Divu dienu garumā, 12. un 13. novembrī, Ventspils Augstskolā norisinājās 9. starptautiskā zinātniskā konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde (Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing - BAASP), ko organizēja Inženierpētniecības institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Konference pulcēja zinātniekus no Baltijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, kuri dalījās pētījumos par astrofiziku un radioastronomiju, Zemei tuvā kosmosa izpēti un kosmosa tehnoloģijām. Konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Ventspilī notiek ik pēc diviem gadiem. BAASP konferenču sērija ir platforma starptautiskas sadarbības un zināšanu apmaiņas veidošanai un stiprināšanai Baltijas reģionā un visā pasaulē. Konference apvieno astronomus, kosmosa pētniekus un inženierus, kā arī saistīto nozaru ekspertus, tostarp informātikā, elektronikā, satelīttehnoloģijās, ģeodēzijā, tālizpētē un vides zinātnēs. Šogad konference pulcēja dalībniekus no Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un pārstāvjus no citām valstīm - Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ukrainas, Spānijas, Nigērijas, Alžīrijas un Ķīnas. Šī gada galvenie referenti bija profesors Andris Slavinskis no Tartu Universitātes Igaunijā, Dr. Oļegs Uļjanovs no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta un profesors Iļja Usoskins no Oulu Universitātes Somijā. Konference BAASP 2025 turpināja diskusiju par to, kā topošās tehnoloģijas maina astronomiju, kosmosa zinātni, ģeozinātnes un tālizpēti. Kā minēts konferences tēmas izklāstā, kosmosa zinātnē arvien lielāku nozīmi iegūst tā sauktie lielie dati, kas prasa jaudīgas datu iegūšanas, pārvaldības, apstrādes un interpretācijas iespējas. Astroinformātika kā starpdisciplināra joma apvieno kosmosa zinātni ar augstas veiktspējas skaitļošanu, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos, sekmējot būtiskus sasniegumus novērojumu astronomijā, satelīttehnoloģijās un Zemes-kosmosa mijiedarbībā. Pēdējos gados Eiropa turpina ieņemt nozīmīgu vietu nākamās paaudzes astronomijas attīstībā. LOFAR zemfrekvences antenu tīkla paplašināšanās visā kontinentā, tostarp Baltijas reģionā, ļauj veikt augstas izšķirtspējas pētījumus par kosmisko magnētismu, Saules aktivitāti un īslaicīgām parādībām radio diapazonā. Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir ievērojami uzlabojis savas reālā laika e-VLBI iespējas un jutību plašā frekvenču joslā, pateicoties arī Apvienotajā Karalistē bāzētajām stacijām, piemēram, Jodrell Bank un e-MERLIN. Šie uzlabojumi ir veicinājuši precīzu ātro radio uzliesmojumu un kompaktu ekstragalaktisko avotu lokalizēšanu. Tehnoloģiskie sasniegumi vienlaikus ļauj īstenot automatizētus, ātras reaģēšanas novērojumu režīmus. Šī jaunā joma integrē radio, optiskos, gravitācijas viļņu un ne-itrīno datus, lai pētītu augstas enerģijas kosmiskos notikumus, piemēram, neitronu zvaigžņu saplūšanas un magnetāru uzliesmojumus. Vienlaikus būtiski sasniegumi mākslīgā intelekta vadītā datu ieguvē, lokālajā skaitļošanā uz satelītu datoriem un kvantu tehnoloģijās balstītos algoritmos paver jaunas iespējas reāllaika analīzei un autonomai lēmumu pieņemšanai gan Zemes novērošanas, gan dziļā kosmosa