Evelīnas Agnetas Danenbergas Erasmus+ veiksmes stāsts

2026. gada 16. februāris

Evelīna Agneta Danenberga Erasmus studiju mobilitātes ietvaros devās uz Spāniju, kur studēja Deusto Universitātē modernās valodas. Šī pieredze kļuva par nozīmīgu posmu viņas akadēmiskajā un personīgajā izaugsmē, sniedzot iespēju paplašināt zināšanas, iepazīt dažādas kultūras un attīstīt būtiskas prasmes starptautiskā vidē. Mobilitātes laikā Evelīna ne tikai pilnveidoja savas valodu prasmes, bet arī atklāja jaunas akadēmiskās intereses, stiprināja pārliecību par sevi un ieguva vērtīgu pieredzi, kas veicinās viņas turpmāko profesionālo un personīgo attīstību.


"Mani sauc Evelīna Agneta Danenberga. Es piedalījos Erasmus studiju mobilitātē Spānijā. Uzņemošā augstskola bija Deusto Universitāte. Mans studiju virziens mobilitātes laikā bija modernās valodas.


Es nolēmu doties Erasmus mobilitātē vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls bija vēlme atrast sevi un pārdomāt, vai es daru pietiekami gan sevis, gan to cilvēku labā, kuri ir man apkārt. Es vēlējos izaicināt sevi, apšaubīt savas izvēles un augt gan personīgi, gan emocionāli. Es gribēju kļūt pārliecinātāka, neatkarīgāka un apzinātāka par to, kas es esmu un par ko vēlos kļūt. Vēl viens svarīgs iemesls bija iespēja socializēties ar cilvēkiem no dažādām kultūrām, paplašināt savu redzesloku un izkāpt no savas komforta zonas. Es ticēju, ka, dodoties Erasmus programmā, iegūšu jaunu skatījumu uz pasauli, attīstīšos gan personīgi, gan akadēmiski un būšu labāk sagatavota savam studiju virzienam. Es arī cerēju, ka šī pieredze palīdzēs man kļūt atvērtākai, saprotošākai un spējīgākai palīdzēt citiem nākotnē.


Ieguvumi no mobilitātes bija gan akadēmiski, gan personīgi. Akadēmiskajā jomā es atklāju lielu interesi par tiesību zinātni, īpaši apgūstot kursu “Tiesību pamatprincipi” (Basic Principles of Law). Sākotnēji šo kursu izvēlējos galvenokārt tulkošanas nolūkos, taču studiju laikā sapratu, ka vēlos padziļināti izprast tiesību sistēmu un tās darbību praksē. Es uzzināju, kā tiesības darbojas ikdienas dzīvē, kā tās tiek piemērotas praksē, kā tās var palīdzēt cilvēkiem, kā arī cik sarežģītas tās dažkārt var būt. Vēl viens nozīmīgs akadēmiskais ieguvums bija mana pieredze ar dzeju un lugām. Sākotnēji man dzeja un lugas šķita tikai vārdu kopums, taču es sapratu, ka tā ir ļoti virspusēja uztvere. Es iemācījos, ka vārdiem ir dziļa nozīme, tie var emocionāli ietekmēt cilvēku un rosināt dziļas pārdomas. Dzeja man palīdzēja domāt kritiskāk un radošāk, kā arī kļuva par sava veida pašizziņas formu. Liela nozīme Deusto Universitātē bija arī grupu darbiem. Es iemācījos strādāt komandā, vadīt diskusijas, uzdot precīzus jautājumus, iesaistīt visus dalībniekus un uzticēties citiem. Šīs prasmes bija ne tikai akadēmiskas, bet arī ļoti nozīmīgas personīgajā dzīvē. Es arī sapratu, ka mana mīlestība pret valodām ir kļuvusi vēl spēcīgāka – katrā valodā ir kaut kas īpašs un neatkārtojams, un tajā pašā laikā ir daudz vieglāk un dziļāk sazināties ar cilvēku viņa dzimtajā valodā.


