Notika pirmais Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem" Primorsko, Bulgārijā

2022. gada 31. jūlijs

Š.g. 6.-10. jūnijā, Bulgārijā, notika kopīgs Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem (Initiative for Space Weather Investigations)" par kosmosa laikapstākļiem un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemi un Zemes tuvumā esošo kosmosu. Šī tēma ir īpaši aktuāla saistībā ar jauna Saules cikla sākumu. Tā sākās 2019. gada decembrī ar izlīdzinātu minimālo saules plankumainības punktu skaitu 1,8. Paredzams, ka tas turpināsies aptuveni līdz 2030. gadam. Šobrīd Saules aktivitāte ir strauji pieaugusi, un, lai gan šajā ciklā vēl neesam sasnieguši maksimālo līmeni, Saules aktivitāte jau pārsniedz prognozēto. Saules notikumi turpinās pastiprināties, kad tuvosies Saules maksimums 2025. gadā, un tas ietekmēs mūsu dzīvi un tehnoloģijas uz Zemes, kā arī satelītus un astronautus kosmosā.

Jonosfēras-termosfēras apgabalā ap mūsu planētu orbītā atrodas vairāk nekā 35 000 objektu, tostarp Starptautiskā kosmosa stacija, meteoroloģiskie un sakaru satelīti, kā arī citi operatīvie valdības līdzekļi, un katru gadu tiek palaisti vēl daudzi citi, piemēram “Starlink” satelītu konstelācija, ko pārvalda SpaceX. Kad jonosfēras un termosfēras sistēmu satricina Saules un ģeomagnētiskā aktivitāte, šie objekti tiek nelabvēlīgi ietekmēti. Piemēram:

●   Atmosfēras sasilšanas izraisītā mainīgā satelītu pretestība maina kosmosa kuģu darbību un orbītas. Tas var izraisīt satelītu priekšlaicīgu atgriešanos Zemes atmosfērā, saīsināt satelītu kalpošanas laiku, palielināt orbitālo sadursmju risku un izraisīt to, ka kosmosa kuģi nav optimālā pozīcijā savam uzdevumam.

●   Pasliktinās radiofrekvenču sakaru un navigācijas iespējas.

●   GPS pozicionēšanas kļūdas rodas jonosfēras traucējumu (plazmas blīvuma) dēļ, kas rodas reģionālā mērogā (kontinenta vai lielākā).

●   Palielinās pārraides troksnis no kosmosa uz zemes. Tas ietekmē militāro uzraudzību ziemeļu polārajā reģionā un komunikācijas visā pasaulē.

●   Ģeomagnētiskās aktivitātes periodos polāro apgabalu tuvumā ir liels starojuma plūsmas daudzums enerģētisko daļiņu veidā. Šīs daļiņas var nokļūt mazā augstumā, kur tās rada bažas par lidmašīnu apkalpes un pasažieru veselību.

●   Kad intensīvas elektriskās strāvas, ko virza kosmosa laikapstākļi, plūst virs jonosfēras, tās var radīt milzīgas "spoguļstrāvas" elektrolīnijās un cauruļvados. Šīs strāvas var sabojāt vai iznīcināt svarīgu infrastruktūru, izraisot dārgus elektroenerģijas padeves pārtraukumus vai uzturēšanas un remonta izmaksas.


Papildus zinātniskajām prezentācijām, semināra ietvaros tika apspriestas svarīgākās kosmosa laikapstākļu izpētes jomas, kopīgu kosmosa laikapstākļu izpētes projektu apspriede un sagatavošana, kā arī tādu metožu izstrāde, kas varētu mazināt saules aktivitātes ietekmi uz Zemes infrastruktūru. Tika apspriesti arī pasākumi, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot tās zinātnisko un tehnisko pētījumu potenciālu.


Latviju sanāksmē pārstāvēja VSRC zinātnieks Vladislavs Bezrukovs (klātienē) un VSRC direktors Aleksejs Klokovs (tiešsaistē).

Pēc tikšanās, tika uzsākta gatavošanās sadarbības memoranda parakstīšanai starp Ventspils Augstskolu un Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju institūtu.


