Ventspils Augstskolā aizvadīta konference “Rītdienas augstskola”

2020. gada 11. decembris

10. decembrī norisinājās Ventspils Augstskolas (VeA) starptautiskā konference “Rītdienas augstskola” (University of Tomorrow). Paralēli notika Modernizācijas konference, kas VeA norit pirmo reizi, un Ziemassvētku konference, kas ir ikgadējs zinātniskās darbības notikums augstskolā. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, “Rītdienas augstskola” norisinājās attālinātā formātā, kas deva iespēju ikvienam interesentam sekot līdzi konferences gaitai.


“Rītdienas Augstskola” tika atklāta ar VeA rektora profesora Kārļa Krēsliņa ievadvārdiem, atzīmejot VeA izaugsmi gan studiju procesa modernizācijas, gan zinātniskās darbības virzienā. Konferences ievadā tika pasniegta arī profesora Andra Klausa stipendija, kuras mecenāts Mārtiņš Lauva atzina, ka izvēlēties stipendiātu šogad bijis ļoti sarežģīti, jo visi kandidāti bijuši stipendijas cienīgi. Pieņemot lēmumu, stipendiju saņēma VeA Tulkošanas studiju fakultātes studente Agate Freiberga.


Konferences pirmajā daļā tika runāts par studiju kvalitāti, tās uzraudzību un pārvaldību augstākās izglītības iestādēs, mācību metodēm un akadēmiskā personāla izaugsmi. Tāpat, skatītāji tika iepazīstināti ar projektu “Ventspils Augstskolas studiju programmu satura kvalitātes pilnveide, resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošana un labākas pārvaldības nodrošināšana” izpildi. Jāatzīmē, ka minētā projekta ietvaros arī norisinās šī konference. Par šī projekta aktualitātēm vairāk stāstīja VeA Zinātņu un attīstības daļas vadītājas vietniece Maija Cēbere. Savukārt Biznesa augstskolas Turība prorektore asoc. prof. Daina Vasiļevska dalījās ar Turības pieredzi labas pārvaldības un studiju kvalitātes nodrošināšanā. Visiem docētājiem noteikti ir vērts iepazīties ar RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra direktores asoc. prof. Noras Jansones - Ratinikas uzstāšanos, kas pārskatīja dažādas mācību metodes un pielietošanas iespējas studiju procesā, īpaši akcentējot attālinātās studijas. Jāatzimē, ka attālinātais studiju modelis caurvija visas konferences programmu. Pirmo daļu noslēdza Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta vecākā eksperte Brigita Kukjalko, kas prezentēja gaidāmās pārmaiņas akadēmiskās karjeras ietvarā. Šīs pārmaiņas sola sakārtot akadēmiskā personāla amatus un to sadalījumi.



Konferncei turpinoties, skatītāji varēja izvēlēties vai turpināt sekot līdzi Modernizācijas konferencei vai pieslēgties VeA zinātniskajam notikumam - Ziemassvētku konferencei. Tie kas izvēlējās pirmo, dzirdēja 9 dažādas prezentācijas par attālināto studiju pieredzi, to uzlabošanas iespējām un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras gan docētāji, gan studenti. Līdztekus šīm tēmām, VeA rektors ieskicēja jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas izpildi VeA. VeA Mācību daļas eksperti Gints Dreifogels, Toms Urdze un Ivo Čapiņš prezentēja šobrīd pieejamos attālināto studiju rīkus VeA. Jaunievēlētā VeA Studentu padomes priekšsēdētāja Lāsma Lubāne analizēja studentu aptaujas rezultātus par tehnisko nodrošinājumu attālināto studiju procesam, nonākot pie secinājuma, ka VeA studenti ir apmierināti ar augstskolas tehnisko bāzi, taču atsevišķi uzlabojumi vēl ir veicami. Konferencē piedalījās arī studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” direktora vietnieks Guntis Čoders, stāstot par koučingu un kompetenču izglītības nozīmību. Kā zināms, kompetencēs balstīta izglītība ir viena no tēzēm, kas nacionālā mērogā izskanējusi daudz, tāpēc bija interesanti dzirdēt šī modeļa realizēšanu dzīvē programmā “Jaunuzņēmuma vadība”. Pateicoties attālinātajam konferences formātam, bez tāliem ceļojumiem piedalīties tajā varēja arī profesors Martins Vaigunijs (Martin Waiguny), kurš ir Kremsas Lietišķo zinātņu universitātes  starptautisko studiju programmu direktors. Profesors dalījās pieredzē par attālināto studiju īstenošanu VeA sadarbības universitātē Kremsā, un ieteica konkrētas lietas, kuras varētu pārņemt arī VeA. Savukārt no Turcijas Bursas Tehniskās universitātes “Rītdienas augstskolā” piedalījās divi Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) vieslektori - Goksels Ozturks (Goksel Ozturk) un Murats Bairaks (Murat Bayrak), kuri salīdzināji tradicionālo klātienes studiju procesu ar esošo situāciju, kā arī iezīmēja izaicinājumus attālinātajās valodniecības studijās. Turpinot valodniecības virzienu, TSF dekāns Artūrs Viļums prezentēja divus digitālās pētniecības rīkus lingvistikā, kurus sākoties jaunajam studiju formātam studenti izmanto arvien biežāk. Arī VeA IT fakultāte tika pārstāvēta konferencē. Tās dekāns Vairis Caune sniedza ieskatu fakultātes ikdienā un tajā, kā pašlaik tiek organizētas studijas, kādi tiešsaistes rīki palīdz tām notikt un kā pareizi virzīties uz priekšu, lai studiju process nezaudētu kvalitāti attālināto mācību laikā. Konferences noslēdzošā uzstāšanās bija no IT fakultātes docētāja Hesusa Cazaresa (Jesus Cazares), kurš runāja ar personīgo motivāciju studentiem un arī docētājiem pielāgoties jaunajam formātam un rast arvien labākus risinājumus mācību kvalitātes uzlabošanai.

