Kates Krētaines Erasmus+ studiju pieredzes stāsts

2025. gada 24. novembris

Kate Krētaine studē 3. kursā studiju programmā "Starpkultūru komunikācija". Erasmus+ studiju mobilitāte viņai bija pārliecināts un ilgi gaidīts solis, kas sniedza iespēju iepazīt Bulgāriju ne tikai kā tūristei, bet arī kā studentei, dzīvojot vietējo dzīves ritmā. Viņai mobilitāte kļuva par nozīmīgu ieguvumu gan profesionāli, gan personiski, sniedzot jaunas zināšanas, pārliecību un spēju pielāgoties svešai videi.


"Erasmus+ studiju mobilitāte bija pieredze par kuru biju pārliecināta jau pirms uzsāku studijas Ventspils Augstskolā, tādēļ pieņemt lēmumu pieteikties neprasīja ilgu laiku pārdomām. Galvenokārt piedalījos mobilitātē, jo vēlējos iegūt pieredzi dzīvojot ārpus Latvijas ilgāku laika periodu, un iepazīt, manā gadījumā Bulgāriju, ne tikai kā tūriste, bet arī kā studente, dzīvot vietējo dzīves stilu un pielāgoties pārmaiņām. Es izvēlējos doties uz Bulgāriju, jo tā man bija mazāk zināma valsts ,un šķita intriģējoši iepazīt kultūru ar kuru nebiju iepriekš sastapusies. Studējot starpkultūru komunikāciju, šī pieredze man bija nepieciešama, lai nostiprinātu prasmes sadarboties ar dažādu kultūru pārstāvjiem. 


Sadarbība gan ar nosūtošo augstskolu, gan uzņemošo augstskolu visas mobilitātes laikā ir bijusi lielākoties bez aizķeršanās. Ventspils Augstskolas Erasmus koordinatore ļoti prasmīgi palīdzēja katrā mobilitātes stadijā. Veliko Tarnovo Universitātes pārstāvji nodrošināja raitu komunikāciju pirms mobilitātes un tās laikā, taču sākoties noslēdzošajam posmam komunikācija kļuva lēnāka un universitātes pārstāvji bija grūtāk sasniedzami. Kopumā mana pieredze komunicējot ar abām augstskolām bija patīkama un iekļaujoša.


Runājot par ieguvumiem, Erasmus+ pašu par sevi varētu nodefinēt kā vienu lielu ieguvumu, jo neatkarīgi no tā kas ir piedzīvots un kādas grūtības sastaptas, mobilitātei beidzoties, mājās nav iespējams atgriezties ne ar tukšu sirdi, ne ar tukšām kabatām. Akadēmiski lielākie ieguvumi man bija sadarboties ar pasniedzējiem, profesionāļiem savās jomās, kas bija atvērtāki kā varēju iedomāties. Esmu ieguvusi noderīgus resursus manai profesionālai izaugsmei, piemēram, dažādas projektu iespējas ko piedāvā Eiropas Savienība un sadarbību ar pasniedzējiem, kuri piedāvājuši atbalstu dažādos jautājumos arī pēc mobilitātes studiju laikā un pēc tām. Piedzīvoju arī citādāku mācību procesu kā ierasts Latvijā. Ikdienas ritms bija brīvāks, vairāk koncentrējoties uz lielāku uzdevumu izpildi visa semestra laikā, nepiesātinot nedēļu ar nepārtrauktām lekcijām.


Personiski lielākie ieguvumi bija pārliecība par sevi un problēmu risināšanas kompetence. Ierodoties svešā vidē ir jāpierod pie pārmaiņām un jāatvadās no komforta, kas palicis mājās. Tas piespiež sev būt atvērtam šai pieredzei un meklēt dažādus risinājumus, sākot ar universitātes lokācijas atrašanu un beidzot ar interneta pieslēgšanu. 


Esot Erasmus mobilitātē, es piedzīvoju un redzēju vietas un lietas par kuru eksistenci uzzināju tikai esot tur. Jaunus iespaidus varēja notvert gandrīz katru dienu, jo atrodoties citā valstī mainās viss – kultūra, ēdiens, valoda un pat valūta. Sākumā tas var šķist biedējoši, bet es apņēmos uz visu skatīties saprotoši, tas ļāva pierast pie pārmaiņām diezgan ātri, bet arī lika novērtēt cik laimīga es varu būt dzīvojot Latvijā. Bulgāru tauta ir diezgan atšķirīga no latviešu tautas, salīdzinot ir jūtams cik latvieši patiesībā ir individuāla tauta, vairāk tendēti uz privātumu nevis kopienas veidošanu, Bulgāri ir katrs ar savu raksturu, bet lielākoties viņi ir atvērti un izpalīdzīgi cilvēki. Bulgārija manās acīs ir kļuvusi skaista, nenovērtēta un ar padomju laika pieskaņu. 


