Līvas Teterovskas Erasmus+ pieredzes stāsts

2024. gada 26. februāris

Izmantot iespēju braukt apmaiņas programmā uz ārzemēm vēlējos jau sen, bet visu laiku skaidroju pati sev, ka neesmu tam gatava. 2022. gada rudenī beidzot saņēmu sevi rokās, jo sapratu, ka laiks nestāv uz vietas un kad tad, ja ne tagad, izmantot izdevību mesties trakā piedzīvojumā! Izvēlējos tieši Čehijas universitāti vairāku iemeslu dēļ, biju to jau “noskatījusi” iepriekš, bet mani par šo izvēli pārliecināja draugu un kolēģu prezentācijas, kā arī sarunas ar cilvēkiem, kuri ir bijuši Erasmus+ apmaiņā tieši uz šo universitāti.


Saziņa ar abām universitātēm bija ļoti vienkārša, jo vienmēr saņēmu atbildi uz savām ziņām, nekautrējos uzdot muļķīgus jautājumus un sūtīt 100 e-pastus, tikai lai pārliecinātos, ka visu daru pareizi. Tas man palīdzēja arī pašas mobilitātes laikā, kad bija jāsazinās ar pasniedzējiem, administrāciju vai kādu citu no universitātes. Vispār pedagogi bija ļoti saprotoši un atsaucīgi, kā arī centās pielāgoties katra studenta zināšanu līmenim (protams, ja grupā nebija 40+ cilvēku), kā arī palīdzēja eksāmenu laikā un deva konkrētas norādes par to, ko no mums sagaida, kas bija izcili. Lielākoties mācības man bija, lai nostiprinātu savas jau esošās zināšanas un praktizētu savu spēju ātri noformulēt savu domu citā valodā, kā arī noturēt uzmanību, kas nav tik vienkārši, kad viss notiek angļu valodā. Mans lielākais ieguvums gan bija čehu valoda – kad atbraucu nevarēju pateikt ne vārda čehu valodā, beigās jau sapratu, ko man saka, kad ar mani kāds sazinājās čehu valodā, un pat šo to varēju atbildēt. 


Nerunājot par akadēmiskajiem ieguvumiem, protams, ļoti novērtēju arī visu, ko ieguvu pati sev, kā varēju augt prātā un patstāvīgi attīstīties. Sajūta mazliet bija tāda, kā tikt izmestam uz salas, bet ar iespēju “zvans draugam” un “palīdzība no zāles” gluži kā šovā Vai gribi būt miljonārs? Par miljonāriem kļuvām pieredzes, atmiņu un kontaktu ziņā, visi tie piedzīvojumi, smiekli un arī kopīgās asaras pievienoja jaunu šķautni mūsu dzīvēs, ko ne par kādu naudu nevar nopirkt. Bija brīnišķīgi visu laiku atrasties tādā daudzvalodīgā dažādu kultūru burbulī, jo vienmēr bija par ko runāt, vienmēr varēja uzzināt ko jaunu, bet arī visas kultūras sajaukt kopā un radīt savus izteicienus, tradīcijas u.t.t. Grūtību brīžos varēja izmantot “papildiespējas” un sazvanīties ar ģimeni un draugiem, vai lūgt padomu kādam uz vietas. Arī visgrūtākajos brīžos es izjutu atbalstu un nejutos viena, vienmēr bija kāds, kurš uzklausīja un palīdzēja.


Manas spilgtākās atmiņas noteikti bija brauciens uz Budapeštu un Poliju, kuri vispār nebija plānoti kā normāliem tūristiem, bet bija nopirktas biļetes, hostelis un gājām, kur acis rāda. Bija tik lieliski dzīvoties kopā ar tik daudz dažādiem cilvēkiem, jo man kā stresa pārņemtam cilvēkam ļoti palīdzēja tas, ka mēs visi vienkārši gribējām baudīt un neuztraukties, un visu laiku viens otram palīdzējām grūtībās. Ja man kādreiz šķita, ka viss ir pirms tam jāizplāno un nedrīkst nekas palikt uz jautājuma zīmes, tad tagad es zinu, ka ar īsto kompāniju būs labi, pat ja kādu nakti paliksim uz ielas. Mani patīkami pārsteidza arī Prāga un tās arhitektūra, pat ja nepaspēj izstaigāt visas tūristu vietas, tā atstāj brīnišķīgu iespaidu. Arī cilvēki, kurus satikām gan Prāgā, gan citviet bija ļoti draudzīgi un forši, bet laikam jau tāds tādu atrod. Arī tādas vienkāršas lietas kā kopīga došanās uz universitātes ēdnīcu pēc picām vai sēdēšana bibliotēkā pie papīru kaudzēm atstāja spilgtu iespaidu, jo mēs izbaudījām katru mirkli, ko varējām. Spontānās idejas iet uz studentu bāru “Kampa” vai, kad palika siltāks, uz salu pilsētas centrā dzert alu, kas varēja arī beigties ar karaoke arī manā sarakstā ir augšgalā. Vispār jau grūti visu pastāstīt dažos vārdos, bet noteikti dzīvē no manis varēs dzirdēt vēl un vēl par to, kā man gāja.