misijās. Tajā pašā laikā CubeSat un modulārās satelītplatformas arvien vairāk pārveido zemo izmaksu, augstas ietekmes kosmosa pētījumu vidi, kas pieprasa jaunus datu integrācijas un drošības modeļus, kā arī to savietojamību dažādās jomās. «Konferencē mēs fokusējamies uz kosmosa zinātni gan no zinātnes, gan no tehnoloģijas puses - datu apstrāde, algoritmi, elektronika, uztvērēji un astrofizika un astronomija kā tāda,» skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs. Konferences referātu tēmas lielā mērā saistītas ar pašlaik aktuālajiem projektiem. «Viena no konferences tēmām ir kosmosa laikapstākļi. Tagad Saule ir sava cikla maksimumā, arī pašlaik tuvojas magnētiskā vētra, nupat bija trīs lieli uzliesmojumi uz Saules. Daļa konferences referātu saistīti ar Saules pētījumiem, ekstremāliem Saules un kosmosa apstākļiem,» sacīja Bezrukovs. «Tāpat konferencē referēja par instrumentiem, ar ko mēs varam novērot kosmosu - teleskopiem un raidītājiem. Mēs pozicionējam sevi arī kā tālā kosmosa sakaru centrs, un referāti parāda, kā tas tehnoloģiski virzās uz priekšu. Konferencē runājām arī par galaktikas un ārpusgalaktikas pētījumiem, fundamentālo zinātni un fundamentālo astrofiziku.» Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads kā vienu no Ventspils Augstskolai aktuālajiem konferences tematiem minēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniskā asistenta Ginta Jasmonta referātu Komētu aktivitātes modelēšana Eiropas Kosmosa aģentūras misijai «Comet Interceptor». «Doktorants Gints Jasmonts prezentēja referātu par modelēšanu komētām - kā veidojas komētu astes, kā veidojas komas (gāzu un putekļu apvalki - red. piez.) apkārt komētām. Šajā virzienā strādā vairāki mūsu zinātnieki, un Ventspils Augstskola ir iesaistījusies nākamajā Eiropas Kosmosa aģentūras misijā Comet Interceptor. Tā būs misija, kas uzlidos kosmosā uz noteiktu punktu un gaidīs nezināmu objektu, kas ielidos no ārpus Saules sistēmas, lai to pēc tam pētītu. Mūsu zinātnieki modelē, kā vide apkārt tam varētu izskatīties un kā dažādi instrumenti uz šī pavadoņa varētu novērot šo objektu. Ventspils uzņēmums Bitlake Technologies arī ir iesaistīts sistēmu izstrādē šai kosmosa misijai,» sacīja Andris Vaivads. Vladislavs Bezrukovs, papildinot rektora teikto, akcentēja: «Pašlaik tas ir ļoti aktuāli, jo arī tieši tagad Saules sistēmā lido starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS, kas aktualizē diezgan daudz jautājumu, un misija Comet Interceptor pētīs tādus iespējamos nākotnes viesus.» Konferencē referenti uzstājās divas dienas, otrajā dienā dalībniekiem viesojoties arī Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē. «Es ceru, ka nākotnē šis varētu būt jau ikgadējs pasākums. Referentu skaits konferencē pieaug, tāpēc ir vēlme konferenci padarīt plašāku un biežāku,» piebilda Bezrukovs.  Informāciju sagatavoja K. Lithens

