Doktorantes Džeinas Kleinas-Šnipkes Erasmus+ pieredze ceļā uz doktora grādu

2025. gada 18. augusts

Laika posmā no 2025. gada 16. līdz 20. jūnijam doktora studiju programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" studente Džeina Kleina-Šnipke piedalījās Erasmus+ BIP mobilitātes projektā “Doktorantūras izglītība”, kurā piedalījās dalībnieki no Bangladešas, Čehijas, Indijas, Indonēzijas, Īslandes, Kipras, Latvijas, Libānas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas un Ungārijas, pārstāvot dažādas nozares – arhitektūru, bioloģiju, biznesu un ekonomiku, izglītības zinātnes, informācijas tehnoloģijas, ķīmiju, psiholoģiju, veselības zinātnes un citas.


"Mobilitātes pirmajā dienā, 16. jūnijā, norisinājās reģistrēšanās, tīklošanās pasākumi, kā arī pasaules garšu pasākums, kurā katrs dalībnieks bija sagatavojis uzkodas no pārstāvētās valsts. 


Mobilitātes otrajā dienā, 17. jūnijā, aktīvi norisinājās lekcijas no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. Pirmajā lekcijā profesors Huans Karvajals (Joan Carvajal) dalījās savās zināšanās un pieredzē par doktorantūru, iepazīstinot ar labākajiem veidiem, kā izvēlēties zinātniskos rakstus un izstrādāt literatūras analīzi, kā arī  sniedza praktiskus ieteikumus, kā saglabāt motivāciju arī izaicinājumos turpināt doktorantūras studijas un sasniegt izvirzīto mērķi. Vērtīgs uzdevums bija izvirzīt desmit iemeslus, kāpēc sasniegt mērķi – iegūt doktora grādu. Pēcāk divas lekcijas par atvērto zinātni vadīja Luijs Antūnes (Luis Antunes) no Porto Universitātes, iepazīstinot ar datu anonimizācijas un pseidonimizācijas tehnikām un rīkiem. Tēma bija sarežģīta, taču ļāva iereaudzīt, ka programmatūras palīdz ātri un ērti veikt datu apstrādi un pielāgošanu, saglabājot būtiskos datus, bet nodrošinot, ka personu dati nav identificējami. Nākamo lekciju vadīja Mara Roguero (Mar Reguero) par doktorantūras vadīšanas stiliem, iepazīstinot ar to atšķirībām un atbilstību doktoranta sagatavotībai un personībai. Šīs nodarbības ietvaros katrs doktorants iepazīstināja ar savu doktorantūras stāstu, izvēlēto tēmu un pastāstīja par savu sadarbību ar promocijas darba vadītāju. Noslēgumā divas lekcijas vadīja Hose Maria Kasas (Jose Maria Casas) par labbūtību. Nodarbības vairāk bija teorētiskas, iepazīstinot ar labbūtības veidiem un dažādiem teorētiskiem modeļiem un kopumā neapmierināja gaidas, jo tēmai bija augsts potenciāls būt iesaistošai un interaktīvai, taču pēc nodarbībām izmantoju iespēju reflektēt par tēmu un ar dalībniekiem pārrunājām savu pieredzi savas labbūtības veicināšanā.

Dienas noslēgumā bija iespēja redzēt cilvēku torņu veidošanas, kas ir nozīmīga Tarragonas tradīcija, mēģinājumu. 


Mobilitātes trešajā dienā, 18. jūnijā, lekcijas norisinājās no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. Pirmās četras stundas tika aizvadītas mākslīgā intelekta tēmā, iepazīstinot ar mākslīgā intelekta būtību un noderīgiem rīkiem kā  aistudio.google.com, platform.openai.com, https://manus.im/, https://www.langchain.com/, https://chatgpt.com/g/g-NSt9vHJBN-quiz-master, https://scispace.com/, https://www.researchrabbit.ai/  un, pašai izpētot rīkus, atradu https://chatgpt.com/g/g-kZ0eYXlJe-scholar-gpt – nodarbības vadīja Džordijs Dučs (Jordi Duch). Pēc pusdienām tika aizvadīta lekcija par uzņēmējdarbības iespējām pēc doktora grāda iegūšanas, kuru vadīja Francisko Andrade (Francisco Andrade), taču noslēgumā Džanis Dimitriadis Valladolids (Yannis Dimitriadis U. Valladolid) vadīja lekciju par zinātnisko integritāti, kurā analizējām dažādas situācijas akadēmiskajā vidē, diskutējā un vērtējām neētiskus gadījumus.


Mobilitātes ceturtajā dienā, 19. jūnijā, lekcijas norisinājās no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā, taču pēc tām sekoja oficiālās doktorantu un organizatoru vakariņas. Pirmo lekciju vadīja Mara Roguero (Mar Reguero) par tēmu “sadarbība starp doktorantu un vadītāju”, kurā iepazīstināja ar būtiskiem praktiskiem, organizatoriskiem un uz attiecībām orientētiem jautājumiem, kurus nepieciešams izrunāt ar promocijas darba vadītāju.
Dienas turpinājumā Džanis Dimitriadis Valladolids (
Yannis Dimitriadis U. Valladolid) vadīja nodarbības par laimi doktorantūras laikā, kurās iepazīstināja ar viltvārža sindromu, progresa veicināšanas tehnikām, kā arī projekta ietvaros izstrādātu platformu, kurā plānot, reģistrēt savu pašsajūtu, izaicinājumus un sekot līdzi savam promocijas darba izstrādes progresam. Nodarbības bija interaktīvas, iesaistošas, kā arī domāt veicinošas. Noslēgumā trīs stundu garumā Paskāle Mafija U. Federiko (Pasquale Maffia, U., Federico II Naples) vadīja lekcijas – programmā plānotā tēma bija par mīkstajām prasmēm, bet praksē sākotnēji diskutējām par motivāciju publicēt savus zinātniskos rakstus un zinātniekiem būtisko Hirša indeksu. Būtiskākie ieteikumi – vienmēr citēt augstas ietekmes žurnālus nozarē darba ievadā, tāpat citēt spēcīgākos konkurentus jomā un neslēpt negatīvus rezultātus vai rezultātus, kas nepiekrīt izvirzītajām hipotēzēm.  Otrajā lekcijā profesors dalījās zināšanās par mīkstajām prasmēm un dažādām metodēm sekmīgākai komunikācijai. Atklājums bija “car” metode, kas tiek izmantota, lai strukturēti un efektīvi atbildētu uz uzvedības tipa jautājumiem darba intervijās.


