STEF projekts noslēdzas ar būtisku izrāvienu Saules un zvaigžņu uzliesmojumu diagnostikā

2026. gada 30. janvāris

Starptautiska pētnieku komanda Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), Ventspils Augstskolā, ir veiksmīgi noslēgusi Latvijas Zinātnes padomes finansēto projektu “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (STEF)” (Nr. lzp-2022/1-0017). Projekts ir devis būtisku ieguldījumu Saules un zvaigžņu fizikā, radioastronomijas metodoloģijā un laika domēna astrofizikā, vienlaikus izveidojot stabilu pamatu turpmākai starptautiskai pētniecībai.



Galvenie zinātniskie un tehniskie sasniegumi

Trīs gadu laikā STEF projektā tika iegūts augstas ietekmes un savstarpēji saskaņots zinātnisko rezultātu kopums, tostarp 17 recenzētas publikācijas Q1–Q2 līmeņa starptautiskajos žurnālos, risinot vienu no mūsdienu Saules fizikas centrālajiem izaicinājumiem — izpratni par to, kā magnēt­hidrodinamiskie (MHD) viļņi un svārstības modulē enerģijas izdalīšanos Saules un zvaigžņu uzliesmojumos.

Projekta ietvaros būtiski tika attīstīti:

  • MHD viļņu teorētiskie modeļi, tostarp ņemot vērā termisko nelīdzsvaru, nelokālu siltuma pārnesi un robežnosacījumu ietekmi uz viļņu dzēšanu, noturību un pastiprināšanos;
  • Kvaziperiodisko pulsāciju (QPP) novērojumu diagnostika Saules un zvaigžņu uzliesmojumos, nostiprinot to interpretāciju kā viļņu vadītas parādības;
  • Helio- un asteroseismoloģija, paplašinot svārstībās balstītu magnētisko lauku diagnostiku no Saules uz Saulei līdzīgām zvaigznēm;
  • Laika domēna radioastronomija, izmantojot VSRC Irbenes observatorijā izstrādātas un validētas vienas antenas un interferometriskās metodes.


Novērojumu infrastruktūra, datu kopas un programmatūra

Viena no STEF projekta galvenajām priekšrocībām bija teorijas, instrumentācijas un datu analīzes integrācija. Projekta laikā tika ieviesti regulāri mikroviļņu Saules novērojumi ar RT-32 radioteleskopu, izveidojot kvalitatīvi strukturētu Saules radio novērojumu datu kopu. Tā ietver pilna diska kartēšanu un ilgtermiņa individuālu aktīvo apgabalu monitoringu vairākos frekvenču diapazonos un cirkulārajās polarizācijās. Šī datu kopa nodrošina nozīmīgu pamatu turpmākiem pētījumiem par Saules aktivitāti, uzliesmojumu priekšvēstnešiem un svārstību procesiem.

Paralēli tika attīstītas vienas bāzes līnijas interferometriskās metodes (RT-32–RT-16) vāju un īslaicīgu radio mainību noteikšanai zvaigžņu uzliesmojumos. Šo pētījumu atbalstam tika izstrādāts un publiski pieejams atvērtā koda interferometrisko/VLBI datu vizualizācijas un inspekcijas rīks, kas ļauj interaktīvi analizēt laika–frekvences struktūras, ātri identificēt radiofrekvenču traucējumus un validēt pārejošus signālus garās, augstas laika izšķirtspējas datu rindās.

Papildus tam Vorvikas Universitātes projekta komanda publicēja SCOPE programmatūras pakotni, kas nodrošina statistiski robustu svārstību signālu noteikšanu, izmantojot empīrisko režīmu dekompozīciju, un ir pielietojama gan astrofizikā, gan citās datu intensīvās disciplīnās.


Starptautiskā sadarbība un pēctecība

STEF projekts tika īstenots plašā starptautiskā sadarbības tīklā, iesaistot observatorijas un universitātes visā Eiropā. Stratēģiskā sadarbība ar Vorvikas Universitāti (Apvienotā Karaliste) ieņēma centrālu lomu, ietverot ielūgtās lekcijas, kopīgus seminārus un ciešu teorijas, novērojumu un progresīvu signālu analīzes metožu integrāciju.

Lai gan STEF projekts ir formāli noslēdzies, tā zinātniskā programma turpinās un paplašinās. Vairāki jauni finansēti projekti, kas uzsākti 2025.–2026. gadā, tieši balstās uz STEF rezultātiem, nodrošinot izstrādāto metodoloģiju, programmatūras risinājumu un starptautiskās sadarbības ilgtermiņa ilgtspēju.