Protams, ka visu laiku nebija tik rožaini un dzīvot tik tālu no mājām bija ārkārtīgi dīvaini. Visgrūtāk bija pierast pie tā, ka neviens nerunā latviski, un, ļoti bieži arī angliski vai krieviski neviens neko nesaprata. Tā nu pirmie mēneši bija jādzīvo stresā par to, ka nemācēsi nevienam neko pateikt vai pajautāt, ja būs tāda nepieciešamība, bet pēc laiciņa jau izdevās pierast un arī cilvēkus jau sāku iepazīt, pārdevējas pēc sejas jau pazinu, dažreiz sanāca pašai būt par tulku citiem Erasmus draudziņiem un beigās nemaz nebija tik baisi. Noteikti katram ir citādāks šis pierašanas periods, kāds minstinās mēnesi, kāds nepierod nemaz, kādam varbūt bailes vispār nav prātā, un ar to ir jārēķinās. Ļoti iesaku pirms došanās apmaiņas programmā paklausīties pieredzes stāstus no cilvēkiem, kurus pazīstat, un arī no nepazīstamiem cilvēkiem, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk par to, kā viss notiek. Par Čehiju noteikti varēs vērsties pie manis, jo sagatavoju sarakstu ar lietām, ko es nezināju pirms braukšanas. Vienmēr gan visu vēl var uzzināt arī tad, kad jau esat aizbraukuši savā mobilitātē, nav par ko satraukties.


Nepakojiet daudz mantas, atpakaļceļā būs vēl vairāk. Kolekcionējiet alus paliktnīšus, draudzējieties ar administrāciju, bārmeņiem, koju dežurantēm, un ejiet visur, kur acis rāda. Ja vēl nebijāt pārliecināti, tad šī ir zīme – brauciet Erasmusā!


