk par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) (29%).


Pētījuma projekta vadītāja, LKA KMI un vadošā pētniece profesore Dr. sc. soc. Anda Laķe akcentē, ka LKA zinātnieki ir gandarīti par iespēju jau kopš 2018. gada sekot Latvijas iedzīvotāju pieredzes un viedokļa izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar zinātnes pratību, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu gatavībai iesaistīties pētniecībā un izvēlēties zinātnieka karjeru.

“Zinātne neeksistē vakuumā, tā nav domāta tikai zinātniekiem – tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā. Attieksmi pret zinātni pastarpina iedzīvotāju vērtības, dominējošās ideoloģijas un to transformācijas, tāpēc īpaši svarīgi sistemātiski monitorēt zinātnes pratības izmaiņas,” pauž prof. A. Laķe, papildinot, ka dezinformācijas laikmetā, kad daudzi cilvēki noraida zinātnieku atklātos faktus, ir ļoti būtiski atjaunot uzticību pierādījumos balstītai argumentācijai un atrast labākos veidus, kā ar sabiedrību runāt par zinātni. “Aktīva iedzīvotāju iesaiste ar zinātni saistītās aktivitātēs pozitīvi ietekmē attieksmi pret zinātni kopumā, ļauj novērtēt zinātnisko izpēti un zinātnieku darbu. Iegūtie dati ļauj mums kritiski izvērtēt dažādu zinātnes nozaru zinātnieku, tostarp pašiem savu darbību,” tā saka vadošā pētniece.

Sabiedriskās domas pētījums “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” veikts 2018., 2020.2022. un 2024. gadā, un tā mērķis ir izzināt Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņu, līdzdalību un zinātnes vērtējumu, īpaši analizējot dažādu sociāli demogrāfisko grupu viedokļu specifiku. Dati iegūti, veicot interneta aptauju (CAWI – computer assisted web interview; datorizēta tīmekļa intervija), kurā piedalījās 1 005 respondenti. Pētījuma darba grupu veidoja LKA KMI vadošā pētniece Dr. sc. soc. Anda Laķe un KA KMI pētniece Ph. D. Līga Vinogradova.


Šajā pētījumā iekļauta arī detalizēta 10 jauniešu viedokļu analīze, uzklausot 12. klašu skolēnus fokusgrupā.


Pētījums veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.


Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/petijuma-rezultati-68-iedzivotaju-uzticas-zinatnei-un-zinatnieku-viedoklim

