Pētnieki MarTe tehniskajā darbnīcā demonstrē, kā simulācijas rīki veicina jūrniecības inovācijas

2026. gada 13. februāris

Jūras vēja enerģija, zaļā ūdeņraža ražošana, ilgtspējīgs jūras transports, viedā ostu infrastruktūra un jūras biotehnoloģijas arvien biežāk tiek atzītas par galvenajiem ilgtspējīgas zilās ekonomikas pīlāriem Baltijas jūras reģionā, veidojot tā ilgtermiņa vides noturību, enerģētisko neatkarību un ekonomisko transformāciju. Projekta  Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in the Baltics (MarTe) pirmajā tehniskajā darbnīcā, kas notika Ventspils Augstskolā (VeA), pētnieki demonstrēja, ka šādu ambīciju īstenošana balstās uz progresīviem fizikālās modelēšanas un simulācijas rīkiem, kas savieno pētniecību ar rūpniecisko ieviešanu.


Darbnīca ar nosaukumu “Physical Modelling for Blue and Green Transitions: Deep-Tech Tools from Lab to Market” pulcēja ekspertus no Ventspils Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, LU Cietvielu fizikas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Tartu Universitātes.


Fizikālā modelēšana kā attīstības virzītājspēks

Pasākuma centrālā tēma bija skaitliskās simulācijas nozīme tehnoloģiskās attīstības paātrināšanā. Izmantojot tādus rīkus kā SOLIDWORKS, COMSOL Multiphysics, OpenFOAM un citas progresīvas platformas, inženieri var analizēt konstrukciju uzvedību, šķidrumu dinamiku, siltuma pārnesi, elektromagnētiskos procesus un daudzfizikālas mijiedarbības vēl pirms fizisku prototipu izgatavošanas.


“MarTe apvieno akadēmisko personālu Latvijā un Igaunijā ar industriju, valsts pārvaldi un finansēšanas organizācijām, lai kopīgi attīstītu ar Baltijas jūru, piekrastes reģioniem un ostām saistītas inovācijas,” skaidroja VeA pētnieks Vladislavs Bezrukovs. “Mēs koncentrējamies uz zinātniski ietilpīgiem dziļo tehnoloģiju risinājumiem, kas atbalsta zaļo pāreju un digitalizāciju, tostarp jūras atjaunojamās enerģijas sistēmas, zaļā ūdeņraža tehnoloģijas, jūrniecības dekarbonizāciju, viedo ostu infrastruktūru, vides monitoringu, kā arī bio- un hidrotehnoloģijas, kas pielāgotas Baltijas jūras reģionam.”


Atvērtā koda un komerciālie rīki praksē

Sabīne Upnere (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja atvērtā koda skaitliskās šķidrumu dinamikas rīka OpenFOAM pielietojumu, uzsverot tā nozīmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav nepieciešamas dārgas licences. Viņa parādīja, kā jūrniecības kontekstā iespējams modelēt sarežģītus vēja un ūdens plūsmas procesus, tostarp konstrukciju mijiedarbību un termiskos procesus.


Normunds Jēkabsons (Latvijas Universitāte) dalījās ar ilgtermiņa pieredzi vēja turbīnu, vibrāciju, siltuma pārneses un industriālo plūsmas sistēmu modelēšanā, uzsverot atvērtā koda rīku stratēģisko nozīmi pētniecības elastībai un inovāciju kapacitātes stiprināšanai.


No komerciālās programmatūras skatpunkta Martins Johansons un Alekss K. Aaskilde (PLM Group Sverige AB) iepazīstināja ar jaunākajām SOLIDWORKS iespējām, tostarp ar mākslīgā intelekta atbalstītām projektēšanas funkcijām, kas automatizē optimizāciju un samazina izstrādes laiku. Tika prezentētas arī atbalsta programmas, kas piedāvā bezmaksas licences agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, tādējādi mazinot inovāciju barjeras.

Modris Dobelis (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja, kā SOLIDWORKS tiek integrēts inženierzinātņu izglītībā un sertifikācijas procesos, sniedzot dalībniekiem praktisku modelēšanas pieredzi un ilustrējot tiešo saikni starp akadēmisko sagatavošanu un industriālo kompetenci.