Personīgajā līmenī es iemācījos, ka laipnība vienmēr ir vissvarīgākā vērtība neatkarīgi no laika, vietas vai apstākļiem. Es iemācījos runāt patiesi un godīgi, pat ja tas dažkārt ir grūti. Es kļuvu pārliecinātāka, izsakot savas domas otrajā valodā, un sapratu, ka mans viedoklis ir svarīgs. Es arī iemācījos vairāk par kultūru atšķirībām. Dažas lietas, kas vienā kultūrā var šķist nepieklājīgas, citā kultūrā ir pilnīgi normālas vai pat cienījamas.


Dzīvošana Spānijā man palīdzēja kļūt pacietīgākai, atvērtākai un iecietīgākai pret dažādiem dzīvesveidiem un komunikācijas veidiem. Mani lielākie piedzīvojumi nebija tikai lieli notikumi, bet arī ikdienas sīkumi. Viens no nozīmīgākajiem piedzīvojumiem bija mācīšanās vienatnē bibliotēkā vairākas stundas katru dienu. Tas man deva spēcīgu neatkarības un pašapziņas sajūtu, jo sapratu, ka spēju veidot savu dzīvi citā valstī pati. Vēl viena nozīmīga pieredze bija draudzības, kuras izveidoju. Lai gan ne visi cilvēki palika manā dzīvē, es sapratu, ka tas ir pilnīgi normāli. Daži cilvēki ir tikai uz īsu brīdi, bet arī viņi atstāj pēdas. Es iemācījos uzsākt sarunas, uzdot jautājumus un veidot kontaktus. Mani spilgtākie iespaidi Erasmus studiju laikā nebija saistīti tikai ar jaunu valsti vai universitāti, bet galvenokārt ar cilvēkiem un sajūtām, kuras piedzīvoju ikdienā. Es satiku ļoti daudz cilvēku no dažādām valstīm, ar dažādiem stāstiem, pieredzēm un skatījumiem uz dzīvi, taču tikai ar dažiem no viņiem izveidojās patiesi dziļa saikne. Tie bija cilvēki, ar kuriem es pavadīju gandrīz katru dienu, ar kuriem kopā ēdu, mācījos, smējos, klusēju un dalījos domās par dzīvi. Mēs katru nedēļu apzināti veidojām savus mazos notikumus, lai būtu kopā. Rīkojām zīmēšanas vakarus, kuros katra uzzīmēja kaut ko mazu un pēc tam nodeva darbu tālāk citai – katrs zīmējums kļuva par kopīgu stāstu, pilnu ar smiekliem, neveiklām līnijām un ļoti patiesām emocijām. Tā nebija tikai gleznošana, tā bija būšana kopā, sarunas par dzīvi, mūzika fonā un sajūta, ka esmu īstajā vietā ar īstajiem cilvēkiem.

Viens no sirsnīgākajiem brīžiem bija “Friendsgiving” vakars, kur katra atnesa ēdienu no savas kultūras. Vienā galdā satikās dažādas valstis, garšas un stāsti. Ziemassvētkos mēs rīkojām “Secret Santa” – katra uzdāvināja nelielu dāvaniņu, un tajā vakarā bija tik daudz siltuma, ka uz brīdi pat aizmirsās, cik tālu esam no mājām. Vienlaikus tas bija arī viens no vissāpīgākajiem brīžiem, jo vairs nekad dzīvē nesatiksimies. Smiekli mijās ar asarām, apskāvieni ar klusumu, un bija sajūta, ka kaut kas ļoti skaists beidzas, bet paliek mūsos uz visiem laikiem.

Viens no maniem spilgtākajiem piedzīvojumiem bija arī ceļojums, kuru kopā ar vienu draudzeni izplānojām uz Madridi un Barselonu. Mēs visu organizējām pašas – pirkām biļetes, meklējām naktsmītnes, veidojām maršrutus, daudz staigājām, apmaldījāmies, smējāmies par savām kļūdām un vienkārši izbaudījām brīvību. Šis ceļojums man deva sajūtu, ka es varu paļauties uz sevi, ka nebaidos no nezināmā un ka spēju veidot savu dzīvi pati.


