Pētnieki MarTe tehniskajā darbnīcā demonstrē, kā simulācijas rīki veicina jūrniecības inovācijas

2026. gada 13. februāris

Jūras vēja enerģija, zaļā ūdeņraža ražošana, ilgtspējīgs jūras transports, viedā ostu infrastruktūra un jūras biotehnoloģijas arvien biežāk tiek atzītas par galvenajiem ilgtspējīgas zilās ekonomikas pīlāriem Baltijas jūras reģionā, veidojot tā ilgtermiņa vides noturību, enerģētisko neatkarību un ekonomisko transformāciju. Projekta  Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in the Baltics (MarTe) pirmajā tehniskajā darbnīcā, kas notika Ventspils Augstskolā (VeA), pētnieki demonstrēja, ka šādu ambīciju īstenošana balstās uz progresīviem fizikālās modelēšanas un simulācijas rīkiem, kas savieno pētniecību ar rūpniecisko ieviešanu.


Darbnīca ar nosaukumu “Physical Modelling for Blue and Green Transitions: Deep-Tech Tools from Lab to Market” pulcēja ekspertus no Ventspils Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, LU Cietvielu fizikas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Tartu Universitātes.


Fizikālā modelēšana kā attīstības virzītājspēks

Pasākuma centrālā tēma bija skaitliskās simulācijas nozīme tehnoloģiskās attīstības paātrināšanā. Izmantojot tādus rīkus kā SOLIDWORKS, COMSOL Multiphysics, OpenFOAM un citas progresīvas platformas, inženieri var analizēt konstrukciju uzvedību, šķidrumu dinamiku, siltuma pārnesi, elektromagnētiskos procesus un daudzfizikālas mijiedarbības vēl pirms fizisku prototipu izgatavošanas.


“MarTe apvieno akadēmisko personālu Latvijā un Igaunijā ar industriju, valsts pārvaldi un finansēšanas organizācijām, lai kopīgi attīstītu ar Baltijas jūru, piekrastes reģioniem un ostām saistītas inovācijas,” skaidroja VeA pētnieks Vladislavs Bezrukovs. “Mēs koncentrējamies uz zinātniski ietilpīgiem dziļo tehnoloģiju risinājumiem, kas atbalsta zaļo pāreju un digitalizāciju, tostarp jūras atjaunojamās enerģijas sistēmas, zaļā ūdeņraža tehnoloģijas, jūrniecības dekarbonizāciju, viedo ostu infrastruktūru, vides monitoringu, kā arī bio- un hidrotehnoloģijas, kas pielāgotas Baltijas jūras reģionam.”


Atvērtā koda un komerciālie rīki praksē

Sabīne Upnere (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja atvērtā koda skaitliskās šķidrumu dinamikas rīka OpenFOAM pielietojumu, uzsverot tā nozīmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav nepieciešamas dārgas licences. Viņa parādīja, kā jūrniecības kontekstā iespējams modelēt sarežģītus vēja un ūdens plūsmas procesus, tostarp konstrukciju mijiedarbību un termiskos procesus.


Normunds Jēkabsons (Latvijas Universitāte) dalījās ar ilgtermiņa pieredzi vēja turbīnu, vibrāciju, siltuma pārneses un industriālo plūsmas sistēmu modelēšanā, uzsverot atvērtā koda rīku stratēģisko nozīmi pētniecības elastībai un inovāciju kapacitātes stiprināšanai.


No komerciālās programmatūras skatpunkta Martins Johansons un Alekss K. Aaskilde (PLM Group Sverige AB) iepazīstināja ar jaunākajām SOLIDWORKS iespējām, tostarp ar mākslīgā intelekta atbalstītām projektēšanas funkcijām, kas automatizē optimizāciju un samazina izstrādes laiku. Tika prezentētas arī atbalsta programmas, kas piedāvā bezmaksas licences agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, tādējādi mazinot inovāciju barjeras.