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 22. maijs
21. maijā mūsu studente Līva Slesare tika vienbalsīgi ievēlēta par jauno COLOURS alianses Studentu viceprezidenti. Līvai būs tas gods pārstāvēt vairāk nekā 126 000 studentu balsis no 9 Eiropas universitātēm. Studentu forums pārstāv visus COLOURS alianses studentus. Šī struktūra apvieno un koordinē plašu kopienu – aptuveni 170 studentus no deviņām partneruniversitātēm, kas aktīvi iesaistās COLOURS alianses aktivitātēs, nodrošinot, ka katra balss tiek uzklausīta un novērtēta starptautiskā vidē. Forums sastāv no 45 oficiālajiem locekļiem – studentu vēstniekiem ( Student Ambassadors ). Studentu vēstnieki ir sadalīti vietējās delegācijās, kuras vada galvenie vēstnieki ( Chief Ambassadors ). Studentiem aliansē ir īpaši nozīmīga loma, jo viņi ir pārstāvēti gan stratēģiskajās, gan operatīvajās institūcijās. Lepojamies un vēlam veiksmi Līvai jaunajā amatā!
Autors Rota Žagare 2026. gada 19. maijs
Maija sākumā trīs Ventspils Augstskolas studentes piedalījās Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā rīkotajā studentu tīklošanās pasākumā “ Meet the Nordics: Insights, career opportunities and networking ”, kas norisinājās Rīgā. Pasākums tika organizēts sadarbībā ar Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas vēstniecībām Latvijā, pulcējot studentus, kuri interesējas par diplomātiju, starptautiskajām attiecībām un Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbību. Pasākuma laikā studenti iepazinās ar Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbības principiem, diplomātu ikdienu un karjeras iespējām starptautiskajā vidē. Diplomāti dalījās ne tikai profesionālajā pieredzē, bet arī personīgos stāstos par karjeras ceļu, komunikāciju un spēju pielāgoties sarežģītām situācijām. Bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 2. kursa studente Luīze Anna Spriņģe īpaši izcēla tīklošanās daļu, kas ļāva studentiem diplomātus iepazīt daudz personīgākā un atvērtāk ā vidē: “Šī daļa bija visvērtīgākā, jo varēja uzzināt vairāk no pašu darbinieku puses un pieredzes. Bija vērtīgi runāt ar diplomātiem brīvākā vidē, kur varēja justies droši uzdot dažādus jautājumus.” Viņa arī atzina, ka īpaši interesanti bija dzirdēt Norvēģijas vēstnieces (Īne Morenga), Somijas misijas vadītāja vietnieka (Ēro Vento) un Dānijas misijas vadītāja vietnieka (Aleksandrs Lemčs) ieteikumus par to, kā izcelties profesionālajā vidē un veidot karjeru diplomātijā. Savukārt, bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 2. kursa studente Evija Saldaka uzsvēra , ka pasākums palīdzējis diplomātiju ieraudzīt daudz praktiskākā un cilvēcīgākā skatījumā: “Bija interesanti dzirdēt dažādus karjeras ceļus un praktiskus piemērus no diplomātu darba ikdienas. Tīklošanās sarunas šķita īpaši noderīgas.” Tikmēr bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģijas” 1. kursa studente Janita Kate Asare atzina, ka pasākums ļāvis labāk izprast diplomāta profesijas sarežģītību un atbildību. Viņa īpaši izcēla sarunas par diplomātismu, personīgās dzīves līdzsvaru ar darbu un profesionālas attieksmes nozīmi starptautiskajā vidē. Studentes atzina, ka šāda veida starptautiski pasākumi sniedz daudz vairāk nekā tikai jaunas zināšanas. Tie palīdz attīstīt komunikācijas prasmes, veidot profesionālus kontaktus un iedrošina studentus spert drosmīgākus soļus savā nākotnes karjerā. Pasākums vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav tikai politika vai starpvalstu attiecības, tā ir arī spēja veidot sapratni, uzticēšanos un dialogu starp cilvēkiem un kultūrām. Preses relīzi sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss) 
Autors Rota Žagare 2026. gada 19. maijs
Aicinām piedalīties seminārā “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”! Seminārā, kuru vadīs VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante, būs iespēja iepazīties ar praktisko pieredzi darbā ar pasaulē vienas no modernākajām radioastronomijas observatorijām – ALMA ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ) – iegūtajiem datiem un to pielietojumu komētu pētījumos. Seminārā tiks apskatīti ALMA interferometra darbības principi, radioastronomisko novērojumu plānošana, datu novērtēšana un apstrāde. Seminārā varēs uzzināt par ALMA arhīva datu izmantošanas iespējām Saules sistēmas objektu izpētē. Seminārs būs īpaši noderīgs studentiem, jaunajiem pētniekiem un visiem interesentiem, kuri vēlas paplašināt zināšanas astronomisko datu apstrādē un mūsdienu radioastronomijā. Norises laiks: 21.05.2026. plkst 13:00 Norises vieta: D407, klātiene Ventspils Augtskola Seminārs tiek organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 14. maijs
Ventspils Augstskolā norisinājās ikgadējais “Kultūras dienas” pasākums ar nosaukumu “Domā pirms rīkojies”, kuru organizēja bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studenti, pulcējot vairāk nekā 50 pašmāju un ārvalstu studentus, pasniedzējus un augstskolas darbiniekus kopīgā kultūru un pieredžu apmaiņā. Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīt Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Ganas un Latvijas tradīcijas, sociālās normas un kultūras atšķirības caur interaktīvām prezentācijām un aktivitātēm. Studenti dalījās personīgos pieredzes stāstos, veidoja dialogu ar auditoriju un mudināja aizdomāties par to, cik būtiska ikdienas komunikācijā ir cieņa, sapratne un spēja pielāgoties dažādām kultūrvidēm. Šogad pasākums tika organizēts arī kā starptautiska COLOURS alianses iniciatīva, tajā iesaistot studentus un klausītājus no dažādām Eiropas universitātēm. Īpašu ieguldījumu sniedza pārstāvji no Horvātijas, kuri pirmoreiz iepazīstināja VeA studentus un pasniedzējus ar savas kultūras sociālajām normām, pieklājības principiem un biežāk sastopamajiem kultūras pārpratumiem. Pasākums bija pieejams arī tiešsaistē, ļaujot starptautiskajai auditorijai piedalīties aktivitātēs un pieredzes apmaiņā, neatkarīgi no atrašanās vietas. Neatņemama pasākuma sastāvdaļa bija arī “Nogaršo manu kultūru” galds, kur dalībnieki dalījās ar tradicionāliem ēdieniem un uzkodām no pārstāvētājām kultūrām. Pasākuma atmosfēru raksturoja atvērtība, ieinteresētība un vēlme iepazīt citam citu ārpus ierastajām rāmjiem. Kultūras diena vēlreiz apliecināja, ka starpkultūru komunikācija nav tikai par vienkāršu sarunāšanos – tā ir par spēju uzklausīt, saprast, pieņemt un, galvenokārt, veidot saikni starp cilvēkiem ar atšķirīgu pieredzi un pasaules redzējumu. Šādi pasākumi stiprina Ventspils Augstskolas starptautisko vidi, veido stiprāku kopienu un veicina kultūru daudzveidības nozīmi gan augstskolā, gan plašākā sabiedrībā. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 14. maijs
Ventspils Augstskolas Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, lektore Inta Ozola, un Ekonomikas un pārvaldības fakultātes profesore Una Libkovska piedalījās Erasmus+ personāla mobilitātes mācībās “ ICT Skills for Educators: The Artificial Intelligence Advantage ” Barselonā, Spānijā. Piecu dienu intensīvā programma kļuva ne tikai par vērtīgu profesionālās pilnveides iespēju, bet arī par iedvesmojošu starptautiskas sadarbības, kultūru iepazīšanas un jaunu draudzību pieredzi. Mācībās, kuras organizēja starptautiskā organizācija SHIPCON, piedalījās izglītības profesionāļi no 12 dažādām valstīm. Jau pirmajās nodarbībās kļuva skaidrs, ka Erasmus+ mobilitāte ir daudz vairāk nekā profesionālas apmācības – tā ir iespēja satikt kolēģus no dažādām Eiropas valstīm, iepazīt viņu darba pieredzi, izglītības sistēmas, tradīcijas un skatījumu uz mācību procesu. Sarunas nodarbību laikā, kopīgas praktiskās aktivitātes un neformālas tikšanās ārpus mācību telpām radīja vidi, kurā viegli veidojās profesionāli kontakti un patiesi cilvēciskas draudzības. Programmas laikā dalībnieki padziļināti iepazina jaunākās digitālās tehnoloģijas izglītībā, praktiski izmēģināja dažādus interaktīvus mācību rīkus, animētu prezentāciju veidošanas platformas, tiešsaistes komunikācijas iespējas, kā arī sociālo mediju un digitālo resursu izmantošanu studiju procesā. Īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgā intelekta iespējām izglītībā – kā MI var palīdzēt veidot kvalitatīvākus mācību materiālus, personalizēt studiju procesu un veicināt studentu iesaisti. Dalība Erasmus+ mobilitātē sniedza iespēju ne tikai mācīties, bet arī iepazīt Barselonas kultūru, arhitektūru un dzīves ritmu. Šāda vide veicināja atvērtību jaunām idejām, radošumu un vēl lielāku motivāciju ieviest inovācijas savā profesionālajā darbā. Iegūtās zināšanas un starptautiskie kontakti kļūs par nozīmīgu ieguldījumu Ventspils Augstskolas turpmākajā attīstībā. Plānots studiju procesā aktīvāk integrēt digitālos risinājumus un mākslīgā intelekta rīkus, kā arī turpināt veidot sadarbību ar jauniepazītiem partneriem Eiropā. Erasmus+ mobilitāte vēlreiz apliecina – starptautiskā pieredze bagātina ne tikai profesionālās kompetences, bet arī cilvēku personīgi, sniedzot iespēju iepazīt pasauli, citam citu un kopā veidot modernu, atvērtu un starptautisku augstākās izglītības vidi.
Autors Rota Žagare 2026. gada 14. maijs
Mākslīgā intelekta laikmetā uzņēmējdarbība attīstās straujāk nekā jebkad iepriekš. Tehnoloģijas mainās, tirgi transformējas, bet viena lieta paliek nemainīga – individuālā kompetence ir svarīgākā vērtība. Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programma “ Jaunuzņēmumu vadība ” ir izvēle tiem, kuri vēlas izmantot mūsdienu iespējas, lai attīstītu sevi kā kompetentus un adaptīvus speciālistus tehnoloģijās, biznesa attīstībā, produktu radīšanā un pārdošanā. Aicinām interesentus piedalīties tiešsaistes atvērto durvju dienā, kur būs iespēja uzzināt, kā uzņēmējdarbību iespējams apgūt praktiski. Tā būs iespēja iepazīt netradicionālu pieeju biznesa izglītībai, izvērtēt savas iespējas un varbūt atrast tieši to studiju vidi, kas patiesi atbilst nākotnes mērķiem. Dalībniekiem būs iespēja: uzdot sev interesējošos jautājumus; dzirdēt reālus studentu un praktiķu pieredzes stāstus; iepazīt studiju pieeju, kur teorija tiek savienota ar praktisku darbību. Reģistrējies ŠEIT Vairāk par pasākumu: ŠEIT
Citas ziņas