Šie mirkļi man paliks atmiņā uz visu mūžu. Tie bija mazi, vienkārši notikumi, bet tie deva visdziļāko piederības sajūtu. Tajos brīžos es nejutos kā Erasmus studente ārzemēs – es jutos kā daļa no ģimenes, kas nejauši satikās dažādās pasaules vietās un uz īsu laiku kļuva viena otrai ļoti svarīga. Viens no maniem spēcīgākajiem piedzīvojumiem bija arī pārgājiens vienatnē vairāk nekā 20 kilometru garumā. Sākumā tas bija biedējoši, taču kļuva par vienu no atbrīvojošākajām pieredzēm manā dzīvē. Es devos pārgājienos gar jūru un kalnos, kas palīdzēja man atkal sajust sevi, savu ķermeni un savas domas. Šī pieredze man palīdzēja emocionāli dziedēt iepriekšējo pieredzi un pieņemt sevi tādu, kāda es esmu.


Mans padoms nākamajiem studentiem ir vienkāršs – ja tev ir iespēja doties Erasmus mobilitātē, izmanto to. Nesalīdzini savu pieredzi ar citu pieredzi, jo katram ceļš ir atšķirīgs. Tas nav par to, cik daudz cilvēku tu satiec vai cik ballītēs piedalies. Dažkārt tas ir par to, kā iemācies būt viens, kā pielāgojies, kā aug un labāk iepazīsti sevi. Uzdod jautājumus, esi ziņkārīgs un nebaidies kļūdīties. Fotografē, pieraksti atmiņas un ļauj sev piedzīvot visu pilnībā. Iepazīsti kultūru, cienī atšķirības un atceries par sevi – tu nevari izpatikt visiem, un tas ir normāli. Erasmus man iemācīja, ka dzīve ir daudz plašāka par vienu vietu, vienu valsti vai vienu sevis versiju. Tā man iemācīja arī pateicību. Bez Erasmus finansējuma, stipendijām un manas ģimenes atbalsta šī pieredze nebūtu iespējama. Es esmu ļoti pateicīga par šo iespēju un ceru nākotnē palīdzēt citiem. Pats svarīgākais – es iemācījos, kas es esmu. Es iepazinu savas stiprās un vājās puses, kā arī jomas, kurās man vēl ir jāaug. Erasmus mani nepadarīja perfektu, bet tas mani padarīja godīgāku pret sevi – un tas ir lielākais ieguvums no visiem."

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 18. augusts
Zinātne ir daudz tuvāk ikdienas dzīvei, nekā varētu šķist. Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe pirms tam gandrīz desmit gadus strādājusi par Ventspils pašvaldības ainavu arhitekti. Tāpēc intervija bija ne tikai par zinātni un jauno zinātnieku sagatavošanu, bet arī par to, ko sagaidīt no arvien neprognozējamākajiem laikapstākļiem, kā arī par mākslīgā intelekta radītajiem riskiem.
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. augusts
1. septembrī Ventspils Augstskola (VeA) svinīgi atklās jauno 2026./2027. akadēmisko studiju gadu. Jaunā studiju gada atklāšanas svētki notiks plkst. 12.00 pie A korpusa ieejas, blakus strūklakai “Lāsītes”. Pasākuma laikā tiks pasniegtas arī IKT stipendijas izcilākajiem studentiem. Pēc svinīgās atklāšanas plkst. 12.50 pirmo kursu studentiem D104 auditorijā norisināsies ievadlekcija, kurā jaunie studenti varēs uzzināt svarīgāko par studijām Ventspils Augstskolā. Savukārt plkst. 13.40 pirmkursnieki dosies uz savām fakultātēm. Jaunā studiju gada pirmais pasākums notiks jau 31. augustā, kad Ventspils Augstskolā norisināsies Pirmkursnieku rallijs. Tā ir komandu orientēšanās spēle, kurā jaunie studenti varēs iepazīt savus jaunos studiju biedrus no dažādām fakultātēm, Ventspili un savu jauno studiju vidi. Rallija laikā pirmkursnieki komandās, kājām pārvietojoties pa pilsētu, veiks dažādus uzdevumus un iepazīs vietas, kas turpmāk būs daļa no viņu studiju ikdienas. Lekciju grafiks un svarīga informācija studentiem 2026./2027. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiks tiks publicēts pēc 21. augusta. Kamēr jaunā studiju gada lekciju grafiks vēl tiek izstrādāts, studenti var iepazīties ar 2025./2026. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiku, lai gūtu priekšstatu par studiju norises kārtību: ŠEIT Vairāk informācijas par pieteikšanos dienesta viesnīcai un cita svarīga informācija pieejama ŠEIT .