Modris Dobelis (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja, kā SOLIDWORKS tiek integrēts inženierzinātņu izglītībā un sertifikācijas procesos, sniedzot dalībniekiem praktisku modelēšanas pieredzi un ilustrējot tiešo saikni starp akadēmisko sagatavošanu un industriālo kompetenci.


Marina Konuhova (LU Cietvielu fizikas institūts) parādīja, kā daudzfizikālā simulācija COMSOL vidē ļauj modelēt cieši saistītus fizikālos procesus šķidrā ūdeņraža sistēmās, tostarp termodinamiskās, hidrodinamiskās un mehāniskās mijiedarbības, kas būtiskas atjaunojamās enerģijas un industriālo ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Viņas prezentācija demonstrēja, kā progresīva skaitliskā modelēšana atbalsta kompresijas procesu optimizāciju, uzlabo sistēmu drošību un efektivitāti, kā arī samazina izstrādes riskus agrīnās projektēšanas stadijās.


Vladislavs Bezrukovs (VeA) demonstrēja elektromagnētisko (EM) simulāciju pielietojumu EMWorks vidē lineāro ģeneratoru sistēmu lauku sadalījuma, inducēto strāvu un veiktspējas ierobežojumu analīzei. Prezentācijā tika uzsvērts, ka precīza sarežģītu ģeometriju un reālistisku robežnosacījumu modelēšana ir būtiska elektromagnētiskās uzvedības prognozēšanai, ģeneratoru efektivitātes optimizācijai un drošas darbības nodrošināšanai prasīgos inženiertehniskos apstākļos.


Modelēšana drošībai, videi un zaļajai pārejai

Kristjans Tabri (Tallinas Tehnoloģiju universitāte) prezentēja visaptverošu prāmja MS Estonia katastrofas skaitlisko rekonstrukciju. Viņa darbs parādīja, kā konstrukciju modelēšana un slodžu simulācijas var padziļināt izpratni par kuģu avārijām un veicināt jūrniecības drošības standartu pilnveidi.


Vides prognozēšanu aplūkoja Uldis Bethers un Tija Sīle (Latvijas Universitāte). Viņi prezentēja modelēšanas sistēmas, kas ļauj prognozēt vēja, viļņu un hidrodinamiskos apstākļus bez tiešiem mērījumiem, tādējādi atbalstot ostu darbību un piekrastes risku pārvaldību.


No industrijas skatpunkta Laura Apoga (LVR Flote SIA) sniedza pārskatu par jūrniecības inovācijām Latvijas flotes modernizācijas kontekstā. Viņa prezentēja hibrīdkuģu ieviešanas piemērus, darbības optimizāciju un sadarbības modeļus starp publiskajām institūcijām un industrijas partneriem. Prezentācija izcēla praktiskus risinājumus zaļāku piedziņas sistēmu ieviešanai un piekrastes atbalsta pakalpojumu uzlabošanai.

Andrejs Zvaigzne (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja bezemisiju ūdeņraža degvielas šūnu zvejas kuģu izstrādi, apspriežot tehniskās integrācijas un normatīvo prasību izaicinājumus Baltijas jūras transporta dekarbonizācijā.


Andrejs Krauklis (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) apsprieda hidrotermālās novecošanas un polimēru degradācijas modelēšanu, kas ir būtiska ilgtermiņa materiālu uzticamības un vides piesārņojuma risku novērtēšanā.


Aleksejs Zolotarjovs (LU Cietvielu fizikas institūts) prezentēja Spectromarine gadījuma izpēti – veiksmīgu piemēru, kā laboratorijā izstrādātas ūdens monitoringa tehnoloģijas tiek ieviestas tirgū, izmantojot stratēģisku nišas pozicionēšanu.


