Līvas Teterovskas Erasmus+ pieredzes stāsts

2024. gada 26. februāris

Izmantot iespēju braukt apmaiņas programmā uz ārzemēm vēlējos jau sen, bet visu laiku skaidroju pati sev, ka neesmu tam gatava. 2022. gada rudenī beidzot saņēmu sevi rokās, jo sapratu, ka laiks nestāv uz vietas un kad tad, ja ne tagad, izmantot izdevību mesties trakā piedzīvojumā! Izvēlējos tieši Čehijas universitāti vairāku iemeslu dēļ, biju to jau “noskatījusi” iepriekš, bet mani par šo izvēli pārliecināja draugu un kolēģu prezentācijas, kā arī sarunas ar cilvēkiem, kuri ir bijuši Erasmus+ apmaiņā tieši uz šo universitāti.


Saziņa ar abām universitātēm bija ļoti vienkārša, jo vienmēr saņēmu atbildi uz savām ziņām, nekautrējos uzdot muļķīgus jautājumus un sūtīt 100 e-pastus, tikai lai pārliecinātos, ka visu daru pareizi. Tas man palīdzēja arī pašas mobilitātes laikā, kad bija jāsazinās ar pasniedzējiem, administrāciju vai kādu citu no universitātes. Vispār pedagogi bija ļoti saprotoši un atsaucīgi, kā arī centās pielāgoties katra studenta zināšanu līmenim (protams, ja grupā nebija 40+ cilvēku), kā arī palīdzēja eksāmenu laikā un deva konkrētas norādes par to, ko no mums sagaida, kas bija izcili. Lielākoties mācības man bija, lai nostiprinātu savas jau esošās zināšanas un praktizētu savu spēju ātri noformulēt savu domu citā valodā, kā arī noturēt uzmanību, kas nav tik vienkārši, kad viss notiek angļu valodā. Mans lielākais ieguvums gan bija čehu valoda – kad atbraucu nevarēju pateikt ne vārda čehu valodā, beigās jau sapratu, ko man saka, kad ar mani kāds sazinājās čehu valodā, un pat šo to varēju atbildēt. 


Nerunājot par akadēmiskajiem ieguvumiem, protams, ļoti novērtēju arī visu, ko ieguvu pati sev, kā varēju augt prātā un patstāvīgi attīstīties. Sajūta mazliet bija tāda, kā tikt izmestam uz salas, bet ar iespēju “zvans draugam” un “palīdzība no zāles” gluži kā šovā Vai gribi būt miljonārs? Par miljonāriem kļuvām pieredzes, atmiņu un kontaktu ziņā, visi tie piedzīvojumi, smiekli un arī kopīgās asaras pievienoja jaunu šķautni mūsu dzīvēs, ko ne par kādu naudu nevar nopirkt. Bija brīnišķīgi visu laiku atrasties tādā daudzvalodīgā dažādu kultūru burbulī, jo vienmēr bija par ko runāt, vienmēr varēja uzzināt ko jaunu, bet arī visas kultūras sajaukt kopā un radīt savus izteicienus, tradīcijas u.t.t. Grūtību brīžos varēja izmantot “papildiespējas” un sazvanīties ar ģimeni un draugiem, vai lūgt padomu kādam uz vietas. Arī visgrūtākajos brīžos es izjutu atbalstu un nejutos viena, vienmēr bija kāds, kurš uzklausīja un palīdzēja.


Manas spilgtākās atmiņas noteikti bija brauciens uz Budapeštu un Poliju, kuri vispār nebija plānoti kā normāliem tūristiem, bet bija nopirktas biļetes, hostelis un gājām, kur acis rāda. Bija tik lieliski dzīvoties kopā ar tik daudz dažādiem cilvēkiem, jo man kā stresa pārņemtam cilvēkam ļoti palīdzēja tas, ka mēs visi vienkārši gribējām baudīt un neuztraukties, un visu laiku viens otram palīdzējām grūtībās. Ja man kādreiz šķita, ka viss ir pirms tam jāizplāno un nedrīkst nekas palikt uz jautājuma zīmes, tad tagad es zinu, ka ar īsto kompāniju būs labi, pat ja kādu nakti paliksim uz ielas. Mani patīkami pārsteidza arī Prāga un tās arhitektūra, pat ja nepaspēj izstaigāt visas tūristu vietas, tā atstāj brīnišķīgu iespaidu. Arī cilvēki, kurus satikām gan Prāgā, gan citviet bija ļoti draudzīgi un forši, bet laikam jau tāds tādu atrod. Arī tādas vienkāršas lietas kā kopīga došanās uz universitātes ēdnīcu pēc picām vai sēdēšana bibliotēkā pie papīru kaudzēm atstāja spilgtu iespaidu, jo mēs izbaudījām katru mirkli, ko varējām. Spontānās idejas iet uz studentu bāru “Kampa” vai, kad palika siltāks, uz salu pilsētas centrā dzert alu, kas varēja arī beigties ar karaoke arī manā sarakstā ir augšgalā. Vispār jau grūti visu pastāstīt dažos vārdos, bet noteikti dzīvē no manis varēs dzirdēt vēl un vēl par to, kā man gāja.