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. augusts
Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams apgūt akadēmisko studiju programmu tulkošanā. Līdz ar mākslīgā intelekta parādīšanos tulkošana un darbs ar tekstiem piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tie, kuri domā, ka mūsdienās tulkotājs tikai tulko, stipri maldās. Šodien tulkotājs ir daudzpusīgs speciālists, kurš vada projektus dažādās nozarēs, ieņem diplomātiskus amatus, strādā ES institūcijās, kā arī uzņēmumos gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Par šiem un citiem priekšstatiem par tulkošanas funkcijām un tulkotāja profesiju strauji mainīgajā pasaulē skaidrību palīdzēja gūt Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) dekāns, asociētais profesors Jānis Veckrācis. Gatavojoties atzīmēt Ventspils Augstskolas 30 gadu jubileju, TSF nebaidās no objektīvajiem un subjektīvajiem šķēršļiem un izvirza visaugstākos mērķus. Paaudžu maiņa profesoru sastāvā Laikā starp iepriekšējo un pašreizējo VeA starptautisko novērtējumu notikusi jūtama profesoru skaita samazināšanās. Daļa humanitāro zinātņu profesoru devušies pensijā, citi aizgājuši mūžībā, vēl citi izvēlējušies karjeras pārmaiņas. Tādēļ, pēc asociētā profesora Jāņa Veckrāča domām, fakts, ka pēdējā fakultātes starptautiskā novērtējuma rezultāts saglabājies tajā pašā līmenī kā pirms sešiem gadiem, bet kvalitātē sniegums novērtēts pat augstāk, ir uzskatāms par ļoti labvēlīgu sasniegumu. "Es pats to vērtēju kā lielu sasniegumu, kas panākts sarežģītos apstākļos," saka dekāns. Neraugoties uz būtisku pētnieciskās kapacitātes samazināšanos, zinātnisko publikāciju skaits augstākā līmeņa izdevumos nav samazinājies, gluži pretēji - tas ir pieaudzis. Pēc profesora domām, tieši tas labvēlīgi ietekmējis starptautisko ekspertu vērtējumu. Visa TSF komanda turpina mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāt, lai stiprinātu savas pozīcijas. Fakultātes akadēmiskajam personālam pievienojusies Latvijā pazīstamā leksikogrāfe Laura Karpinska, kura ievēlēta par asociēto profesori Ventspils Augstskolā. Tuvākajā laikā gaidāma arī doktora disertācijas aizstāvēšana valodniecībā, kas nozīmē, ka fakultātes mācībspēku vidū būs vēl viens zinātņu doktors. "Jaunās paaudzes ienākšana zinātnē nenotiek ātri," skaidro asociētais profesors. Jānis Veckrācis uzskata, ka Tulkošanas studiju fakultātei, tāpat kā visai humanitāro zinātņu nozarei akadēmiskajā vidē, nākas pārvarēt virkni objektīvu un subjektīvu šķēršļu. Viens no tiem ir nelabvēlīgā konkurence starp STEM jomu (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un humanitārajām zinātnēm. "Tas ir radījis ievērojamu finansējuma nelīdzsvarotību. Humanitārajās zinātnēs ir ļoti grūti piesaistīt projektu finansējumu. Tas negatīvi ietekmē pētniecību un doktorantūras darbu," norāda asoc. profesors. Viņš uzskata, ka šī situācija ir radīta mākslīgi, netiek izprasta šīs jomas pētniecības nozīmība. MI nemazina interesi par tulkošanu Mākslīgais intelekts (MI) ar automatizētās tulkošanas, tekstu apstrādes