Notika pirmais Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem" Primorsko, Bulgārijā

2022. gada 31. jūlijs

Š.g. 6.-10. jūnijā, Bulgārijā, notika kopīgs Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem (Initiative for Space Weather Investigations)" par kosmosa laikapstākļiem un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemi un Zemes tuvumā esošo kosmosu. Šī tēma ir īpaši aktuāla saistībā ar jauna Saules cikla sākumu. Tā sākās 2019. gada decembrī ar izlīdzinātu minimālo saules plankumainības punktu skaitu 1,8. Paredzams, ka tas turpināsies aptuveni līdz 2030. gadam. Šobrīd Saules aktivitāte ir strauji pieaugusi, un, lai gan šajā ciklā vēl neesam sasnieguši maksimālo līmeni, Saules aktivitāte jau pārsniedz prognozēto. Saules notikumi turpinās pastiprināties, kad tuvosies Saules maksimums 2025. gadā, un tas ietekmēs mūsu dzīvi un tehnoloģijas uz Zemes, kā arī satelītus un astronautus kosmosā.

Jonosfēras-termosfēras apgabalā ap mūsu planētu orbītā atrodas vairāk nekā 35 000 objektu, tostarp Starptautiskā kosmosa stacija, meteoroloģiskie un sakaru satelīti, kā arī citi operatīvie valdības līdzekļi, un katru gadu tiek palaisti vēl daudzi citi, piemēram “Starlink” satelītu konstelācija, ko pārvalda SpaceX. Kad jonosfēras un termosfēras sistēmu satricina Saules un ģeomagnētiskā aktivitāte, šie objekti tiek nelabvēlīgi ietekmēti. Piemēram:

●   Atmosfēras sasilšanas izraisītā mainīgā satelītu pretestība maina kosmosa kuģu darbību un orbītas. Tas var izraisīt satelītu priekšlaicīgu atgriešanos Zemes atmosfērā, saīsināt satelītu kalpošanas laiku, palielināt orbitālo sadursmju risku un izraisīt to, ka kosmosa kuģi nav optimālā pozīcijā savam uzdevumam.

●   Pasliktinās radiofrekvenču sakaru un navigācijas iespējas.

●   GPS pozicionēšanas kļūdas rodas jonosfēras traucējumu (plazmas blīvuma) dēļ, kas rodas reģionālā mērogā (kontinenta vai lielākā).

●   Palielinās pārraides troksnis no kosmosa uz zemes. Tas ietekmē militāro uzraudzību ziemeļu polārajā reģionā un komunikācijas visā pasaulē.

●   Ģeomagnētiskās aktivitātes periodos polāro apgabalu tuvumā ir liels starojuma plūsmas daudzums enerģētisko daļiņu veidā. Šīs daļiņas var nokļūt mazā augstumā, kur tās rada bažas par lidmašīnu apkalpes un pasažieru veselību.

●   Kad intensīvas elektriskās strāvas, ko virza kosmosa laikapstākļi, plūst virs jonosfēras, tās var radīt milzīgas "spoguļstrāvas" elektrolīnijās un cauruļvados. Šīs strāvas var sabojāt vai iznīcināt svarīgu infrastruktūru, izraisot dārgus elektroenerģijas padeves pārtraukumus vai uzturēšanas un remonta izmaksas.


Papildus zinātniskajām prezentācijām, semināra ietvaros tika apspriestas svarīgākās kosmosa laikapstākļu izpētes jomas, kopīgu kosmosa laikapstākļu izpētes projektu apspriede un sagatavošana, kā arī tādu metožu izstrāde, kas varētu mazināt saules aktivitātes ietekmi uz Zemes infrastruktūru. Tika apspriesti arī pasākumi, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot tās zinātnisko un tehnisko pētījumu potenciālu.


Latviju sanāksmē pārstāvēja VSRC zinātnieks Vladislavs Bezrukovs (klātienē) un VSRC direktors Aleksejs Klokovs (tiešsaistē).

Pēc tikšanās, tika uzsākta gatavošanās sadarbības memoranda parakstīšanai starp Ventspils Augstskolu un Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju institūtu.