Marina Konuhova (LU Cietvielu fizikas institūts) parādīja, kā daudzfizikālā simulācija COMSOL vidē ļauj modelēt cieši saistītus fizikālos procesus šķidrā ūdeņraža sistēmās, tostarp termodinamiskās, hidrodinamiskās un mehāniskās mijiedarbības, kas būtiskas atjaunojamās enerģijas un industriālo ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Viņas prezentācija demonstrēja, kā progresīva skaitliskā modelēšana atbalsta kompresijas procesu optimizāciju, uzlabo sistēmu drošību un efektivitāti, kā arī samazina izstrādes riskus agrīnās projektēšanas stadijās.


Vladislavs Bezrukovs (VeA) demonstrēja elektromagnētisko (EM) simulāciju pielietojumu EMWorks vidē lineāro ģeneratoru sistēmu lauku sadalījuma, inducēto strāvu un veiktspējas ierobežojumu analīzei. Prezentācijā tika uzsvērts, ka precīza sarežģītu ģeometriju un reālistisku robežnosacījumu modelēšana ir būtiska elektromagnētiskās uzvedības prognozēšanai, ģeneratoru efektivitātes optimizācijai un drošas darbības nodrošināšanai prasīgos inženiertehniskos apstākļos.


Modelēšana drošībai, videi un zaļajai pārejai

Kristjans Tabri (Tallinas Tehnoloģiju universitāte) prezentēja visaptverošu prāmja MS Estonia katastrofas skaitlisko rekonstrukciju. Viņa darbs parādīja, kā konstrukciju modelēšana un slodžu simulācijas var padziļināt izpratni par kuģu avārijām un veicināt jūrniecības drošības standartu pilnveidi.


Vides prognozēšanu aplūkoja Uldis Bethers un Tija Sīle (Latvijas Universitāte). Viņi prezentēja modelēšanas sistēmas, kas ļauj prognozēt vēja, viļņu un hidrodinamiskos apstākļus bez tiešiem mērījumiem, tādējādi atbalstot ostu darbību un piekrastes risku pārvaldību.


No industrijas skatpunkta Laura Apoga (LVR Flote SIA) sniedza pārskatu par jūrniecības inovācijām Latvijas flotes modernizācijas kontekstā. Viņa prezentēja hibrīdkuģu ieviešanas piemērus, darbības optimizāciju un sadarbības modeļus starp publiskajām institūcijām un industrijas partneriem. Prezentācija izcēla praktiskus risinājumus zaļāku piedziņas sistēmu ieviešanai un piekrastes atbalsta pakalpojumu uzlabošanai.

Andrejs Zvaigzne (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja bezemisiju ūdeņraža degvielas šūnu zvejas kuģu izstrādi, apspriežot tehniskās integrācijas un normatīvo prasību izaicinājumus Baltijas jūras transporta dekarbonizācijā.


Andrejs Krauklis (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) apsprieda hidrotermālās novecošanas un polimēru degradācijas modelēšanu, kas ir būtiska ilgtermiņa materiālu uzticamības un vides piesārņojuma risku novērtēšanā.


Aleksejs Zolotarjovs (LU Cietvielu fizikas institūts) prezentēja Spectromarine gadījuma izpēti – veiksmīgu piemēru, kā laboratorijā izstrādātas ūdens monitoringa tehnoloģijas tiek ieviestas tirgū, izmantojot stratēģisku nišas pozicionēšanu.


No digitālās projektēšanas līdz ilgtspējīgai zilajai ekonomikai

Visās prezentācijās skaidri izskanēja viens vēstījums: fizikālā modelēšana nav palīgrīks, bet gan būtisks inovāciju virzītājspēks. Apvienojot konstrukciju simulācijas, hidrodinamiku, enerģētisko sistēmu modelēšanu un vides prognozēšanu, pētnieki var efektīvi virzīties no teorētiskām koncepcijām līdz industriāliem prototipiem.


Darbnīca, kurā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, demonstrēja, kā simulācijas tehnoloģijas veicina pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku Baltijas reģionā – nodrošinot drošākus kuģus, videi draudzīgākas piedziņas sistēmas, optimizētu ostu darbību un progresīvus jūras materiālus.