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 4. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis 20. novembrī Ventspils Augstskolā vadīja profesionālās pilnveides nodarbības Ventspils pilsētas un novada latviešu valodas skolotājām. Nodarbībās tika rosināta diskusija par aktuālām norisēm un pārmaiņām latviešu valodas mācīšanā skolas un augstskolas kontekstā, par jauniešu latviešu valodas lietojuma iezīmēm un par iespējamām turpmākām tendencēm. Īsi tika pārrunāta akadēmisku tekstu rakstīšanas specifika vidusskolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Tomēr svarīgākā nodarbību tēma bija vērojumi un ieteikumi saistībā ar raksturīgām gramatiskām problēmām un diskutablu leksikas un izteiksmes izvēli jauniešu rakstu darbos.
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. decembris
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” turpina regulāri pulcēt interesentus uz tikšanos ar Latvijā pazīstamiem zinātniekiem un kultūras personībām. 13.decembrī aicinām iedziļināties medicīnas aktualitātēs kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieci Inesi Čakstiņu-Dzērvi. Inese Čakstiņa-Dzērve vairākkārt stažējusies ASV un ar saviem pētījumiem ģenētikā un šūnu transplantācijā ieņem nozīmīgu vietu Latvijas reproduktīvās medicīnas vadošo speciālistu vidū, palīdzot izprast sarežģītus procesus, kas nosaka cilvēka organismu, veselību un slimību norisi. Lekciju tēmas, kuras 13. decembrī plkst. 11.30–14.30, Ventspils Augstskolā pasniegs I.Čakstiņa-Dzērve: ● Mākslīgā apaugļošana: metodes un pētījumi; ● Precīzijas medicīna: kas tā ir un kādi ir tās virzieni. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. decembris
20. novembrī Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere viesojās Briselē, lai vadītu semināru par pēcrediģēšanas valodu Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas latviešu valodas tulkotājiem. Līdzīgus mācību seminārus lektore saistībā ar savu promocijas pētījumu vadījusi arī iepriekš, par mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanu stāstot latviešu valodas tulkotājiem no Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedriem, kā arī citiem interesentiem. Aiga Bādere atzīst, ka ir patīkami, ja seminārs rosina diskusiju par tulkotāja profesijas tagadni un nākotni, bet vēl patīkamāk ir satikt Ventspils Augstskolas absolventus Briselē. Lektore norāda, ka pilsētu izdevās apskatīt vien nedaudz, bet pietiekami iespaidīgas šķita stiklotās ēkas, kurās mīt visdažādākās ES iestādes, un daudzvalodība, ko varēja saklausīt visā tās bagātībā. Interesanti, ka valodas bagātība nereti ir tā, kas sagādā problēmas mašīntulkošanā, par ko tika runāts arī seminārā. Vienlaikus uzmanība tika pievērsta tam, kas notiek ar latviešu valodu mašīntulkošanas ietekmē.
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. decembris
27. novembrī Ventspils Augstskolā pirmo reizi norisinājās seminārs “Dzīve un studijas Ventspilī: Infomatīvais seminārs”, kas tika veltīts ārvalstu studentiem. Semināra mērķis bija iepazīstināt studentus ar vispārīgiem tiesiskiem noteikumiem, dzīvi augstskolas dienesta viesnīcā, akadēmisko godīgumu, iespējām Ventspils Jauniešu mājā un sabiedriskā transporta iespējām Ventspilī. Informatīvo pēspusdienu atklāja lektore un studiju programmu “Starpkultūru komunikācija” un “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija” direktore Rūta Maltisova, kā arī ievadrunu teica Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads, kurš iedvesmoja studentus pabeigt studijas ar diplomu rokās un smaidu sejā. Seminārā kā pirmais uzstājās Valsts robežsardzes pārstāvis Arvīds Šenbergs, kurš atgādināja par darba atļaujām, vispārīgiem tiesiskiem noteikumiem un sabiedriskās kārtības nosacījumiem. Par Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcu vēstīja Elizabete Apiņa-Fleisa, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studente. Elizabete atsvaidzināja studentiem zināšanas par galvenajiem vispārīgās kārtības noteikumiem ne tikai istabiņās, bet arī koplietošanas telpās. Informācija tika tulkota angļu valodā no dienesta viesnīcas pārstāvju sniegtās informācijas latviešu valodā. Dienesta viesnīcas pārstāvji arīdzan uz vietas atbildēja uz studentiem aktuālajiem jautājumiem. Studentus pārsteidza arī pārstāvji no Ventspils Jauniešu mājas, Elīna Ērkšķe un Bulut Ergun. Pārstāvji stāstīja par brīvprātīgo darbu Jauniešu mājā un tās daudzajām iespējām, kā komandas veidošanas nodarbēm un darbnīcām, kā arī pārstāvji iedvesmoja iesaistīties projektos un ikmēneša pasākumos. Turpetim lektore Rūta Maltisova atgādināja ārvalstu studentiem par akadēmisko godīgumu, pieminot cik svarīgi ir būt godīgam, taisnīgam un cieņilnam attiecībā pret savu un citu darīto darbu un akadēmisko personālu. Pēspusdienai tuvojoties beigām, uzstājās arī Bogdans Pantejevs, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 4. kursa students, ar prezentāciju par latviešu kultūru un sabiedriskā transporta iespējām Ventspilī. Bogdans iedrošināja ārvalstu studentus nogaršot daudzveidīgo latviešu virtuvi, kā arī draudzīgi ieteica dažādas sabiedriskā transporta lietotnes, ērtākai dzīvei Ventspilī un Latvijā. Pasākuma noslēgumā studentiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par mūsu valsti un kultūru Līvas Slesares, studiju programmas “Starpkultūru programma” 2. kursa studentes, veidotajā Quizzit testā, kurā trīs attapīgākie ārvalstu studenti varēja laimēt Ventspils “Ventus”, kas sniedz atlaides dažādās aktīvās atpūtas, izklaides un tūrisma vietās Ventspilī. Informāciju sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (“Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Inta Ozola 2025. gada 1. decembris