No digitālās projektēšanas līdz ilgtspējīgai zilajai ekonomikai

Visās prezentācijās skaidri izskanēja viens vēstījums: fizikālā modelēšana nav palīgrīks, bet gan būtisks inovāciju virzītājspēks. Apvienojot konstrukciju simulācijas, hidrodinamiku, enerģētisko sistēmu modelēšanu un vides prognozēšanu, pētnieki var efektīvi virzīties no teorētiskām koncepcijām līdz industriāliem prototipiem.


Darbnīca, kurā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, demonstrēja, kā simulācijas tehnoloģijas veicina pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku Baltijas reģionā – nodrošinot drošākus kuģus, videi draudzīgākas piedziņas sistēmas, optimizētu ostu darbību un progresīvus jūras materiālus.


MarTe tehniskās darbnīcas ieraksti ir pieejami platformā YouTube ( 1.diena, 2. diena) , ļaujot plašākai auditorijai iepazīties ar pasākuma laikā sniegtajām zināšanām.

MarTe turpina stiprināt sadarbību starp Latviju un Igauniju, saskaņojot akadēmisko kompetenci ar industrijas vajadzībām un veicinot dziļo tehnoloģiju risinājumu attīstību Baltijas jūras reģionā.


MarTe projekts: Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in Baltics (Eiropas Komisija – Horizon Europe, HORIZON-WIDERA-2023-ACCESS-07-01, Nr. 101186498).

Skatīt vairāk

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Notiks doktorantūras grantu ieguvēju pētījumu prezentācijas

Autors Rota Žagare • 2026. gada 25. jūnijs
25. jūnijā tiešsaistē no plkst. 12.30 līdz 14.00 norisināsies Ventspils Augstskolas (VeA) un Vidzemes Augstskolas (ViA) doktorantūras grantu ieguvēju zinātnisko pētījumu prezentācijas. Pasākuma programmā paredzētas sešas prezentācijas: 6 mēnešu pārskata atskaites: 12:30 - 12:45 Alvis Misjuns " Sistēma intuitīvai ēnotāju programmēšanai virtuālās realitātes tīmekļa saturam " (Vidzemes Augstskolas doktorantūras studiju programmas "Sociotehnisku sistēmu inženierija" 3.kursa doktorants) 12:45 - 13:00 Chathrika Kawmadi Lokuliyana " Pāreja uz aprites ekonomiku: mājsaimniecību uzvedības faktors atpūtas un ceļošanas sektorā " (Vidzemes Augstskolas kopīgās doktorantūras studiju programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 1.kursa doktorante) 12 mēnešu pārskata atskaites: 13:00 - 13:15 Māra Grīnberga-Šilaua “Aktīvā mobilitāte tūrisma galamērķī”, Vidzemes Augstskolas kopīgā doktorantūras studiju programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 3. kursa doktorante 13:15 - 13:30 Līga Pūce “Pavirzīšanas izmantošana vēža skrīningu aptveres palielināšanai Latvijā: efektivitātes un ekonomiskās ietekmes novērtējums” Ventspils Augstskolas kopīgā doktorantūras studiju programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 3. kursa doktorante 13:30 - 13:45 Laura Ozoliņa “Veģetācijas reālistiska vizualizācija virtuālās realitātes scenārijos” Vidzemes Augstskolas doktorantūras studiju programmā "Sociotehnisku sistēmu inženierija" 2.kursa doktorante 13:45 - 14:00 Kristiāna Balode "Digitālās transformācijas izraisīto nodarbinātības formu izmaiņu ietekme uz produktivitātes novērtēšanu IKT nozarē", Ventspils Augstskolas kopīgā doktorantūras studiju programmā "Ekonomika un uzņēmējdarbība" 3. kursa doktorante Pasākums notiks attālināti, izmantojot platformu Google Meet . Pieslēgšanās saite: https://meet.google.com/skz-xmrm-mvb Pasākums ir veltīts projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 pirmās kārtas saņēmēju pirmo sešu mēnešu progresa izvērtēšanai. Tā mērķis ir stiprināt augstskolu pētniecības kapacitāti un veicināt zināšanu pārnesi Latvijas tautsaimniecībā.