MarTe tehniskās darbnīcas ieraksti ir pieejami platformā YouTube ( 1.diena, 2. diena) , ļaujot plašākai auditorijai iepazīties ar pasākuma laikā sniegtajām zināšanām.

MarTe turpina stiprināt sadarbību starp Latviju un Igauniju, saskaņojot akadēmisko kompetenci ar industrijas vajadzībām un veicinot dziļo tehnoloģiju risinājumu attīstību Baltijas jūras reģionā.


MarTe projekts: Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in Baltics (Eiropas Komisija – Horizon Europe, HORIZON-WIDERA-2023-ACCESS-07-01, Nr. 101186498).

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 5. augusts
Ventspils Augstskola aicina apgūt studiju kursu “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei ” platformā STARS ( stars.gov.lv ). Pieaugušajiem no 18 gadu vecuma, kuri vēl nav izmantojuši individuālo mācību kontu (IMK), ir pieejams finansējums līdz 500 eiro digitālo prasmju apguvei. Ventspils Augstskolas kursam “Programmēšanas valoda “Python” datu analīzei” pieteikšanās atvērta līdz 21. augustam. Mācības tiek īstenotas prasmju pārvaldības platformā STARS, kas nodrošina plašākas iespējas nodarbinātām personām elastīgā formātā apgūt jaunas prasmes un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju. Mācību programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Kursa maksa ir 386,25 eiro, taču, pirmo reizi izmantojot individuālo mācību kontu (IMK) un saņemot finansējumu 500 eiro apmērā, kursu iespējams apgūt bez līdzmaksājuma. “Python” ir viena no populārākajām programmēšanas valodām, ko plaši izmanto datu apstrādē, analīzē un procesu automatizācijā. Tā veicina efektīvāku datu apstrādi un analīzi, padarot informācijas izmantošanu pārskatamāku un strukturētāku, tādēļ “Python” prasmes kļūst arvien nozīmīgākas dažādās nozarēs. Mācības organizē Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs, un kursu vada Ventspils Augstskolas lektore Estere Vītola. Uzsvars kursā ir uz praktisku darbu ar datiem – no to iegūšanas un apstrādes līdz analīzei un vizuālam attēlojumam. Studiju kursa laikā dalībniekiem būs iespēja apgūt “Python” programmēšanas pamatus un datu analīzes prasmes, tostarp: Programmēšanas valodas “Python” pielietojumu un programmu izstrādes vides; “Python” programmēšanas valodas pielietojumu un programmu izstrādes vidi; Nosacījuma un atkārtojuma konstrukcijas “Python” moduļus un datu tipus (list, tuple, dictionary u.c.); Funkciju definēšanu; Datu analīzes metodes un “Python” moduļus datu analīzei (Numpy, Pandas u.c.); Datu izgūšanu, atlasi, tīrīšanu un analīzi; Datu vizualizāciju, izmantojot “Python” moduļus.  Apgūtās prasmes palīdzēs dalībniekiem labāk izprast datu apstrādes procesus, efektīvāk izmantot informāciju ikdienas darbā un pilnveidot savas digitālās kompetences atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām. Piesakies: https://stars.gov.lv/programma/22 Mācības tiek īstenotas ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu projektā “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”. Vairāk par projektu uzzini ŠEIT: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/individualo-macibu-kontu-pieejas-attistiba
Autors Rota Žagare 2026. gada 22. jūlijs
Iespēja strādāt Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) daudziem šķiet sapņa piepildījums. Ventspils Augstskolas studentam Mārtiņam Leimantam šī iespēja kļuva par realitāti, kad pirms gada viņš uzsāka viena gada stažēšanos Eiropas Kosmosa aģentūras tehnoloģiju centrā ESTEC Nīderlandē – vienā no nozīmīgākajiem EKA pētniecības un tehnoloģiju centriem. Tuvojoties stažēšanās noslēgumam, Eiropas Kosmosa aģentūra novērtēja Mārtiņa profesionālo sniegumu un piedāvāja pagarināt stažēšanos vēl uz vienu gadu. Tas ir apliecinājums viņa zināšanām, ieguldītajam darbam un spējai veiksmīgi darboties starptautiskā vidē. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 15. jūlijs
