Notika pirmais Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem" Primorsko, Bulgārijā

2022. gada 31. jūlijs

Š.g. 6.-10. jūnijā, Bulgārijā, notika kopīgs Bulgārijas, Ukrainas un Latvijas zinātniskais seminārs "Iniciatīva par kosmosa laikapstākļu pētījumiem (Initiative for Space Weather Investigations)" par kosmosa laikapstākļiem un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemi un Zemes tuvumā esošo kosmosu. Šī tēma ir īpaši aktuāla saistībā ar jauna Saules cikla sākumu. Tā sākās 2019. gada decembrī ar izlīdzinātu minimālo saules plankumainības punktu skaitu 1,8. Paredzams, ka tas turpināsies aptuveni līdz 2030. gadam. Šobrīd Saules aktivitāte ir strauji pieaugusi, un, lai gan šajā ciklā vēl neesam sasnieguši maksimālo līmeni, Saules aktivitāte jau pārsniedz prognozēto. Saules notikumi turpinās pastiprināties, kad tuvosies Saules maksimums 2025. gadā, un tas ietekmēs mūsu dzīvi un tehnoloģijas uz Zemes, kā arī satelītus un astronautus kosmosā.

Jonosfēras-termosfēras apgabalā ap mūsu planētu orbītā atrodas vairāk nekā 35 000 objektu, tostarp Starptautiskā kosmosa stacija, meteoroloģiskie un sakaru satelīti, kā arī citi operatīvie valdības līdzekļi, un katru gadu tiek palaisti vēl daudzi citi, piemēram “Starlink” satelītu konstelācija, ko pārvalda SpaceX. Kad jonosfēras un termosfēras sistēmu satricina Saules un ģeomagnētiskā aktivitāte, šie objekti tiek nelabvēlīgi ietekmēti. Piemēram:

●   Atmosfēras sasilšanas izraisītā mainīgā satelītu pretestība maina kosmosa kuģu darbību un orbītas. Tas var izraisīt satelītu priekšlaicīgu atgriešanos Zemes atmosfērā, saīsināt satelītu kalpošanas laiku, palielināt orbitālo sadursmju risku un izraisīt to, ka kosmosa kuģi nav optimālā pozīcijā savam uzdevumam.

●   Pasliktinās radiofrekvenču sakaru un navigācijas iespējas.

●   GPS pozicionēšanas kļūdas rodas jonosfēras traucējumu (plazmas blīvuma) dēļ, kas rodas reģionālā mērogā (kontinenta vai lielākā).

●   Palielinās pārraides troksnis no kosmosa uz zemes. Tas ietekmē militāro uzraudzību ziemeļu polārajā reģionā un komunikācijas visā pasaulē.

●   Ģeomagnētiskās aktivitātes periodos polāro apgabalu tuvumā ir liels starojuma plūsmas daudzums enerģētisko daļiņu veidā. Šīs daļiņas var nokļūt mazā augstumā, kur tās rada bažas par lidmašīnu apkalpes un pasažieru veselību.

●   Kad intensīvas elektriskās strāvas, ko virza kosmosa laikapstākļi, plūst virs jonosfēras, tās var radīt milzīgas "spoguļstrāvas" elektrolīnijās un cauruļvados. Šīs strāvas var sabojāt vai iznīcināt svarīgu infrastruktūru, izraisot dārgus elektroenerģijas padeves pārtraukumus vai uzturēšanas un remonta izmaksas.


Papildus zinātniskajām prezentācijām, semināra ietvaros tika apspriestas svarīgākās kosmosa laikapstākļu izpētes jomas, kopīgu kosmosa laikapstākļu izpētes projektu apspriede un sagatavošana, kā arī tādu metožu izstrāde, kas varētu mazināt saules aktivitātes ietekmi uz Zemes infrastruktūru. Tika apspriesti arī pasākumi, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot tās zinātnisko un tehnisko pētījumu potenciālu.


Latviju sanāksmē pārstāvēja VSRC zinātnieks Vladislavs Bezrukovs (klātienē) un VSRC direktors Aleksejs Klokovs (tiešsaistē).

