No Visuma vissenāko signālu meklējumiem līdz noslēpumainu kosmisko uzliesmojumu izsekošanai – Eiropas radioteleskops LOFAR turpina sniegt nozīmīgus zinātniskus atklājumus. LOFAR ikgadējā sanāksmē 2026. gadā pētnieki prezentēja jaunākos rezultātus un diskutēja par to, kā nākamās paaudzes sistēma LOFAR 2.0 paplašinās mūsu izpratni par Visumu. LOFAR (Low Frequency Array) ir pasaulē lielākais radioteleskops, kas darbojas ļoti zemās radiofrekvencēs. Atšķirībā no tradicionālajiem teleskopiem ar vienu lielu antenu, LOFAR apvieno tūkstošiem antenu astoņās Eiropas valstīs, tostarp arī Irbenes radioastronomijas kompleksā Latvijā. Kopā šīs stacijas veido milzīgu virtuālu teleskopu, kas spēj uztvert pavisam vājus radiosignālus.

Viens no vērienīgākajiem LOFAR projektiem ir sistemātiska debesu kartēšana. Nesen publicēti jauni dati no diviem lieliem debesu apskatiem, kuros jau katalogēti miljoniem radio avotu. Šie novērojumi atklāj līdz šim neredzētas detaļas aktīvās galaktikās, milzīgās vielas strūklās, ko rada supermasīvi melnie caurumi, kā arī retus gravitācijas lēcu efektus, kas palīdz pētīt noslēpumaino tumšo vielu. LoTSS (LOFAR Divu metru viļņu debess pārskata) augstas izšķirtspējas novērojumus var apskatīt kā interaktīvus attēlus tiešsaistē.

LOFAR tiek izmantots arī, lai pētītu milzīgus magnētiskos laukus starp galaktikām. Novērojot gigantiskas radiogalaktikas miljardiem gaismas gadu attālumā, zinātnieki var izsekot starpgalaktiskās telpas magnētiskajai struktūrai un iegūt jaunus pavedienus par Visuma attīstību miljardiem gadu ilgumā.

Viens no aizraujošākajiem pēdējo gadu virzieniem ir radio tranzientu jeb īslaicīgu radio uzliesmojumu meklēšana. Jauni programmatūras rīki ļauj astronomiem automātiski analizēt gan jaunus novērojumus, gan arhīvu datus, lai atrastu iepriekš nepamanītus notikumus. Vienu īpaši interesantu radio signālu izdevās sasaistīt ar redzamu astronomisku objektu – dubultzvaigžņu sistēmu, kurā atrodas baltais punduris. Tagad pētnieki cenšas noskaidrot, vai neparasto radiosignālu rada magnētiskā mijiedarbība starp abām zvaigznēm.

LOFAR sniedz vērtīgu informāciju arī par procesiem tuvāk Zemei. Teleskops regulāri novēro Saules aktivitāti un procesus Zemes jonosfērā, palīdzot labāk izprast kosmiskos laikapstākļus, kas var ietekmēt satelītu sakarus un navigācijas sistēmas. Jaunās datu apstrādes metodes ļauj detalizētāk pētīt Saules ārējo atmosfēru un radio uzliesmojumus.

Strauji attīstās arī pētījumi par planētām ārpus Saules sistēmas. Astronomi izmanto LOFAR, lai meklētu radiosignālus, kas līdzinās tiem, kurus rada Jupitera un tā pavadoņa Jo mijiedarbība. Līdzīgu signālu atklāšana pie citām zvaigznēm varētu pavērt jaunas iespējas eksoplanētu un to magnētiskās vides izpētē.

Radioteleskops palīdz risināt arī vienu no mūsdienu astronomijas lielākajiem izaicinājumiem – gravitācijas viļņu noteikšanu ar pulsāru novērojumu palīdzību. Precīzi sekojot strauji rotējošu neitronu zvaigžņu ritmam, zinātnieki meklē sīkas novirzes, ko izraisa gravitācijas viļņi, tiem izplatoties cauri mūsu Galaktikai. LOFAR novērojumi kļūst arvien nozīmīgāka daļa no starptautiskajiem Pulsāru laika mērījumu masīva projektiem, kuru mērķis ir pavērt jaunu logu Visuma izpētē.

LoTSS saite: https://lofar-surveys.org/public_hips/LoTSS_DR3_high_hips/

Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.