Ziemassvētku konference pulcēja VeA pētniekus un zinātniekus, lai gada nogalē atskatītos uz paveiktajiem sasniegumiem. Iepazīstinot kolēģus, studentus un citus interesentus ar savu pētījumu rezultātiem – gan teorētiskajiem, gan praktiskajiem - konferencē piedalījās desmit Ventspils Augstskolas pētnieki. Referātos pārstāvētās jomas bija dažādas - inženierzinātnes, dabaszinātnes, valodniecība un tulkojumzinātnes, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbība. Konferences vadmotīvs bija attīstība un nākotnes redzējums, ko veiksmīgi akcentēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) direktora  Alekseja Klokova referāts “Kosmosa centrs Latvijā un kosmosa nozares attīstība”, sniedzot vīziju par VSRC tālāku attīstību, savukārt attīstības perspektīvu tālāk analizēja VSRC vadošais pētnieks Manfrēds Šneps- Šneppe. VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs uzstājās ar diviem referātiem - vienā no tiem viņš pastāstīja par aktualitātēm VSRC radionovērojumos, un otrais “Friendyno- mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību”- par saviem praktiskajiem pētījumiem. Arī VSRC jauno pētnieku- elektronikas inženieru Andreja Dzelmes un Emīla Vēvera referāts “Mobilās ierīces lādētājs velisopēda ģeneratoram” vēstīja par praktiska pētījuma rezultātiem, vienlaikus pierādot jauno pētnieku prasmi veikt un patstāvīgi prezentēt savus pētījumus. IT fakultātes docētājs Hesus Cezares uzztājās arī šajā konferences daļā, prezentējot savu referātu “Metode pa daļām definētu funkciju sastāvam”. Interesantus un aktuālus pētījumus prezentēja arī visu trīs VeA fakultāšu pārstāvji. Ekonomikas un pārvaldības falkultātes (EPF) vieslektore Valentīna Semakina prezentēja ar līdzautoru VSRC vadošo pētnieku profesoru Sergeju Hiļķeviču sagatavoto referātu “Dinamiskie stohastiskie vispārīgā līdzsvara modeļi”, savukārt TSF pārstāvji Baiba Egle un Ralfs Raitis Vecmanis uzstājās ar referātu “Latviešu zinātnes valodas datu bāze - izstrāde un saturs”. Īpaši aktuāls šī brīža situācijas kontekstā bija noslēdzošais TSF vieslektores Elizabetes Kadakovskas referāts “Medicīnas un tulkošanas zinātņu mijiedarbība”. Konference viesa optimistisku skatu uz VeA pētniecību un prieks ka tajā satikās gan pieredzējušie, gan jaunie VeA pētnieki. 