Zinātniskā semināra mājas lapa, dalībnieki un programma ir pieejama vietnē https://www.virac.eu/initiative-for-space-weather-investigations-2022-Bulgaria

Šajā diagrammā redzemas sākotnēji prognozētais saules plankumu skaits, kas attēlots ar zilu līniju. Zaļā līnija parāda novērotās saules plankumu skaita tendences, kas virzās uz sarakano līniju (McIntosh et al. pētījums), kurā prognozēts lielākais saules plankumu skaits un attiecīgi lielākā Saules aktivitāte (blog.nasa.gov/solarcycle25)

Šajā animācijā redzema kosmosa laikapstākļu ietekme uz jonosfēru. Credits: NASA/GSFC/CIL/Krystofer Kim

Seminārs tika organizēts ar ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” atbalstu.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 27. maijs
Laikā no 2025. gada 18. līdz 20. maijam Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) programmētājs Matīss Purviņš piedalījās starptautiskā pētniecības projekta RADIOBLOCKS (“ New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output ”) darba pakotnes WP4 sanāksmē, kas norisinājās ASTRON – Nīderlandes radioastronomijas institūta telpās Dwingeloo, Nīderlandē. Sanāksmes laikā projekta partneri prezentēja aktuālo progresu katrā institūcijā, daloties ar paveikto un turpmāk plānoto darbu apkopojumu. Šādas sanāksmes sniedz iespēju koordinēt aktivitāšu izpildi un nodrošināt to atbilstību projekta kopējai stratēģijai un nodevumiem. Turpinājumā sekoja prezentācijas par datu apstrādes veiktspējas analīzes metodēm, ko vadīja JIVE (Joint Institute for VLBI ERIC) pārstāvis, kā arī ASTRON speciālistu sagatavots pārskats par jaunākajiem GPU skaitļošanas risinājumiem, kas tiek izmantoti radioastronomijā un augstas veiktspējas datu apstrādē. Viena no sanāksmes nozīmīgākajām daļām bija jaunās RADIOBLOCKS HPC sistēmas prezentācija. Šī augstas veiktspējas skaitļošanas iekārta ir iegādāta projekta WP4 ietvaros un būs pieejama projekta partneriem no 2025. gada septembra, ievērojami paplašinot iespējas datu apstrādes kapacitātē. Sanāksmes noslēgumā tika pārrunāts atlikušo projekta finanšu resursu izlietojums līdz tā noslēgumam. Pēc oficiālās daļas dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā pa ASTRON institūtu, kur tika apskatītas tā tehnoloģiskās iespējas – tostarp DAS-6 HPC sistēma, COBALT korelācijas platforma un JIVE korelators. Ekskursijas noslēgumā apmeklētājiem bija iespēja klātienē iepazīt arī vēsturisko Dwingeloo radioteleskopu , kas atrodas netālu no institūta. Minētās aktivitātes notika projekta „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” (RADIOBLOCKS) Nr. 101093934 ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem.
Autors Rota Rulle 2025. gada 22. maijs
Tikšanās Bulgārija - Latvija - Ukraina Kosmosa laikapstākļu izpētes iniciatīva 2025. gada 2.- 6. jūnijs Primorsko, Bulgārija
Autors Rota Rulle 2025. gada 22. maijs
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolā un Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā viesojās Norvēģijas kosmosa industrijas delegācija, kuras sastāvā bija pārstāvji no deviņiem Norvēģijas uzņēmumiem un organizācijām. Vizīti organizēja LIAA pārstāvis, Eksporta veicināšanas direktors Norvēģijā, Austris Keišs, kurā tika pārstāvēts lielākais militārais ražošanas uzņēmums Norvēģijā Kongsberg Defence & Aerospace , kas ražo augsti attīstītas aizsardzības un aviācijas un kosmosa sistēmas, tostarp kaujas vadības