9. un 10. oktobrī Ventspils Augstskolā aizvadīta starptautiska zinātniska konference “Vairāk nekā vārdi: (starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kuru Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte (TSF) organizēja kopā ar Jana Dlugoša Universitātes ( Uniwersytet Jana Długosza , Polija) Valodniecības institūtu un Humanitāro zinātņu fakultāti. Ar plenārreferātiem uzstājās Ramune Kaspere ( Ramunė Kasper ė) no Lietuvas, Andrejs Veisbergs no Latvijas Universitātes un Olga Slabonska ( Olga Słabońska ) no Polijas. Ar referātiem konferencē uzstājās TSF pētnieki un docētāji: docente Dr. philol. Egita Proveja, asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis, lektore Mg. paed. Diāna Neimane, zinātniskā asistente MBA Aiga Veckalne, vieslektore Mg. translat. & term. Ailenda Bulindža-Leitiete, vieslektore Mg. translat. Linda Gaile, vieslektore Mg. izgl. vad. Zane Veidenberga, kā arī doktorantes Jūlija Rastorgujeva, Diāna Bērziņa, Anna Rudzīte, Anna Šēfere un bakalaura programmas studentes Lorete Medne, Roberta Šarlote Andersone, Natālija Dolgova un Ilze Jaunzeme. Konferences atklāšanas uzrunas tulkoja bakalaura programmas 4. kursa studente Elēna Šatrovska. Konferences terminoloģijas sesija bija īpaši veltīta Ventspils Augstskolas profesora, ievērojamā latviešu valodnieka un terminologa Jura Baldunčika (1950–2022) 75. jubilejas atcerei. Foruma laikā notika arī COLOURS alianses darbnīcas studentiem, kurās jaunieši veica praktiskus uzdevumus saistībā ar digitālajiem tulkošanas rīkiem, starpkultūru komunikāciju un svešvalodu apguvi. Darbnīcas vadīja Eiropas Komisijas pārstāvji Jānis Līmežs un Anna Liniņa, kā arī Polijas sadarbības universitātes kolēģi. Foruma noslēgumā notika paneļdiskusija “Humanitārās zinātnes: jaunās tendences, pārmaiņas, nākotne”, kuru vadīja fakultātes dekāns Jānis Veckrācis. Apvienojumā ar COLOURS forumu notikusī konference ir būtisks ieguldījums Tulkošanas studiju fakultātes zinātniskās darbības starptautiskās dimensijas attīstībā, zinātnieku sadarbības attīstīšanā, pieredzes apmaiņā un visu studiju līmeņu studentu iesaistē. Diskusijās iezīmējās vairāki turpmākās sadarbības virzieni gan zinātnē, gan studentu izglītošanā. Iecerēts sagatavot un Lietuvā izdot zinātniskajā datubāzē Scopus indeksētu konferences rakstu krājumu angļu un vācu valodā. Tas nodrošinās konferences augstvērtīgo pētniecisko rezultātu pieejamību plašam starptautiskās akadēmiskās kopienas lokam humanitāro zinātņu jomā. Nākamā konference pēc diviem gadiem notiks Jana Dlugoša Universitātē.

Liene Rozenberga Ventspils Augstskolā studē starpkultūru komunikāciju un devās pieredzes apmaiņā uz Deusto Universitāti Spānijā, Bilbao, kur pavadīja 5 mēnešus. Liene Erasmus studiju mobilitātē nolēma piedalīties, jo vēlējās iegūt pieredzi jomā, kurā iegūst augstāko izglītību, gribēja izaicināt sevi, papildināt spāņu valodas zināšanas, būt apkārt vairāk cilvēkiem kā Venstpilī, dzīvot blakus kalniem un palmām, mainīt savu ierasto rutīnu un satikt cilvēkus no visas pasaules. Kā Lienei veicās Spānijā, lasi stāstā! "Sākotnēji sadarbība ar uzņemošo un nosūtošo augstskolu bija ļoti veiksmīga, ieguvu atbildes uz sev nepieciešajiem jautājumiem laicīgi (pāris dienu laikā). Ventspils Augstskola piedāvāja gan seminārus, gan vadlīnijas par došanos apmaiņas programmā, kas palīdzēja izprast nepieciešamos dokumentus, lai spētu pieteikties programmai un sagatavoties ceļam. Deusto Universitātes mājaslapā viss bija ļoti skaidri izklāstīts par kursiem, kuri ir pieejami nākamajā semestrī, kā arī pēc pieteikšanās ieguvu pamata informāciju, kam gatavoties (nepieciešamās lietas, apģērbs, skolas piederumi, telpas, universitātes izkārtojums un nozīmīgi pasākumi attālināti, kuri ir jāapmeklē, ja vēlos uzdot sev interesējošus jautājums). Mobilitātes laikā VeA studiju mobilitātes