Konferences ieraksts

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Egita Udodova • 2026. gada 5. novembris
4. novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar augstskolas pētniecisko darbību, unikālo zinātnes infrastruktūru un attīstības iecerēm, kā arī pārrunātu augstākās izglītības un zinātnes lomu reģiona izaugsmē. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC) Irbenē – vienai no Latvijas unikālākajām zinātniskās pētniecības infrastruktūrām. Ministrijas pārstāvji iepazinās ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 darbību un to izmantošanas iespējām kosmosa pētniecībā. Irbenes radioteleskopi ir nozīmīgs resurss ne tikai Latvijas zinātnei, bet arī starptautiskajai pētniecībai, apliecinot Latvijas spēju piedalīties sarežģītos un tehnoloģiski attīstītos zinātniskajos projektos.  Mūsdienās zinātne un inovācijas ir būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai, tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Ventspils Augstskolas pētnieciskā darbība radioastronomijā, elektronikas un informācijas tehnoloģiju jomā apliecina, ka arī ārpus Latvijas lielākajiem attīstības centriem iespējams veidot starptautiski nozīmīgu zinātnisko infrastruktūru un attīstīt augstas pievienotās vērtības kompetences. Vizītes turpinājumā ministrijas pārstāvji apmeklēja Ventspils Augstskolas laboratorijas, kur iepazinās ar augstskolas darbu STEM prasmju attīstīšanā jauniešu vidū, iniciatīvām kosmosa tehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un darba devējiem. Laboratoriju darbība un praktiskās pētniecības iespējas apliecina augstskolas nozīmi nākotnes speciālistu sagatavošanā un tehnoloģisko kompetenču attīstībā. VeA ir būtiska loma Ventspils un Kurzemes reģiona attīstībā, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni un STEM jomām, kā arī stiprinot sadarbību starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Šāda sadarbība palīdz attīstīt reģionam nepieciešamās prasmes, sekmē inovāciju ieviešanu un rada priekšnoteikumus jaunu izaugsmes iespēju veidošanai. Vizīte bija iespēja pārrunāt kopīgās prioritātes un turpmākās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Ventspils Augstskolas ieguldījumu Latvijas zinātnē, augstākajā izglītībā un reģionu attīstībā.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
No 26. līdz 30. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) docente Egita Proveja, asociētais profesors Jānis Veckrācis un lektore Aiga Bādere viesojās Jana Dlugoša Universitātes Čenstohovā ( Uniwersytet Jana Długosza w Częstochowie , JDU, Polija) Humanitāro zinātņu fakultātē. Vizīte notika gan Eiropas universitāšu alianses COLOURS, gan Erasmus+ sadarbības ietvarā. Vizītes galvenais mērķis bija uzsākt kopīgu VeA TSF un JDU tulkošanas studentu praktiskas ievirzes projektu. Iecerēts, ka latviešu un poļu studenti dažādos sadarbības formātos darbosies ar lietišķiem tekstiem un speciālo leksiku. Notika darba sanāksmes ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību un kolēģiem. VeA pārstāvji Jānis Veckrācis un Aiga Bādere ar JDU Humanitāro zinātņu fakultātes dekānu pārrunāja konkrētas sadarbības ieceres, Aiga Bādere tikās ar projektā iesaistītajiem Polijas studentiem, bet Egita Proveja vēroja nodarbības vācu valodā. VeA pārstāvji tikās arī ar JDU prorektoru. Vizīte sniedza iespēju detalizēti pārrunāt sadarbību, piemēram, uz izaicinājumiem balstītu kopprojektu, tā īstenošanas grafiku, uzdevumu sadalījumu un sagaidāmos rezultātus. Tika pārrunātas arī ieceres saistībā ar vasaras skolu. Programma ietvēra arī Jasnas Guras ( Jasna Góra ) klostera pētniecisku apmeklējumu – JDU absolvents, tagad profesionāls poļu gids, iepazīstināja ar to, kā humanitārā izglītība un profesionālā kompetence palīdz saglabāt un popularizēt reģiona kultūras mantojumu. Vizīte nostiprināja abu universitāšu sadarbību un pavēra iespējas turpmāk kopīgos projektos iesaistīt visu studiju līmeņu programmu studentus. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
Turpinās Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centra lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”. Šoreiz aicinām uz tikšanos ar zinātnieku un fiziķi Mārci Auziņu, lai kopīgi pievērstos jautājumiem par mākslīgā intelekta iespējām un robežām, kā arī iekšējā miera meklējumiem nemierīgos laikos. Tikšanās notiks 7. novembrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš. Pasākuma tēmas: Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst?; Kā rast mieru nemierīgos laikos? Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš vēlas pārdomāt zinātnes un cilvēka pieredzes mijiedarbību un iesaistīties sarunā par jautājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki mūsdienu pasaulē. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Vairāk informācijas: mic@venta.lv
Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. novembris
Septembra beigās Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere devās uz Briseli pie ES Padomes Tulkošanas dienesta Latviešu valodas nodaļas tulkotājiem, lai vadītu mašīntulkojumu pēcrediģēšanas semināru. Semināra pirmā daļa tika īstenota tiešsaistē martā, un uzmanības centrā bija mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas teorētiskie aspekti: mašīntulkošanas kļūdas, tulkojumvaloda, pēcrediģēšanas pakāpes un būtiskākie pēcrediģēšanas termini latviešu valodā. Otrā daļa Briselē tika veltīta praktiskai tulkotāju iepriekš iesniegto piemēru analīzei, kā arī jautājumiem par starptautisko pēcrediģēšanas standartu, pēcrediģēšanas vadlīniju sastatīšanu un tam, kādām mašīntulkojuma pazīmēm pēcrediģēšanā ir jāpievērš uzmanība. Īpašu gandarījumu sniedza diskusiju sadaļa, kurā skaidri tika apliecināts, ka ES iestādēs augstskolu sagatavotie tulkotāji tiek gaidīti. Tāpat bija prieks starp Padomes tulkotājiem redzēt bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2025. gada un maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” 2026. gada absolventi Elīnu Kalniņu. Elīna šobrīd stažējas ES Padomē, un nākamais pieteikšanās posms stažēšanās programmai sāksies nākamā gada februārī. Atgriešanos Briselē A. Bādere vērtē ļoti atzinīgi. Pirms gada, kad, aprobējot promocijas darba tēmu, Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tika vadīts seminārs par pēcrediģēšanas valodu, izdevās apskatīt tikai Eiropas kvartālu. Šoreiz brīva pēcpusdiena pēc semināra sniedza iespēju apskatīt arī Briseles Pilsētas muzeju Lielajā laukumā, Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāli un Piecdesmitgades parku. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 30. oktobris
2025. gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, sniedzot finansiālu atbalstu doktorantiem promocijas darbu izstrādei. 2026. gada jūnijā granta finansējumu saņēma arī Ventspils Augstskolas doktorante Aiga Veckalne. Iepazīstinām ar granta saņēmēju un viņas pētījumu!
Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. oktobris
26. un 27. oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce piedalījās apmācību semināros par veselības ekonomiku un izmaksu efektivitātes analīzi. Semināri pulcēja veselības ekonomistus, sabiedrības veselības speciālistus, klīnicistus, pētniekus, veselības politikas veidotājus un citus nozares pārstāvjus. Seminārus organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar Erasmus Universitātes Medicīnas centru Roterdamā un Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras pētniekiem, sniedzot dalībniekiem iespēju papildināt zināšanas par veselības ekonomikas principiem, veselības tehnoloģiju ekonomisko izvērtēšanu un izmaksu efektivitātes analīzes metodēm. Īpaša uzmanība tika pievērsta veselības ekonomikas modeļu praktiskajam pielietojumam, tostarp vēža skrīninga programmu izvērtēšanā, kā arī ekonomisko pierādījumu izmantošanai veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināros tika aplūkotas pieejas veselības aprūpes resursu efektīvai plānošanai un prioritāšu noteikšanai, veselības aprūpes pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzināšanai, kā arī pacientu dzīves kvalitātes un ārstēšanas rezultātu iekļaušanai ekonomiskajos izvērtējumos. Doktorante Līga Pūce izsaka pateicību Veselības ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram, Erasmus Universitātes Medicīnas centra pētniekiem un Latvijas veselības ekonomikas speciālistiem par vērtīgajām apmācībām, īpaši novērtējot to praktisko ievirzi, uz pierādījumiem balstītu pieeju un ieguldījumu padziļinātas izpratnes veidošanā par veselības ekonomisko modeļu rezultātu izmantošanu pamatotu veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināri tika īstenoti projekta Nr. 101262491 “Par vēža skrīninga un aprūpes uzlabošanu Latvijā un Luksemburgā” ( Improving Cancer Screening and Care in Latvia and Luxembourg ) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instruments ( Technical Support Instrument) , ko pārvalda Eiropas Komisijas Reformu ģenerāldirektorāts (DG REFORM). Doktorantes Līgas Pūces dalība semināros tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.
Citas ziņas