Pēc tikšanās, tika uzsākta gatavošanās sadarbības memoranda parakstīšanai starp Ventspils Augstskolu un Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Kosmosa pētījumu un tehnoloģiju institūtu.


Zinātniskā semināra mājas lapa, dalībnieki un programma ir pieejama vietnē https://www.virac.eu/initiative-for-space-weather-investigations-2022-Bulgaria

Šajā diagrammā redzemas sākotnēji prognozētais saules plankumu skaits, kas attēlots ar zilu līniju. Zaļā līnija parāda novērotās saules plankumu skaita tendences, kas virzās uz sarakano līniju (McIntosh et al. pētījums), kurā prognozēts lielākais saules plankumu skaits un attiecīgi lielākā Saules aktivitāte (blog.nasa.gov/solarcycle25)

Šajā animācijā redzema kosmosa laikapstākļu ietekme uz jonosfēru. Credits: NASA/GSFC/CIL/Krystofer Kim

Seminārs tika organizēts ar ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009 “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” atbalstu.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 1. septembris
Ventspils Augstskola (VeA) 1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, pulcēja studentus, lai kopīgi atzīmētu jau 30. studiju gada sākumu. Svētku laikā tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Jaunā akadēmiskā gada atklāšanas pasākumā studentus uzrunāja VeA rektors Andris Vaivads, fakultāšu dekāni un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš. Pasākuma svinīgo noskaņu papildināja muzikālie priekšnesumi Ventspils Mūzikas vidusskolas pārstāvju izpildījumā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Šogad stipendijai tika saņemts 31 pretendenta pieteikums, kur no tiem stipendiju saņēma: Matīss Purviņš – Matīss mērķtiecīgi darbojas pētniecībā, pildot programmētāja pienākumus Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā un līdzdarbojoties nozīmīgos projektos. Matīss šobrīd specializējas mākslīgā intelekta modeļu implementācijā un datorredzes uzdevumos, pētot 3D punktu mākoņu semantisko segmentāciju. Matīss Drullis – Matīss ir Ventspils Tehnikuma absolvents un VeA "Elektronikas inženierijas" students, kurš sevi jau pierādījis kā izcilu jauno speciālistu. Viņa augsto profesionālo sagatavotību apliecina izcīnītā pirmā vieta nacionālajā konkursā "SkillsLatvia 2023" mobilajā robotikā un godalga mehatronikas disciplīnā. Kristers Rudziks – Kristera akadēmisko izcilību apliecina augstais vidējais vērtējums un jau iepriekš saņemtā pašvaldības stipendija par sasniegumiem IKT jomā. Viņš ir daudzpusīgs jaunais speciālists, kurš izcīnījis vairākas pirmās vietas informātikas, fizikas un ekonomikas olimpiādēs, kā arī aktīvi pilnveido savas prasmes starptautiskos uzņēmējdarbības un tehnoloģiju hakatonos kā "TechChill Student Challenge". Karina Šteina – Karīna ir VeA maģistrantūras studente, kura bakalaura studijas noslēgusi ar izcilu akadēmisko sniegumu un maksimālo novērtējumu par pētniecisko darbu datorredzes jomā. Viņa sniedz nozīmīgu ieguldījumu Ventspils tehnoloģiju vides attīstībā, kopš 2024. gada strādājot par programmēšanas pasniedzēju Ventspils Digitālajā centrā un iedvesmojot jaunos talantus izvēlēties studijas tieši Ventspils Augstskolā. Nataļja Jermakova – Nataļja ir studiju programmas “Datorzinātnes” studente, kura ir apliecinājusi izcilas līdera dotības, vadot tehnisko izstrādi starptautiskajā hakatona projektā "TechChill Student Challenge" un aktīvi darbojoties COLOURS Eiropas universitāšu alianses studentu forumā. Nataļja sniedz būtisku ieguldījumu studiju procesa uzlabošanā, koordinējot apjomīgu mācību materiālu izstrādi un pārstāvot studentu intereses