Viens no mums - Līga Koloda

2020. gada 10. decembris

Līga Koloda ir viena no mums! Dzīve var tevi aizvest no mierīgas dzīves laukos līdz piedzīvojumiem bagātam semestrim Grieķijā un pat darbam Ventspils Augstskolā. Līga ir mūsu speciāliste ārējo sakaru jautājumos un par viņas karjeru un lomu Ventspils Augstskolā vari izlasīt šeit.

 

Lūdzu, pastāsti par sevi!


Meitene, kura uzauga laukos un nedomāja, ka nokļūs tur, kur ir tagad. Es biju viens no tiem studentiem, kas sēdēja klases aizmugurē un cerēja, ka neviens neprasīs manu viedokli. Tomēr, pēc Erasmus ietvaros pavadīta semestra Grieķijā, es ļoti mainījos. Es sāku darboties, kā praktikants Ārējo sakaru daļā un par laimi mans darba tika novērtēts un man piedāvāja asistentes darbu. Gadu vēlāk, kad mana iepriekšējā vadītāja nolēma sekot savai sirdij un devās uz Turciju, man piedāvāja Ārējo sakaru speciālistes darbu. Man patīk domāt, ka es biju īstajā vietā, īstajā laikā.

 

Kā Tu sevi raksturotu?


Esmu cilvēks ar atvērtu prātu, cenšos no sirds, un augsti vērtēju darba ētiku un savstarpēju cieņu. Ārējo sakaru daļā cenšos radīt komandas garu un mudinu runāt par problēmām, ja tādas rodas. Es uzskatu, ka labākos rezultātus var sasniegt, ja strādājam kopā un izvirzām skaidrus mērķus. Darba vietas vide man ir ļoti svarīga, es sev apkārt vēlos cilvēkus, kuriem varu uzticēties un, kuri uzticas man.

 

Pastāsti par savu darba pieredzi.


Šajā darbā sastopamies ar daudz pārsteigumiem un pārbaudījumiem, jo daudz kas nav atkarīgs no mums. Katru gadu uztveru kā jaunu pieredzi – jauni studenti un sadarbības partneri, mainīga likumdošana, globālā ekonomika un tendences un, protams, 2020. gads ar Covid-19, kas mainīja visus mūsu plānus un darbu kopumā. Ir bijuši daudz kāpumi un kritumi. Tomēr labākā sajūta ir, kad studenti ir apmierināti ar mūsu darbu un gūst panākumus nākotnē.

 

Ko tev nozīmē “ārējie sakari”?


Tas man saistās ar sadarbību, draudzību un izaugsmi. Es uzskatu, ka mēs viens no otra ļoti daudz varam mācīties un gūt. Sadarbības attīstīšana un nostiprināšana ar ārvalstu partneriem var būt abpusēji izdevīga, ja tā tiek labi uzturēta. Tas attiecas arī uz infrastruktūras attīstīšanu un piedāvājumu mūsu studentiem.

 

Kas Tev patīk visvairāk strādājot šajā industrijā?


Man patīk satikt dažādus cilvēkus un redzēt, kā studenti attīstītas studiju laikā. Ārējo sakaru daļā mums ir iespēja redzēt studentus visos studiju posmos – sākot no pieteikšanās brīža, studiju laikā, dzīvojot Latvijā un reizēm arī pēc studiju beigšanas. Mēs esam redzējuši attīstāmies daudz lielisku cilvēku un jaunu talantu.



Esmu pateicīga arī par draugiem-kolēģiem VeA un no citām augstskolām. Es vienmēr varu uz viņiem paļauties un grūtā brīdī saņemt padomu.

 

Pastāsti par savu visspilgtāko ārzemju komandējumu!


Manuprāt, tas bija mans pirmais komandējums vienai, bez kolēģiem no Ventspils Augstskolas (un mans otrais komandējums mūžā). Tas bija 2 nedēļu ilgs brauciens Indijā. Pirmkārt – kultūršoks. Man tobrīd nebija daudz pieredze ārējos sakaros un pārstāvot augstskolu. Taču es zināju, ka varu paļauties uz saviem pieredzes bagātajiem kolēģiem, kuri arī devās šajā braucienā. Otrkārt – iepazinos ar daudz lieliskiem cilvēkiem ne tikai no citām Latvijas augstskolām (jā, dažreiz mēs biežāk satiekamies ārzemēs, nevis Latvijā), bet arī no Indijas. Tas bija ļoti jautrs laiks, laba kompānija, un guvu daudz jaunu iespaidu par valsti un kultūru, kas ir tik ļoti atšķirīga no Latvijas.


Lielākais pārbaudījums man tur bija ēdiens. Es neēdu asus ēdienus un pat tad, kad pasūtīju neasu, tas bija ļoti ass. Es melotu, ja teiktu, ka šis brauciens bija tikai par jautrību un mirkļa baudīšanu. Dažreiz ceļošana bija grūta un katru, vai katru otro dienu bija jāapmeklē izstādes vai pasākumi. Pat pamanījos pazaudēt pasi lidmašīnā iekšzemes lidojuma laikā.


