Viens no mums - Līga Koloda

2020. gada 10. decembris

Līga Koloda ir viena no mums! Dzīve var tevi aizvest no mierīgas dzīves laukos līdz piedzīvojumiem bagātam semestrim Grieķijā un pat darbam Ventspils Augstskolā. Līga ir mūsu speciāliste ārējo sakaru jautājumos un par viņas karjeru un lomu Ventspils Augstskolā vari izlasīt šeit.

 

Lūdzu, pastāsti par sevi!


Meitene, kura uzauga laukos un nedomāja, ka nokļūs tur, kur ir tagad. Es biju viens no tiem studentiem, kas sēdēja klases aizmugurē un cerēja, ka neviens neprasīs manu viedokli. Tomēr, pēc Erasmus ietvaros pavadīta semestra Grieķijā, es ļoti mainījos. Es sāku darboties, kā praktikants Ārējo sakaru daļā un par laimi mans darba tika novērtēts un man piedāvāja asistentes darbu. Gadu vēlāk, kad mana iepriekšējā vadītāja nolēma sekot savai sirdij un devās uz Turciju, man piedāvāja Ārējo sakaru speciālistes darbu. Man patīk domāt, ka es biju īstajā vietā, īstajā laikā.

 

Kā Tu sevi raksturotu?


Esmu cilvēks ar atvērtu prātu, cenšos no sirds, un augsti vērtēju darba ētiku un savstarpēju cieņu. Ārējo sakaru daļā cenšos radīt komandas garu un mudinu runāt par problēmām, ja tādas rodas. Es uzskatu, ka labākos rezultātus var sasniegt, ja strādājam kopā un izvirzām skaidrus mērķus. Darba vietas vide man ir ļoti svarīga, es sev apkārt vēlos cilvēkus, kuriem varu uzticēties un, kuri uzticas man.

 

Pastāsti par savu darba pieredzi.


Šajā darbā sastopamies ar daudz pārsteigumiem un pārbaudījumiem, jo daudz kas nav atkarīgs no mums. Katru gadu uztveru kā jaunu pieredzi – jauni studenti un sadarbības partneri, mainīga likumdošana, globālā ekonomika un tendences un, protams, 2020. gads ar Covid-19, kas mainīja visus mūsu plānus un darbu kopumā. Ir bijuši daudz kāpumi un kritumi. Tomēr labākā sajūta ir, kad studenti ir apmierināti ar mūsu darbu un gūst panākumus nākotnē.

 

Ko tev nozīmē “ārējie sakari”?


Tas man saistās ar sadarbību, draudzību un izaugsmi. Es uzskatu, ka mēs viens no otra ļoti daudz varam mācīties un gūt. Sadarbības attīstīšana un nostiprināšana ar ārvalstu partneriem var būt abpusēji izdevīga, ja tā tiek labi uzturēta. Tas attiecas arī uz infrastruktūras attīstīšanu un piedāvājumu mūsu studentiem.

 

Kas Tev patīk visvairāk strādājot šajā industrijā?


Man patīk satikt dažādus cilvēkus un redzēt, kā studenti attīstītas studiju laikā. Ārējo sakaru daļā mums ir iespēja redzēt studentus visos studiju posmos – sākot no pieteikšanās brīža, studiju laikā, dzīvojot Latvijā un reizēm arī pēc studiju beigšanas. Mēs esam redzējuši attīstāmies daudz lielisku cilvēku un jaunu talantu.



Esmu pateicīga arī par draugiem-kolēģiem VeA un no citām augstskolām. Es vienmēr varu uz viņiem paļauties un grūtā brīdī saņemt padomu.

 

Pastāsti par savu visspilgtāko ārzemju komandējumu!


Manuprāt, tas bija mans pirmais komandējums vienai, bez kolēģiem no Ventspils Augstskolas (un mans otrais komandējums mūžā). Tas bija 2 nedēļu ilgs brauciens Indijā. Pirmkārt – kultūršoks. Man tobrīd nebija daudz pieredze ārējos sakaros un pārstāvot augstskolu. Taču es zināju, ka varu paļauties uz saviem pieredzes bagātajiem kolēģiem, kuri arī devās šajā braucienā. Otrkārt – iepazinos ar daudz lieliskiem cilvēkiem ne tikai no citām Latvijas augstskolām (jā, dažreiz mēs biežāk satiekamies ārzemēs, nevis Latvijā), bet arī no Indijas. Tas bija ļoti jautrs laiks, laba kompānija, un guvu daudz jaunu iespaidu par valsti un kultūru, kas ir tik ļoti atšķirīga no Latvijas.


