Evelīnas Agnetas Danenbergas Erasmus+ veiksmes stāsts
Evelīna Agneta Danenberga Erasmus studiju mobilitātes ietvaros devās uz Spāniju, kur studēja Deusto Universitātē modernās valodas. Šī pieredze kļuva par nozīmīgu posmu viņas akadēmiskajā un personīgajā izaugsmē, sniedzot iespēju paplašināt zināšanas, iepazīt dažādas kultūras un attīstīt būtiskas prasmes starptautiskā vidē. Mobilitātes laikā Evelīna ne tikai pilnveidoja savas valodu prasmes, bet arī atklāja jaunas akadēmiskās intereses, stiprināja pārliecību par sevi un ieguva vērtīgu pieredzi, kas veicinās viņas turpmāko profesionālo un personīgo attīstību.
"Mani sauc Evelīna Agneta Danenberga. Es piedalījos Erasmus studiju mobilitātē Spānijā. Uzņemošā augstskola bija Deusto Universitāte. Mans studiju virziens mobilitātes laikā bija modernās valodas.
Es nolēmu doties Erasmus mobilitātē vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls bija vēlme atrast sevi un pārdomāt, vai es daru pietiekami gan sevis, gan to cilvēku labā, kuri ir man apkārt. Es vēlējos izaicināt sevi, apšaubīt savas izvēles un augt gan personīgi, gan emocionāli. Es gribēju kļūt pārliecinātāka, neatkarīgāka un apzinātāka par to, kas es esmu un par ko vēlos kļūt. Vēl viens svarīgs iemesls bija iespēja socializēties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām, paplašināt savu redzesloku un izkāpt no savas komforta zonas. Es ticēju, ka, dodoties Erasmus programmā, iegūšu jaunu skatījumu uz pasauli, attīstīšos gan personīgi, gan akadēmiski un būšu labāk sagatavota savam studiju virzienam. Es arī cerēju, ka šī pieredze palīdzēs man kļūt atvērtākai, saprotošākai un spējīgākai palīdzēt citiem nākotnē.
Ieguvumi no mobilitātes bija gan akadēmiski, gan personīgi. Akadēmiskajā jomā es atklāju lielu interesi par tiesību zinātni, īpaši apgūstot kursu “Tiesību pamatprincipi” (Basic Principles of Law). Sākotnēji šo kursu izvēlējos galvenokārt tulkošanas nolūkos, taču studiju laikā sapratu, ka vēlos padziļināti izprast tiesību sistēmu un tās darbību praksē. Es uzzināju, kā tiesības darbojas ikdienas dzīvē, kā tās tiek piemērotas praksē, kā tās var palīdzēt cilvēkiem, kā arī cik sarežģītas tās dažkārt var būt. Vēl viens nozīmīgs akadēmiskais ieguvums bija mana pieredze ar dzeju un lugām. Sākotnēji man dzeja un lugas šķita tikai vārdu kopums, taču es sapratu, ka tā ir ļoti virspusēja uztvere. Es iemācījos, ka vārdiem ir dziļa nozīme, tie var emocionāli ietekmēt cilvēku un rosināt dziļas pārdomas. Dzeja man palīdzēja domāt kritiskāk un radošāk, kā arī kļuva par sava veida pašizziņas formu. Liela nozīme Deusto Universitātē bija arī grupu darbiem. Es iemācījos strādāt komandā, vadīt diskusijas, uzdot precīzus jautājumus, iesaistīt visus dalībniekus un uzticēties citiem. Šīs prasmes bija ne tikai akadēmiskas, bet arī ļoti nozīmīgas personīgajā dzīvē. Es arī sapratu, ka mana mīlestība pret valodām ir kļuvusi vēl spēcīgāka – katrā valodā ir kaut kas īpašs un neatkārtojams, un tajā pašā laikā ir daudz vieglāk un dziļāk sazināties ar cilvēku viņa dzimtajā valodā.
Personīgajā līmenī es iemācījos, ka laipnība vienmēr ir vissvarīgākā vērtība neatkarīgi no laika, vietas vai apstākļiem. Es iemācījos runāt patiesi un godīgi, pat ja tas dažkārt ir grūti. Es kļuvu pārliecinātāka, izsakot savas domas otrajā valodā, un sapratu, ka mans viedoklis ir svarīgs. Es arī iemācījos vairāk par kultūru atšķirībām. Dažas lietas, kas vienā kultūrā var šķist nepieklājīgas, citā kultūrā ir pilnīgi normālas vai pat cienījamas.