risinājumus un tālvadības ieroču stacijas, izstrādā pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu tehnoloģijas dažādiem militārajiem pielietojumiem un papildus piedāvā arī jūras sistēmas, piemēram, autonomus un tālvadības risinājumus jūras spēkiem. Tāpat Ventspili apmeklēja viens no Norvēģijā vadošajiem satelītu un kosmosa infrastruktūras uzņēmumiem Space Norway , uzņēmums PaleBlue , kas piedāvā simulācijas kosmosa lidojumiem, uzņēmums Spectrum Blue , kas izmanto kvantu tehnoloģijas, lai izstrādātu un ražotu nākamās paaudzes materiālus, kurus pielieto veselības aprūpē un ilgtspējas jomā, kā arī izstrādā digitālās lēmumu atbalsta sistēmas ēku apsaimniekotājiem. Ventspilī viesojās arī vadošs Norvēģijas dizaina un inovāciju uzņēmums Inventas, uzņēmums Rocket Grace Group , kas katru gadu organizē vienu no Ziemeļvalstīs lielākajām kosmosa konferencēm Spaceport Norway , jaunuzņēmums Nava Space , kas plāno ražot jaunākās paaudzes kosmosa skafandrus īpaši skarbiem vides apstākļiem, apvienojot mākslīgā intelekta risinājumus ar viedajiem materiāliem. Ventspili apmeklēja arī pārstāvji no Oslo Universitātes, inženiertehniskās pētniecības fonda Norwegian Geotechnical Institute , kā arī Norvēģijas Kosmosa nozares asociācijas Norwegian Industrial Forum for Space Activities (NIFRO). Vizītes laikā delegācija apskatīja VSRC un VeA elektronikas laboratorijas, kā arī VeA rektors Andris Vaivads prezentācijā iepazīstināja ar VeA un VSRC darbību. Kā pastāstīja LIAA Norvēģijas pārstāvniecības vadītājs Austris Keišs, vizītes «mērķis ir sekmēt kosmosa industrijas sadarbību Latvijas un Norvēģijas starpā un to, lai Latvijas uzņēmumi nonāktu starptautiskos projektos, piegāžu ķēdēs, piedāvāt Latviju kā pievilcīgu investīciju galamērķi norvēģu uzņēmumiem». VSRC direktors Mārcis Donerblics vērtē, ka vizīte aizvadīta produktīvi. "Prieks, ka pievienojās arī Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga, kura ļoti atbalsta kosmosa nozari. Vizīte bija divtik efektīva, jo pārstāvēts bija gan politiskais rangs, gan industrija," sacīja Donerblics. "Protams, vizītes laikā izmantojām iespēju apmainīties ar kontaktiem ar dažādu institūciju pārstāvjiem, un ar vairākiem vienojāmies turpināt dialogu jau sarunās viens pret vienu. Konkrētus piemērus saukt ir pāragri, taču mums saistoši ir telekomunikāciju, satelītkomunikāciju antenu sistēmu jautājumi, studentu apmaiņas iespējas." Donerblics atgādināja, ka jau šobrīd VSRC stratēģiskais partneris ir Zviedrijas Kosmosa korporācija, bet ir pamats cerēt uz plašākas partnerības izveidošanu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 20. maijs
Aizvadītajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas deputāti izbraukuma sēdes ietvaros apmeklēja Ventspils Augstskolu. Vizītes mērķis bija iepazīties ar augstākās izglītības un zinātnes politikas īstenošanu no Ventspils Augstskolas skatupunkta, kā arī ar aktuālajiem jautājumiem Ventspils izglītības jomā. Apakškomisijas izbraukuma sēdē piedalījās Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane, Ventspils Augstskolas vadība, fakultāšu dekāni un prorektore, kā arī Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas deputāti tika iepazīstināti gan ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru, ar Ventspils Augstskolas nozīmi Ventspils pilsētas un reģiona attīstībā, kā arī ar Ventspils pašvaldības sniegto finansiālo atbalstu