Divu dienu garumā, 12. un 13. novembrī, Ventspils Augstskolā norisinājās 9. starptautiskā zinātniskā konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde (Baltic Applied Astroinformatics and Space Data Processing - BAASP), ko organizēja Inženierpētniecības institūts Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Konference pulcēja zinātniekus no Baltijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, kuri dalījās pētījumos par astrofiziku un radioastronomiju, Zemei tuvā kosmosa izpēti un kosmosa tehnoloģijām.

Konference Baltijas lietišķā astroinformātika un kosmisko datu apstrāde Ventspilī notiek ik pēc diviem gadiem. BAASP konferenču sērija ir platforma starptautiskas sadarbības un zināšanu apmaiņas veidošanai un stiprināšanai Baltijas reģionā un visā pasaulē. Konference apvieno astronomus, kosmosa pētniekus un inženierus, kā arī saistīto nozaru ekspertus, tostarp informātikā, elektronikā, satelīttehnoloģijās, ģeodēzijā, tālizpētē un vides zinātnēs. Šogad konference pulcēja dalībniekus no Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un pārstāvjus no citām valstīm - Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ukrainas, Spānijas, Nigērijas, Alžīrijas un Ķīnas. Šī gada galvenie referenti bija profesors Andris Slavinskis no Tartu Universitātes Igaunijā, Dr. Oļegs Uļjanovs no Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūta un profesors Iļja Usoskins no Oulu Universitātes Somijā.

Konference BAASP 2025 turpināja diskusiju par to, kā topošās tehnoloģijas maina astronomiju, kosmosa zinātni, ģeozinātnes un tālizpēti. Kā minēts konferences tēmas izklāstā, kosmosa zinātnē arvien lielāku nozīmi iegūst tā sauktie lielie dati, kas prasa jaudīgas datu iegūšanas, pārvaldības, apstrādes un interpretācijas iespējas. Astroinformātika kā starpdisciplināra joma apvieno kosmosa zinātni ar augstas veiktspējas skaitļošanu, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos, sekmējot būtiskus sasniegumus novērojumu astronomijā, satelīttehnoloģijās un Zemes-kosmosa mijiedarbībā. Pēdējos gados Eiropa turpina ieņemt nozīmīgu vietu nākamās paaudzes astronomijas attīstībā. LOFAR zemfrekvences antenu tīkla paplašināšanās visā kontinentā, tostarp Baltijas reģionā, ļauj veikt augstas izšķirtspējas pētījumus par kosmisko magnētismu, Saules aktivitāti un īslaicīgām parādībām radio diapazonā. Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir ievērojami uzlabojis savas reālā laika e-VLBI iespējas un jutību plašā frekvenču joslā, pateicoties arī Apvienotajā Karalistē bāzētajām stacijām, piemēram, Jodrell Bank un e-MERLIN. Šie uzlabojumi ir veicinājuši precīzu ātro radio uzliesmojumu un kompaktu ekstragalaktisko avotu lokalizēšanu. Tehnoloģiskie sasniegumi vienlaikus ļauj īstenot automatizētus, ātras reaģēšanas novērojumu režīmus. Šī jaunā joma integrē radio, optiskos, gravitācijas viļņu un ne-itrīno datus, lai pētītu augstas enerģijas kosmiskos notikumus, piemēram, neitronu zvaigžņu saplūšanas un magnetāru uzliesmojumus. Vienlaikus būtiski sasniegumi mākslīgā intelekta vadītā datu ieguvē, lokālajā skaitļošanā uz satelītu datoriem un kvantu tehnoloģijās balstītos algoritmos paver jaunas iespējas reāllaika analīzei un autonomai lēmumu pieņemšanai gan Zemes novērošanas, gan dziļā kosmosa misijās. Tajā pašā laikā CubeSat un modulārās satelītplatformas arvien vairāk pārveido zemo izmaksu, augstas ietekmes kosmosa pētījumu vidi, kas pieprasa jaunus datu integrācijas un drošības modeļus, kā arī to savietojamību dažādās jomās.

«Konferencē mēs fokusējamies uz kosmosa zinātni gan no zinātnes, gan no tehnoloģijas puses - datu apstrāde, algoritmi, elektronika, uztvērēji un astrofizika un astronomija kā tāda,» skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs. Konferences referātu tēmas lielā mērā saistītas ar pašlaik aktuālajiem projektiem. «Viena no konferences tēmām ir kosmosa laikapstākļi. Tagad Saule ir sava cikla maksimumā, arī pašlaik tuvojas magnētiskā vētra, nupat bija trīs lieli uzliesmojumi uz Saules. Daļa konferences referātu saistīti ar Saules pētījumiem, ekstremāliem Saules un kosmosa apstākļiem,» sacīja Bezrukovs. «Tāpat konferencē referēja par instrumentiem, ar ko mēs varam novērot kosmosu - teleskopiem un raidītājiem. Mēs pozicionējam sevi arī kā tālā kosmosa sakaru centrs, un referāti parāda, kā tas tehnoloģiski virzās uz priekšu. Konferencē runājām arī par galaktikas un ārpusgalaktikas pētījumiem, fundamentālo zinātni un fundamentālo astrofiziku.»

Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads kā vienu no Ventspils Augstskolai aktuālajiem konferences tematiem minēja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra zinātniskā asistenta Ginta Jasmonta referātu Komētu aktivitātes modelēšana Eiropas Kosmosa aģentūras misijai «Comet Interceptor». «Doktorants Gints Jasmonts prezentēja referātu par modelēšanu komētām - kā veidojas komētu astes, kā veidojas komas (gāzu un putekļu apvalki - red. piez.) apkārt komētām. Šajā virzienā strādā vairāki mūsu zinātnieki, un Ventspils Augstskola ir iesaistījusies nākamajā Eiropas Kosmosa aģentūras misijā Comet Interceptor. Tā būs misija, kas uzlidos kosmosā uz noteiktu punktu un gaidīs nezināmu objektu, kas ielidos no ārpus Saules sistēmas, lai to pēc tam pētītu. Mūsu zinātnieki modelē, kā vide apkārt tam varētu izskatīties un kā dažādi instrumenti uz šī pavadoņa varētu novērot šo objektu. Ventspils uzņēmums Bitlake Technologies arī ir iesaistīts sistēmu izstrādē šai kosmosa misijai,» sacīja Andris Vaivads. Vladislavs Bezrukovs, papildinot rektora teikto, akcentēja: «Pašlaik tas ir ļoti aktuāli, jo arī tieši tagad Saules sistēmā lido starpzvaigžņu komēta 3I/ATLAS, kas aktualizē diezgan daudz jautājumu, un misija Comet Interceptor pētīs tādus iespējamos nākotnes viesus.»

Konferencē referenti uzstājās divas dienas, otrajā dienā dalībniekiem viesojoties arī Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē. «Es ceru, ka nākotnē šis varētu būt jau ikgadējs pasākums. Referentu skaits konferencē pieaug, tāpēc ir vēlme konferenci padarīt plašāku un biežāku,» piebilda Bezrukovs.



Informāciju sagatavoja K. Lithens