un citiem rīkiem arī būtiski ietekmē gan humanitārās zinātnes kopumā, gan jo īpaši tulkošanu. "Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis tirgus prasības un tulkotāju darba apstākļus," uzsver profesors. Uz jauno izaicinājumu Ventspils Augstskola ir reaģējusi ar konkrētu rīcību. Tulkošanas studiju programmas tiek pastāvīgi pilnveidotas atbilstoši laikmeta prasībām. Pašreizējā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija pēc starptautiskās akreditācijas iegūšanas ir iekļauta Eiropas maģistra studiju programmu tiklā. Neraugoties uz sabiedrībā arvien izplatītāko pārliecību, ka tulkošanai šobrīd pietiek ar internetā pieejamajiem resursiem un tādiem rīkiem kā ChatGPT, studējošo skaits šajā maģistra programmā pieaug. Aizpagājušajā gadā maģistra studiju programmu Tulkošana un terminoloģija absolvēja seši studenti, pagājušajā gadā – astoņi, bet šogad jau desmit. «Mūsu absolventus var sastapt visur» Asociētais profesors vērš uzmanību uz to, ka TSF studiju programmu absolventi strādā visdažādākajās jomās gan Ventspilī un citviet Latvijā, gan ārvalstīs. Piemēram, 2025. gada oktobrī Ventspilī notika starptautiska zinātniskā konference, kurā cita starpā tika diskutēts par to, kā ES tulkošanas dienesti vērtē mutvārdu tulkošanas nākotnes perspektīvas. Konferencē ES pārstāvēja Ventspils Augstskolas TSF absolvents, ventspilnieks Uldis Sproģis, kurš ieņem vadošu amatu Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātā. Jāpiebilst, ka pašā konferencē piedalījās pārstāvji no 14 Eiropas valstīm. Vienlaikus ar konferenci VeA norisinājās Eiropas Universitāšu alianses COLOURS (tajā ietilpst arī VeA) forums, kā arī starptautiski semināri studentiem, kuros lekcijas vadīja ārvalstu profesori. Daļa maģistrantūras studentu praksi iziet Latvijas vēstniecībās dažādās valstīs un pēc tam tur arī turpina darbu. Šogad TSF students Matīss Jansons, izturot milzīgu starptautisku atlasi, ieguva prakses vietu vienā no ES institūcijām. «Mūsu absolventus var sastapt visur,» saka dekāns. Daudzi pašreizējie Ventspils Augstskolas pasniedzēji arī ir TSF absolventi. To vidū ir arī pats fakultātes dekāns, kuldīdznieks Jānis Veckrācis. Bakalaura diplomu viņš kā viens no pirmajiem VeA absolventiem ieguva 2001. gadā. Pēc tam pabeidza maģistrantūru studiju programmā Uzņēmējdarbības vadība, bet vēlāk arī doktorantūru valodniecības studiju programmā. 2013. gadā Veckrācis sāka strādāt par pasniedzēju Ventspils Augstskolā, bet kopš 2024. gada augusta viņam uzticēti TSF dekāna pienākumi. Pateicoties tam, ka studiju programmas tiek pastāvīgi aktualizētas atbilstoši laikmeta prasībām, gadās, ka studenti maģistratūru absolvē divreiz vai arī iestājas doktorantūrā valodniecības programmā. Profesors uzsver, ka pašlaik VeA ir vienīgā augstskola Latvijā, kas piedāvā studiju programmu tulkošanā. TSF starptautiskā līmenī Izpētot humanitāro zinātņu un valodniecības attīstības tendences Latvijā un Eiropā, licenci saņēma divas jaunas studiju programmas bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide un angļu valodā