Pētnieki MarTe tehniskajā darbnīcā demonstrē, kā simulācijas rīki veicina jūrniecības inovācijas

2026. gada 13. februāris

Jūras vēja enerģija, zaļā ūdeņraža ražošana, ilgtspējīgs jūras transports, viedā ostu infrastruktūra un jūras biotehnoloģijas arvien biežāk tiek atzītas par galvenajiem ilgtspējīgas zilās ekonomikas pīlāriem Baltijas jūras reģionā, veidojot tā ilgtermiņa vides noturību, enerģētisko neatkarību un ekonomisko transformāciju. Projekta  Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in the Baltics (MarTe) pirmajā tehniskajā darbnīcā, kas notika Ventspils Augstskolā (VeA), pētnieki demonstrēja, ka šādu ambīciju īstenošana balstās uz progresīviem fizikālās modelēšanas un simulācijas rīkiem, kas savieno pētniecību ar rūpniecisko ieviešanu.


Darbnīca ar nosaukumu “Physical Modelling for Blue and Green Transitions: Deep-Tech Tools from Lab to Market” pulcēja ekspertus no Ventspils Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, LU Cietvielu fizikas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Tartu Universitātes.


Fizikālā modelēšana kā attīstības virzītājspēks

Pasākuma centrālā tēma bija skaitliskās simulācijas nozīme tehnoloģiskās attīstības paātrināšanā. Izmantojot tādus rīkus kā SOLIDWORKS, COMSOL Multiphysics, OpenFOAM un citas progresīvas platformas, inženieri var analizēt konstrukciju uzvedību, šķidrumu dinamiku, siltuma pārnesi, elektromagnētiskos procesus un daudzfizikālas mijiedarbības vēl pirms fizisku prototipu izgatavošanas.


“MarTe apvieno akadēmisko personālu Latvijā un Igaunijā ar industriju, valsts pārvaldi un finansēšanas organizācijām, lai kopīgi attīstītu ar Baltijas jūru, piekrastes reģioniem un ostām saistītas inovācijas,” skaidroja VeA pētnieks Vladislavs Bezrukovs. “Mēs koncentrējamies uz zinātniski ietilpīgiem dziļo tehnoloģiju risinājumiem, kas atbalsta zaļo pāreju un digitalizāciju, tostarp jūras atjaunojamās enerģijas sistēmas, zaļā ūdeņraža tehnoloģijas, jūrniecības dekarbonizāciju, viedo ostu infrastruktūru, vides monitoringu, kā arī bio- un hidrotehnoloģijas, kas pielāgotas Baltijas jūras reģionam.”


Atvērtā koda un komerciālie rīki praksē

Sabīne Upnere (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja atvērtā koda skaitliskās šķidrumu dinamikas rīka OpenFOAM pielietojumu, uzsverot tā nozīmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav nepieciešamas dārgas licences. Viņa parādīja, kā jūrniecības kontekstā iespējams modelēt sarežģītus vēja un ūdens plūsmas procesus, tostarp konstrukciju mijiedarbību un termiskos procesus.


Normunds Jēkabsons (Latvijas Universitāte) dalījās ar ilgtermiņa pieredzi vēja turbīnu, vibrāciju, siltuma pārneses un industriālo plūsmas sistēmu modelēšanā, uzsverot atvērtā koda rīku stratēģisko nozīmi pētniecības elastībai un inovāciju kapacitātes stiprināšanai.


No komerciālās programmatūras skatpunkta Martins Johansons un Alekss K. Aaskilde (PLM Group Sverige AB) iepazīstināja ar jaunākajām SOLIDWORKS iespējām, tostarp ar mākslīgā intelekta atbalstītām projektēšanas funkcijām, kas automatizē optimizāciju un samazina izstrādes laiku. Tika prezentētas arī atbalsta programmas, kas piedāvā bezmaksas licences agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, tādējādi mazinot inovāciju barjeras.

Modris Dobelis (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja, kā SOLIDWORKS tiek integrēts inženierzinātņu izglītībā un sertifikācijas procesos, sniedzot dalībniekiem praktisku modelēšanas pieredzi un ilustrējot tiešo saikni starp akadēmisko sagatavošanu un industriālo kompetenci.


Marina Konuhova (LU Cietvielu fizikas institūts) parādīja, kā daudzfizikālā simulācija COMSOL vidē ļauj modelēt cieši saistītus fizikālos procesus šķidrā ūdeņraža sistēmās, tostarp termodinamiskās, hidrodinamiskās un mehāniskās mijiedarbības, kas būtiskas atjaunojamās enerģijas un industriālo ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Viņas prezentācija demonstrēja, kā progresīva skaitliskā modelēšana atbalsta kompresijas procesu optimizāciju, uzlabo sistēmu drošību un efektivitāti, kā arī samazina izstrādes riskus agrīnās projektēšanas stadijās.


Vladislavs Bezrukovs (VeA) demonstrēja elektromagnētisko (EM) simulāciju pielietojumu EMWorks vidē lineāro ģeneratoru sistēmu lauku sadalījuma, inducēto strāvu un veiktspējas ierobežojumu analīzei. Prezentācijā tika uzsvērts, ka precīza sarežģītu ģeometriju un reālistisku robežnosacījumu modelēšana ir būtiska elektromagnētiskās uzvedības prognozēšanai, ģeneratoru efektivitātes optimizācijai un drošas darbības nodrošināšanai prasīgos inženiertehniskos apstākļos.


Modelēšana drošībai, videi un zaļajai pārejai

Kristjans Tabri (Tallinas Tehnoloģiju universitāte) prezentēja visaptverošu prāmja MS Estonia katastrofas skaitlisko rekonstrukciju. Viņa darbs parādīja, kā konstrukciju modelēšana un slodžu simulācijas var padziļināt izpratni par kuģu avārijām un veicināt jūrniecības drošības standartu pilnveidi.


Vides prognozēšanu aplūkoja Uldis Bethers un Tija Sīle (Latvijas Universitāte). Viņi prezentēja modelēšanas sistēmas, kas ļauj prognozēt vēja, viļņu un hidrodinamiskos apstākļus bez tiešiem mērījumiem, tādējādi atbalstot ostu darbību un piekrastes risku pārvaldību.


No industrijas skatpunkta Laura Apoga (LVR Flote SIA) sniedza pārskatu par jūrniecības inovācijām Latvijas flotes modernizācijas kontekstā. Viņa prezentēja hibrīdkuģu ieviešanas piemērus, darbības optimizāciju un sadarbības modeļus starp publiskajām institūcijām un industrijas partneriem. Prezentācija izcēla praktiskus risinājumus zaļāku piedziņas sistēmu ieviešanai un piekrastes atbalsta pakalpojumu uzlabošanai.

Andrejs Zvaigzne (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja bezemisiju ūdeņraža degvielas šūnu zvejas kuģu izstrādi, apspriežot tehniskās integrācijas un normatīvo prasību izaicinājumus Baltijas jūras transporta dekarbonizācijā.


Andrejs Krauklis (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) apsprieda hidrotermālās novecošanas un polimēru degradācijas modelēšanu, kas ir būtiska ilgtermiņa materiālu uzticamības un vides piesārņojuma risku novērtēšanā.


Aleksejs Zolotarjovs (LU Cietvielu fizikas institūts) prezentēja Spectromarine gadījuma izpēti – veiksmīgu piemēru, kā laboratorijā izstrādātas ūdens monitoringa tehnoloģijas tiek ieviestas tirgū, izmantojot stratēģisku nišas pozicionēšanu.


No digitālās projektēšanas līdz ilgtspējīgai zilajai ekonomikai

Visās prezentācijās skaidri izskanēja viens vēstījums: fizikālā modelēšana nav palīgrīks, bet gan būtisks inovāciju virzītājspēks. Apvienojot konstrukciju simulācijas, hidrodinamiku, enerģētisko sistēmu modelēšanu un vides prognozēšanu, pētnieki var efektīvi virzīties no teorētiskām koncepcijām līdz industriāliem prototipiem.


Darbnīca, kurā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, demonstrēja, kā simulācijas tehnoloģijas veicina pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku Baltijas reģionā – nodrošinot drošākus kuģus, videi draudzīgākas piedziņas sistēmas, optimizētu ostu darbību un progresīvus jūras materiālus.


MarTe tehniskās darbnīcas ieraksti ir pieejami platformā YouTube ( 1.diena, 2. diena) , ļaujot plašākai auditorijai iepazīties ar pasākuma laikā sniegtajām zināšanām.

MarTe turpina stiprināt sadarbību starp Latviju un Igauniju, saskaņojot akadēmisko kompetenci ar industrijas vajadzībām un veicinot dziļo tehnoloģiju risinājumu attīstību Baltijas jūras reģionā.


MarTe projekts: Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in Baltics (Eiropas Komisija – Horizon Europe, HORIZON-WIDERA-2023-ACCESS-07-01, Nr. 101186498).

Skatīt vairāk

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Ventspils Augstskolā notiks bioekonomikas reģionālā konference

Autors Rota Žagare • 2026. gada 10. novembris
Aicinām piedalīties reģionālajā konferencē “Bioekonomikas pētījumu rezultāti reģionu attīstībai”, kas notiks 2026. gada 12. novembrī plkst. 10:00-13:00, D104. auditorijā, Ventspils Augstskolā, Inženieru ielā 101, Ventspilī . Konference Ventspilī ir daļa no reģionālo konferenču cikla, kura mērķis ir iepazīstināt sabiedrību un lēmumu pieņēmējus ar aktuālajiem bioekonomikas pētījumu rezultātiem , veicināt diskusiju par Latvijas reģionu ekonomisko potenciālu un stiprināt izpratni par meža nozares lomu valsts tautsaimniecībā. Konferencē tiks aplūkoti pētījumi par Kurzemes ekonomisko attīstību un meža un saistīto nozaru sociālekonomisko ietekmi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā meža nozare ietekmē nodarbinātību, uzņēmējdarbības attīstību un ienākumu veidošanos reģionā, kā arī iespējām palielināt vietējo resursu izmantošanas efektivitāti. Pasākumu organizē biedrība “Latvijas Koks” sadarbībā ar Ventspils Augstskolu, ar Meža attīstības fonda atbalstu. Papildu informācija un reģistrācija pieejama: https://latforin.lv/lv/regionalaskonferences Dalībai konferencē aicināti pieteikties uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, pētnieki, studenti, meža nozares profesionāļi un ikviens interesents, kuru interesē Kurzemes un Latvijas ekonomiskā attīstība.

Biznesa idejas attīstības finansējums foruma “MI un digitālie risinājumi veselības aprūpes attīstībai reģionos” komandām

Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
Ventspils Augstskola projekta COLOURS ietvaros aicina pieteikties Biznesa idejas attīstības finansējumam. Tas paredzēts komandām, kuras piedalījās COLOURS CoLab / Koprades forumā “MI un digitālie risinājumi veselības aprūpes attīstībai reģionos”, kas notika 2026. gada 27.–29. oktobrī Ventspilī. Kam paredzēts finansējums? Finansējums ļauj turpināt forumā aizsākto ideju attīstību arī pēc pasākuma. To var izmantot, lai pārbaudītu ideju pie potenciālajiem klientiem vai lietotājiem, izstrādātu prototipu, MVP vai demo versiju, attīstītu tehnisko risinājumu un dizainu, sagatavotu mārketinga materiālus vai plānotu nākamos soļus uzņēmējdarbībā. Cik liels ir atbalsts? Vienai komandai – 3000 EUR. Finansējumu var saņemt līdz trim komandām. Finansējums jāizmanto 6 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Naudu komandai tieši nepārskaita. Ventspils Augstskola apmaksā vai atmaksā tikai iepriekš saskaņotus un attiecināmus izdevumus, kas nepieciešami idejas attīstībai. Kas var pieteikties? Komandas, kurās ir 2–5 COLOURS alianses partneraugstskolu studenti (bakalaura, maģistra vai doktora studiju līmenī). Komanda ir piedalījusies forumā, un tās ideja ir saistīta ar foruma tematu un tajā izvirzītajiem izaicinājumiem. Ventspils Augstskolas students komandā nav obligāts. Kas jāiesniedz? Biznesa idejas attīstības finansējuma pieteikuma veidlapa. Budžeta tāmes veidlapa (provizoriska tāme 3000 EUR apmērā). Komandas ētikas pašdeklarācija. Katra komandas dalībnieka apliecinājums par studējošā statusu, piemēram, augstskolas izsniegta izziņa. Veidlapas: https://drive.google.com/drive/folders/1N-2PrY6dQWn7lg9KTOVQfKrmojk9N5_9 (angļu valodā: https://drive.google.com/drive/folders/1BPz2iioZz76udexH0upZ5tYyn3RfOI6Q ) Kā vērtēs pieteikumus? Žūrija vērtēs pieteikumus pēc pieciem kritērijiem, katrā piešķirot līdz 10 punktiem: stratēģiskā atbilstība COLOURS un foruma tematam; pieteikuma kvalitāte un skaidrība; potenciālā ietekme; īstenojamība; ilgtspēja un tālākās attīstības potenciāls. Lai pieteikums pretendētu uz finansējumu, tam kopā jāiegūst vismaz 35 no 50 punktiem un katrā kritērijā – vismaz 5 punkti. Termiņš un iesniegšana Pieteikumu latviešu vai angļu valodā sūtiet Ventspils Augstskolas Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājam Elvisam Braunam uz e-pastu elviss.brauns@venta.lv līdz 2026. gada 4. decembrim. Rezultātus paziņosim ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc termiņa beigām. Jautājumu gadījumā rakstiet uz elviss.brauns@venta.lv .

Notiks zinātniskais seminārs par Andromedas galaktikas dubultkodola noslēpumu

Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
13. novembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais seminārs “Andromedas galaktikas dubultkodola noslēpums” (The Mystery of the Double Nucleus in the Andromeda Galaxy), ko vadīs pētniece prof. Elena Baņņikova. Seminārs tiek organizēts JIVE Latvia konsorcija aktivitāšu ietvaros, veicinot starptautisko zinātnisko sadarbību un zināšanu apmaiņu radioastronomijas un astrofizikas jomā. Andromedas galaktika ir viena no mūsu Piena Ceļam tuvākajām lielajām galaktikām, taču tās centrā joprojām slēpjas zinātniski intriģējošs noslēpums. Novērojumi atklājuši neparastu dubultkodola struktūru, kas raisījusi jautājumus par galaktikas centrā notiekošajiem procesiem un to iespējamo izcelsmi. Kas patiesībā veido šo dubultkodolu, un ko tas var atklāt par galaktiku uzbūvi un attīstību? Seminārā prof. Elena Baņņikova iepazīstinās ar Andromedas galaktikas centrālās daļas izpēti*, zinātniskajām hipotēzēm un pētījumu rezultātiem, kas palīdz labāk izprast šo neparasto astronomisko parādību. Dienas programma: 9.30-10.00 reģistrēšanās un rīta kafija 10.00-12.00 zinātniskais seminārs Ventspils Augstskolā, D407. auditorijā 12.00-18.00 Irbenes kompleksa apmeklējums un diskusijas Semināram var pieslēgties arī attālināti, klikšķinot šeit: meet.google.com/joc-ywsi-kmn Seminārs sniegs iespēju ne tikai padziļināt zināšanas par aktuāliem astrofizikas pētījumiem, bet arī veicināt zinātnisko diskusiju, pieredzes apmaiņu un turpmākās sadarbības iespējas. Savukārt Irbenes kompleksa apmeklējums ļaus iepazīt VSRC pētniecības infrastruktūru un tās nozīmi starptautiskajā radioastronomijas pētniecībā. Aicinām pētniekus, studentus un citus zinātnes interesentus piedalīties seminārā un kopīgi izzināt vienu no aizraujošākajiem Andromedas galaktikas noslēpumiem! Pasākums tiek organizēts projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros. *Zinātniskā publikācija (Astronomy & Astrophysics): https://www.aanda.org/component/article?access=doi&doi=10.1051/0004-6361/202660388

Notiks Kurzemes Biznesa forums

Autors Inta Ozola • 2026. gada 10. novembris
27. novembrī Ventspilī notiks Kurzemes Biznesa forums 2026, kurā uzņēmēji, ekonomisti, pētnieki un valsts pārvaldes pārstāvji diskutēs par vienu no būtiskākajiem Latvijas reģionu attīstības jautājumiem – kas un kā strādās mūsu uzņēmumos pēc desmit gadiem. Latvijas reģionos darbaspēka trūkums jau šobrīd ir viens no nopietnākajiem uzņēmējdarbības izaicinājumiem. Iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast nepieciešamos darbiniekus. Vienlaikus attīstās tehnoloģijas, kas maina darba organizāciju un ļauj automatizēt arvien vairāk procesu. Kā Latvijas uzņēmumi strādās 2035. gadā? Vai spēsim piesaistīt un noturēt vietējos darbiniekus? Cik lielā mērā būs jāpaļaujas uz ārvalstu darbaspēku? Un vai roboti un mākslīgais intelekts palīdzēs risināt darbinieku trūkumu? Šie jautājumi būs Kurzemes Biznesa foruma 2026 “Kas strādās uzņēmumos 2035. gadā?” uzmanības centrā. Forums norisināsies 27. novembrī koncertzālē “Latvija”, Ventspilī. Darbaspēka nākotne sākas ar šodienas lēmumiem Demogrāfiskās prognozes liecina, ka nākamajos gados Latvijā turpinās samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits. Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2040. gadam šajā vecuma grupā iedzīvotāju būs par gandrīz 126 tūkstošiem mazāk. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāmeklē jauni veidi, kā piesaistīt darbiniekus, paaugstināt produktivitāti un pielāgoties pārmaiņām darba tirgū. Vieniem risinājums varētu būt automatizācija, citiem – ārvalstu darbinieku piesaiste, savukārt vēl citiem būtiskākais būs ieguldījumi esošo darbinieku prasmju attīstībā. Tikpat svarīgs ir jautājums par jauniešiem, kuri darba tirgū ienāks tuvākajos gados. Kādas prasmes viņiem būs nepieciešamas? Vai izglītības sistēma spēs sagatavot speciālistus nākotnes darba videi? Un kā panākt, lai jaunieši izvēlētos savu profesionālo nākotni veidot Latvijas reģionos? No ekonomikas prognozēm līdz uzņēmēju pieredzei Foruma pirmajā daļā uzmanība tiks pievērsta demogrāfiskajām pārmaiņām un darba tirgus attīstībai Latvijas reģionos. Par šiem jautājumiem diskutēs ekonomists Pēteris Strautiņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa, Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Jānis Salmiņš. Foruma turpinājumā eksperti un uzņēmēji pievērsīsies nākotnes prasmēm, darba organizācijai, produktivitātei un tehnoloģiju lomai uzņēmumu attīstībā. Savā pieredzē un skatījumā dalīsies Jānis Paiders, Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns, uzņēmuma Animas pārstāve Betija Deina Muižniece, kā arī Ventspils Augstskolas pārstāvji Una Libkovska un Rimants Jeļinsks. Īpaša vieta forumā atvēlēta uzņēmēju viedokļu apmaiņai “Darbaspēks 2035: vietējie iedzīvotāji, ārvalstu darbaspēks vai roboti?”. Tajā uzņēmumu Bucher Municipal, Aspired un Karavela pārstāvji dalīsies pieredzē par darbinieku piesaisti, darba organizāciju un automatizācijas iespējām. Foruma noslēgumā uzņēmējdarbības, izglītības un valsts pārvaldes pārstāvji diskutēs par to, kādi lēmumi jāpieņem jau šodien, lai Latvijas uzņēmumi būtu gatavi nākamās desmitgades izaicinājumiem. Diskusijām sekos praktisks darbs pie risinājumiem Kurzemes Biznesa forums būs arī sākums turpmākai sadarbībai Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros. 8. un 9. decembrī Ventspils Augstskolā norisināsies COLOURS CoLab, kurā studenti, sadarbojoties ar uzņēmējiem un ekspertiem, strādās pie forumā identificēto izaicinājumu risināšanas. Divu dienu laikā dalībnieki komandās attīstīs idejas un meklēs praktiskus risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes darbaspēku un uzņēmējdarbības attīstību. Tādējādi forumā aizsāktās diskusijas turpināsies praktiskā darbā, iesaistot arī jauniešus, kuri paši būs daļa no 2035. gada darba tirgus. Aicinām piedalīties Kurzemes Biznesa forumā 2026! Forums notiks 27. novembrī koncertzālē “Latvija”, Lielajā laukumā 1, Ventspilī. Dalībnieku reģistrācija un rīta kafija sāksies plkst. 9.30, bet foruma atklāšana – plkst. 10.00. Pasākumā aicināti piedalīties uzņēmēji, izglītības un pētniecības iestāžu pārstāvji, valsts un pašvaldību speciālisti, studenti un ikviens, kuru interesē Latvijas darba tirgus un reģionu nākotne. Plašāka informācija un programma: https://www.kurzemesbiznesaforums.lv/ Reģistrācija: https://fienta.com/lv/kurzemes-biznesa-forums  Pasākumu organizē Ventspils Augstskola Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvaros sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ventspils brīvostas pārvaldi un Signet Bank, sadarbībā ar MILA, LTRK.