Zinātniskā semināra mājas lapa, dalībnieki un programma ir pieejama vietnē https://www.virac.eu/initiative-for-space-weather-investigations-2022-Bulgaria

Šajā diagrammā redzemas sākotnēji prognozētais saules plankumu skaits, kas attēlots ar zilu līniju. Zaļā līnija parāda novērotās saules plankumu skaita tendences, kas virzās uz sarakano līniju (McIntosh et al. pētījums), kurā prognozēts lielākais saules plankumu skaits un attiecīgi lielākā Saules aktivitāte (blog.nasa.gov/solarcycle25)

Šajā animācijā redzema kosmosa laikapstākļu ietekme uz jonosfēru. Credits: NASA/GSFC/CIL/Krystofer Kim

Seminārs tika organizēts ar ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” atbalstu.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Tulkošanas studiju fakultātes dekāns vadīja nodarbības latviešu valodas pedagoģēm

Autors Rota Rulle • 2025. gada 4. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis 20. novembrī Ventspils Augstskolā vadīja profesionālās pilnveides nodarbības Ventspils pilsētas un novada latviešu valodas skolotājām. Nodarbībās tika rosināta diskusija par aktuālām norisēm un pārmaiņām latviešu valodas mācīšanā skolas un augstskolas kontekstā, par jauniešu latviešu valodas lietojuma iezīmēm un par iespējamām turpmākām tendencēm. Īsi tika pārrunāta akadēmisku tekstu rakstīšanas specifika vidusskolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Tomēr svarīgākā nodarbību tēma bija vērojumi un ieteikumi saistībā ar raksturīgām gramatiskām problēmām un diskutablu leksikas un izteiksmes izvēli jauniešu rakstu darbos.

Mūsdienu medicīnas aktualitātes: no ģenētikas līdz mākslīgai apaugļošanai

Autors Rota Rulle • 2025. gada 4. decembris
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” turpina regulāri pulcēt interesentus uz tikšanos ar Latvijā pazīstamiem zinātniekiem un kultūras personībām. 13.decembrī aicinām iedziļināties medicīnas aktualitātēs kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošo pētnieci Inesi Čakstiņu-Dzērvi. Inese Čakstiņa-Dzērve vairākkārt stažējusies ASV un ar saviem pētījumiem ģenētikā un šūnu transplantācijā ieņem nozīmīgu vietu Latvijas reproduktīvās medicīnas vadošo speciālistu vidū, palīdzot izprast sarežģītus procesus, kas nosaka cilvēka organismu, veselību un slimību norisi. Lekciju tēmas, kuras 13. decembrī plkst. 11.30–14.30, Ventspils Augstskolā pasniegs I.Čakstiņa-Dzērve: ● Mākslīgā apaugļošana: metodes un pētījumi; ● Precīzijas medicīna: kas tā ir un kādi ir tās virzieni. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650

Tulkošanas studiju fakultātes lektore vada semināru Briselē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 4. decembris
20. novembrī Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere viesojās Briselē, lai vadītu semināru par pēcrediģēšanas valodu Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas latviešu valodas tulkotājiem. Līdzīgus mācību seminārus lektore saistībā ar savu promocijas pētījumu vadījusi arī iepriekš, par mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanu stāstot latviešu valodas tulkotājiem no Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedriem, kā arī citiem interesentiem. Aiga Bādere atzīst, ka ir patīkami, ja seminārs rosina diskusiju par tulkotāja profesijas tagadni un nākotni, bet vēl patīkamāk ir satikt Ventspils Augstskolas absolventus Briselē. Lektore norāda, ka pilsētu izdevās apskatīt vien nedaudz, bet pietiekami iespaidīgas šķita stiklotās ēkas, kurās mīt visdažādākās ES iestādes, un daudzvalodība, ko varēja saklausīt visā tās bagātībā. Interesanti, ka valodas bagātība nereti ir tā, kas sagādā problēmas mašīntulkošanā, par ko tika runāts arī seminārā. Vienlaikus uzmanība tika pievērsta tam, kas notiek ar latviešu valodu mašīntulkošanas ietekmē.

“Dzīve un studijas Ventspilī: Informatīvais seminārs” veltīts Ventspils Augstskolas ārvalstu studentiem

Autors Rota Rulle • 2025. gada 4. decembris
27. novembrī Ventspils Augstskolā pirmo reizi norisinājās seminārs “Dzīve un studijas Ventspilī: Infomatīvais seminārs”, kas tika veltīts ārvalstu studentiem. Semināra mērķis bija iepazīstināt studentus ar vispārīgiem tiesiskiem noteikumiem, dzīvi augstskolas dienesta viesnīcā, akadēmisko godīgumu, iespējām Ventspils Jauniešu mājā un sabiedriskā transporta iespējām Ventspilī. Informatīvo pēspusdienu atklāja lektore un studiju programmu “Starpkultūru komunikācija” un “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija” direktore Rūta Maltisova, kā arī ievadrunu teica Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads, kurš iedvesmoja studentus pabeigt studijas ar diplomu rokās un smaidu sejā. Seminārā kā pirmais uzstājās Valsts robežsardzes pārstāvis Arvīds Šenbergs, kurš atgādināja par darba atļaujām, vispārīgiem tiesiskiem noteikumiem un sabiedriskās kārtības nosacījumiem. Par Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcu vēstīja Elizabete Apiņa-Fleisa, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studente. Elizabete atsvaidzināja studentiem zināšanas par galvenajiem vispārīgās kārtības noteikumiem ne tikai istabiņās, bet arī koplietošanas telpās. Informācija tika tulkota angļu valodā no dienesta viesnīcas pārstāvju sniegtās informācijas latviešu valodā. Dienesta viesnīcas pārstāvji arīdzan uz vietas atbildēja uz studentiem aktuālajiem jautājumiem. Studentus pārsteidza arī pārstāvji no Ventspils Jauniešu mājas, Elīna Ērkšķe un Bulut Ergun. Pārstāvji stāstīja par brīvprātīgo darbu Jauniešu mājā un tās daudzajām iespējām, kā komandas veidošanas nodarbēm un darbnīcām, kā arī pārstāvji iedvesmoja iesaistīties projektos un ikmēneša pasākumos. Turpetim lektore Rūta Maltisova atgādināja ārvalstu studentiem par akadēmisko godīgumu, pieminot cik svarīgi ir būt godīgam, taisnīgam un cieņilnam attiecībā pret savu un citu darīto darbu un akadēmisko personālu. Pēspusdienai tuvojoties beigām, uzstājās arī Bogdans Pantejevs, studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 4. kursa students, ar prezentāciju par latviešu kultūru un sabiedriskā transporta iespējām Ventspilī. Bogdans iedrošināja ārvalstu studentus nogaršot daudzveidīgo latviešu virtuvi, kā arī draudzīgi ieteica dažādas sabiedriskā transporta lietotnes, ērtākai dzīvei Ventspilī un Latvijā. Pasākuma noslēgumā studentiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par mūsu valsti un kultūru Līvas Slesares, studiju programmas “Starpkultūru programma” 2. kursa studentes, veidotajā Quizzit testā, kurā trīs attapīgākie ārvalstu studenti varēja laimēt Ventspils “Ventus”, kas sniedz atlaides dažādās aktīvās atpūtas, izklaides un tūrisma vietās Ventspilī. Informāciju sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (“Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)

Ventspils Augstskola un Latvijas Universitāte noslēdz sadarbības līgumu

Autors Inta Ozola • 2025. gada 1. decembris
Ventspils Augstskola (VeA) un Latvijas Universitāte (LU) 1. decembrī ir noslēgušas sadarbības līgumu, kura mērķis ir stiprināt abu augstskolu sadarbību studiju procesa attīstībā, zinātniskajā pētniecībā, inovācijās un zināšanu pārnesē. Līgums paredz ilgtermiņa kopīgas iniciatīvas, kas veicinās Latvijas augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Līgumu parakstīja abu augstskolu rektori – Andris Vaivads (VeA) un Gundars Bērziņš (LU), apliecinot kopīgu apņemšanos padziļināt sadarbību dažādās jomās: personāla un studentu mobilitātē, kopīgu izglītības un pētniecības projektu veidošanā, studiju programmu attīstībā un modernu mācību materiālu izstrādē. Sadarbības līgums noslēgts uz 5 gadiem. Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads atzīmē: „Šī vienošanās ir būtisks solis, kas ļaus mūsu studentiem un pētniekiem paplašināt savas iespējas un veidot ciešāku integrāciju Latvijas augstākās izglītības telpā. Sadarbība ar Latvijas Universitāti sniegs piekļuvi plašākiem resursiem, laboratorijām un kopīgiem projektiem, kas sekmēs gan akadēmiskās, gan pētnieciskās izcilības attīstību.” Savukārt, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš pauda: „ Ir svarīgi, ka mēs sadarbojamies un katrs attīstām un stiprinām savas spēcīgās puses. To es šodien šeit redzēju, ka jums jūsu niša tiek ļoti spēcīgi attīstīta! Esmu gandarīts par iespēju apvienot abu augstskolu zinātnisko un akadēmisko potenciālu. Kopīgi strādājot pie jauniem studiju risinājumiem, starptautiskiem pētniecības projektiem un inovācijām, mēs stiprinām visas Latvijas augstākās izglītības sistēmu. Šī sadarbība ir vērsta uz ilgtermiņa rezultātiem un piedāvā jaunas iespējas gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam.” Sadarbība paredz arī mūžizglītības iniciatīvu attīstīšanu, jaunu tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu izstrādi, kā arī kopīgu kultūras, sporta un akadēmisko pasākumu organizēšanu. Abu pušu pārstāvji norāda, ka līgums kalpos par platformu, lai elastīgāk izmantotu pieejamos resursus un veidotu augstākās izglītības sistēmai nozīmīgus risinājumus. Pēc līguma parakstīšanas klātesošajiem bija iespēja dzirdēt VeA Padomes priekšsēdētāja Kristapa Klausa un LU rektora Gundara Bērziņa lekcijas par tēmu “Stratēģijas, kas strādā un stratēģijas, kas nestrādā”, kā arī iesaistīties diskusijā.

Notika pasākums “Zinātnes gaismā - profesors Juris Baldunčiks”

Autors Rota Rulle • 2025. gada 1. decembris
29. novembris ir īpaša diena Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātei (VeA TSF), jo tā ir ilggadējā VeA profesora Jura Baldunčika dzimšanas diena. Šogad profesora Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņas pasākums, kas veltīts viņa 75. gadu jubilejas atcerei, notika 26. novembrī VeA bibliotēkā. Pasākuma sākumā tulkošanas programmu studenti apmeklēja profesora memoriālo kabinetu vēsturiskajā Tulku ielā, bet pēc tam piedalījās studentu konferencē, kurā prezentēja profesora J. Baldunčika zinātniskos pētījumus un populārzinātniskās publikācijas. "Tulkošana un valodu tehnoloģija" 2. kursa studenti bija izvēlējušies gan senākus profesora populārzinātniskus rakstus, piemēram, “Aizguvumi ar fināli -menis latviešu valodā” (1987), gan arī jaunākus pētījumus, piemēram, “Latviešu tulkotāja viltusdraugi: teorija un prakse” (2006). Pasākumā piedalījās profesora atraitne Ingrīda Irbe, kura pastāstīja interesantus profesora dzīves notikumus. 2025. gadā – profesora J. Baldunčika 75. jubilejas gadā – paveikti vairāki darbi viņa piemiņas iemūžināšanā, piemēram, iedibināta profesora Jura Baldunčika vārdā nosaukta stipendija tulkošanas programmu absolventiem (mecenāti – J. Baldunčika ģimene un VeA absolvente Silga Sviķe); “Nacionālajā enciklopēdijā” publicēts šķirklis “ Juris Baldunčiks ”; balstoties profesora J. Baldunčika kartotēkā, sagatavota un publicēta zinātniska publikācija “ Historical Development of Concepts and Their Designations: The Latvian Terms grāmatvedība (‘accounting’) and grāmatvedis (‘accountant’) ” (Scopus); Dārzkopības institūtā izraudzīta un tiek audzēta ceriņu šķirne, kurai tiks dots nosaukums “Profesors Juris Baldunčiks”, jo profesors precizējis vārda “ceriņi” vēsturi; profesora vārdā nosaukta terminoloģijas sekcija starptautiskā konferencē “Vairāk nekā vārdi” (9.–10.10.2025.). Sagatavoja: TSF asoc. prof., pētniece Silga Sviķe
Citas ziņas