Protams, ka visu laiku nebija tik rožaini un dzīvot tik tālu no mājām bija ārkārtīgi dīvaini. Visgrūtāk bija pierast pie tā, ka neviens nerunā latviski, un, ļoti bieži arī angliski vai krieviski neviens neko nesaprata. Tā nu pirmie mēneši bija jādzīvo stresā par to, ka nemācēsi nevienam neko pateikt vai pajautāt, ja būs tāda nepieciešamība, bet pēc laiciņa jau izdevās pierast un arī cilvēkus jau sāku iepazīt, pārdevējas pēc sejas jau pazinu, dažreiz sanāca pašai būt par tulku citiem Erasmus draudziņiem un beigās nemaz nebija tik baisi. Noteikti katram ir citādāks šis pierašanas periods, kāds minstinās mēnesi, kāds nepierod nemaz, kādam varbūt bailes vispār nav prātā, un ar to ir jārēķinās. Ļoti iesaku pirms došanās apmaiņas programmā paklausīties pieredzes stāstus no cilvēkiem, kurus pazīstat, un arī no nepazīstamiem cilvēkiem, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk par to, kā viss notiek. Par Čehiju noteikti varēs vērsties pie manis, jo sagatavoju sarakstu ar lietām, ko es nezināju pirms braukšanas. Vienmēr gan visu vēl var uzzināt arī tad, kad jau esat aizbraukuši savā mobilitātē, nav par ko satraukties.


Nepakojiet daudz mantas, atpakaļceļā būs vēl vairāk. Kolekcionējiet alus paliktnīšus, draudzējieties ar administrāciju, bārmeņiem, koju dežurantēm, un ejiet visur, kur acis rāda. Ja vēl nebijāt pārliecināti, tad šī ir zīme – brauciet Erasmusā!