Publikāciju saraksts:

  1. Arregui I., Kolotkov D.Y., Nakariakov V. M., "Bayesian evidence for two slow-wave damping models in hot coronal loops", Astronomy and Astrophysics, 677, art. no. A23., 2023, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202346834
  2. Belov S. A., Goffrey T., Arber T. D., Kolotkov D. Y., “ Non-Local Thermal Transport Impact on Compressive Waves in Two-Temperature Coronal Loops”, Astronomy and Astrophysics, 693, art. no. A186, 2025, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202452938
  3. Belov S. A., Kolotkov D. Y., Nakariakov V. M., Broomhall A. M., “Detecting Quasiperiodic Pulsations in Solar and Stellar Flares with a Neural Network”, The Astrophysical Journal Supplement Series, ApJS 274 31, 2024, https://doi.org/10.3847/1538-4365/ad6f98
  4. Belov S.A., Riashchikov D.I., Kolotkov D.Y., Farahani S.V., Molevich N.E., Bezrukovs V., ”On collective nature of non-linear torsional Alfvén waves”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 523 (1), pp. 1464 - 1473, 2023, https://doi.org/10.1093/mnras/stad1480
  5. Berloff N. G., Broomhall A. M., Hookway G. T. , Lund M. N., Millson L. J., Kolotkov D., “Investigating magnetic activity cycles in solar-like oscillators using asteroseismic data from the K2 mission”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 546 (3), 2026, https://doi.org/10.1093/mnras/stag092
  6. Bezrukovs D., "Microwave observations of the Sun in Virac: An experience of implementation", Sun and Geosphere, vol.15, issue 2, pp.55-58, ISSN 1819-0839, 2023, http://dx.doi.org/10.31401/sungeo.2022.02.02
  7. Bezrukovs V., et. al., “Effects of the Intraday Variability of the Radio Galaxy Perseus A (3C 84) at a Frequency of 6.5 GHz and Evidence for a Possible FRB Event”, Galaxies, 14(1), 1, 2026, https://doi.org/10.3390/galaxies14010001
  8. Cho K.-S., Kolotkov D. Y., Cho I.-H., Nakariakov V. M., “Frequency-dependent Evolution of Propagating Intensity Disturbances in Polar Plumes”, The Astrophysical Journal, ApJ 992 33, 2025, https://doi.org/10.3847/1538-4357/adfde0
  9. Hejazi S. M., Van Doorsselaere T., Sadeghi M., Kolotkov D.Y., Hermans J., “The effect of thermal misbalance on magnetohydrodynamic modes in coronal magnetic cylinders”, Astronomy and Astrophysics, 694, art. no. A278, 2025, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202450731
  10. Kolotkov D. Y., Broomhall A. M., Hasanzadeh A., “Effects of the photospheric cut-off on the p-mode frequency stability”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society 533 (3), pp. 3387–3394, 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stae2015
  11. Kolotkov D.Y., Nakariakov V.M., Cloesen M., “The centroid speed as a characteristic of the group speed of solar coronal fast magnetoacoustic wave trains”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 527 (3), pp. 6807 – 6813, 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stad3681
  12. Lim D.,Van Doorsselaere T., Nakariakov V. M., Kolotkov D.Y., Gao Y., Berghmans D., “Undersampling effects on observed periods of coronal oscillations”,  Astronomy and Astrophysics, 690, art. no. L8, 2024, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202451684
  13. Meadowcroft R.L., Zhong S., Kolotkov D.Y., Nakariakov V. M., “Observation of a propagating slow magnetoacoustic wave in a coronal plasma fan with SDO/AIA and SolO/EUI”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 527 (3), pp. 5302 – 5310., 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stad3506
  14. Nakariakov V. M., Zhong S., Kolotkov D.Y., Meadowcroft R.L., Zhong Y., Yuan D., “Diagnostics of the solar coronal plasmas by magnetohydrodynamic waves: magnetohydrodynamic seismology”, Reviews of Modern Plasma Physics, 8 (1), art. no. 19., 2024, https://doi.org/10.1007/s41614-024-00160-9
  15. Nakariakov V. M., Zhong Y., Kolotkov D.Y., “Transition from decaying to decayless kink oscillations of solar coronal loops”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 531 (4), pp. 4611 – 4618., 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stae1483
  16. Zhong Y., Kolotkov D.Y., Zhong S., Nakariakov V. M., "Comparison of damping models for kink oscillations of coronal loops", Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 525 (4), pp. 5033 - 5040, 2023, https://doi.org/10.1093/mnras/stad2598
  17. Zhong S., Nakariakov V. M., Kolotkov D. Y., “A 50-Minute Coronal Kink Oscillation and Its Photospheric Counterpart”,The Astrophysical Journal Letters, 993 (L35), 2025, https://doi.org/10.3847/2041-8213/ae122e
  18. Zhong S., Nakariakov V.M., Kolotkov D.Y., Chitta L.P., Antolin P., Verbeeck C., Berghmans D., “Polarisation of decayless kink oscillations of solar coronal loops”, Nature Communications, 14 (1), art. no. 5298., 2023, https://doi.org/10.1038/s41467-023-41029-8

Programmatūra

Visa projekta ietvaros izstrādātā programmatūra ir atvērtā pirmkoda un publiski pieejama:

  1. Šteinbergs J., Interferometrisko datu vizualizācijas rīks, kas paredzēts interferometrisko datu standarta kalibrācijai un vizualizācijai.
    https://github.com/VIRAC-SPACE/Visualization-tool-for-interferometric-data
  2. Kolotkov D., Python rīks SCOPE – svārstību procesu statistiskās ticamības noteikšanai, izmantojot EMD (empīrisko režīmu dekompozīciju).
    https://github.com/Warwick-Solar/scope

Šis projekts tika finansēts no Latvijas Zinātnes padomes projekta
“Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (STEF)”, lzp-2022/1-0017.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 6. novembris
Ar Baltijas–Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) atbalstu no 21. septembra līdz 1. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūtā „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) viesojās divi vadošie ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO) zinātnieki – dr. Tods Hanters ( Todd R. Hunter ) un dr. Kristala Brogana ( Crystal L. Brogan ). Vizītes laikā Ventspilī viesi iepazinās ar Irbenes radioastronomijas kompleksu un VSRC pašu izstrādātajām uztvērēju tehnoloģijām, kā arī aizvadīja darba seminārus par radiofrekvenču traucējumu mazināšanu un radioastronomijas datu apstrādes uzlabojumiem. Pētnieki ar VSRC speciālistiem identificēja savstarpēji papildinošus pētniecības virzienus masīvo zvaigžņu veidošanās procesa izpētē, kurā Irbenes radioteleskopu novērojumi spēj sniegt būtisku atbalstu ASV vadošo radioastronomijas instrumenta (ALMA, VLA/ngVLA) iegūtajiem datiem. Vizīte kalpoja par nozīmīgu soli ilgtermiņa partnerības veidošanā starp Latvijas un ASV radioastronomijas institūcijām. Tika likti pamati kopīgiem starptautiskiem pētniecības projektiem un zinātniskajām publikācijām. Līdztekus stratēģiskajām sarunām ASV eksperti vadīja individuālas konsultācijas VSRC pētniekiem, uzstājās ar atvērto lekciju plašākai sabiedrībai Ventspilī, kā arī sniedza vērtīgu atgriezenisko saiti un iepazīstināja ar starptautiskās karjeras iespējām eksaktās zinātņu jomas studentus gan Ventspilī, gan vēlāk arī Rīgā.
Autors Inta Ozola • 2026. gada 5. novembris
4. novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar augstskolas pētniecisko darbību, unikālo zinātnes infrastruktūru un attīstības iecerēm, kā arī pārrunātu augstākās izglītības un zinātnes lomu reģiona izaugsmē. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC) Irbenē – vienai no Latvijas unikālākajām zinātniskās pētniecības infrastruktūrām. Ministrijas pārstāvji iepazinās ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 darbību un to izmantošanas iespējām kosmosa pētniecībā. Irbenes radioteleskopi ir nozīmīgs resurss ne tikai Latvijas zinātnei, bet arī starptautiskajai pētniecībai, apliecinot Latvijas spēju piedalīties sarežģītos un tehnoloģiski attīstītos zinātniskajos projektos. Mūsdienās zinātne un inovācijas ir būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai, tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Ventspils Augstskolas pētnieciskā darbība radioastronomijā, elektronikas un informācijas tehnoloģiju jomā apliecina, ka arī ārpus Latvijas lielākajiem attīstības centriem iespējams veidot starptautiski nozīmīgu zinātnisko infrastruktūru un attīstīt augstas pievienotās vērtības kompetences. Vizītes turpinājumā ministrijas pārstāvji apmeklēja Ventspils Augstskolas laboratorijas, kur iepazinās ar augstskolas darbu STEM prasmju attīstīšanā jauniešu vidū, iniciatīvām kosmosa tehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un darba devējiem. Laboratoriju darbība un praktiskās pētniecības iespējas apliecina augstskolas nozīmi nākotnes speciālistu sagatavošanā un tehnoloģisko kompetenču attīstībā. VeA ir būtiska loma Ventspils un Kurzemes reģiona attīstībā, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni un STEM jomām, kā arī stiprinot sadarbību starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Šāda sadarbība palīdz attīstīt reģionam nepieciešamās prasmes, sekmē inovāciju ieviešanu un rada priekšnoteikumus jaunu izaugsmes iespēju veidošanai. Vizīte bija iespēja pārrunāt kopīgās prioritātes un turpmākās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Ventspils Augstskolas ieguldījumu Latvijas zinātnē, augstākajā izglītībā un reģionu attīstībā.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
No 26. līdz 30. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) docente Egita Proveja, asociētais profesors Jānis Veckrācis un lektore Aiga Bādere viesojās Jana Dlugoša Universitātes Čenstohovā ( Uniwersytet Jana Długosza w Częstochowie , JDU, Polija) Humanitāro zinātņu fakultātē. Vizīte notika gan Eiropas universitāšu alianses COLOURS, gan Erasmus+ sadarbības ietvarā. Vizītes galvenais mērķis bija uzsākt kopīgu VeA TSF un JDU tulkošanas studentu praktiskas ievirzes projektu. Iecerēts, ka latviešu un poļu studenti dažādos sadarbības formātos darbosies ar lietišķiem tekstiem un speciālo leksiku. Notika darba sanāksmes ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību un kolēģiem. VeA pārstāvji Jānis Veckrācis un Aiga Bādere ar JDU Humanitāro zinātņu fakultātes dekānu pārrunāja konkrētas sadarbības ieceres, Aiga Bādere tikās ar projektā iesaistītajiem Polijas studentiem, bet Egita Proveja vēroja nodarbības vācu valodā. VeA pārstāvji tikās arī ar JDU prorektoru. Vizīte sniedza iespēju detalizēti pārrunāt sadarbību, piemēram, uz izaicinājumiem balstītu kopprojektu, tā īstenošanas grafiku, uzdevumu sadalījumu un sagaidāmos rezultātus. Tika pārrunātas arī ieceres saistībā ar vasaras skolu. Programma ietvēra arī Jasnas Guras ( Jasna Góra ) klostera pētniecisku apmeklējumu – JDU absolvents, tagad profesionāls poļu gids, iepazīstināja ar to, kā humanitārā izglītība un profesionālā kompetence palīdz saglabāt un popularizēt reģiona kultūras mantojumu. Vizīte nostiprināja abu universitāšu sadarbību un pavēra iespējas turpmāk kopīgos projektos iesaistīt visu studiju līmeņu programmu studentus. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
Turpinās Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centra lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”. Šoreiz aicinām uz tikšanos ar zinātnieku un fiziķi Mārci Auziņu, lai kopīgi pievērstos jautājumiem par mākslīgā intelekta iespējām un robežām, kā arī iekšējā miera meklējumiem nemierīgos laikos. Tikšanās notiks 7. novembrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš. Pasākuma tēmas: Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst?; Kā rast mieru nemierīgos laikos? Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš vēlas pārdomāt zinātnes un cilvēka pieredzes mijiedarbību un iesaistīties sarunā par jautājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki mūsdienu pasaulē. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Vairāk informācijas: mic@venta.lv
Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. novembris
Septembra beigās Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere devās uz Briseli pie ES Padomes Tulkošanas dienesta Latviešu valodas nodaļas tulkotājiem, lai vadītu mašīntulkojumu pēcrediģēšanas semināru. Semināra pirmā daļa tika īstenota tiešsaistē martā, un uzmanības centrā bija mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas teorētiskie aspekti: mašīntulkošanas kļūdas, tulkojumvaloda, pēcrediģēšanas pakāpes un būtiskākie pēcrediģēšanas termini latviešu valodā. Otrā daļa Briselē tika veltīta praktiskai tulkotāju iepriekš iesniegto piemēru analīzei, kā arī jautājumiem par starptautisko pēcrediģēšanas standartu, pēcrediģēšanas vadlīniju sastatīšanu un tam, kādām mašīntulkojuma pazīmēm pēcrediģēšanā ir jāpievērš uzmanība. Īpašu gandarījumu sniedza diskusiju sadaļa, kurā skaidri tika apliecināts, ka ES iestādēs augstskolu sagatavotie tulkotāji tiek gaidīti. Tāpat bija prieks starp Padomes tulkotājiem redzēt bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2025. gada un maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” 2026. gada absolventi Elīnu Kalniņu. Elīna šobrīd stažējas ES Padomē, un nākamais pieteikšanās posms stažēšanās programmai sāksies nākamā gada februārī. Atgriešanos Briselē A. Bādere vērtē ļoti atzinīgi. Pirms gada, kad, aprobējot promocijas darba tēmu, Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tika vadīts seminārs par pēcrediģēšanas valodu, izdevās apskatīt tikai Eiropas kvartālu. Šoreiz brīva pēcpusdiena pēc semināra sniedza iespēju apskatīt arī Briseles Pilsētas muzeju Lielajā laukumā, Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāli un Piecdesmitgades parku. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 30. oktobris
2025. gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, sniedzot finansiālu atbalstu doktorantiem promocijas darbu izstrādei. 2026. gada jūnijā granta finansējumu saņēma arī Ventspils Augstskolas doktorante Aiga Veckalne. Iepazīstinām ar granta saņēmēju un viņas pētījumu!
Citas ziņas