augstskolas attīstībai. Savukārt Jana Bakanauska apakškomisijas deputātus iepazīstināja ar paveikto Ventspils pašvaldības izglītības tīkla sakārtošanā, ar paveikto cilvēkresursu piesaistē un pašvaldības sniegto atbalstu pedagogiem, kā arī ar Ventspilī īstenoto izglītības kvalitātes monitoringu. Diskusiju laikā pārrunātas arī aktuālās problēmas, tostarp jaunā pedagogu atalgojuma modeļa “Programma skolā” ieviešana, nepietiekamais valsts finansējums mācību līdzekļiem un nepietiekamais mācību līdzekļu nodrošinājums skolēniem vidusskolas posmā. Apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa ar atzinību novērtēja Ventspils pašvaldības nozīmīgo atbalstu Ventspils Augstskolas izaugsmei un aktīvo darbu pedagogu piesaistes un atbalsta jomā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 20. maijs
15. maijā Tulkošanas studiju fakultātes studentiem bija iespēja piedalīties vieslekcijā un uzzināt par Vācijas un Latvijas sadarbību, darbu vēstniecībā un diplomātisko protokolu. Vieslekciju vadīja Vācijas vēstniecības Kultūras un preses nodaļas vadītājs Kristofers Gronavs ( Christopher Grounau ) un Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju bakalaura un maģistra programmu absolvente Nataļja Buinicka. Dienas sākumā K. Gronavu un N. Buinicku sagaidīja bakalauru tulkošanas programmas 3. kursa studenti, kuri vadīja nelielu ekskursiju pa augstskolas telpām un vācu valodā pastāstīja par studentu ikdienu un par Ventspils Augstskolu kopumā. Vieslekcijā vēstniecības pārstāvji Tulkošanas studiju fakultātes studentiem pastāstīja par darbu vēstniecībā, vēstniecības struktūru un karas nodaļas uzdevumiem, iepazīstināja ar dažiem no ikdienas pienākumiem, kā arī atbildēja uz studentu jautājumiem. Bakalauru tulkošanas programmas 3. kursa studenti Matīss Jansons un Elēna Šatrovska, kuri kā otro svešvalodu apgūst vācu valodu, pastāstīja par iespaidiem ekskursijas vadīšanas laikā un par vieslekcijā gūtajām atziņām: Matīss uzsvēra: “Līdz šim nemaz nebiju aizdomājies, cik cieša un daudzveidīga patiesībā ir Latvijas un Vācijas sadarbība. Bija interesanti dzirdēt, cik lielu uzmanību vēstniecības darbinieki pievērš kultūras projektiem, kuriem tiek sniegts būtisks atbalsts un kas patiešām satuvina mūsu valstis. Iepriekš man šķita, ka diplomātija ir tikai smalki uzvalki, tukšas runas un šampanietis pasākumos, bet šodien sapratu – tur slēpjas daudz vairāk. Tā ir dzīva, dinamiska vide, kur katra diena ir citāda, un aiz visa stāv cilvēki, kuri dara aizraujošu un nozīmīgu darbu.” Elēna piebilda: “Šī bija brīnišķīga iespēja ne tikai “no iekšpuses” uzzināt, kā vēstniecība strādā, kā tiek organizētas diplomātu tikšanās, kurās jāpievērš uzmanība tik daudzām niansēm, bet arī satikt cilvēkus, kuru dēļ darbs vēstniecībā norit gludi. Turklāt klātienes tikšanās ar tās pārstāvjiem ļāva ieraudzīt viņu darbu kā cilvēcīgu un saprotamu, nevis kā kaut ko idealizētu, sarežģītu un nesasniedzamu.” Pasākumu organizēja VeA pasniedzēja Egita Proveja. Informāciju sagatavoja 3TVT studenti.
Autors Rota Rulle 2025. gada 19. maijs
Trešdien, 28. maijā, ikviens interesents aicināts piedalīties Kurzemes Biznesa forumā “Mākslīgais intelekts – 4. industriālā revolūcija”, kas notiks koncertzālē “Latvija”, savukārt, 29. maijā “Saieta namā” Pasiekstes vējdzirnavās ikviens aicināts piedalīties meistarklasē “Kā sastrādāties ar dažādu paaudžu pārstāvjiem MI laikmetā?”.
Citas ziņas