Mani ieteikumi studentiem, kuri plāno pieteikties vai arī šaubās vai to vispār darīt ir pirmkārt, neatlikt pieteikšanās procesu un izdarīt to, kas var likties “čakarīgs” un laikietilpīgs. Otrkārt, mans ieteikums ir doties uz valsti vai pilsētu kur pirms tam nav būts, lai pieredze būtu interesantāka. Treškārt, es iesaku jau pirms braukšanas vai arī mobilitātes sākumā izvērtēt savus hobijus un ieplānot kā aizpildīt ikdienas dzīvi, jo būs dienas un nedēļas kad ikdiena kļūs vienmuļa. Ceturtkārt, nebaidīties par savām angļu valodas prasmēm. Kursu ziņā ir jāspēj saprast noteiktais līmenis, lai spētu piedalīties studiju procesā, bet atrodoties vidē kur katru dienu jāizmanto angļu valoda, tas jebkuram liks uzlabot valodas līmeni, neskatoties uz to cik liels ir tavs vārdu krājums. Mans pēdējais ieteikums ir viens no svarīgākajiem manā izpratnē. Ir ļoti nepieciešams nostabilizēt sev kādu personu vai personas ar ko tev būs iespēja aprunāties grūtos brīžos, vislabākajā gadījumā, ja jūs varat tikties mobilitātes laikā. Tas var būt kāds cilvēks ko iepazīsti semestra laikā, tas var būt cilvēks no mājām, bet tādas personas ir nepieciešamas, jo ne vienmēr viss būs sapņaini. Labākajā gadījumā būs vismaz kāds ar ko parunāt latviski, ja Erasmus laikā būsi vienīgais latvietis uz vietas. 


Erasmus mobilitāte ir lielisks rīks, lai mainītu savu ikdienu, izbēgtu rutīnu, kurā mēs mēdzam iestrēgt pārāk ilgi un liek novērtēt to, kas tev jau ir vai arī tieši pretēji atver acis un sirdi pasaulei, atklājot jaunas vietas kur var justies kā mājās. Studiju laiks ir labākais laiks, lai izmēģinātu ko šī pieredze sevī ietver, neiekavējot dzīves ritējumu. Kas attur tevi pieteikties?"