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Mārcis Donerblics kopā ar Latvijas delegāciju novembra sākumā piedalījās līderu apmaiņas programmas “Open World” misijā “Kosmosa tehnoloģiju komerciāla izmantošana”, ko administrē Kongresa Starptautiskās līderības birojs (Congressional Office for International Leadership) . Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību, kā arī veicināt mūsdienīgu inovāciju ekosistēmu attīstību. Desmit dienu vizītes laikā Latvijas delegācija viesojās Vašingtonā un Hantsvilā (Alabama). Delegāciju vadīja Aļina Jefremova (ASV Vēstniecības Latvijā Ekonomikas speciāliste), un tajā piedalījās Kaspars Karolis (Izglītības un zinātnes ministrijas kosmosa nozares eksperts un Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Kosmosa aģentūrā), Mārcis Donerblics (Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra direktors), Ļevs Lapkis (Eiropas Kosmosa aģentūras Biznesa inkubācijas centra "ESA BIC Latvia" un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas vadītājs), Ingus Mitrofanovs (Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta direktors) un Viktors Gutakovskis (Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes lektors un pētnieks). Programma sākās Vašingtonā, kur Latvijas pārstāvji pievienojās dalībniekiem no vēl četrām valstīm. Darba kārtībā bija sesijas par Amerikas federālismu, līderību un inovāciju politiku, ko vadīja gan augstskolu, gan industrijas pārstāvji. Pēc Vašingtonas delegācija devās uz vienu no vadošajiem ASV kosmosa pētniecības centriem - Hantsvilu, kas pazīstama arī kā "Raķešu pilsēta" (Rocket City). Tieši šeit tika izstrādātas pirmās amerikāņu raķetes un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) "Saturn V", kas nogādāja cilvēku uz Mēness. Hantsvilā Latvijas delegāciju uzņēma Hantsvilas apriņķa draudzības apvienība (Huntsville Area Friendship Force). Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar vietējo kosmosa un inovāciju ekosistēmu un pārrunāja sadarbības iespējas starp Latviju un ASV. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija tikšanās ar Hantsvilas mēru Tomiju Betlu (Tommy Battle), kurš uzsvēra, ka Kamingas pētniecības parks (Cummings Research Park) ir otrs lielākais pētniecības parks ASV un ceturtais lielākais pasaulē. Tajā darbojas dinamiska augsto tehnoloģiju un kosmosa kopiena, tostarp uzņēmumi "Boeing", "Northrop Grumman", "Lockheed Martin", "Raytheon", "Blue Origin" u.c. Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas stiprināt sadarbību starp Hantsvilu un Latvijas augošo kosmosa nozari. Tikšanās ar inženieriem un ekspertiem no ASV uzņēmumiem sniedza Latvijas pārstāvjiem iespēju iepazīties ar veidiem, kā paātrināt tehnoloģiju pārnesi, vadīt inovāciju programmas un veidot stratēģiskas partnerības. Latvijas delegācija guva arī vērtīgu pieredzi par to, kā ASV sekmīgi integrē pētniecību un industriju, veicinot augsto tehnoloģiju un kosmosa inovāciju attīstību. Apmeklējot uzņēmumus un pētniecības institūtus, Latvijas delegācijas pārstāvji ieguva jaunus kontaktus, padziļināja izpratni par jaunākajām kosmosa tehnoloģijām, kā arī dalījās pieredzē par Latvijas sasniegumiem un izaicinājumiem kosmosa nozarē. Kā jaunai kosmosa ekosistēmai, Latvijas mērķis ir īstenot lielākus projektus kosmosa sektorā, komercializēt kosmosa produktus un radīt taustāmu pienesumu sabiedrībai un ekonomikai. ASV pieredze šajā jomā sniedza vērtīgas atziņas un jaunu skatījumu, savukārt vizīte iezīmē nozīmīgu soli transatlantiskās sadarbības stiprināšanā, veidojot jaunas partnerības pētniecībā, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju attīstībā.