No siltuma dzinējiem līdz Saules aktīvajiem apgabaliem: entropija Saules atmosfērā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. jūnijs
Saules fiziķu komanda ir atklājusi jaunu veidu, kā noteikt un izmērīt entropijas izmaiņas Saules atmosfērā – sasniegumu, kas var palīdzēt pētniekiem labāk izprast enerģijas pārnesi Saules koronā un noskaidrot, kāpēc Saules ārējā atmosfēra ir miljoniem grādu karstāka nekā tās virsma. Entropija ir jēdziens, kas radās 19. gadsimta 60. gados, kad vācu fiziķis Rūdolfs Klausiuss to ieviesa, pētot siltuma dzinēju efektivitāti un slaveno Karno ciklu. Kopš tā laika entropija ir kļuvusi par vienu no fundamentālākajiem jēdzieniem fizikā, palīdzot zinātniekiem aprakstīt enerģijas sadalījumu un pārveidi sistēmās, sākot no tvaika dzinējiem un melnajiem caurumiem līdz zvaigznēm un pat Visumam kopumā. Neraugoties uz tās nozīmi, entropiju Saules atmosfērā līdz šim ir bijis ārkārtīgi grūti izmērīt tieši. Jaunā pētījumā, kas drīzumā tiks publicēts žurnālā The Astrophysical Journal Letters , pētnieki no Vorikas Universitātes, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC, Ventspils Augstskola) un Londonas Universitātes koledžas (UCL) ir parādījuši, ka entropija atstāj novērojamas pēdas viļņos, kas izplatās caur Saules karsto, magnetizēto atmosfēru jeb koronu. “Entropija ir viens no galvenajiem lielumiem, kas raksturo, kā enerģija ir organizēta fizikālā sistēmā,” skaidro pētījuma vadošais autors, Stīvena Hokinga stipendiāts Dmitrijs Kolotkovs. “Konceptuālā ziņā Saules aktīvos apgabalus var uzskatīt par dabīgiem siltuma dzinējiem, kas nepārtraukti pārveido un transportē enerģiju caur karstu, magnetizētu plazmu. To darbība un efektivitāte ir cieši saistīta ar entropiju. Šim jēdzienam ir dziļas saknes termodinamikā, un tam ir būtiska loma arī melno caurumu fizikā, kur entropija ir saistīta ar informācijas un enerģijas uzglabāšanas fundamentālajiem ierobežojumiem. Ja entropija nemainās, enerģija mēdz saglabāties organizētākā un lokalizētākā formā. Ja entropija tiek traucēta, enerģija pārdalās un izplatās apkārtējā plazmā. Ja mēs spējam izmērīt, kā entropija mainās Saules aktīvajos apgabalos, mēs iegūstam jaunu veidu, kā izsekot enerģijas transportam, disipācijai un tās pārvēršanai siltumā.”

Ventspils Augstskola stiprina jauno pētnieku kompetenču attīstību un iekļaušanos darba tirgū

Autors Rota Žagare • 2026. gada 16. jūnijs
Ventspils Augstskolas pārstāvji 2026.gada maija izskaņā kopā ar sadarbības partneriem no piecām valstīm Cluj pilsētā Rumānijā turpināja darbu pie projekta NextTechTalents īstenošanas. Projekta galvenais mērķis ir veicināt agrīnā posma pētnieku kompetenču attīstību un veidot starptautisku sadarbības tīklu. Noslēdzoties izpētes posmam, šobrīd projekta ietvaros norit darbs pie NextTechTalents apmācību sistēmas un kursu plāna izveides ar fokusu uz jaunajiem zinātniekiem. Projekts paredz arī apmācību un mentoru programmu izstrādi, kā arī karjeras attīstības sistēmu ieviešanu un testēšanu. Uzmanība tiek pievērsta dažādības un iekļaušanas veicināšanai gan akadēmiskajā, gan uzņēmējdarbības vidē, lai pētniekiem no dažādām vidēm būtu līdzvērtīgas iespējas. Tāpat projekts akcentē ilgtspēju – radītie rezultāti tiek veidoti tā, lai tie būtu izmantojami arī pēc projekta īstenošanas. Ventspils Augstskolu klātienē pārstāvēja vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš un viespētniece Linda Rudzroga. Darba seminārā vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš iepazīstināja partnerus ar plānoto apmācību programmu virzieniem, kas jaunos zinātniekus labāk sagatavotu Eiropas pētniecības telpas mainīgajām prasībām, savukārt Linda Rudzroga ar partneriem pārrunāja turpmākās projekta informācijas izplatīšanas aktivitātes. Ventspils Augstskolas pārstāvji vizītes laikā apmeklēja arī sadarbības partneru organizētas Cluj inovāciju dienas, kurās pārstāvēts arī projekts NextTechTalents . Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija).