Ventspils valstspilsētas pašvaldība izveidojusi stipendiju par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, lai veicinātu talantīgāko un spējīgāko vidusskolu absolventu piesaisti Ventspils Augstskolai, kā arī lai attīstītu IKT jomas studējošo aktivitāti akadēmiskajā, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijai var pieteikties Ventspils Augstskolas IKT jomas reflektanti vai studenti , kuri ir spējuši pierādīt izcilību, augstas sekmes un īpašu radošumu vai iniciatīvu IKT jomā (datorzinātnes, elektronika). Stipendiju katru gadu piešķir 10 labākajiem studnetiem IKT jomā. Stipendija tiks piešķirta uz desmit mēnešiem, katru mēnesi izmaksājot 270 eiro. Jaunajiem reflektantiem , kuri uzsāks studijas kādā no Ventspils Augstskolas IKT jomas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmām, pieteikšanās stipendijai ir līdz 11. augustam. Pieteikšanās vecāko kursu (sākot no 2. kursa) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmu studentiem arī ir līdz š.g. 11. augustam. Iesniedzamie dokumenti IKT jomas bakalaura līmeņa un pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programmas jaunie reflektanti iesniedz šādus dokumentus: motivācijas vēstuli (parakstīta); CV (parakstīts); centralizēto eksāmenu izrakstu kopijas matemātikā un fizikā vai informātikā; apliecinājumus par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu. Otrā un vecāko kursu studenti , kā arī maģistrantūras studenti (tajā skaitā topošie maģistrantūras studenti) iesniedz šādus dokumentus: CV (parakstīts); Motivācijas vēstuli (parakstīta); sekmju izrakstu kopš studiju uzsākšanas VeA (apmaiņas studiju programmās iegūtās sekmes netiek ņemtas vērā); apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu; apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta dalību dažādos zinātnes un pētniecības projektos, studentu biznesa inkubatorā u.c. aktivitātēs saistībā ar IKT jomu. Pieteikumi elektroniski jānosūta uz e-pasta adresi: itf@venta.lv ar norādi "Pieteikums Ventspils pilsētas domes stipendijai" vai jāiesniedz ITF dekanātā, A209 kab., Ventspils Augstskolā, Inženieru ielā 101, Ventspilī, LV-3601.
Autors Rota Žagare 2026. gada 15. jūlijs
Jau trešo gadu jūlija otrajā nedēļā Luksemburgā norisinājās daudzvalodības vasaras skola “ Mulitilingualism EU Summer School ”. Šogad vasaras skolā piedalījās profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Kristīne Tentere. Dalību vasaras skolā vienam maģistra programmas studentam nodrošina tīkls “Eiropas maģistrs tulkošanā” ( European Master’s in Translation, EMT ). Kristīne stāsta: “Vasaras skola bija lieliska iespēja uzzināt visu par tulkotāja profesiju, apmeklēt ES institūcijas, kā arī iegūt vērtīgu pieredzi un jaunus draugus. Apmeklējām Eiropas Parlamentu, Ārlietu ministriju, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Savienības tiesu, kur bija iespēja sarunāties ar Latvijas pārstāvjiem, kuri strādā šajās iestādēs, kā arī uzzināt, kā tad ir strādāt tik nozīmīgās iestādēs. Vasaras skolas dalībniekiem tika dota unikāla iespēja piedalīties Eiropas Savienības tiesas sēdē, kur varējām klausīties tiesas procesu vairākās valodās un iepazīties ar tulkošanas juridiskajiem aspektiem. Mēs devāmies ekskursijā pa Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Parlamenta ēkām, piedalījāmies diskusijās par mākslīgā intelekta nozīmi un izmantošanu tulkošanā, kas būtiski paplašināja redzesloku. Man īpaši patika individuālās tikšanās ar Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem no Latvijas. Viņi bija atvērti diskusijai, atbildēja uz dažādiem jautājumiem, dalījās pieredzē un sniedza padomos. Tas deva motivāciju turpināt studijās attīstīt tulkošanas un terminoloģijas prasmes. Bija patīkami ES iestādēs dzirdēt latviešu valodu. Pirms brauciena uz vasaras skolu visiem dalībniekiem bija jāveic divi tulkojumi, kuri tika izskatīti un vasaras skolā