Lielākais pārbaudījums man tur bija ēdiens. Es neēdu asus ēdienus un pat tad, kad pasūtīju neasu, tas bija ļoti ass. Es melotu, ja teiktu, ka šis brauciens bija tikai par jautrību un mirkļa baudīšanu. Dažreiz ceļošana bija grūta un katru, vai katru otro dienu bija jāapmeklē izstādes vai pasākumi. Pat pamanījos pazaudēt pasi lidmašīnā iekšzemes lidojuma laikā.


Un es nekad neaizmirsīšu, kā es nosvinēju saulgriežu festivālu “Līgo” Latvijas vēstniecībā Taškentā.

 

Kādi ir Tavi hobiji?


Man patīk fotografēt un viss ar to saistītais. Lai gan pret savu darbu izturos kritiski un vēl neesmu atradusi “savu pieeju”, fotografēšana ir kaut kas, ko man patīk darīt, kad uznāk iedvesma. Man patīk fotogrāfijas, jo uzskatu, ka tādējādi varam paturēt atmiņas dzīvas. Mūsu dzīves ir piepildītas ar notikumiem un aktivitātēm un fotogrāfijas palīdz mums atgādināt par nozīmīgiem sīkumiem un tā brīža sajūtām.

 

Vai Tu savās lekcijās bieži izmanto piemērus un uzdevumus, kas atbilst Tev un Tavai personībai? Lūdzu, pastāsti sīkāk!

Kad vien varu, cenšos izmantot vizuālus materiālus un piemērus. Man ir vieglāk iegaumēt lietas, ja redzu piemērus vai attēlus. Es cenšos iesaistīt visus studentus, tā, lai visiem būtu iespēja izteikt savu viedokli, jo dažreiz studentam ir laba ideja, taču viņam nepieciešams “grūdiens”, lai par to pastāstītu. Es zinu, ka ir grūti izteikt savu viedokli skaļi, jo trūkst pašpārliecība vai negribas kļūdīties. Es parasti saku – tu drīksti teikt visu, ko vēlies, kamēr vien tavs viedoklis ir argumentēts.

 

Ko Tu vēlies novēlēt sev un citiem šajā sarežģītajā laikā?


Esi ar atvērtu prātu! Izmanto Erasmus sniegtās iespējas – tās ļaus tev kļūt pārliecinātākam. Centies no šī “interesantā” laika paņemt to labāko. Šobrīd mums ir iespēja uzlabot digitālās prasmes, ir pieejami daudz tiešsaistes kursi, semināri un konferences, kas iepriekš nebija pieejami. Lai gan šī brīža situācija mūs ir ierobežojusi, tā ir arī atvērusi daudzas jaunas durvis un sniegusi iespējas. 