Ventspils Augstskola aicina doktorantus piedalīties pasākumā " Language Café – Zinātne vienkāršajā valodā", kas veidots, lai palīdzētu pētniekiem skaidri un saprotami izklāstīt sarežģītas zinātniskas idejas. Pasākums norisināsies tiešsaistē, Zoom platformā, 28. novembrī no plkst. 10.00-12.00 pēc Centrāleiropas laika jeb no plkst. 11.00 līdz 13.00 pēc Latvijas laika . Darba valoda: angļu Mūsdienu daudzveidīgajā akadēmiskajā vidē prasme komunicēt zinātni vienkāršā, precīzā un iekļaujošā valodā ir īpaši būtiska. Pasākuma sākumā valodniece un vienkāršās valodas eksperte, Ventspils Augstskolas viespētniece Aiga Veckalne iepazīstinās ar vienkāršās valodas pamatprincipiem un praktiskiem paņēmieniem, kas palīdz prezentēt pētījumus plašākai auditorijai saprotamā veidā. Pēc ievada dalībnieki tiks sadalīti jauktās kultūru grupās, lai pārrunātu savu pētniecības darba tēmu un praktiski izmēģinātu, kā to skaidrot vienkāršā un kodolīgā valodā. Pasākums noslēgsies ar īsām grupu prezentācijām un galvenajiem secinājumiem. Aicinām doktorantus līdzi ņemt rīta kafiju, lai baudītu mājīgu un atbalstošu atmosfēru, kurā valda kopīga mācīšanās un zinātkāre. Gaidīsim jūs Language Café pasākumā, lai kopīgi diskutētu par zinātni, skaidrību un veiksmīgas komunikācijas prasmēm. Lai reģistrētos, lūdzu aizpildiet šo pieteikuma anketu: https://forms.gle/XM9XVLjscCfKBfyD7 Saite uz Zoom sapulci tiks nosūtīta e-pastā visiem reģistrētajiem dalībniekiem.

Jau ceturto gadu novembra pēdējā nedēļa Tulkošanas studiju fakultātē tiks aizvadīta, atceroties profesoru Juri Baldunčiku. Nākamtrešdien, 26.11., pl. 14.30 Ventspils Augstskolas bibliotēkā notiks ilggadējā VeA profesora J. Baldunčika piemiņas pasākums "Zinātnes gaismā - profesors Juris Baldunčiks", kas veltīts viņa 75. gadu jubilejas atcerei. Pasākums kā ierasts sāksies ar ieskatu profesora memoriālajā kabinetā vēsturiskajā Tulku ielā, bet pēc tam turpināsies VeA bibliotēkā ar 2TVT kursa studentu prezentācijām par profesora devumu zinātnē. Uz profesora piemiņas pasākumu ir aicināts ikviens interesents!

Lai apzinātu jauno pētnieku pieredzi, vajadzības un izaicinājumus karjeras attīstībā, projekta NextTechTalents ietvaros tiek veikta doktorantūras studentu un agrīnā posma pētnieku aptauja. Eiropas mēroga projekta NextTechTalents galvenais mērķis ir veicināt jauno pētnieku kompetenču attīstību, t.sk. ar tehnoloģiju lietošanu saistītās prasmes, pilnveidot apmācību sistēmas, kā arī veicināt pētniecības karjeras attīstību . Projekta īstenotāji aicina doktorantūras studentus un jaunos pētniekus, kuru pētniecība ir tieši vai pastarpināti saistīta ar tehnoloģijām, veltīt aptuveni 15 minūtes laika, lai aizpildītu aptauju, daloties savā pieredzē un redzējumā saistībā ar karjeras attīstību, tādējādi sniedzot ieguldījumu uz pierādījumiem balstītu risinājumu ieviešanā un Eiropas pētniecības vides stiprināšanā. Projekta izpētes fāzē tiek veiktas arī padziļinātas jauno pētnieku un iesaistīto pušu intervijas, kā arī analizēts valsts regulējums un apkopoti labās prakses piemēri. Iegūtie dati tiks izmantoti jau projekta īstenošanas laikā, pilnveidojot karjeras atbalsta sistēmas pētniecības institūcijās un sekmējot pētnieku veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū. Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt, kādi jauni apmācību modeļi, mentoru programmas un citi atbalsta mehānismi būtu nepieciešami, lai pilnveidotu pētnieku prasmes un sekmētu viņu nodarbinātību. Anonimizētie dati būs izmantojami arī turpmākos pētījumos, lai veicinātu uz pierādījumiem balstītas politikas un prakses attīstību pētniecības karjeras atbalsta jomā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/NextTechTalents_ECR_Survey Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija).