Maija beigās Jāņa Akuratera muzejā tika paziņoti šī gada literārā konkursa “Aicinājums” rezultāti, kas atklāja jaunas Latvijas nākotnes literatūras ainas iezīmes. Konkurss, kas norisinājās jau 49. gadu, palīdz veicināt jauno rakstnieku izaugsmi un atbalsta to ar dažādiem pasākumiem. Šogad izvērtēšanai tika iesūtīti 87 dzejas un prozas darbi. Žūrijas komisija, kuras sastāvā bija Džena Andersone, Krista Anna Belševica, Guntis Berelis, Dainis Deigelis, Kristīne Ilziņa, Kristaps Vecgrāvis un Kaspars Zalāns, noteica labākos darbus katrā kategorijā un vecuma grupās. Par jaundarbiem prozā 3. vecuma grupā (19–21) godalgotas vietas, diplomus un dāvanas ieguva arī Tulkošanas studiju fakultātes bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 3. kursa studentes Ilze Jaunzeme (2. vieta) un Roberta Šarlote Andersone (3. vieta) , līdz ar to iegūstot brīvbiļetes dalībai vasaras seminārā, kas norisināsies no 11. līdz 15. augustam Jāņa Akuratera muzejā. Ilze atzīst, ka paspējusi ielēkt vēl “pēdējā vilcienā”, jo 21 gads šķitis kā pēdējais brīdis, kad to darīt, taču mēģinājums nebija veltīgs un pat iegūta vieta, piedaloties pirmo reizi: “Tā ir zīme, ka vajag turpināt, un tas mudina aktīvāk darboties literārajā jomā. Redzēju tik daudz bērnu, kuri ieguva godalgas citās vecuma kategorijās. Patīkami apzināties, ka tik daudzi mīl grāmatas un rakstīšanu. Šī mīlestība noteikti atmaksāsies.” Šarlote par pasākumu izsakās šādi: “Mūsu “Aicinājuma” debija bijusi ar rāvienu – pirmo un pēdējo reizi piedaloties, tikām pie godalgotām vietām.” Viņa arī norāda, ka priecēja rakstnieces Kristīnes Ilziņas komentārs, ka katram no klātesošajiem dalībniekiem ir iespēja atrast savu balsi, ja vien turpina iet pa iesākto ceļu un nepamet rakstīšanu. Pēdējās vecuma grupas konkursa laureātiem tiek piedāvātas vairākas iespējas turpināt attīstīt literāro karjeru, piemēram, publikācijas iespējas literāros žurnālos, piedalīšanās radošajās darbnīcās, ko vadīs atzīti Latvijas un ārzemju autori, kā arī dalība starptautiskos literatūras festivālos un tekstu lasījumos. Nākamais solis jaunajiem autoriem var būt Literārās akadēmijas rīkotās meistarklases un pasākumi. Ventspils Augstskola lepojas ar Ilzes un Šarlotes panākumiem un novēl turpināt meklēt savu balsi vārdu pasaulē!

Karīna Ganiņa un Līva Slesare ir divas izcilas, radošas un mērķtiecīgas studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” studentes, kuras ar aizrautību un atbildību iesaistās profesionālajā attīstīb ā. Pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" ietv aros viņas iejūtas izglītības darba speciālistu lomā, apliecinot savu spēju pielāgoties, plānot un vadīt izglītojošas aktivitātes. Gan Karīna, gan Līva izceļas ar spēju sadarboties un iedvesmot citus, padarot viņu ieguldījumu pasākumā īpaši vērtīgu un iedvesmojošu. Kāda ir jūsu darba ikdiena? Karīna - Mūsu darba vadītāja Rūta Maltisova mums uztic dažādus pienākumus. Maijā galvenais uzdevums bija Kultūras dienas pasākuma organizēšana, kas norisinājās 21. maijā. Šī pasākuma ietvaros nepieciešams sazināties ar internacionālajiem studentiem un izveidot informatīvus plakātus. Bieži vien mums jāveic arī dažādu tekstu tulkošana, piemēram, anketas. Iepriekš esam pārveidojušas arī maģistra un bakalaura darba rakstīšanas veidlapas, kā arī prakses dokumentus, pielāgojot tos prezentāciju formātam, lai tie būtu pārskatāmāki un vieglāk saprotami. Līva - Ikdienā pildu darba vadītājas norādītos uzdevumus, kā piemēram, veicu mūsu augstskolas SVID analīzi, tulkoju neliela apmēra dokumentus, ar kolēģi Karīnu kopā plānojam un organizējam pasākumu, sazināmies ar Erasmus un ārzemju studentiem un veidojam reklāmas plakātus pasākumam. Kas jūs pārsteidza strādājot izglītības darba speciālista amatā? Karīna - Mācoties, parasti izjūtu stresu par tuvojošajiem termiņiem un darbiem, taču darba vidē šādu stresu nepiedzīvoju. To lielā mērā veicina tas, ka jau pazīstu cilvēkus ar kuriem strādāju, un tas rada drošības sajūtu un atvieglo ikdienas darbu. Līva - Sākumā domāju, ka iesaiste projektā prasīs visu manu brīvo laiku, taču patīkami pārsteidza, tas, ka varu to viegli apvienot ar mācībām un saviem hobijiem. Ar kādiem izaicinājumiem esat saskārušās? Karīna - Ar lieliem izaicinājumiem pagaidām neesmu saskārusies, bet laika plānošanas prasme ir nozīmīga, lai veiksmīgi apvienotu studijas ar darbu. Sākumā tas prasīja nedaudz pūles, taču ar laiku viss ir nostājies savās vietās. Līva - Plānojot ''Kultūras dienu'', bija nepieciešama saziņa ar Erasmus+ un ārzemju studentiem, lai piesaistītu dalībniekus. Lielākais izaicinājums, bija atrast pareizos risinājumus dalībnieku atsaucībai, tādēļ bija nepieciešams ar studentiem sazināties klātienē. Kuri no pienākumiem, jūsuprāt, vislabāk atspoguļos jūsu nākotnes profesiju? Karīna - Sazinoties ar studentiem no citām valstīm, man īpaši jādomā par to, kā izteikties skaidri un saprotami, lai izvairītos no pārpratumiem un nodotu informāciju tieši tā, kā iecerēts. Šajā procesā svarīgi ir arī daudzi šķietami sīkumi, kas vēlāk izrādās ļoti noderīgi – piemēram, dokumentu sagatavošana un formatēšana, kā arī darbs ar tādām programmām kā Canva. Līva - Manuprāt, manu nākotnes profesiju atspoguļos lielākā daļa no maniem pienākumiem, taču visspilgtāk - preses relīžu rakstīšana, pasākumu plānošana un saziņa ar cilvēkiem. Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem? Karīna - Katru nedēļu notiek nelielas sapulces, kurās pārrunājam paveikto un plānojam turpmākos uzdevumus. Mēs, visas trīs, lieliski sadarbojamies un labi saprotam viena otru, kas ievērojami atvieglo kopīgo darbu. Līva - Sadarbība ar kolēģi norit bez aizķeršanās, viena otru labi saprotam un spējam kopā bez problēmām sastrādāties! Arī ar darba vadītāju sadarbība ir lieliska, varu vienmēr precizēt uzdoto uzdevumu, jautāt, ja kas nesaprotams vai ja nepieciešama palīdzība. Ļoti patīkami strādāt tik atsaucīgā komandā. Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" Tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences? Karīna - Es uzskatu, ka jā. Šī pieredze noteikti ir vērtīga. Tā ne tikai palīdz apgūt konkrētus darba pienākumus, bet arī iemāca svarīgas prasmes, piemēram, darba ētiku, atbildību un spēju sadarboties ar dažādiem cilvēkiem. Šāda vide ļauj augt gan profesionāli, gan personīgi, kas nākotnē var ļoti noderēt. Līva - Nešaubos, ka iegūtās iemaņas spēs man palīdzēt nākotnes profesijā un sagatavos darba tirgus kompetenču pieprasījumam. Kā Karīnai un Līvai veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? Darba vadītāja, lektore, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” direktore Rūta Maltisova atzīst, ka Karīnai un Līvai veicas ļoti labi. Rūta ir pozitīvi pārsteigta, cik profesionāli viņas darbojas, cik labi spēj sadarboties, darbus paveic laikā, komunikācija ir augstā līmenī un darbu kvalitāte ir laba. Darba vadītāja atzīmē, ka viņas dara dažnedažādākos darbus, sākot no metodisko materiālu kopsavilkumu veidošanas, materiālu tulkošanas, līdz pasākumu organizēšanai. Rūta cer, ka šis projekts palīdzēs arī viņām pašām labāk saprast, kāda veida darbi viņām labāk patīk un padodas - radoši vai administratīvi.

Erasmus+ projekta ietvaros Portugāles Politehniskais institūts sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Bukarestes Tehnisko Universitāti organizē Kombinēto intensīvo programmu (BIP) "Technical Communication For All" . Šīs programmas ietvaros studenti no dažādām valstīm laikā no 7. līdz 11. jūlijam pulcēsies Portugālē, kur piedalīsies piecu dienu intensīvās apmācībās. Programmas laikā dalībnieki piedalīsies prezentācijās, darbosies komandās, apmeklēs meistarklases un attīstīs prasmes tehniskajā komunikācijā. Kursa sekmīgai apguvei studenti saņems 3 ECTS , kuri tiks atzīti pret kādu studiju kursu savas studiju programmas ietvaros Ventspils Augstskolā. Arī divi Ventspils Augstskolas studenti šovasar dosies uz Portugāli, lai piedalītos šajā Erasmus+ BIP mobilitātē, gūstot jaunas akadēmiskās zināšanas un starptautisku pieredzi.

Ventspils Augstskolas absolventa, Kriša Pujāta, līdzdibinātais uzņēmums Gravity Team atbalstīja Jaunuzņēmumu vadības studentu attīstību. Sadarbojoties ar vienu no vadošajiem algoritmisko tirgus veidotājiem un likviditātes nodrošinātājiem kriptovalūtas jomā, studentiem bija iespēja studijās iegūtās zināšanas pielietot praktiski.  Sadarbība bija kā papildinājums Jaunuzņēmumu vadības bakalaura programmas formātām “ Learn by doing ”. Tās ietvaros studenti iesaistījās Gravity Team ikdienas darbos, piemēram, uzņēmuma administrēšanā, mārketingā, tīmekļa vietņu izstrādē u.c. Pats galvenais studentiem bija pašiem mācīties, kā īstenot un vadīt šāda veida ilgtermiņa sadarbību, lai gan piesaistītu ieinteresētos studentus, vadītu projektus, komunicētu ar Gravity Team par progresu, kā arī mācīties no uzņēmuma komandas un apgūtu uzņēmējdarbības procesus praktiski. Gravity Team atbalsta rezultātā studenti veica dažādas papildus aktivitātes, kuru mērķis bija gan piesaistīt jaunus studentus Jaunuzņēmumu vadības studiju programmai, gan uzlabot studentu ikdienu. Daļu Gravity Team ziedotos līdzekļus studenti izmantoja praktiskiem un izglītojošiem pasākumiem, piemēram, Business Academy Bootcamp , kurā 3 dienu periodā vairāk kā 60 vidusskolēniem tika dota iespēja iepazīt Jaunuzņēmumu vadības studiju procesu, iepazīties ar studentiem un sadarbojoties komandās īstenot savas idejas. Turklāt, šī studiju gada sākumā studenti paši atjaunoja un iekārtoja studentu koprades telpas. Jaunuzņēmumu vadības 3. kursa studenti ziemas brīvo periodu starp studiju semestriem pavadīja augstskolā, lai koprades telpai piešķirtu jaunas krāsas un iekārtojumu. Pateicoties Gravity Team ziedotajiem līdzekļiem, tagad telpās studentiem patīkamāk gan mācīties un strādāt komandās, gan prieks uzņemt vieslektorus un uzņēmējus ar pieredzes stāstiem.

Jūnija sākumā Ventspils Augstskolas maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” direktore asoc. prof. Silga Sviķe piedalījās tulkošanas maģistra studiju programmu sadarbības tīkla “Eiropas maģistra tulkošanā” (EMT) sanāksmē Varšavā, Polijā. Pasākumu organizēja Varšavas Universitātes Lietišķās valodniecības institūts, un tas pulcēja akadēmiskos pārstāvjus, tulkošanas nozares ekspertus un Eiropas Komisijas pārstāvjus, lai diskutētu par jaunākajām iespējām tulkošanas izglītībā un praksē. Sanāksme norisinājās divas dienas — 2. jūnijā tika organizēts kolokvijs "Tulkojam Poliju", savukārt 3. jūnijā notika galvenā EMT sadarbības tīkla pārstāvju sapulce “Tehnoloģijā un mācībās balstīta tulkošana” (“ Translation Empowered by Technology and Training ”). Kolokvijā tika runāts par audiovizuālo tulkošanu un mākslīgo intelektu (MI). Sarunā īpaša uzmanība bija pievērsta subtitru nozīmei valodas apguvē un MI izmantošanai dublēšanā un audioaprakstu veidošanā. Uzmanības centrā bija arī terminoloģija, vieglā un vienkāršā valoda, kā arī daiļliteratūras tulkošana. Dalībniekiem tika sniegts ieskats pētniecībā un praksē. Diskusijā piedalījās vadošie Polijas daiļliteratūras tulkotāji.  EMT sadarbības tīkla otrās dienas pasākumā dalībnieki pievērsās vairākiem jautājumiem. MI rīki un Eiropas valodu datu telpa: Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta izstrādātie mākslīgā intelekta rīki, to izmantošanas iespējas augstākās izglītības iestādēs. Darba grupu pieredzes apmaiņa: EMT dalībnieki diskutēja par tulkošanas studijās iegūstamo kompetenci, sadarbību ar nozares pārstāvjiem, audiovizuālo tulkošanu, terminoloģiju un datu izmantošanu. Tulku un tulkotāju prestižs sabiedrībā – notika diskusija par tulkotāja profesijas tēlu sabiedrībā. MI ieviešanas kritiska izvērtēšana: tehnikas ražotāju, tehnoloģijas uzņēmumu un izglītības jomas pārstāvju diskusija. Sanāksmes noslēgumā tika prezentēti arī EMT un LIND (“ Language Industry Platform ”) kopprojekti — prakses iespējas, docētāju tālākizglītība un profesijas popularizēšana. Foto: EMT pasākuma publicitātes fotogrāfijas