STEF projekts noslēdzas ar būtisku izrāvienu Saules un zvaigžņu uzliesmojumu diagnostikā

2026. gada 30. janvāris

Starptautiska pētnieku komanda Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), Ventspils Augstskolā, ir veiksmīgi noslēgusi Latvijas Zinātnes padomes finansēto projektu “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (STEF)” (Nr. lzp-2022/1-0017). Projekts ir devis būtisku ieguldījumu Saules un zvaigžņu fizikā, radioastronomijas metodoloģijā un laika domēna astrofizikā, vienlaikus izveidojot stabilu pamatu turpmākai starptautiskai pētniecībai.



Galvenie zinātniskie un tehniskie sasniegumi

Trīs gadu laikā STEF projektā tika iegūts augstas ietekmes un savstarpēji saskaņots zinātnisko rezultātu kopums, tostarp 17 recenzētas publikācijas Q1–Q2 līmeņa starptautiskajos žurnālos, risinot vienu no mūsdienu Saules fizikas centrālajiem izaicinājumiem — izpratni par to, kā magnēt­hidrodinamiskie (MHD) viļņi un svārstības modulē enerģijas izdalīšanos Saules un zvaigžņu uzliesmojumos.

Projekta ietvaros būtiski tika attīstīti:

  • MHD viļņu teorētiskie modeļi, tostarp ņemot vērā termisko nelīdzsvaru, nelokālu siltuma pārnesi un robežnosacījumu ietekmi uz viļņu dzēšanu, noturību un pastiprināšanos;
  • Kvaziperiodisko pulsāciju (QPP) novērojumu diagnostika Saules un zvaigžņu uzliesmojumos, nostiprinot to interpretāciju kā viļņu vadītas parādības;
  • Helio- un asteroseismoloģija, paplašinot svārstībās balstītu magnētisko lauku diagnostiku no Saules uz Saulei līdzīgām zvaigznēm;
  • Laika domēna radioastronomija, izmantojot VSRC Irbenes observatorijā izstrādātas un validētas vienas antenas un interferometriskās metodes.


Novērojumu infrastruktūra, datu kopas un programmatūra

Viena no STEF projekta galvenajām priekšrocībām bija teorijas, instrumentācijas un datu analīzes integrācija. Projekta laikā tika ieviesti regulāri mikroviļņu Saules novērojumi ar RT-32 radioteleskopu, izveidojot kvalitatīvi strukturētu Saules radio novērojumu datu kopu. Tā ietver pilna diska kartēšanu un ilgtermiņa individuālu aktīvo apgabalu monitoringu vairākos frekvenču diapazonos un cirkulārajās polarizācijās. Šī datu kopa nodrošina nozīmīgu pamatu turpmākiem pētījumiem par Saules aktivitāti, uzliesmojumu priekšvēstnešiem un svārstību procesiem.

Paralēli tika attīstītas vienas bāzes līnijas interferometriskās metodes (RT-32–RT-16) vāju un īslaicīgu radio mainību noteikšanai zvaigžņu uzliesmojumos. Šo pētījumu atbalstam tika izstrādāts un publiski pieejams atvērtā koda interferometrisko/VLBI datu vizualizācijas un inspekcijas rīks, kas ļauj interaktīvi analizēt laika–frekvences struktūras, ātri identificēt radiofrekvenču traucējumus un validēt pārejošus signālus garās, augstas laika izšķirtspējas datu rindās.

Papildus tam Vorvikas Universitātes projekta komanda publicēja SCOPE programmatūras pakotni, kas nodrošina statistiski robustu svārstību signālu noteikšanu, izmantojot empīrisko režīmu dekompozīciju, un ir pielietojama gan astrofizikā, gan citās datu intensīvās disciplīnās.


Starptautiskā sadarbība un pēctecība

STEF projekts tika īstenots plašā starptautiskā sadarbības tīklā, iesaistot observatorijas un universitātes visā Eiropā. Stratēģiskā sadarbība ar Vorvikas Universitāti (Apvienotā Karaliste) ieņēma centrālu lomu, ietverot ielūgtās lekcijas, kopīgus seminārus un ciešu teorijas, novērojumu un progresīvu signālu analīzes metožu integrāciju.

Lai gan STEF projekts ir formāli noslēdzies, tā zinātniskā programma turpinās un paplašinās. Vairāki jauni finansēti projekti, kas uzsākti 2025.–2026. gadā, tieši balstās uz STEF rezultātiem, nodrošinot izstrādāto metodoloģiju, programmatūras risinājumu un starptautiskās sadarbības ilgtermiņa ilgtspēju.


Publikāciju saraksts:

  1. Arregui I., Kolotkov D.Y., Nakariakov V. M., "Bayesian evidence for two slow-wave damping models in hot coronal loops", Astronomy and Astrophysics, 677, art. no. A23., 2023, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202346834
  2. Belov S. A., Goffrey T., Arber T. D., Kolotkov D. Y., “ Non-Local Thermal Transport Impact on Compressive Waves in Two-Temperature Coronal Loops”, Astronomy and Astrophysics, 693, art. no. A186, 2025, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202452938
  3. Belov S. A., Kolotkov D. Y., Nakariakov V. M., Broomhall A. M., “Detecting Quasiperiodic Pulsations in Solar and Stellar Flares with a Neural Network”, The Astrophysical Journal Supplement Series, ApJS 274 31, 2024, https://doi.org/10.3847/1538-4365/ad6f98
  4. Belov S.A., Riashchikov D.I., Kolotkov D.Y., Farahani S.V., Molevich N.E., Bezrukovs V., ”On collective nature of non-linear torsional Alfvén waves”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 523 (1), pp. 1464 - 1473, 2023, https://doi.org/10.1093/mnras/stad1480
  5. Berloff N. G., Broomhall A. M., Hookway G. T. , Lund M. N., Millson L. J., Kolotkov D., “Investigating magnetic activity cycles in solar-like oscillators using asteroseismic data from the K2 mission”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 546 (3), 2026, https://doi.org/10.1093/mnras/stag092
  6. Bezrukovs D., "Microwave observations of the Sun in Virac: An experience of implementation", Sun and Geosphere, vol.15, issue 2, pp.55-58, ISSN 1819-0839, 2023, http://dx.doi.org/10.31401/sungeo.2022.02.02
  7. Bezrukovs V., et. al., “Effects of the Intraday Variability of the Radio Galaxy Perseus A (3C 84) at a Frequency of 6.5 GHz and Evidence for a Possible FRB Event”, Galaxies, 14(1), 1, 2026, https://doi.org/10.3390/galaxies14010001
  8. Cho K.-S., Kolotkov D. Y., Cho I.-H., Nakariakov V. M., “Frequency-dependent Evolution of Propagating Intensity Disturbances in Polar Plumes”, The Astrophysical Journal, ApJ 992 33, 2025, https://doi.org/10.3847/1538-4357/adfde0
  9. Hejazi S. M., Van Doorsselaere T., Sadeghi M., Kolotkov D.Y., Hermans J., “The effect of thermal misbalance on magnetohydrodynamic modes in coronal magnetic cylinders”, Astronomy and Astrophysics, 694, art. no. A278, 2025, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202450731
  10. Kolotkov D. Y., Broomhall A. M., Hasanzadeh A., “Effects of the photospheric cut-off on the p-mode frequency stability”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society 533 (3), pp. 3387–3394, 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stae2015
  11. Kolotkov D.Y., Nakariakov V.M., Cloesen M., “The centroid speed as a characteristic of the group speed of solar coronal fast magnetoacoustic wave trains”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 527 (3), pp. 6807 – 6813, 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stad3681
  12. Lim D.,Van Doorsselaere T., Nakariakov V. M., Kolotkov D.Y., Gao Y., Berghmans D., “Undersampling effects on observed periods of coronal oscillations”,  Astronomy and Astrophysics, 690, art. no. L8, 2024, https://doi.org/10.1051/0004-6361/202451684
  13. Meadowcroft R.L., Zhong S., Kolotkov D.Y., Nakariakov V. M., “Observation of a propagating slow magnetoacoustic wave in a coronal plasma fan with SDO/AIA and SolO/EUI”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 527 (3), pp. 5302 – 5310., 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stad3506
  14. Nakariakov V. M., Zhong S., Kolotkov D.Y., Meadowcroft R.L., Zhong Y., Yuan D., “Diagnostics of the solar coronal plasmas by magnetohydrodynamic waves: magnetohydrodynamic seismology”, Reviews of Modern Plasma Physics, 8 (1), art. no. 19., 2024, https://doi.org/10.1007/s41614-024-00160-9
  15. Nakariakov V. M., Zhong Y., Kolotkov D.Y., “Transition from decaying to decayless kink oscillations of solar coronal loops”, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 531 (4), pp. 4611 – 4618., 2024, https://doi.org/10.1093/mnras/stae1483
  16. Zhong Y., Kolotkov D.Y., Zhong S., Nakariakov V. M., "Comparison of damping models for kink oscillations of coronal loops", Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, 525 (4), pp. 5033 - 5040, 2023, https://doi.org/10.1093/mnras/stad2598
  17. Zhong S., Nakariakov V. M., Kolotkov D. Y., “A 50-Minute Coronal Kink Oscillation and Its Photospheric Counterpart”,The Astrophysical Journal Letters, 993 (L35), 2025, https://doi.org/10.3847/2041-8213/ae122e
  18. Zhong S., Nakariakov V.M., Kolotkov D.Y., Chitta L.P., Antolin P., Verbeeck C., Berghmans D., “Polarisation of decayless kink oscillations of solar coronal loops”, Nature Communications, 14 (1), art. no. 5298., 2023, https://doi.org/10.1038/s41467-023-41029-8

Programmatūra

Visa projekta ietvaros izstrādātā programmatūra ir atvērtā pirmkoda un publiski pieejama:

  1. Šteinbergs J., Interferometrisko datu vizualizācijas rīks, kas paredzēts interferometrisko datu standarta kalibrācijai un vizualizācijai.
     https://github.com/VIRAC-SPACE/Visualization-tool-for-interferometric-data
  2. Kolotkov D., Python rīks SCOPE – svārstību procesu statistiskās ticamības noteikšanai, izmantojot EMD (empīrisko režīmu dekompozīciju).
     https://github.com/Warwick-Solar/scope

Šis projekts tika finansēts no Latvijas Zinātnes padomes projekta
 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos (STEF)”, lzp-2022/1-0017.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Intervija ar Ekonomikas un pārvadības fakultātes dekāni Daci Štefenbergu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 23. septembris
Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.

Aicinām apmeklēt atvērto lekciju par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Notiks starptautisks zinātnisks seminārs par masīvo zvaigžņu veidošanos

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Citas ziņas