īstenotā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide . Jaunā maģistra programma ņem vērā mūsdienu digitalizācijas aspektus un galvenokārt ir orientēta uz ārvalstu studentiem. Abas programmas saņēmušas pozitīvu ekspertu novērtējumu, un no nākamā akadēmiskā gada tās tiks iekļautas studiju procesā, un jau ir piesaistīti starptautiski augsta līmeņa pasniedzēji. Asociētais profesors Jānis Veckrācis lielu nozīmi piešķir VeA un TSF starptautiskajai sadarbībai universitāšu asociācijā COLOURS un citos starptautiskos projektos. "Pēdējo divu gadu laikā ir paveikts milzīgs darbs," saka asociētais profesors. "Darbodamies nelielā reģionālā augstskolā, mūsu veikums sniedzas tālu pāri reģiona robežām, un mēs labi pazīstam starptautiskās vēsmas," viņš piebilst. Runājot par fakultātes ambiciozajām nākotnes iecerēm, dekāns izmanto zīmīgu metaforu: "Pa zemiem pauguriem Himalajos neuzkāpt." Tulkošanas studiju fakultātē tiek īstenotas četras studiju programmas: akadēmiskā bakalaura studiju programma Valodas, saziņa un kultūrvide profesionālā maģistra studiju programma Tulkošana un terminoloģija , akadēmiskā maģistra studiju programma Digitālā kultūra un tekstveide , kopīgā doktora studiju programma Valodu un literatūras studijas . Avots: Laikraksts "Ventas Balss"
Autors Rota Žagare 2026. gada 14. augusts
Čehijas zinātniskajā žurnālā Novaya rusistika ( Новая русистика ) publicēts apskats par starptautisko zinātnisko konferenci „Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kas 2025. gada 9. un 10. oktobrī notika Ventspils Augstskolā. Apskata autore ir Brno Aizsardzības universitātes Valodu centra pārstāve Lenka Odehnalova ( Lenka Odehnalová ), kura konferencē nolasīja referātu par krievu valodas militārās terminoloģijas apguvi interaktīvajās mācību lietotnēs. Publikācijā uzsvērts, ka konferenci Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte rīkoja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti un ka pasākums iekļāvās plašākā forumā, kas tika notika Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā. Dalībnieki pārstāvēja Grieķiju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Turciju, Ukrainu, Čehiju un citas valstis, bet darbs noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē četrās paralēlās sekcijās angļu, vācu un latviešu valodā, aptverot, piemēram, nozaru terminoloģiju, leksikogrāfiju, tulkojumzinātni, valodas politiku un mākslīgo intelektu. Rakstā īpaši akcentēti plenārreferāti; pieminēta arī konferences sekcija, kas bija veltīta ievērojamā latviešu leksikogrāfa un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņai. Apskata noslēgumā konference raksturota kā jauna, iedvesmojoša telpa, kas sniedz iespēju akadēmiski apspriest ar valodniecību saistītās teorētiskās un praktiskās aktualitātes un norādīts, ka tā sekmējusi starptautiskās sadarbības veidošanu un kalpojusi arī kā jauno speciālistu atbalsta pasākums. Žurnāla Novaya rusistika 2025. gada 2. numurā (110.–111. lpp.) publicētais raksts brīvpieejā ir lasāms šeit: https://doi.org/10.5817/NR2025-2-10 .