Dzīvošana Spānijā man palīdzēja kļūt pacietīgākai, atvērtākai un iecietīgākai pret dažādiem dzīvesveidiem un komunikācijas veidiem. Mani lielākie piedzīvojumi nebija tikai lieli notikumi, bet arī ikdienas sīkumi. Viens no nozīmīgākajiem piedzīvojumiem bija mācīšanās vienatnē bibliotēkā vairākas stundas katru dienu. Tas man deva spēcīgu neatkarības un pašapziņas sajūtu, jo sapratu, ka spēju veidot savu dzīvi citā valstī pati. Vēl viena nozīmīga pieredze bija draudzības, kuras izveidoju. Lai gan ne visi cilvēki palika manā dzīvē, es sapratu, ka tas ir pilnīgi normāli. Daži cilvēki ir tikai uz īsu brīdi, bet arī viņi atstāj pēdas. Es iemācījos uzsākt sarunas, uzdot jautājumus un veidot kontaktus. Mani spilgtākie iespaidi Erasmus studiju laikā nebija saistīti tikai ar jaunu valsti vai universitāti, bet galvenokārt ar cilvēkiem un sajūtām, kuras piedzīvoju ikdienā. Es satiku ļoti daudz cilvēku no dažādām valstīm, ar dažādiem stāstiem, pieredzēm un skatījumiem uz dzīvi, taču tikai ar dažiem no viņiem izveidojās patiesi dziļa saikne. Tie bija cilvēki, ar kuriem es pavadīju gandrīz katru dienu, ar kuriem kopā ēdu, mācījos, smējos, klusēju un dalījos domās par dzīvi. Mēs katru nedēļu apzināti veidojām savus mazos notikumus, lai būtu kopā. Rīkojām zīmēšanas vakarus, kuros katra uzzīmēja kaut ko mazu un pēc tam nodeva darbu tālāk citai – katrs zīmējums kļuva par kopīgu stāstu, pilnu ar smiekliem, neveiklām līnijām un ļoti patiesām emocijām. Tā nebija tikai gleznošana, tā bija būšana kopā, sarunas par dzīvi, mūzika fonā un sajūta, ka esmu īstajā vietā ar īstajiem cilvēkiem.
Viens no sirsnīgākajiem brīžiem bija “Friendsgiving” vakars, kur katra atnesa ēdienu no savas kultūras. Vienā galdā satikās dažādas valstis, garšas un stāsti. Ziemassvētkos mēs rīkojām “Secret Santa” – katra uzdāvināja nelielu dāvaniņu, un tajā vakarā bija tik daudz siltuma, ka uz brīdi pat aizmirsās, cik tālu esam no mājām. Vienlaikus tas bija arī viens no vissāpīgākajiem brīžiem, jo vairs nekad dzīvē nesatiksimies. Smiekli mijās ar asarām, apskāvieni ar klusumu, un bija sajūta, ka kaut kas ļoti skaists beidzas, bet paliek mūsos uz visiem laikiem.
Viens no maniem spilgtākajiem piedzīvojumiem bija arī ceļojums, kuru kopā ar vienu draudzeni izplānojām uz Madridi un Barselonu. Mēs visu organizējām pašas – pirkām biļetes, meklējām naktsmītnes, veidojām maršrutus, daudz staigājām, apmaldījāmies, smējāmies par savām kļūdām un vienkārši izbaudījām brīvību. Šis ceļojums man deva sajūtu, ka es varu paļauties uz sevi, ka nebaidos no nezināmā un ka spēju veidot savu dzīvi pati.
Šie mirkļi man paliks atmiņā uz visu mūžu. Tie bija mazi, vienkārši notikumi, bet tie deva visdziļāko piederības sajūtu. Tajos brīžos es nejutos kā Erasmus studente ārzemēs – es jutos kā daļa no ģimenes, kas nejauši satikās dažādās pasaules vietās un uz īsu laiku kļuva viena otrai ļoti svarīga. Viens no maniem spēcīgākajiem piedzīvojumiem bija arī pārgājiens vienatnē vairāk nekā 20 kilometru garumā. Sākumā tas bija biedējoši, taču kļuva par vienu no atbrīvojošākajām pieredzēm manā dzīvē. Es devos pārgājienos gar jūru un kalnos, kas palīdzēja man atkal sajust sevi, savu ķermeni un savas domas. Šī pieredze man palīdzēja emocionāli dziedēt iepriekšējo pieredzi un pieņemt sevi tādu, kāda es esmu.
Mans padoms nākamajiem studentiem ir vienkāršs – ja tev ir iespēja doties Erasmus mobilitātē, izmanto to. Nesalīdzini savu pieredzi ar citu pieredzi, jo katram ceļš ir atšķirīgs. Tas nav par to, cik daudz cilvēku tu satiec vai cik ballītēs piedalies. Dažkārt tas ir par to, kā iemācies būt viens, kā pielāgojies, kā aug un labāk iepazīsti sevi. Uzdod jautājumus, esi ziņkārīgs un nebaidies kļūdīties. Fotografē, pieraksti atmiņas un ļauj sev piedzīvot visu pilnībā. Iepazīsti kultūru, cienī atšķirības un atceries par sevi – tu nevari izpatikt visiem, un tas ir normāli. Erasmus man iemācīja, ka dzīve ir daudz plašāka par vienu vietu, vienu valsti vai vienu sevis versiju. Tā man iemācīja arī pateicību. Bez Erasmus finansējuma, stipendijām un manas ģimenes atbalsta šī pieredze nebūtu iespējama. Es esmu ļoti pateicīga par šo iespēju un ceru nākotnē palīdzēt citiem. Pats svarīgākais – es iemācījos, kas es esmu. Es iepazinu savas stiprās un vājās puses, kā arī jomas, kurās man vēl ir jāaug. Erasmus mani nepadarīja perfektu, bet tas mani padarīja godīgāku pret sevi – un tas ir lielākais ieguvums no visiem."
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