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 26. februāris
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts izdevis Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes emeritētā profesora Jāņa Sīļa un lektores Aigas Bāderes monogrāfiju “ Tulkojumzinātne senatnē un mūsdienās, pasaulē un Latvijā ”. Monogrāfija ir nozīmīgs resurss tulkojumzinātnes pētniekiem, augstskolu studentiem, tulkošanas profesionāļiem un citiem interesentiem. Jānis Sīlis ilgu laiku bijis ne tikai VeA asociētais profesors, vadošais pētnieks un profesors, bet arī Tulkošanas studiju fakultātes dekāns. Pirmajās trīs monogrāfijas nodaļās viņš skaidro tulkojumzinātnieku teorētisko uzskatu evolūciju, izpratni par tulkošanas teoriju un praksi pasaules tulkojumzinātnes vēsturē, kā arī tradicionālos un inovatīvos pētījumu virzienus Latvijas tulkojumzinātnē pēdējos desmit gados. Ceturtajā nodaļā Aiga Bādere raksturo tulkošanas tehnoloģijai veltītās publikācijas Latvijas tulkojumzinātnē un ieskicē mašīntulkošanas starpdisciplinaritāti. Piektajā nodaļā Jānis Sīlis papildina iepriekšējā monogrāfijā iekļauto Latvijas tulkojumzinātnieku publikāciju bibliogrāfisko korpusu. Monogrāfija izstrādāta ar Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Latviešu valodas daudzveidība laikā un telpā” (VPP-LETONIKA-2021/4-0003) atbalstu un bez maksas pieejama elektroniski Latviešu valodas institūta vietnē https://lavi.lu.lv/2025-2/ .
Autors Rota Rulle 2026. gada 25. februāris
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās TechChill Student Challenge 2026, kas pulcēja motivētus studentus, lai ļautu viņiem iepazīt strauji mainīgo jaunuzņēmumu vidi. Mēs lepojamies, ka 16 studenti no Ventspils Augstskolas piedalījās 24 stundu hakatonā, savukārt trīs studenti no programmas “ Jaunuzņēmumu vadība ” bija daļa no organizatoru komandas, sniedzot savu ieguldījumu veiksmīgā pasākuma norisē. TechChill Student Challange laikā dalībnieki veidoja komandas, izstrādāja biznesa idejas, izvērtēja savu risinājumu potenciālu un prezentēja risinājumus žūrijai – tas viss tikai 24 stundu laikā. Hakatoni sniedz vērtīgu iespēju studentiem praktiski pielietot savas zināšanas, stiprināt komandas darba un problēmu risināšanas prasmes, kā arī attīstīt uzņēmējdarbības domāšanu. Žūrijas sastāvā bija nozares pārstāvji: Luīze Dārta Sietiņa (TechChill), Āris Brenčis (NGL Ventures), Velma Linko (Junction), Lev Bass (Hukt AI) un Sigvards Krongorns (Verge HealthTech Fund). Viņu pieredze nodrošināja vērtīgu atgriezenisko saiti un ieskatu reālā jaunuzņēmumu ekosistēmā. Dalībnieku vidū bija 4. kursa "Jaunuzņēmumu vadība" studente Kate Liepa kopā ar savu komandu ieguva 2. vietu, saņemot biļetes uz Latitude59. Ar Kates pieredzi var iepazīties ŠEIT . 
Autors Rota Rulle 2026. gada 24. februāris
Ventspils Augstskola aicina apmeklēt Sanitas Lasmanes promocijas darba “ Darba tirgus novērtēšanas pieeju analīze un pilnveide: Latvijas gadījuma izpēte ” publisko aizstāvēšanu zinātnes doktora grāda - zinātnes doktors (Ph.D.) sociālajās zinātnēs - iegūšanai. Promocijas darba zinātniskais vadītājs: profesors Sergejs Hiļķevičs, Dr. phys. Promocijas darba autore S.Lasmane iepazīstinās ar inovatīvu pētījumu, kura mērķis ir pielāgot darba tirgus novērtēšanas pieejas tieši Latvijas sociālekonomiskajai situācijai. Pētījums izstrādāts trīs augstskolu – Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes akadēmijas – kopīgajā doktora studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”.
Autors Rota Rulle 2026. gada 24. februāris
Aicinām pieteikties Ventspils Augstskolas profesora Andra Klausa stipendijai. Stipendijas nosaukums izvēlēts Ventspils Augstskolas profesora Andra Klausa piemiņai. Stipendijas mērķis ir veicināt Ventspils Augstskolas studentu aktivitāti un sasniegumus studiju, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijas fonds 2025./2026. studiju gadā stipendijas fonds ir 3000 eiro. Kurš var pretendēt uz stipendiju? Pieteikties var ikviens VeA students, kurš: ir izpildījis visas akadēmiskās saistības VeA; ir izpildījis visas finansiālās saistības pret VeA; esošajā semestrī apgūst vismaz 15 KP; neatrodas studiju pārtraukumā; nav nodarbināts VeA. Kā pieteikties? Lai pretendētu uz stipendiju, līdz 2026. gada 9. martam plkst. 