Ventspils Augstskola (VeA) un Latvijas Universitāte (LU) 1. decembrī ir noslēgušas sadarbības līgumu, kura mērķis ir stiprināt abu augstskolu sadarbību studiju procesa attīstībā, zinātniskajā pētniecībā, inovācijās un zināšanu pārnesē. Līgums paredz ilgtermiņa kopīgas iniciatīvas, kas veicinās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Līgumu parakstīja abu augstskolu rektori – Andris Vaivads (VeA) un Gundars Bērziņš (LU), apliecinot kopīgu apņemšanos padziļināt sadarbību dažādās jomās: personāla un studentu mobilitātē, kopīgu izglītības un pētniecības projektu veidošanā, studiju programmu attīstībā un modernu mācību materiālu izstrādē. Sadarbības līgums noslēgts uz 5 gadiem. Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads atzīmē: „Šī vienošanās ir būtisks solis, kas ļaus mūsu studentiem un pētniekiem paplašināt savas iespējas un veidot ciešāku integrāciju Latvijas augstākās izglītības telpā. Sadarbība ar Latvijas Universitāti sniegs piekļuvi plašākiem resursiem, laboratorijām un kopīgiem projektiem, kas sekmēs gan akadēmiskās, gan pētnieciskās izcilības attīstību.” Savukārt, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš pauda: „ Ir svarīgi, ka mēs sadarbojamies un katrs attīstām un stiprinām savas spēcīgās puses. To es šodien šeit redzēju, ka jums jūsu niša tiek ļoti spēcīgi attīstīta! Esmu gandarīts par iespēju apvienot abu augstskolu zinātnisko un akadēmisko potenciālu. Kopīgi strādājot pie jauniem studiju risinājumiem, starptautiskiem pētniecības projektiem un inovācijām, mēs stiprinām visas Latvijas augstākās izglītības sistēmu. Šī sadarbība ir vērsta uz ilgtermiņa rezultātiem un piedāvā jaunas iespējas gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam.” Sadarbība paredz arī mūžizglītības iniciatīvu attīstīšanu, jaunu tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu izstrādi, kā arī kopīgu kultūras, sporta un akadēmisko pasākumu organizēšanu. Abu pušu pārstāvji norāda, ka līgums kalpos par platformu, lai elastīgāk izmantotu pieejamos resursus un veidotu augstākās izglītības sistēmai nozīmīgus risinājumus. Pēc līguma parakstīšanas klātesošajiem bija iespēja dzirdēt VeA Padomes priekšsēdētāja Kristapa Klausa un LU rektora Gundara Bērziņa lekcijas par tēmu “Stratēģijas, kas strādā un stratēģijas, kas nestrādā”, kā arī iesaistīties diskusijā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 1. decembris
29. novembris ir īpaša diena Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātei (VeA TSF), jo tā ir ilggadējā VeA profesora Jura Baldunčika dzimšanas diena. Šogad profesora Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņas pasākums, kas veltīts viņa 75. gadu jubilejas atcerei, notika 26. novembrī VeA bibliotēkā. Pasākuma sākumā tulkošanas programmu studenti apmeklēja profesora memoriālo kabinetu vēsturiskajā Tulku ielā, bet pēc tam piedalījās studentu konferencē, kurā prezentēja profesora J. Baldunčika zinātniskos pētījumus un populārzinātniskās publikācijas. "Tulkošana un valodu tehnoloģija" 2. kursa studenti bija izvēlējušies gan senākus profesora populārzinātniskus rakstus, piemēram, “Aizguvumi ar fināli -menis latviešu valodā” (1987), gan arī jaunākus pētījumus, piemēram, “Latviešu tulkotāja viltusdraugi: teorija un prakse” (2006). Pasākumā piedalījās profesora atraitne Ingrīda Irbe, kura pastāstīja interesantus profesora dzīves notikumus. 2025. gadā – profesora J. Baldunčika 75. jubilejas gadā – paveikti vairāki darbi viņa piemiņas iemūžināšanā, piemēram, iedibināta profesora Jura Baldunčika vārdā nosaukta stipendija tulkošanas programmu absolventiem (mecenāti – J. Baldunčika ģimene un VeA absolvente Silga Sviķe); “Nacionālajā enciklopēdijā” publicēts šķirklis “ Juris Baldunčiks ”; balstoties profesora J. Baldunčika kartotēkā, sagatavota un publicēta zinātniska publikācija “ Historical Development of Concepts and Their Designations: The Latvian Terms grāmatvedība (‘accounting’) and grāmatvedis (‘accountant’) ” (Scopus); Dārzkopības institūtā izraudzīta un tiek audzēta ceriņu šķirne, kurai tiks dots nosaukums “Profesors Juris Baldunčiks”, jo profesors precizējis vārda “ceriņi” vēsturi; profesora vārdā nosaukta terminoloģijas sekcija starptautiskā konferencē “Vairāk nekā vārdi” (9.–10.10.2025.). Sagatavoja: TSF asoc. prof., pētniece Silga Sviķe
Citas ziņas