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 14. jūlijs
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece un asociētā profesore Silga Sviķe ar pētījumu (plakāta prezentāciju) “ Translation of legal documents, drawing up and certification of translation: Latvian practice ” piedalījās konferencē “ Transius Conference 2025”, kas no 7. līdz 9. jūlijam norisinājās Ženēvas Universitātē, Šveicē. Konferenci organizēja Ženēvas Universitātes Tulkošanas studiju fakultāte kopā ar juridisko un institucionālo tulkošanas studiju centru “TRANSIUS”. Centra galvenais darbības mērķis ir sekmēt tulkošanas studiju pētniecību un izglītību. Šo mērķi centrs īsteno, sadarbojoties ar tulkošanas profesionāļiem, jo īpaši no starptautiskajām organizācijām un Šveices iestādēm, kā arī ar pētniekiem no citām universitātēm. Šogad aprit desmit gadi kopš pirmās “Transius” konferences, un šī ir viena no lielākajām konferencēm par juridisko tekstu un institucionālo dokumentu tulkošanu. Konferencē pulcējās un pētījumus prezentēja 250 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm. Aktuāli pētījumi juridisko tekstu tulkošanā notiek par mākslīgā intelekta rīku un lielo valodas modeļu izmantošanu tulkošanā, dokumentu tulkošanas un tulkojumu apliecināšanas specifiku, tulkojumu rediģēšanu un pēcrediģēšanu, kā arī tulkošanas studiju programmu pielāgošanu jaunajām iespējām. Vairāk par konferenci lasāms konferences tīmekļvietnē: https://transius.unige.ch/en/conferences-and-seminars/international-conferences/tc25/cfp Informāciju sagatavoja: TSF pētniece un asoc. prof. S. Sviķe Kopbildes autors ir Transius Centre.
Autors Rota Rulle 2025. gada 7. jūlijs
Projekts paredz funkcionālas un estētiski kvalitatīvas atpūtas zonas pilnveidi Ventspils Augstskolas parkā. Tā mērķis ir uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, radot ikvienam ventspilniekam un Ventspils viesim pieejamu, ilgtspējīgu un iekļaujošu vidi atpūtai, meditācijai, zvaigžņu vērošanai, lasīšanai un savstarpējai saskarsmei dabas tuvumā. Parks jau šobrīd ir vizuāli augstvērtīga dabas vide, kas tiek izmantota pastaigām un īslaicīgai atpūtai, taču tajā trūkst labiekārtotu vietu, kas veicinātu aktīvāku izmantošanu. Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt šūpuļtīklus, zviļņus, soliņus, izveidot nelielu piknika zonu un pārdomu pieturu ar spēļu galdu (informācija pieejama projekta skicē, vizualizācijā un tāmē – pieejams ŠEIT ). Iecerētās atpūtas iespējas veidos harmonisku vidi, kas dabiskā veidā veicinās iedzīvotāju fizisko, mentālo un sociālo labbūtību pilsētvidei piederīgā dabas stūrī, stiprinot Ventspils tēlu kā zaļu, cilvēkam draudzīgu un viedi plānotu pilsētu. Atpūtas zona būs publiski pieejama visām vecuma un sociālajām grupām – gan studentiem, gan jaunajām ģimenēm, gan senioriem –, ļaujot būt līdzās vienā vidē, vienlaikus baudot dabu. Jauniešiem šāda radoša vide ir īpaši svarīga, lai satiktos, sarunātos, domātu, lasītu, mācītos, radītu jaunas idejas un darbotos ārpus formālās vides savu kompetenču attīstībai. Uzlabojot brīvi pieejamo parku pie Ventspils Augstskolas, tiks stiprināts Ventspils kā modernas, izglītībai un jauniešiem draudzīgas pilsētas tēls, kas piesaista un notur. Šāda iniciatīva piešķirs papildu vērtību gan apkaimes attīstībai kopumā, gan arī tūrisma veicināšanai, nodrošinot atpūtas zonu blakus Ventspils Augstskolas viesnīcai. Šī projekta īstenošana būtu pirmais solis plašākas vīzijas virzienā, lai Ventspils Augstskolas parks kļūtu par modernu, radošu un daudzfunkcionālu koprades vidi ar trīs savstarpēji papildinošiem blokiem: atpūtas zonu ar šūpuļtīkliem, zviļņiem, piknika vietu; sporta zonu ar jau esošo basketbola laukumu, kuru nākotnē papildinātu mūsdienīgi trenažieri, stiepšanās un jogas stacija; radošo zonu ar amfiteātri, kur ikviens varētu īstenot dažādas kultūras un izglītības iniciatīvas. Balsot iespējams līdz 26. jūlijam. Balsot var tikai Ventspilī deklarētie iedzīvotāji. Vairāk par projektu lasi ŠEIT . 
Autors Rota Rulle 2025. gada 5. jūlijs
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei. Pirmajā konkursa kārtā doktorantūras granta atbalstu no Ventspils Augstskolas saņēma divas doktorantes – Līga Pūce un Kristiāna Indra Balode. Iepazīstinām ar granta saņēmējām!
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. jūlijs
Saules sistēmas planētas radās no smalkiem starpzvaigžņu puteklīšiem. Sablīvējoties starpzvaigžņu miglājam (kurš vēlāk kļūs par Saules sistēmu), puteklīši pamazām salipa arvien lielāki. Šim procesam turpinoties diskā ap proto-Sauli, tie izauga līdz smilšgraudu, zirņu, pupu, oļu utt. izmēram, līdz lidojošu kalnu izmēra “putekļi” augšanu turpināja, jau pievelkot vielu paši ar savu gravitāciju.
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. jūlijs