12:00 (katru darba dienu no 9:00 līdz 17:00) VeA Studiju nodaļā klātienē vai elektroniski ir jāiesniedz šādi dokumenti: pieteikuma vēstule, kurā pretendents iepazīstina ar sevi un pamato, kāpēc atbilst stipendijas saņemšanai, kā arī skaidro, kā stipendija palīdzētu sasniegt studiju, pētnieciskā, sabiedriskā darba vai personīgos mērķus; dzīvesgājuma apraksts (CV) latviešu valodā; raksturojums par pretendentu no VeA akadēmiskā personāla (mācībspēka) vai citas valstiskās/nevalstiskās organizācijas (uzņēmums, biedrība, nodibinājums u.c.) pārstāvja; pārskats par pretendenta sabiedrisko, organizatorisko un pētniecisko darbību, kā arī dokumenti, kas to apliecina (ja tādi ir); parakstīts apliecinājums (veidlapa pievienota pielikumā). Elektroniskā pieteikšanās Dokumentus iespējams iesniegt arī elektroniski, nosūtot tos uz Studiju nodaļas e-pastu. Šādā gadījumā: pieteikuma vēstulei, CV, pārskatam par darbību un apliecinājumam jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu; raksturojumam jābūt parakstītam ar elektronisko parakstu no tā autora. Svarīgi par aktivitāšu izvērtēšanu Stipendijas izvērtēšanas procesā punkti tiek piešķirti par katru pretendenta aktivitāti (studiju, pētniecisko, sabiedrisko, organizatorisko u.c.). Lai atvieglotu komisijas darbu, lūdzam pārskatu par darbību noformēt pārskatāmā un strukturētā veidā, piemēram: kā sarakstu ar atsevišķām aktivitātēm; norādot gadu/periodu, aktivitātes veidu un īsu aprakstu; pievienojot apliecinošus dokumentus vai citas norādes. Ja atbilsti augstāk minētajiem kritērijiem, Tava vidējā atzīme ir augstāka par 6 ballēm un esi kaut nedaudz aktīvs(-a) VeA vai ārpus tās (pasākumi, konkursi, studijas, sports, mūzika, brīvprātīgais darbs, pētniecība u.c.), izmanto šo iespēju un piesakies – sliktākais, kas var notikt, ir atteikums, bet labākais – stipendijas saņemšana EUR 50–1500 apmērā. Komisija ir tiesīga noteikt arī papildu stipendiju saņēmējus, kā tas vēsturiski jau ir noticis. Jautājumu gadījumā droši raksti vai nāc uz Studiju nodaļu (C302) pēc atbildēm. Apliecinājums Nolikums
Autors Rota Rulle 2026. gada 23. februāris
Ar 2026. gada janvāri sākusies īstenošana Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektam Nr. lzp-2025/1-0065 “Dažādu materiālu putekļu astroķīmija (DACE)”. Pētījumus veic Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” Astronomijas un astrofizikas nodaļas darbinieki. DACE zinātniskā nozīme slēpjas projekta novitātē. Ir sen zināms, ka gan Saules sistēmā, gan plašākā kosmiskā telpā mūsu Galaktikā un tālāk atrodas sīciņi cietu vielu graudiņi – starpzvaigžņu putekļi. To ķīmiskais saturs var būt dažāds, bet divas vielu klases dominē – silikātu minerāli (akmens) un ogleklis (sodrēji, kvēpi). Šī putekļu dažādība tiek ņemta vērā vairākās astrofizikas apakšnozarēs, piemēram, starpzvaigžņu vides fizikā un kosmoķīmijā (zinātne par Saules sistēmu veidojošo vielu un elementu izcelsmi). Taču astroķīmijā, kas pēta molekulu pārvērtības starpzvaigžņu vidē, putekļu dažādais sastāvs līdz šim ticis ignorēts. Tam tomēr var būt liela nozīme, jo daudzas svarīgas ķīmiskās pārvērtības kosmosā notiek uz putekļu virsmas. DACE ietvaros pētīsim, kā starpzvaigžņu miglāju ķīmisko sastāvu ietekmē dažādu materiālu starpzvaigžņu putekļu atšķirības temperatūrā, virsmas adsorbcijas (molekulu lipšanas) īpašībās un citos parametros. Ar janvāri darbu DACE projektā uzsāka vadošie pētnieki J. Kalvāns un J. Freimanis, veicot pirmizpēti, kā arī projekta sākotnējos zinātnisko un administratīvo plānošanu un gatavošanos. Pilnvērtīga, koordinēta un aktīva pētniecība sākās februārī ar studentu formālo iesaistīšanos. 18. februārī notika projekta atklāšanas seminārs, kurā tika definēti divi aktuālie darbības virzieni –temperatūras aprēķināšana putekļiem starpzvaigžņu miglājos, kur uz tiem iedarbojoties dažādie starpzvaigžņu starojuma lauki, kā arī jaunas reakciju datubāzes pielāgošana astroķīmijas aprēķiniem. Pēc semināra projekta dalībnieki devās vizītē uz Irbenes radioteleskopu kompleksu (sk. foto).
Autors Rota Rulle 2026. gada 23. februāris
Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pasniedzēji un doktoranti 2026. gada 19.–20. februārī piedalījās Jāņa Endzelīna 153. dzimšanas dienai veltītajā starptautiskajā konferencē “Pētniecība valodas praksei: sociolingvistiskie aspekti, terminrade, standartizācija”, kuru Rīgā organizēja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts. Divās piesātinātās dienās bija iespēja iepazīties ar vērtīgiem pētījumiem dažādās lietišķās valodniecības un salīdzināmās un sastatāmās valodniecības jomās. Pētniece Dr. philol. Egita Proveja uzstājās ar referātu “ Radiem, draugiem un pazīstamiem tā bēdu vēsts : valodas lietojums paziņojumos par cilvēka nāvi 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu presē”. TSF pasniedzēja Aiga Bādere referēja par tematu “Mašīntulkošanas kļūdu smaguma pakāpe jeb cik kritiskas ir kritiskas kļūdas” saistībā ar viņas promocijas darbu. Asociētais profesors Jānis Veckrācis iepazīstināja ar pētījumu “Terminoloģiskās un leksikogrāfiskās prakses problēmas latviešu juridisko terminu skaidrojošajās vārdnīcās”. Doktorante Anna Šēfere saistībā ar izstrādājamo promocijas darbu referēja par tēmu “Piedzīvojumu tūrisma termini angļu un latviešu valodā: atbilsmju problemātika un risinājumi”. Savukārt doktorante Anna Rudzīte uzstājās ar referātu “Stabilitāte un varianti latviešu mūzikas terminoloģijā: pedagoģisko avotu diahroniska analīze”.
Citas ziņas