koordinatore L. Ašme sniedza atbildes uz visiem man nozīmīgajiem jautājumiem un interesējās par to, kā man iet, kas šķita ļoti atbalstoši un mīļi, zināju, ka varu uz kādu paļauties, ja rodas kāda ķibele. Deusto Universitātē ir pieejams internacionālo studentu ofiss, kurš arī sniedza atbildes uz maniem jautājumiem ļoti operatīvi. Pēc mobilitātes VeA koordinatore nosūtīja vadlīnijas, kuras ir jāizpilda, lai atgrieztos mājās un Deusto Universitāte rīkoja semināru apmaiņas programmas studentiem, lai informētu par dokumentiem un citiem sadzīves jautājumiem, lai veiksmīgi noslēgtu šo dzīves posmu. Varu minēt, ka abas augstskolas darbojās operatīvi gan komunikācijas jomā, gan palīdzības sniegšanā, ja tā bija nepieciešama, par ko esmu ļoti pateicīga. Spilgtu iespaidu pēc pieredzes ir ļoti daudz un vēlētos dalīties ar tiem ar visiem, lai iedrošinātu citus studentus doties vienā no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. Redzēju ļoti iespaidīgus kalnus, pludmales un saulrietus. Bilbao daba ir pavisam citādāka kā Latvijā un tas iedvesmoja mani pētīt un meklēt vēl plašākas iespējas (tāpēc devos pēc tām arī uz Portugāli, Parīzi, Kataloniju, Andoru un citām Basku zemes pilsētām apmaiņas programmas laikā). Satiku ļoti daudz jaunus cilvēkus (Deusto Universitātē manas apmaiņas laikā studēja ap 500 internacionālo studentu), kur pāris jau ir kļuvuši par draugiem uz mūžu. Iemācījos būt vēl empātiskāka, vēl vairāk priecāties par citu panākumiem, veidot draudzību ne savā dzimtajā valodā, kas man liekas, ir viens no lielākajiem sasniegumiem, saprast kādu citu, kurš ir no citas kultūras, bet tāpat atrast kopīgo un pateikties par to, ko dzīve mums ir sniegusi. Grūtības sagādāja eksāmeni, kuri bija citādāki kā VeA, kā arī darba apjoms bija nedaudz lielāks, līdz ar to vairāk laika vajadzēja veltīt studijām un uzdevumu izpildei. Bilbao dzīvoju kopā ar spāņu onkulīti, sākotnēji biju nedaudz satraukusies vai spēšu ērti justies, taču tā, manuprāt, bija mana labākā izvēle, jo dzīvokļa lokācija bija tikai 10 minūšu gājienā no universitātes, komunicējām angļu valodā, netraucējām viens otru un dalījāmies ar savas dienas iespaidiem, kas radīja māju sajūtu. Biju apkārt tik ļoti daudz pozitīviem, burvīgiem, iedvesmojošiem un dzīves gudriem cilvēkiem, ka vēlētos katru no viņiem atvest atpakaļ uz Latviju kā savu mīļāko suvenīru. Izgaršoju pintxo kultūru un citus gardumus no Basku zemes, pēc kuriem ilgošos vēl ilgi. Citiem ieteiktu noteikti nedomāt, bet pieteikties, jo stipendija tik tiešām ir liela, lai spētu dzīvot citā valstī (lai gan ir jāapsver, cik ļoti finansiāli ģimene vai kāds cits spēs atbalstīt, jo man tas bija ļoti nepieciešams, taču izdevīgakus galamērķus ticu, ka stipendija gandrīz nosedz). Pieredzu, kuru ieguvu, šobrīd sķiet kā pasakā tīta un nespēju noticēt, ka biju tik veiksmīga un laimīga redzot un iepazīstot visu, kas šobrīd ir manā atmiņā, suvenīru formā un telefona galerijā. Pēc pieredzes studenti zinās, cik tomēr ļoti viņi ir spējīgi, jo pēc šī jūtos, ka varu cīnīties ar visiem nākotnes šķēršļiem bez problēmām. Praktiski būtu kārtīgi izpētīt vietu, kur students dodas, piemēram, laikapstākļus, kuri sagaidīs, specifiskās kultūras iezīmes (cik ļoti viņi ir atvērti pret ārzemniekiem, kādi ir tradicionālie ēdieni), studiju kursu aprakstu un apsvērt savas valodas prasmes, vai tās būs pietiekamas, izvēlēties izdevīgu dzīvošanas lokāciju, ja tas ir iespējams. Ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko un neaizrauties ar pārlieku lielu mantu daudzumu. Un ceļot, cik tik ir iespējams (kaut uz blakus pilsētiņām). Man šķiet ļoti būtiski vienkārši ļauties un tik daudz neraizēties par visu, jo nākamajā dienā var būt vēl grūtāk, iespējams, vai arī notiekti daudz labāk. Vajag pieteikties, vajag komunicēt un vajag būt atvērtam un saprotošam pret it visu ."

16. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki piedalījās konferencē “Latviešu grāmatas ceļš: terminoloģija un valoda piecsimtgades gaismā”, kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis uzstājās ar plenārreferātu “Ģeogrāfijas terminoloģiskais diskurss un dažu pamatterminu vēsture latviešu valodā”. Asoc. prof. Dr. philol. Silga Sviķe konferences dalībniekus iepazīstināja ar referātu “Ieskats dažu botānikas taksonomijas terminu vēsturē un mūsdienu lietojumā”. TSF lektore Mg. translat. Aiga Bādere saistībā ar izstrādājamo promocijas darbu uzstājās ar referātu “Mašīntulkojumu pēcrediģēšana latviešu zinātnes valodas ietērpā”. Savukārt TSF doktorante Anna Rudzīte iepazīstināja ar referātu “Vārda “koris” vēsture un tā izpratnes atšķirības mūsdienās”, bet doktorante Anna Šēfere – ar referātu “Termina “tūrisms” definēšanas diahroniska attīstība”. Konferencē bija arī daudz citu vērtīgu referātu; notika interesantas sarunas, kontaktu veidošana un domapmaiņa.

30. septembrī Ventspils Augstskola rīkoja pirmo valodu kafejnīcu COLOURS projekta ietvaros. Pasākums pulcēja starptautiskos un vietējos studentus relaksētā un neformālā vidē, lai praktizētu valodas (šobrīd galvenokārt latviešu valodu), apmainītos ar kultūrām un veidotu draudzības starp studiju programmām. Pasākums norisinājās studentu atpūtas telpā, pulcējot vairāk nekā 20 dalībniekus un dažādu valodu runātājus, tostarp angļu, latviešu, franču, vācu un krievu valodā no vairāk nekā 6 valstīm. Valodu kafejnīca tika izveidota, lai atbalstītu studentu integrāciju un starpkultūru komunikāciju, kas ir vieni no svarīgākajiem COLOURS fokusa virzieniem. Pasākuma laikā dalībnieki iesaistījās sarunās, ko vadīja Lāsma Ašme, EDI ( Equality, Diversity, and Inclusion ) koordinatore. Atmosfēra bija dzīvīga un iekļaujoša, Līva Slesare parūpējās par fona mūziku, ļaujot studentiem iegūt pārliecību runāšanā, vienlaikus baudot uzkodas un dzērienus, ko sagatavoja EDI koordinatore. Gan latviešu, gan starptautisko studentu atsaucība mūsu pārsteidza,” komentēja Janvier Dylan, COLOURS pārstāvis un ārvalstu students. “Bija iedvesmojoši redzēt, cik atvērti un iesaistīti bija visi dalībnieki, īpaši tas, cik daudzi latviešu studenti ar patiesu interesi vēlējās komunicēt un veidot saikni starp kultūrām." Pasākuma noslēgumā studenti sadalījās mazās grupās, kurās latviešu studenti mācīja ārvalstu studentiem ikdienā noderīgus vārdus un frāzes. Šī interaktīvā apmaiņa radīja dzīvīgu un draudzīgu atmosfēru, kas veicināja savstarpēju mācīšanos un sapratni. Sesijas noslēgumā notika atklāta diskusija par nākotnes aktivitātēm, kuras laikā studenti dalījās radošās idejās par to, kā varētu izskatīties nākamās valodu kafejnīcas tikšanās. Daudzi arī pauda interesi brīvprātīgi iesaistīties un palīdzēt organizēt turpmākos pasākumus, uzsverot savu motivāciju padarīt valodu kafejnīcu par regulāru un ilgtspējīgu Ventspils Augstskolas dzīves daļu. Organizatori norādīja, ka pirmā valodu kafejnīca apliecināja, cik būtiski ir radīt vidi, kas veicina saziņu, sadarbību un kultūru apmaiņu arī ārpus auditorijas. Nākamā valodu kafejnīca plānota 2025. gada 29. oktobrī, un tajā aicināti piedalīties visi Ventspils Augstskolas studenti – gan ārvalstu, gan vietējie.