Ventspilī pirmoreiz notiks Jauniešu demokrātijas un sarunu festivāls "Bāka"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūnijs
Ventspils Rātslaukums, pilsētas centra vēsturiskā sirds, šovasar kļūs par norises vietu vēl nebijušam pasākumam: jauniešu demokrātijas un sarunu festivālam "Bāka". 2026. gada 19. jūnijā festivāls pulcēs jauniešus un ikvienu, kam aktuālas sarunas par demokrātiju, pilsonisko līdzdalību, karjeru, vidi, finansēm un labbūtību. Ieeja ir bez maksas un aicināts ir ikviens interesents. Festivāla dienā "Bāka" tiks izvērsta četros dažādos diskusiju punktos, kurus papildinās dažādas aktivitātes gan jauniešiem, gan citiem interesentiem! " Ar festivālu “Bāka” vēlamies, lai Ventspils un Kurzemes jaunieši ne tikai klausās, bet arī uzdod savus jautājumus un ierosina pārmaiņas. Festivāls ir vieta, kur to darīt drošā un aizraujošā veidā, " stāsta Henriks Balodis, sarunu festivāla "Bāka" idejas autors, organizators. "Bāka" tiek attīstīta kā ikgadējs sarunu un līdzdalības festivāls, kas stiprina saikni starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, palīdz trenēt argumentētu sarunu kultūru un dod iespēju jauniešiem ietekmēt sev svarīgus jautājumus savā pilsētā. Tās sākums meklējams Junior Achievement Latvia Līderu programmā – unikālā izglītības programmā, kuras mērķis ir veidot jauno līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai. “Festivāls “Bāka” aizsākās mūsu Līderu programmā, un tas ir lielisks piemērs tam, ka jaunieši nebaidās uzņemties iniciatīvu par sev un sabiedrībai svarīgām tēmām. Henrika Baloža veidotais sarunu festivāls ir vieta, kur jaunieši var paust savu viedokli un tikt sadzirdēti. Mums ir patiess prieks būt daļai no šī stāsta. Aicinu ikvienu 19. jūnijā satikties Ventspils Rātslaukumā! ” saka Jānis Krievāns, Junior Achievement Latvia vadītājs. Festivālā vairākās skatuvēs un telpās tiks apspriestas dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas kā “ko neiemāca TikTok par attiecībām”, “kā izvēlēties studijas Latvijā un ārzemēs”, kā arī tiks piedāvātas dažādas organizāciju teltis un aktivitātes, kurās varēs iepazīties ar organizāciju darbību. “ Priecājamies par jauniešiem, kuri uzdrīkstas īstenot ko jaunu un nebijušu Ventspilī - jauniešu sarunu festivālu “Bāka”. Novērtējam jauniešu drosmi, zinātkāri un vēlmi darīt, ko ikdienā redzam arī mūsu uzņēmējos pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Katrs uzņēmums sākas ar ideju, bet vēl svarīgāk – ar pirmo soli. Tāpēc vēlamies būt klāt, lai iedvesmotu jauniešus noticēt savām idejām un saprast, ka arī izaicinājumi ir daļa no ceļa uz pirmajām uzvarām ," pauž Agnese Jēkabsone-Landmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Ventspilī. Festivāla komanda aicina sekot līdzi festivāla aktualitātēm, norisi un aktuālo programmu sociālo tīklu kontos (@festivalsbaka) Instagram , Facebook un TikTok platformās un festivāla mājaslapā festivalsbaka.lv Projekts tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas “Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.–2027. Gadam” valsts budžeta finansējuma ietvaros no 11.05.2026.–31.10.2026. Sarunu festivāls “Bāka” tiek īstenots kā individuālais projekts Junior Achievement Latvia “Līderu programmas” ietvaros. Projekta autors ir Ventspils 4. vidusskolas skolēns Henriks Balodis, savukārt festivāla organizēšanā iesaistās arī Ventspils Augstskolas studenti.