pārrunāti. Tas deva lielisku iespēju pārbaudīt arī savas tulkošanas prasmes un uzzināt, kas vēl pilnveidojams un kas jau labi padodas. Vasaras skolā bija arī tādas nodarbes, kas rosināja dalībniekus savstarpēji iepazīties un izzināt Luksemburgu. Programmas noslēgumā devāmies pastaigā pa Mullertāli, kas bija dalībnieku saliedēšanas pasākums, kurā varējām izbaudīt brīnišķīgo dabu un skaistas ainavas. Tā kā transports Luksemburgā ir par brīvu, varējām doties iepazīt Luksemburgu arī individuāli, apmeklējot dažādus pasākumus un tūristu iecienītas vietas. Dalība vasaras skolā bija nenovērtējama pieredze un veids, kā paplašināt redzējumu attiecībā uz tulkošanas un terminoloģijas studijām un saprast, ka esmu izvēlējusies īsto profesiju. Visa vasaras skolā pavadītā nedēļa bija tik piesātināta, ka skolā gūtais paliks atmiņā uz mūžu.”
Autors Rota Žagare 2026. gada 13. jūlijs
Otrajā mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta īstenošanas gadā Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centrs turpina attīstīt elastīgu un darba tirgus vajadzībām atbilstošu profesionālās pilnveides piedāvājumu, šogad ieviešot trīs jaunas programmas. Pēc veiksmīgi īstenotām iepriekšējām mācību programmām un pieaugoša pieprasījuma pēc elastīgām un praktiski orientētām mācībām, kā arī darba devēju prasībām attiecībā uz profesionālajām kompetencēm, Mūžizglītības centrs turpina attīstīt mikrokvalifikāciju piedāvājumu, ieviešot jaunas izglītības programmas, kas sniedz iespēju īsā laikā apgūt darba tirgū pieprasītas kompetences un pilnveidot profesionālās prasmes, vienlaikus apvienojot mācības ar darbu vai citām saistībām. Projekta ietvaros šogad Ventspils Augstskola piedāvā apguvei trīs mācību programmas: Biznesa angļu valoda – programma sniedz padziļinātas biznesa angļu valodas zināšanas profesionālai mutiskai un rakstiskai saziņai uzņēmējdarbības kontekstā, attīstot spēju lietot nozares terminoloģiju un strādāt ar informāciju angļu valodā. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/648 Organizācijas tēls un reklāma – programma attīsta izpratni par organizācijas identitātes veidošanu, reputāciju vadību un mūsdienu reklāmas stratēģijām, sniedzot praktiskas prasmes komunikācijā un satura veidošanā dažādos kanālos. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/649 Komunikācija profesionālajā vidē – programma veltīta profesionālās komunikācijas pamatiem un prasmēm, attīstot spēju izvēlēties atbilstošas komunikācijas formas dažādās situācijās, tostarp prezentācijās un publiskajā runā, kas arvien vairāk tiek vērtēts mūsdienu darba vidē. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/650 Katra programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Maksa par kursu ir 50 eiro, un tā apguvei nepieciešama vismaz vidējā izglītība. Sekmīgi pabeidzot programmu, dalībnieki saņem apliecību, kurā norādīts kredītpunktu skaits, kas var tikt pielīdzināts augstākās izglītības studiju programmās. Dalība izmēģinājumprojektā sniegs ieguvumus gan Ventspils Augstskolai, attīstot mūžizglītības piedāvājumu, gan dalībniekiem, kuri varēs pilnveidot savas prasmes un iegūt jaunu pieredzi. Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu no 2024. līdz 2027. gadam koordinē Vidzemes Augstskola, savukārt projekta finansētājs ir Izglītības un zinātnes ministrija. Vairāk par Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu šeit: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/mikrokvalifikaciju-izmeginajumprojekts Vairāk informācijas: mic@venta.lv , tālr. 63629650
Autors Rota Žagare 2026. gada 10. jūlijs
7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bija veltīts tēmai “Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība: no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem”, un tajā tika sniegts pārskats par vairāku gadu garumā veiktajiem novērojumiem un analīzi.
Citas ziņas