Noslēguma diena, 20. jūnijs, sākās ar Debašiša Roja (Debashish Roy) lekciju par dzīvi pēc doktorantūras studijām un iegūto prasmju izmantošanu korporatīvajā vidē, iepazīstinot ar savu pētījuma ietvaros izstrādāto modeli. Nākamās divas nodarbības ar nosaukumu“raksti savu disertāciju” vadīja Doloresa Džimeneza (Dolores Jimenez), kurās profesore dalījās ar savām zināšanām, tāpat aktīvi norisinājās grupu darbi, daloties pieredzēs par zinātnisko rakstu izstrādes izaicinājumiem, būtiskiem nosacījumiem sekmīgai pētniecības īstenošanai, literatūras apkopošanai un lasīšanai, kā arī noderīgiem rīkiem zinātnisko rakstu strukturēšanā un izstrādē kopumā. Tāpat iepazināmies ar profesores Taras Brabazones (Tara Brabazon) ieteikumiem zinātnisko rakstu analīzē un apkopošanā.


Kopumā mobilitāti vērtēju pozitīvi un uzskatu, ka tā sniedza būtisku pienesumu manā doktorantūras ceļā – atbildot iepriekš neatbildētus jautājumus saistībā ar promocijas darba tēmas maiņu, praktiski izmēģinot noderīgus mākslīgā intelekta rīkus, uzzinot par sekmīgas sadarbības struktūru promocijas darba izstrādes sekmēšanai, iepazīstot labbūtības veicināšanas tehnikas, izveidojot kontaktus ar potenciāliem sadarbības partneriem no dažādām pasaules valstīm un augstu novērtēju piešķirto Ventspils Augstskolas Erasmus+ stipendiju mobilitātes īstenošanai."

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. oktobris
25. un 26. septembrī Varšavas Universitātē norisinājās 13. Baltijas studentu konference “Tilti Baltijā” ( Bridges in the Baltics ), kas pulcēja studentus no Baltijas jūras reģiona augstskolām. Konference jau vairāk nekā desmit gadus rada un uztur akadēmiskus un profesionālus “tiltus”, kas aizvien pastiprina reģiona valstu – to apliecināja arī Baltijas valstu vēstnieki Polijā, kas piedalījās konferences atklāšanas sesijā. Konferencē Ventspils Augstskolu jau trešo gadu pārstāvēja Ilze Jaunzeme, kas nu jau studē maģistra studiju programmas “Tulkošanas un terminoloģija” 1. kursā. Ilze prezentēja pētījumu “Tematiskā lauka “tiesvedība” juridisko terminu sastatāmā analīze 20.–21. gs. leksikogrāfiskajos avotos (LV–EN–LV)" ( Thematic Field “Judicial Proceedings”: Comparative Analysis of Lexicographic Sources of the 20th-21st Centuries (LV-EN-LV)). Ilze stāsta: “Pārāk centos nesatraukties, jo katru uzstāšanos uzskatu par vērtīgu treniņu. Gribējās iedrošināt citus, kas piedalījās pirmoreiz; redzēju viņu satraukumu. Palīdzēja tas, ka labi pārzināju tēmu, tādēļ bija interesanti ar to iepazīstināt citus, kā arī sapratu, ka ar katru reizi aizvien labāk spēju akadēmiski aizstāvēt un pamatot savu viedokli.” Kupli apmeklētā konference liecina, ka Baltijas jūras reģiona valstu valodu, kultūras un literatūras aktualitāte nezūd. Katru gadu pasākums notiek vienā no Baltijas reģiona valstīm. 2027. gadā konference tiks rīkota Igaunijā. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. septembris
25. septembrī Zinātnes centrā VIZIUM aizvadīta Zinātnieku nakts, kurā Ventspils Augstskola un Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) aicināja apmeklētājus tuvāk iepazīt astronomiju, radioastronomiju, inženierzinātnes un tehnoloģijas. Vakara gaitā interesenti varēja uzzināt, kā veidojas zvaigznes, virtuāli paviesoties Irbenes radioteleskopu kompleksā, izveidot un palaist savu raķeti, izmēģināt Hanojas torni un piedalīties citās aktivitātēs. Zinātnieku nakts ietvaros skolēnu grupām bija iespēja doties arī ekskursijās uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, klātienē iepazīstot radioteleskopus un centra darbību. Savukārt pirms Zinātnieku nakts aktivitātēm VIZIUM, Ventspils Augstskolā interesenti varēja apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”, ko vadīja viespētnieki no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO). Paldies visiem par dalību un tiekamies Zinātnieku naktī 2027!
Autors Rota Žagare • 2026. gada 23. septembris
Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Citas ziņas