Aizvadīta otrā “Blended Intensive Programme” un COLOURS vasaras skola par digitālajām inovācijām un mākslīgo intelektu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūnijs
No 25. līdz 29. maijam Ventspils Augstskolā norisinājās jau otrā “ Blended Intensive Programme ” (BIP) “ Digital Innovation Through AI ” un COLOURS vasaras skola, kurā kopā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki – bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” studenti, kā arī Erasmus+ studenti no Polijas, Portugāles, Vācijas, Ukrainas un citām valstīm. Studenti kopā strādāja četras nedēļas: pirmās trīs nedēļas norisinājās tiešsaistē ar lekcijām, praktiskām nodarbībām un komandas darbu pie savām jaunuzņēmumu idejām, savukārt noslēdzošajā nedēļā visi dalībnieki tikās Ventspils Augstskolā, lai klātienē turpinātu ideju attīstību mentoru un mākslīgā intelekta ekspertu vadībā. Programmas laikā studenti ne tikai apguva zināšanas par mākslīgā intelekta iespējām, digitālajām inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību, bet arī iepazinās ar tehnoloģiju pielietojumu reālā uzņēmējdarbības vidē. Šīs nedēļas ietvaros dalībnieki devās izglītojošās vizītēs uz diviem uzņēmumiem – AZERON un “Diānas sveces”, lai klātienē redzētu, kā idejas, tehnoloģijas un inovācijas tiek pārvērstas produktos. Noslēgumā visas 10 komandas prezentēja savas idejas žūrijai pusfinālā Ventspils Augstskolā, un piecas labākās komandas ieguva iespēju savus risinājumus prezentēt investoriem 29. maijā Rīgā, “TestDevLab” birojā. TOP 5 komandu idejas bija ļoti daudzveidīgas – sākot no mākslīgā intelekta risinājumiem darba vides vizuālā satura veidošanai līdz digitāliem palīgiem hobiju attīstīšanai un aplikācijām, kas personalizē treniņu plānus sporta zālei tieši sievietēm. Fināla prezentācijās žūrija par labāko atzina komandu “Comet AI”, kuras sastāvā bija Ventspils Augstskolas “Jaunuzņēmumu vadības” 2. un 3. kursa studenti – Timurs Kiseļčuks, Ēriks Marians Skukovskis, Ronalds Palacis un Tomass Ralfs Bāliņš. Komanda izstrādāja risinājumu e-komercijas veikalu īpašniekiem, kas ļauj analizēt klientu datus un labāk izprast patērētāju paradumus – iepirkšanās laiku, intereses un citas uzvedības tendences. Balstoties uz klientu meklējumiem, iepriekšējiem pirkumiem un citiem datiem, sistēma katram lietotājam spēj nosūtīt individuāli pielāgotus ziņojumus un reklāmas piedāvājumus. Par uzvaru komanda saņēma biļetes uz lielāko tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumu Baltijā “TechChill” 2027. gadā, kā arī abonementu mākslīgā intelekta rīkam “Claude”, lai turpinātu attīstīt savu ideju.

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.
Citas ziņas