Informācijas tehnoloģiju fakultātes domē. Edgars Rajevskis – Edgars izceļas ar ievērojamu praktisko pieredzi un izcilību tehnoloģiju inovācijās. Viņa mērķtiecību apliecina izcīnītā otrā vieta starptautiskajā robotikas hakatona "Combat Robotics" un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) pasniegtā atzinība par nozares prestiža sekmēšanu. Edgars ir spējis apvienot studijas ar atbildīgu darbu, pildot VeA laboranta pienākumus un vadot pētniecības un attīstības iepirkumus vadošā nozares uzņēmumā "Aerones Engineering". Kristofers Jēkabs Rozevskis – Kristofers Jēkabs ir VeA studiju programmas "Elektronikas inženierija" students un augstskolas laborants, kurš savu nākotni saista ar elektronikas un mākslīgā intelekta (MI) risinājumu sinerģiju. Viņa izcilību apliecina pirmā vieta starptautiskajā konkursā "EIFtronic 2026" un iegūtais "Gada pirmkursnieka" tituls, kā arī veiksmīgā dalība prestižās akselerācijas programmās ar inovatīvo projektu "GymLense". Marta Dzelme – Martas tehnoloģisko kompetenci apliecina augstie starptautiskie sasniegumi, tostarp godalgotā vieta prestižajā "NASA International Space Apps Challenge" un inovatīvu risinājumu izstrāde stratosfēras zondei "IRBE-7". Marta ne tikai uzrāda izcilību pētniecībā, bet arī aktīvi iedvesmo nākamos studentus, pārstāvot augstskolu izstādēs, Ēnu dienās un tiekoties ar valsts augstākajām amatpersonām. Madars Anosovs – Madars sevi ir pieteicis kā izcilu jauno talantu, izcīnot pirmo vietu starptautiskajā elektronikas konkursā "EIFtronic 2026". Viņa akadēmisko sniegumu raksturo izcilība, sasniedzot augstu vidējo vērtējumu un demonstrējot teicamas prasmes programmēšanā un inženierzinātnēs. Madara profesionālo profilu papildina vērtīga pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos un teicamas svešvalodu zināšanas, kas apvienojumā ar mērķtiecību veido stabilu pamatu kļūšanai par augsta līmeņa elektronikas inženieri. Ella Jēkabsone – Ella ir mērķtiecīga Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas absolvente, kura uzrāda pārliecinošu potenciālu IKT un STEM jomā, centralizētajā eksāmenā matemātikā sasniedzot augstu rezultātu. Viņas tehniskās prasmes apliecina gan izcilības vērtējumi padziļinātos programmēšanas kursos, gan sekmīga dalība "PyGirls" hakatonos. Ventspils Augstskola izsaka pateicību Ventspils valstspilsētas pašvaldībai par nozīmīgo atbalstu studentu izcilības veicināšanā un jauno talantu attīstībā!
Autors Rota Žagare 2026. gada 31. augusts
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „ SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time ”, kas norisinājās Ķelnes Universitātē, Vācijā. Simpozijā tika prezentēts ziņojums par metanola māzeru aktivitāti jaunveidojamu masīvu zvaigžņu apkārtnē. Ķelnes Universitātes rīkotais simpozijs pulcēja vadošos pasaules astrofiziķus un radioastronomus, lai pārrunātu jaunākos atklājumus par zvaigžņu veidošanos, starpzvaigžņu vidi un procesiem, kas vada zvaigžņu tapšanu. A. Aberfelda prezentētais pētījums izstrādāts ciešā starptautiskā sadarbībā ar Itālijas Nacionālā astrofizikas institūta (INAF) pētniekiem A. Sanna un L. Moscadelli. Pētījumā, izmantojot pasaulē vienu no jutīgākajiem radioteleskopu masīviem Very Large Array (VLA) ASV, tika analizēta 6.7 GHz metanola (CH 3 OH) māzeru starojuma sasaiste ar zvaigžņu starojumu un matērijas izplūdēm no jaunām, masīvām zvaigznēm. Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi: Atklāti 5 jauni māzeru avoti : Novērojot 22 zvaigžņu veidošanās reģionus, metanola māzera starojums tika detektēts 13 objektos, tostarp tika atklāti 5 iepriekš nezināmi māzeru avoti. Precīzs zvaigznes pozīcijas indikators : Vairāk nekā 90% no visiem detektētajiem māzeriem atrodas ciešā zvaigznes tuvumā. Tieša saikne ar radio termisko elektronu starojumu : Pētījumā atklāta spēcīga korelācija starp metanola māzera spožumu un termisko radio starojumu, kas ļaus astronomiem nākotnē precīzāk prognozēt un identificēt vājus starojuma avotus Visumā. Nākotnes radioteleskopu potenciāls : Pētījuma aprēķini rāda, ka vairāk nekā 30% no metanola māzeru populācijas pašlaik paliek neatklāti esošo instrumentu jutības robežu dēļ, un tos atklāt būs iespējams ar nākamās paaudzes radioteleskopiem (piemēram, ngVLA un SKA). Pētījums un dalība konferences norisē tika īstenota Latvijas Zinātnes padomes (LZP) fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta „Jauno masīvo zvaigžņu masas izmešanas fizikālo mehānismu izpēte, izmantojot CH3OH māzerus” (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/044) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 26. augusts
Ventspils Augstskola projekta COLOURS ( COLlaborative innOvative sUstainable Regional UniverSitieS ) ietvaros izsludina pieteikšanos Biznesa idejas attīstības finansējumam studentu komandām, kuras piedalījās COLOURS forumā (CoLab) “IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laikmetā”, kas norisinājās no 20. līdz 22. maijam. Biznesa idejas attīstības finansējuma mērķis ir palīdzēt studentu komandām turpināt forumā izstrādāto ideju attīstību, veikt idejas validāciju, izstrādāt prototipu, MVP vai demo versiju, piesaistīt potenciālos klientus vai sadarbības partnerus, attīstīt tehnisko risinājumu, dizainu, mārketinga materiālus vai sagatavot ideju nākamajam solim uzņēmējdarbības virzienā. Vienai studentu komandai pieejamais finansējums ir 3000 EUR . Finansējums netiek izmaksāts komandai kā tiešs naudas pārskaitījums. Ventspils Augstskola apmaksā vai atmaksā tikai iepriekš saskaņotus un attiecināmus izdevumus, kas nepieciešami biznesa idejas attīstībai. Pieteikties var studentu komandas, kas piedalījās COLOURS forumā “IT nozares izaicinājumi mākslīgā intelekta laikmetā” un kuru ideja ir saistīta ar forumā apskatītajiem IT nozares un mākslīgā intelekta laikmeta izaicinājumiem, problēmām vai risinājumiem. Pieteikumā jāiesniedz: biznesa idejas attīstības finansējuma pieteikuma veidlapa; budžeta tāmes veidlapa; ētikas pašdeklarācijas veidlapa; katra komandas dalībnieka augstskolas izsniegta izziņa par studējošā statusu. Pieteikumi jāsagatavo un jāiesniedz Ventspils Augstskolas Studentu uzņēmējdarbības centra vadītājam Elvisam Braunam , rakstot uz e-pastu elviss.brauns@venta.lv . Pieteikšanās termiņš: 2026. gada 27. septembris Veidlapas pieejamas: Google Drive Jautājumu gadījumā komandas aicinātas sazināties ar Studentu uzņēmējdarbības centra vadītāju Elvisu Braunu, elviss.brauns@venta.lv . Vairāk par Studentu uzņēmējdarbības centru šeit: https://www.venta.lv/studentu-uznemejdarbibas-centrs  Pēc pieteikumu izvērtēšanas finansējuma saņēmēji tiks paziņoti ne vēlāk kā 6 darba dienu laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 25. augusts