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Egita Udodova • 2026. gada 5. novembris
4. novembrī Ventspils Augstskolā (VeA) viesojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvji, lai iepazītos ar augstskolas pētniecisko darbību, unikālo zinātnes infrastruktūru un attīstības iecerēm, kā arī pārrunātu augstākās izglītības un zinātnes lomu reģiona izaugsmē. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram (VSRC) Irbenē – vienai no Latvijas unikālākajām zinātniskās pētniecības infrastruktūrām. Ministrijas pārstāvji iepazinās ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 darbību un to izmantošanas iespējām kosmosa pētniecībā. Irbenes radioteleskopi ir nozīmīgs resurss ne tikai Latvijas zinātnei, bet arī starptautiskajai pētniecībai, apliecinot Latvijas spēju piedalīties sarežģītos un tehnoloģiski attīstītos zinātniskajos projektos.  Mūsdienās zinātne un inovācijas ir būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai, tehnoloģiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Ventspils Augstskolas pētnieciskā darbība radioastronomijā, elektronikas un informācijas tehnoloģiju jomā apliecina, ka arī ārpus Latvijas lielākajiem attīstības centriem iespējams veidot starptautiski nozīmīgu zinātnisko infrastruktūru un attīstīt augstas pievienotās vērtības kompetences. Vizītes turpinājumā ministrijas pārstāvji apmeklēja Ventspils Augstskolas laboratorijas, kur iepazinās ar augstskolas darbu STEM prasmju attīstīšanā jauniešu vidū, iniciatīvām kosmosa tehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un darba devējiem. Laboratoriju darbība un praktiskās pētniecības iespējas apliecina augstskolas nozīmi nākotnes speciālistu sagatavošanā un tehnoloģisko kompetenču attīstībā. VeA ir būtiska loma Ventspils un Kurzemes reģiona attīstībā, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni un STEM jomām, kā arī stiprinot sadarbību starp augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Šāda sadarbība palīdz attīstīt reģionam nepieciešamās prasmes, sekmē inovāciju ieviešanu un rada priekšnoteikumus jaunu izaugsmes iespēju veidošanai. Vizīte bija iespēja pārrunāt kopīgās prioritātes un turpmākās sadarbības iespējas, lai stiprinātu Ventspils Augstskolas ieguldījumu Latvijas zinātnē, augstākajā izglītībā un reģionu attīstībā.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
No 26. līdz 30. oktobrim Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) docente Egita Proveja, asociētais profesors Jānis Veckrācis un lektore Aiga Bādere viesojās Jana Dlugoša Universitātes Čenstohovā ( Uniwersytet Jana Długosza w Częstochowie , JDU, Polija) Humanitāro zinātņu fakultātē. Vizīte notika gan Eiropas universitāšu alianses COLOURS, gan Erasmus+ sadarbības ietvarā. Vizītes galvenais mērķis bija uzsākt kopīgu VeA TSF un JDU tulkošanas studentu praktiskas ievirzes projektu. Iecerēts, ka latviešu un poļu studenti dažādos sadarbības formātos darbosies ar lietišķiem tekstiem un speciālo leksiku. Notika darba sanāksmes ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību un kolēģiem. VeA pārstāvji Jānis Veckrācis un Aiga Bādere ar JDU Humanitāro zinātņu fakultātes dekānu pārrunāja konkrētas sadarbības ieceres, Aiga Bādere tikās ar projektā iesaistītajiem Polijas studentiem, bet Egita Proveja vēroja nodarbības vācu valodā. VeA pārstāvji tikās arī ar JDU prorektoru. Vizīte sniedza iespēju detalizēti pārrunāt sadarbību, piemēram, uz izaicinājumiem balstītu kopprojektu, tā īstenošanas grafiku, uzdevumu sadalījumu un sagaidāmos rezultātus. Tika pārrunātas arī ieceres saistībā ar vasaras skolu. Programma ietvēra arī Jasnas Guras ( Jasna Góra ) klostera pētniecisku apmeklējumu – JDU absolvents, tagad profesionāls poļu gids, iepazīstināja ar to, kā humanitārā izglītība un profesionālā kompetence palīdz saglabāt un popularizēt reģiona kultūras mantojumu. Vizīte nostiprināja abu universitāšu sadarbību un pavēra iespējas turpmāk kopīgos projektos iesaistīt visu studiju līmeņu programmu studentus. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. novembris
Turpinās Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centra lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”. Šoreiz aicinām uz tikšanos ar zinātnieku un fiziķi Mārci Auziņu, lai kopīgi pievērstos jautājumiem par mākslīgā intelekta iespējām un robežām, kā arī iekšējā miera meklējumiem nemierīgos laikos. Tikšanās notiks 7. novembrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš. Pasākuma tēmas: Vai mākslīgais intelekts spēj mīlēt un nīst?; Kā rast mieru nemierīgos laikos? Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, kurš vēlas pārdomāt zinātnes un cilvēka pieredzes mijiedarbību un iesaistīties sarunā par jautājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki mūsdienu pasaulē. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Vairāk informācijas: mic@venta.lv
Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. novembris
Septembra beigās Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere devās uz Briseli pie ES Padomes Tulkošanas dienesta Latviešu valodas nodaļas tulkotājiem, lai vadītu mašīntulkojumu pēcrediģēšanas semināru. Semināra pirmā daļa tika īstenota tiešsaistē martā, un uzmanības centrā bija mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas teorētiskie aspekti: mašīntulkošanas kļūdas, tulkojumvaloda, pēcrediģēšanas pakāpes un būtiskākie pēcrediģēšanas termini latviešu valodā. Otrā daļa Briselē tika veltīta praktiskai tulkotāju iepriekš iesniegto piemēru analīzei, kā arī jautājumiem par starptautisko pēcrediģēšanas standartu, pēcrediģēšanas vadlīniju sastatīšanu un tam, kādām mašīntulkojuma pazīmēm pēcrediģēšanā ir jāpievērš uzmanība. Īpašu gandarījumu sniedza diskusiju sadaļa, kurā skaidri tika apliecināts, ka ES iestādēs augstskolu sagatavotie tulkotāji tiek gaidīti. Tāpat bija prieks starp Padomes tulkotājiem redzēt bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2025. gada un maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” 2026. gada absolventi Elīnu Kalniņu. Elīna šobrīd stažējas ES Padomē, un nākamais pieteikšanās posms stažēšanās programmai sāksies nākamā gada februārī. Atgriešanos Briselē A. Bādere vērtē ļoti atzinīgi. Pirms gada, kad, aprobējot promocijas darba tēmu, Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā tika vadīts seminārs par pēcrediģēšanas valodu, izdevās apskatīt tikai Eiropas kvartālu. Šoreiz brīva pēcpusdiena pēc semināra sniedza iespēju apskatīt arī Briseles Pilsētas muzeju Lielajā laukumā, Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāli un Piecdesmitgades parku. 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 30. oktobris
2025. gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, sniedzot finansiālu atbalstu doktorantiem promocijas darbu izstrādei. 2026. gada jūnijā granta finansējumu saņēma arī Ventspils Augstskolas doktorante Aiga Veckalne. Iepazīstinām ar granta saņēmēju un viņas pētījumu!
Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. oktobris
26. un 27. oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ventspils Augstskolas doktorante Līga Pūce piedalījās apmācību semināros par veselības ekonomiku un izmaksu efektivitātes analīzi. Semināri pulcēja veselības ekonomistus, sabiedrības veselības speciālistus, klīnicistus, pētniekus, veselības politikas veidotājus un citus nozares pārstāvjus. Seminārus organizēja Veselības ministrija sadarbībā ar Erasmus Universitātes Medicīnas centru Roterdamā un Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras pētniekiem, sniedzot dalībniekiem iespēju papildināt zināšanas par veselības ekonomikas principiem, veselības tehnoloģiju ekonomisko izvērtēšanu un izmaksu efektivitātes analīzes metodēm. Īpaša uzmanība tika pievērsta veselības ekonomikas modeļu praktiskajam pielietojumam, tostarp vēža skrīninga programmu izvērtēšanā, kā arī ekonomisko pierādījumu izmantošanai veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināros tika aplūkotas pieejas veselības aprūpes resursu efektīvai plānošanai un prioritāšu noteikšanai, veselības aprūpes pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzināšanai, kā arī pacientu dzīves kvalitātes un ārstēšanas rezultātu iekļaušanai ekonomiskajos izvērtējumos. Doktorante Līga Pūce izsaka pateicību Veselības ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram, Erasmus Universitātes Medicīnas centra pētniekiem un Latvijas veselības ekonomikas speciālistiem par vērtīgajām apmācībām, īpaši novērtējot to praktisko ievirzi, uz pierādījumiem balstītu pieeju un ieguldījumu padziļinātas izpratnes veidošanā par veselības ekonomisko modeļu rezultātu izmantošanu pamatotu veselības politikas lēmumu pieņemšanā. Semināri tika īstenoti projekta Nr. 101262491 “Par vēža skrīninga un aprūpes uzlabošanu Latvijā un Luksemburgā” ( Improving Cancer Screening and Care in Latvia and Luxembourg ) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instruments ( Technical Support Instrument) , ko pārvalda Eiropas Komisijas Reformu ģenerāldirektorāts (DG REFORM). Doktorantes Līgas Pūces dalība semināros tika nodrošināta ar projekta Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 “VeA un ViA doktorantūras granti” atbalstu.
Citas ziņas