Ceturtdien, 9. oktobrī, astoņi Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studenti kopā ar lektori un studiju programmu “Starpkultūru komunikācija” un “Stratēģiskā starpkultūru komunikācija” direktori Rūtu Maltisovu devās uz Rīgu, lai piedalītos Dānijas vēstniecības rīkotajā mini festivālā “Shaping Europe's Future”, kas norisinājās Rīgas Ekonomikas augstskolā ( Stockholm School of Economics ). Pasākums tika organizēts Dānijas prezidentūras ES ietvaros, jo Dānija no Polijas rotācijas kārtībā š.g. 1. jūlijā pārņēma prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Šī ir jau astotā reize, kad Dānija uzņēmusies prezidējošās valsts pienākumus un šoreiz Dānijas prezidentūras laikā drošības jautājumi ir prioritāte, strādājot ar moto "Spēcīga Eiropa mainīgajā pasaulē". Diena iesākās ar reģistrāciju, kafiju un uzkodām, kam pavisam drīz jau sekoja paneļa diskusijas par zaļo pāreju, drošību un konkurētspēju. Pirmajā diskusijā piedalījās: Olivia Lyhne – klimata analītiķe Dānijas zaļajā domnīcā CONCITO, Lasse Hirsch – partneris uzņēmumā Heimdal Critical Infrastructure , Natālija Siliņa – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju pakalpojumu nodaļas vadītāja, Paula Patrīcija Avotiņa – klimata aktīviste. Diskusiju vadīja Krista Pētersone, kura specializējas atjaunīgās enerģijas politikas veidošanā un biedrībā "Zaļā brīvība" īsteno projektus par vēja un saules enerģijas integrāciju Latvijā. Stundu ilgajā paneļdiskusijā tika sniegti viedokļi un atbildes uz jautājumiem par zaļās enerģijas attīstību Eiropā un Latvijā, veidiem, kā paātrināt neatkarības iegūšanu no citvalstu režīmiem, un izaicinājumiem, kas ir jāpārvar, lai to sasniegtu. Klimata aktīviste Paula Patrīcija Avotiņa uzsvēra jauniešu līdzdalības nozīmi politikā un klimata jautājumos, aicinot jauniešus būt aktīviem pārmaiņu veicinātājiem. Uzreiz pēc pirmās paneļdiskusijas sekoja otrā – par Eiropas Savienību kā aizsardzības savienību. Šajā diskusijā piedalījās: Artis Pabriks ( Patreizējais “Ziemeļu aizsardzības politikas centra” priekšsēdētājs), Mikkel Vedby Rasmussen (Kopenhāgenas Universitātes Politikas zinātņu katedras profesors) Sandis Sraders (Pētnieks un maģistra programmas direktors Baltijas Aizsardzības koledžā) Aili Ribulis (Padomniece, Drošības un aizsardzības politikas direktorāte Eiropas Ārējās darbības dienestā). Savukārt sarunu vadīja Dr.soc.pol. Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors. Šīs diskusijas laikā zālē bija jūtamas bažas par nākotni, drošību un vēlme saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Daudz tika diskutēts par patreizējo drošības situāciju, riskiem un izaicinājumiem, kā arī Eiropas Savienības gatavību krīzes situācijai. Pēc divām paneļdiskusijām sekoja pusdienu pauze, pēc kuras mūsu studentu grupa dalījās divās daļās – viena apmeklēja informatīvu lekciju par darba un prakses iespējām Eiropas Savienības struktūrvienībās, bet otra baudīja debašu cīņas, kur jaunieši aizstāvēja savus viedokļus par Eiropas nākotni. Vēlāk tika dota iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta biroja Latvijā rīkotajā viktorīnā par Eiropas Savienību un laimēt balvas. Pēc piepildītas dienas, BSP “Starpkultūru komunikācija” 1. kursa studente Elizabete Apiņa-Fleisa dalījās iespaidos: “Šis mini festivāls iedvesmoja mani kļūt vēl aktīvākai ne tikai klimata aktīvismā un politikā, bet arī studiju pieredzē. Tas man atgādināja, ka mana balss, viedoklis un rīcība ir svarīga. Ka demokrātija ir svarīga. Turklāt tas mudināja mani kļūt redzamākai, izmantot izdevību un nebaidīties.” Savukārt BSP “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 3. kursa studente Alise Neilande atzīst: “Sapratu, ka katra no šīm tēmām ir daudz plašāka nekā es domāju, un tajās ir arī jāiegulda daudz lielāks darbs nekā biju iedomājusies. Lai arī Latvijā klimata radītās pārmaiņas nav izjūtamas tik daudz kā citās valstīs, tās tikai turpinās augt, tāpēc ir vērts par šo tēmu aizdomāties.” Dalība mini festivālā “Shaping Europe’s Future” sniedza Ventspils Augstskolas studentiem vērtīgu pieredzi – iespēju paplašināt redzesloku par Eiropas tagadnes un nākotnes izaicinājumiem, dzirdēt ekspertu viedokļus un uzdot sev interesējošos jautājumus par ilgtspējīgu attīstību un drošību. Šādas iniciatīvas ne tikai stiprina studentu starpkultūru kompetences, bet arī iedvesmo jauniešus aktīvi iesaistīties Eiropas un Latvijas nākotnes veidošanā.