No 20. līdz 23. augustam Zvejniekciemā, Saulkrastu novadā, norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Vasaras skola 2026, pulcējot jaunos pētniekus no dažādām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām. Ventspils Augstskolu šogad vasaras skolā pārstāvēja doktorantes Līga Pūce, Aiga Veckalne, Monta Anšica un Aiga Bādere. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir stiprināt jauno zinātnieku profesionālās prasmes, veicināt starpdisciplināru sadarbību un veidot jaunus kontaktus Latvijas pētnieku kopienā. Šogad izglītojošajā programmā uzmanība tika pievērsta zinātnieka lomai sabiedrības uzticības veidošanā un dezinformācijas mazināšanā, aktualitātēm un zinātnieku iespējamajam ieguldījumam nacionālās stratēģijas “Latvija 2050” kontekstā, kā arī zinātniskajai rakstīšanai, pētniecības projektu nozīmīguma pamatošanai, komunikācijai ar politikas veidotājiem un publiskās runas prasmēm. Doktorantes atzīst, ka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola darbojas kā izcils “kontaktpunkts”, kur dažādu pētnieku pieredze tiek pārvērsta vērtīgos ieteikumos, bet aktuālie jautājumi tiek apspriesti “ar atvērtu prātu” un nojaucot disciplinārās robežas. Šī dažādo zinātnes nozaru skatījumu un pieeju satikšanās dod iespēju rast jaunus, radošus un jēgpilnus risinājumus pētnieciskiem un praktiskiem jautājumiem. Ventspils Augstskolas doktorantes izsaka pateicību pasākuma organizatoriem – Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājam Oskaram Teikmanim, valdes loceklei Rasmai Pīpiķei, Vidzemes Augstskolas doktorantēm Mārai Grīnbergai-Šilauai un Dacei Dancei, kā arī visai spēcīgajai Latvijas Jauno zinātnieku apvienības komandai par patiesu intelektuālu un cilvēcisku baudījumu – atbalstošu, pētniecības ētikā un akadēmiskajā kvalitātē balstītu atmosfēru, kā arī platformu zinātniskām diskusijām un domubiedru rašanai. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skolas norisi finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Doktorantes Līgas Pūces dalība vasaras skolā tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 18. augusts
Zinātne ir daudz tuvāk ikdienas dzīvei, nekā varētu šķist. Ventspils Augstskolas Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe pirms tam gandrīz desmit gadus strādājusi par Ventspils pašvaldības ainavu arhitekti. Tāpēc intervija bija ne tikai par zinātni un jauno zinātnieku sagatavošanu, bet arī par to, ko sagaidīt no arvien neprognozējamākajiem laikapstākļiem, kā arī par mākslīgā intelekta radītajiem riskiem.
Autors Rota Žagare 2026. gada 17. augusts
1. septembrī Ventspils Augstskola (VeA) svinīgi atklās jauno 2026./2027. akadēmisko studiju gadu. Jaunā studiju gada atklāšanas svētki notiks plkst. 12.00 pie A korpusa ieejas, blakus strūklakai “Lāsītes”. Pasākuma laikā tiks pasniegtas arī IKT stipendijas izcilākajiem studentiem. Pēc svinīgās atklāšanas plkst. 12.50 pirmo kursu studentiem D104 auditorijā norisināsies ievadlekcija, kurā jaunie studenti varēs uzzināt svarīgāko par studijām Ventspils Augstskolā. Savukārt plkst. 13.40 pirmkursnieki dosies uz savām fakultātēm. Jaunā studiju gada pirmais pasākums notiks jau 31. augustā, kad Ventspils Augstskolā norisināsies Pirmkursnieku rallijs. Tā ir komandu orientēšanās spēle, kurā jaunie studenti varēs iepazīt savus jaunos studiju biedrus no dažādām fakultātēm, Ventspili un savu jauno studiju vidi. Rallija laikā pirmkursnieki komandās, kājām pārvietojoties pa pilsētu, veiks dažādus uzdevumus un iepazīs vietas, kas turpmāk būs daļa no viņu studiju ikdienas. Lekciju grafiks un svarīga informācija studentiem 2026./2027. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiks tiks publicēts pēc 21. augusta. Kamēr jaunā studiju gada lekciju grafiks vēl tiek izstrādāts, studenti var iepazīties ar 2025./2026. akadēmiskā gada rudens semestra lekciju grafiku, lai gūtu priekšstatu par studiju norises kārtību: ŠEIT Vairāk informācijas par pieteikšanos dienesta viesnīcai un cita svarīga informācija pieejama ŠEIT .
Citas ziņas