Ventspils Augstskolas doktorantūras programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” doktorante Līga Pūce š.g. jūnijā piedalījās divās augsta līmeņa zinātniskās konferencēs uzvedības ekonomikas jomā: Society for the Advancement of Behavioral Economics (SABE) konferencē Trento, Itālijā 4.-7.jūnijā, prezentējot ziņojumu par uzvedības ekonomikas pavirzīšanas metožu ( nudging ) efektivitāti (“ Exploring Nudging: Effectiveness and Beyond ”); I nternational Association for Research in Economic Psychology (IAREP) konferencē “ Behavioural Insights in Research and Policymaking ” Tartu, Igaunijā 17.-20.jūnijā, prezentējot ziņojumu par uzvedības ekonomikas pavirzīšanas metožu ( nudging ) izmantošanu sabiedrības veselības uzlabošanai (“ Nudging Public Health: An Overview of Reviews ”). Doktorantes apmeklēto konferenču organizatori - SABE un IAREP - ir starptautiski respektablas akadēmiskas organizācijas, kas apvieno vadošos pētniekus uzvedības ekonomikas un ekonomiskās psiholoģijas jomā. Šo organizāciju mērķis ir veicināt izpratni par cilvēku ekonomisko uzvedību, izmantojot uz pierādījumiem balstītas pētniecības pieejas, tostarp eksperimentāla dizaina pētījumus. Doktorante atzīst, ka īpaši novērtē šo konferenču augsto zinātnisko diskusiju līmeni un iespējas apmainīties ar idejām ar jomas izcilākajiem pētniekiem no visas pasaules – gan akadēmiķiem, gan praktiķiem no politikas veidotājus konsultējošām uzvedības pētnieku komandām. Dalība konferencēs tika veikta ar projekta nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. jūlijs
Darja šobrīd studē Tulkošanas studiju fakultātē 2. kursā un, papildu mācībām, Darja iesaistās NVA projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība", kur darba vadītājas un lektores Aigas Bāderes uzraudzībā pilda klienta apkalpošanas speciālista pienākumus. Kāda ir tava darba ikdiena? Dalība NVA projektā padara manu ikdienu daudzveidīgāku un aizraujošāku. Es tulkoju preses relīzes Ventspils Augstskolas mājaslapai, izstrādāju vizuālos materiālus, kas noder 4. kursa studējošajiem bakalaura darbu izstrādē, kā arī piedalos izbraukumos uz skolām, popularizējot studiju iespējas mūsu fakultātē. Katru dienu gūstu jaunu pieredzi un attīstu prasmes, kas noderēs nākotnē. Kas tevi pārsteidza strādājot klientu apkalpošanas speciālista amatā ? Mani patīkami pārsteidza, cik nozīmīga loma ir projekta vadītājam. Man ir ļoti paveicies ar projekta vadītāju Aigu Bāderi, kura vienmēr sniegusi atbalstu un palīdzību grūtajos brīžos. Ir ļoti svarīgi, lai blakus būtu kāds, kurš tev tic un saskata potenciālu pat tad, kad pašam rodas šaubas. Esmu pārliecināta, ka bez viņas atbalsta man nebūtu izdevies paveikt tik daudz šo sešu mēnešu laikā. Ar kādiem izaicinājumiem esi saskārusies? Šajā laikā esmu guvusi vērtīgu pieredzi tulkošanā un sapratusi, ka šis darbs ir daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji var šķist. Esmu mācījusies no savām kļūdām un iemācījusies, kā rīkoties sarežģītās situācijās – piemēram, kad jātulko amata nosaukumi, personvārdi vai iestāžu nosaukumi valodu kombinācijā latviešu–angļu. Kuri no pienākumiem, tavuprāt, vislabāk atspoguļos tavu nākotnes profesiju? Viena no manām interesēm noteikti ir tulkošana, taču, gūstot pieredzi arī tekstu rediģēšanā, sapratu, ka šī joma mani ļoti uzrunā. Iespējams, nākotnē vēlēšos attīstīt karjeru tieši šajā virzienā. Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem? Īpašs prieks bija sadarboties ar kolēģiem! Mēs kopā esam apmeklējuši vismaz piecas vidusskolas un organizējuši dažādus pasākumus. Pat ja kolēģi ir no dažādām fakultātēm, ir sajūta, ka esam vienota komanda ar kopīgiem mērķiem – motivēt, atbalstīt un iedvesmot cits citu. Šo sajūtu vislabāk raksturo vārdi: uzticēšanās, draudzīgums un sadarbība. Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences? Šī pieredze man devusi plašāku skatījumu uz studiju vidi un personīgo attīstību. Esmu izvērtējusi savas stiprās puses un identificējusi jomas, kurās vēl varu pilnveidoties. Šāda veida iespējas ir ļoti vērtīgas – tās veicina profesionālo izaugsmi un kalpo kā nozīmīgs resurss, veidojot savu karjeras ceļu. Pateicos par iespēju piedalīties projektā un par uzticēšanos, ko izjutu no paša sākuma. Tas mani motivēja censties vēl vairāk un palīdzēja kļūt pārliecinātākai par sevi. Kā Darjai veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? Atbild Darjas darba vadītāja, lektore Aiga Bādere: “Par Darjas nodarbinātību varu teikt tikai to, ka Darja strādā ļoti patstāvīgi un profesionāli. Man šķiet, ka šis projekts ļauj pilnveidot ne tikai saziņas un sadarbības prasmes, bet arī skaidrāk ieskicēt tulkotāja profesijas dažādās šķautnes. Šķiet, ar Darju saprotamies no pusvārda un, ja arī ir kādas neskaidrības, viņa nebaidās jautāt. Līdz šim Darja ir tulkojusi un sagatavojusi preses relīzes, izveidojusi vizuālus materiālus gan par bakalaura darba izstrādes prasībām, gan par prakses nolikumu, sagatavojusi dažādas valodu spēles, kas pārbaudītas gan Latvijas skolās, gan augstskolas pasākumos, piedalījusies Jauno tulkotāju skolas organizēšanā, apkopojusi informāciju par studentu prakses vietām un atsauksmēm un nodrošinājusi cita veida iesaisti tādu uzdevumu izpildē, kas saistīti ar studiju programmu "Tulkošana un valodu tehnoloģija". Patiesi novērtēju iespēju strādāt ar tik spējīgu jaunieti kā Darju”.
Citas ziņas