Ventspils Augstskola stiprina starptautisko sadarbību radioastronomijā ar ASV vadošajiem zinātniekiem

Autors Rota Žagare • 2026. gada 6. novembris
Ar Baltijas–Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) atbalstu no 21. septembra līdz 1. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūtā „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) viesojās divi vadošie ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO) zinātnieki – dr. Tods Hanters ( Todd R. Hunter ) un dr. Kristala Brogana ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā Ventspilī viesi iepazinās ar Irbenes radioastronomijas kompleksu un VSRC pašu izstrādātajām uztvērēju tehnoloģijām, kā arī aizvadīja darba seminārus par radiofrekvenču traucējumu mazināšanu un radioastronomijas datu apstrādes uzlabojumiem. Pētnieki ar VSRC speciālistiem identificēja savstarpēji papildinošus pētniecības virzienus masīvo zvaigžņu veidošanās procesa izpētē, kurā Irbenes radioteleskopu novērojumi spēj sniegt būtisku atbalstu ASV vadošo radioastronomijas instrumenta (ALMA, VLA/ngVLA) iegūtajiem datiem. Vizīte kalpoja par nozīmīgu soli ilgtermiņa partnerības veidošanā starp Latvijas un ASV radioastronomijas institūcijām. Tika likti pamati kopīgiem starptautiskiem pētniecības projektiem un zinātniskajām publikācijām. Līdztekus stratēģiskajām sarunām ASV eksperti vadīja individuālas konsultācijas VSRC pētniekiem, uzstājās ar atvērto lekciju plašākai sabiedrībai Ventspilī, kā arī sniedza vērtīgu atgriezenisko saiti un iepazīstināja ar starptautiskās karjeras iespējām eksaktās zinātņu jomas studentus gan Ventspilī, gan vēlāk arī Rīgā.

IZM pārstāvji viesojās Ventspils Augstskolā un Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē

Autors Inta Ozola • 2026. gada 5. novembris
4. novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar augstskolas pētniecisko darbību, unikālo zinātnes infrastruktūru un attīstības iecerēm, kā arī pārrunātu augstākās izglītības un zinātnes lomu reģiona izaugsmē. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC) Irbenē – vienai no Latvijas unikālākajām zinātniskās pētniecības infrastruktūrām. Ministrijas pārstāvji iepazinās ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 darbību un to izmantošanas iespējām kosmosa pētniecībā. Irbenes radioteleskopi ir nozīmīgs resurss ne tikai Latvijas zinātnei, bet arī starptautiskajai pētniecībai, apliecinot Latvijas spēju piedalīties sarežģītos un tehnoloģiski attīstītos zinātniskajos projektos. Mūsdienās zinātne un inovācijas ir būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai, tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Ventspils Augstskolas pētnieciskā darbība radioastronomijā, elektronikas un informācijas tehnoloģiju jomā apliecina, ka arī ārpus Latvijas lielākajiem attīstības centriem iespējams veidot starptautiski nozīmīgu zinātnisko infrastruktūru un attīstīt augstas pievienotās vērtības kompetences. Vizītes turpinājumā ministrijas pārstāvji apmeklēja Ventspils Augstskolas laboratorijas, kur iepazinās ar augstskolas darbu STEM prasmju attīstīšanā jauniešu vidū, iniciatīvām kosmosa tehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un darba devējiem. Laboratoriju darbība un praktiskās pētniecības iespējas apliecina augstskolas nozīmi nākotnes speciālistu sagatavošanā un tehnoloģisko kompetenču attīstībā. VeA ir būtiska loma Ventspils un Kurzemes reģiona attīstībā, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni un STEM jomām, kā arī stiprinot sadarbību starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Šāda sadarbība palīdz attīstīt reģionam nepieciešamās prasmes, sekmē inovāciju ieviešanu un rada priekšnoteikumus jaunu izaugsmes iespēju veidošanai. Vizīte bija iespēja pārrunāt kopīgās prioritātes un turpmākās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Ventspils Augstskolas ieguldījumu Latvijas zinātnē, augstākajā izglītībā un reģionu attīstībā.
Citas ziņas