Un es nekad neaizmirsīšu, kā es nosvinēju saulgriežu festivālu “Līgo” Latvijas vēstniecībā Taškentā.

 

Kādi ir Tavi hobiji?


Man patīk fotografēt un viss ar to saistītais. Lai gan pret savu darbu izturos kritiski un vēl neesmu atradusi “savu pieeju”, fotografēšana ir kaut kas, ko man patīk darīt, kad uznāk iedvesma. Man patīk fotogrāfijas, jo uzskatu, ka tādējādi varam paturēt atmiņas dzīvas. Mūsu dzīves ir piepildītas ar notikumiem un aktivitātēm un fotogrāfijas palīdz mums atgādināt par nozīmīgiem sīkumiem un tā brīža sajūtām.

 

Vai Tu savās lekcijās bieži izmanto piemērus un uzdevumus, kas atbilst Tev un Tavai personībai? Lūdzu, pastāsti sīkāk!

Kad vien varu, cenšos izmantot vizuālus materiālus un piemērus. Man ir vieglāk iegaumēt lietas, ja redzu piemērus vai attēlus. Es cenšos iesaistīt visus studentus, tā, lai visiem būtu iespēja izteikt savu viedokli, jo dažreiz studentam ir laba ideja, taču viņam nepieciešams “grūdiens”, lai par to pastāstītu. Es zinu, ka ir grūti izteikt savu viedokli skaļi, jo trūkst pašpārliecība vai negribas kļūdīties. Es parasti saku – tu drīksti teikt visu, ko vēlies, kamēr vien tavs viedoklis ir argumentēts.

 

Ko Tu vēlies novēlēt sev un citiem šajā sarežģītajā laikā?


Esi ar atvērtu prātu! Izmanto Erasmus sniegtās iespējas – tās ļaus tev kļūt pārliecinātākam. Centies no šī “interesantā” laika paņemt to labāko. Šobrīd mums ir iespēja uzlabot digitālās prasmes, ir pieejami daudz tiešsaistes kursi, semināri un konferences, kas iepriekš nebija pieejami. Lai gan šī brīža situācija mūs ir ierobežojusi, tā ir arī atvērusi daudzas jaunas durvis un sniegusi iespējas. 

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 15. decembris
5. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) 20 gadu jubilejas svinības. Jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē piedalījās dažādas LJZA paaudzes, kā arī apvienības atbalstītāji un sadarbības partneri. Jubilejas svinību laikā tika godināti jaunie zinātnieki par aktīvu iesaisti LJZA politikas darba grupā – pateicību saņēma arī Ventspils Augstskolas doktora studiju programmas "Ekonomika un uzņēmējdarbība" studente Džeina Kleina-Šnipke par aktīvu dalību politikas darba grupā un doktorante studiju programmā "Valodu un literatūras studijas" Aiga Bādere par LJZA tekstu tulkošanu un rediģēšanu. Svinīgajā pasākumā tika apskatīti apvienības pirmsākumi, attīstība, sasniegumi, kā arī tika godināti aktīvie biedru un sadarbības partneru, kuri ar savu atbalstu ļāvuši LJZA jaudīgāk iesaistīties akadēmiskajos, rīcībpolitikas veidošanas un zinātnes komunikācijas procesos. Jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē piedalījās dažādas LJZA paaudzes jeb, kā apsveikuma runā teica viens no apvienības dibinātājiem Jānis Jaško, “veci un jauni jaunie zinātnieki”, kā arī apvienības atbalstītāji un sadarbības partneri. Daudzu gadu laikā apvienību gan ar zināšanām, gan finansiālo atbalstu atbalstījuši: Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Republikas Saeima, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas mediju padome un citi. Foto: Dāvis Dambenieks
Autors Rota Rulle 2025. gada 15. decembris
10. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā studentiem un ikvienam interesentam, kurš saprot vācu valodu, bija iespēja piedalīties Gētes institūta brīvprātīgās Jūlijas Novodvorskas ( Julia Nowodworska ) vācu valodā vadītajā darbnīcā par Ziemassvētku tematiku “ Modernes Deutschlandbild mit Fokus – Weihnachten ”. Nodarbībā dalībnieki varēja iepazīstināt ar sevi, veikt interesantus uzdevumus, piemēram, gatavot svečturīšus origami tehnikā, dziedāt Ziemassvētku dziesmas vācu valodā, kā arī baudīt Ziemassvētku gardumus un tēju. Pasākuma dalībnieki dāvanā no Ventspils Vācu kultūras biedrības saņēma jauno bilingvālo kalendāru 2026. gadam “ Lebendige Gutshöfe – gestern und heute | Muižas – vakar un šodien”, kuru jau 5. gadu sagatavo Ventspils Vācu kultūras biedrība. Pasākumā piedalījās arī Ventspils Tehnikuma audzēkņi ar vācu valodas skolotāju Žannu Blaževicu. Pasākums bija lieliska iespēja izmantot kursos apgūtās vācu valodas zināšanas praksē. Sirsnīgs paldies Jūlijai par nodarbības vadīšanu! Pasākums īstenots sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Ventspils Vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli un VeA TSF pasniedzēju Silgu Sviķi.
Autors Rota Rulle 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe
Citas ziņas