Autors Rota Žagare 2026. gada 13. augusts
Ventspils Augstskolā līdz 27. augustam turpinās papilduzņemšana brīvajās studiju vietās. Topošajiem studentiem vēl ir iespēja septembrī uzsākt studijas kādā no piedāvātajām studiju programmām tādās jomās kā bizness, programmēšana un datorzinātnes, elektronika, kā arī valodas un tulkošana. Pieteikties iespējams katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00. Studējošie Ventspils Augstskolā tiek uzņemti pieteikumu saņemšanas kārtībā – studējošais saņem atbildi par iegūtu studiju vietu jau pieteikšanās brīdī un noslēdz studiju līgumu. Kurš pirmais iesniedz pieteikumu, tas iegūst vietu, tādēļ Ventspils Augstskola aicina nekavēties un iesniegt pieteikumu pēc iespējas ātrāk. Ventspils Augstskola piedāvā arī studiju programmas, kuras ir viegli apvienot ar darbu. Studijas bakalaura studiju programmā “Vadībzinātne” notiek sestdienās un attālināti, savukārt profesionālajā maģistra studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība” lekcijas tiek īstenotas katru otro nedēļu – ceturtdienu, piektdienu vakaros, kā arī sestdienās. Arī Eiropas līmenī atzītajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija” iespējams studēt attālināti un bez maksas.  Ventspils Augstskolā piedāvātās studiju programmas: Īsā cikla studiju programma: Programmēšanas speciālists Bakalaura studiju programmas: Datorzinātnes, Elektronikas inženierija, Jaunuzņēmumu vadība, Biznesa vadība Vadībzinātne (neklātienes studiju programma – lekcijas sestdienās, attālināti), Valodas, saziņa un kultūrvide – JAUNUMS Maģistra studiju programmas: Uzņēmējdarbības vadība, Tulkošana un terminoloģija, Datorzinātnes, Elektronika. Pieteikties studijām iespējams gan klātienē Ventspils Augstskolā, gan sūtot pieteikumu elektroniski. Vairāk informācijas: https://www.venta.lv/papilduznemsana
Autors Rota Žagare 2026. gada 5. augusts
Ventspils Augstskola aicina apgūt studiju kursu “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei ” platformā STARS ( stars.gov.lv ). Pieaugušajiem no 18 gadu vecuma, kuri vēl nav izmantojuši individuālo mācību kontu (IMK), ir pieejams finansējums līdz 500 eiro digitālo prasmju apguvei. Ventspils Augstskolas kursam “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei” pieteikšanās atvērta līdz 21. augustam. Mācības tiek īstenotas prasmju pārvaldības platformā STARS, kas nodrošina plašākas iespējas nodarbinātām personām elastīgā formātā apgūt jaunas prasmes un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju. Mācību programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Kursa maksa ir 386,25 eiro, taču, pirmo reizi izmantojot individuālo mācību kontu (IMK) un saņemot finansējumu 500 eiro apmērā, kursu iespējams apgūt bez līdzmaksājuma. “Python” ir viena no populārākajām programmēšanas valodām, ko plaši izmanto datu apstrādē, analīzē un procesu automatizācijā. Tā veicina efektīvāku datu apstrādi un analīzi, padarot informācijas izmantošanu pārskatamāku un strukturētāku, tādēļ “Python” prasmes kļūst arvien nozīmīgākas dažādās nozarēs. Mācības organizē Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs, un kursu vada Ventspils Augstskolas lektore Estere Vītola. Uzsvars kursā ir uz praktisku darbu ar datiem – no to iegūšanas un apstrādes līdz analīzei un vizuālam attēlojumam. Studiju kursa laikā dalībniekiem būs iespēja apgūt “Python” programmēšanas pamatus un datu analīzes prasmes, tostarp: Programmēšanas valodas “Python” pielietojumu un programmu izstrādes vides; “Python” programmēšanas valodas pielietojumu un programmu izstrādes vidi; Nosacījuma un atkārtojuma konstrukcijas “Python” moduļus un datu tipus (list, tuple, dictionary u.c.); Funkciju definēšanu; Datu analīzes metodes un “Python” moduļus datu analīzei (Numpy, Pandas u.c.); Datu izgūšanu, atlasi, tīrīšanu un analīzi; Datu vizualizāciju, izmantojot “Python” moduļus.  Apgūtās prasmes palīdzēs dalībniekiem labāk izprast datu apstrādes procesus, efektīvāk izmantot informāciju ikdienas darbā un pilnveidot savas digitālās kompetences atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. Piesakies: https://stars.gov.lv/programma/22 Mācības tiek īstenotas ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu projektā “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”. Vairāk par projektu uzzini ŠEIT: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/individualo-macibu-kontu-pieejas-attistiba
Citas ziņas