Viens no mums - Līga Koloda

2020. gada 10. decembris

Līga Koloda ir viena no mums! Dzīve var tevi aizvest no mierīgas dzīves laukos līdz piedzīvojumiem bagātam semestrim Grieķijā un pat darbam Ventspils Augstskolā. Līga ir mūsu speciāliste ārējo sakaru jautājumos un par viņas karjeru un lomu Ventspils Augstskolā vari izlasīt šeit.

 

Lūdzu, pastāsti par sevi!


Meitene, kura uzauga laukos un nedomāja, ka nokļūs tur, kur ir tagad. Es biju viens no tiem studentiem, kas sēdēja klases aizmugurē un cerēja, ka neviens neprasīs manu viedokli. Tomēr, pēc Erasmus ietvaros pavadīta semestra Grieķijā, es ļoti mainījos. Es sāku darboties, kā praktikants Ārējo sakaru daļā un par laimi mans darba tika novērtēts un man piedāvāja asistentes darbu. Gadu vēlāk, kad mana iepriekšējā vadītāja nolēma sekot savai sirdij un devās uz Turciju, man piedāvāja Ārējo sakaru speciālistes darbu. Man patīk domāt, ka es biju īstajā vietā, īstajā laikā.

 

Kā Tu sevi raksturotu?


Esmu cilvēks ar atvērtu prātu, cenšos no sirds, un augsti vērtēju darba ētiku un savstarpēju cieņu. Ārējo sakaru daļā cenšos radīt komandas garu un mudinu runāt par problēmām, ja tādas rodas. Es uzskatu, ka labākos rezultātus var sasniegt, ja strādājam kopā un izvirzām skaidrus mērķus. Darba vietas vide man ir ļoti svarīga, es sev apkārt vēlos cilvēkus, kuriem varu uzticēties un, kuri uzticas man.

 

Pastāsti par savu darba pieredzi.


Šajā darbā sastopamies ar daudz pārsteigumiem un pārbaudījumiem, jo daudz kas nav atkarīgs no mums. Katru gadu uztveru kā jaunu pieredzi – jauni studenti un sadarbības partneri, mainīga likumdošana, globālā ekonomika un tendences un, protams, 2020. gads ar Covid-19, kas mainīja visus mūsu plānus un darbu kopumā. Ir bijuši daudz kāpumi un kritumi. Tomēr labākā sajūta ir, kad studenti ir apmierināti ar mūsu darbu un gūst panākumus nākotnē.

 

Ko tev nozīmē “ārējie sakari”?


Tas man saistās ar sadarbību, draudzību un izaugsmi. Es uzskatu, ka mēs viens no otra ļoti daudz varam mācīties un gūt. Sadarbības attīstīšana un nostiprināšana ar ārvalstu partneriem var būt abpusēji izdevīga, ja tā tiek labi uzturēta. Tas attiecas arī uz infrastruktūras attīstīšanu un piedāvājumu mūsu studentiem.

 

Kas Tev patīk visvairāk strādājot šajā industrijā?


Man patīk satikt dažādus cilvēkus un redzēt, kā studenti attīstītas studiju laikā. Ārējo sakaru daļā mums ir iespēja redzēt studentus visos studiju posmos – sākot no pieteikšanās brīža, studiju laikā, dzīvojot Latvijā un reizēm arī pēc studiju beigšanas. Mēs esam redzējuši attīstāmies daudz lielisku cilvēku un jaunu talantu.



Esmu pateicīga arī par draugiem-kolēģiem VeA un no citām augstskolām. Es vienmēr varu uz viņiem paļauties un grūtā brīdī saņemt padomu.

 

Pastāsti par savu visspilgtāko ārzemju komandējumu!


Manuprāt, tas bija mans pirmais komandējums vienai, bez kolēģiem no Ventspils Augstskolas (un mans otrais komandējums mūžā). Tas bija 2 nedēļu ilgs brauciens Indijā. Pirmkārt – kultūršoks. Man tobrīd nebija daudz pieredze ārējos sakaros un pārstāvot augstskolu. Taču es zināju, ka varu paļauties uz saviem pieredzes bagātajiem kolēģiem, kuri arī devās šajā braucienā. Otrkārt – iepazinos ar daudz lieliskiem cilvēkiem ne tikai no citām Latvijas augstskolām (jā, dažreiz mēs biežāk satiekamies ārzemēs, nevis Latvijā), bet arī no Indijas. Tas bija ļoti jautrs laiks, laba kompānija, un guvu daudz jaunu iespaidu par valsti un kultūru, kas ir tik ļoti atšķirīga no Latvijas.


Lielākais pārbaudījums man tur bija ēdiens. Es neēdu asus ēdienus un pat tad, kad pasūtīju neasu, tas bija ļoti ass. Es melotu, ja teiktu, ka šis brauciens bija tikai par jautrību un mirkļa baudīšanu. Dažreiz ceļošana bija grūta un katru, vai katru otro dienu bija jāapmeklē izstādes vai pasākumi. Pat pamanījos pazaudēt pasi lidmašīnā iekšzemes lidojuma laikā.


Un es nekad neaizmirsīšu, kā es nosvinēju saulgriežu festivālu “Līgo” Latvijas vēstniecībā Taškentā.

 

Kādi ir Tavi hobiji?


Man patīk fotografēt un viss ar to saistītais. Lai gan pret savu darbu izturos kritiski un vēl neesmu atradusi “savu pieeju”, fotografēšana ir kaut kas, ko man patīk darīt, kad uznāk iedvesma. Man patīk fotogrāfijas, jo uzskatu, ka tādējādi varam paturēt atmiņas dzīvas. Mūsu dzīves ir piepildītas ar notikumiem un aktivitātēm un fotogrāfijas palīdz mums atgādināt par nozīmīgiem sīkumiem un tā brīža sajūtām.

 

Vai Tu savās lekcijās bieži izmanto piemērus un uzdevumus, kas atbilst Tev un Tavai personībai? Lūdzu, pastāsti sīkāk!

Kad vien varu, cenšos izmantot vizuālus materiālus un piemērus. Man ir vieglāk iegaumēt lietas, ja redzu piemērus vai attēlus. Es cenšos iesaistīt visus studentus, tā, lai visiem būtu iespēja izteikt savu viedokli, jo dažreiz studentam ir laba ideja, taču viņam nepieciešams “grūdiens”, lai par to pastāstītu. Es zinu, ka ir grūti izteikt savu viedokli skaļi, jo trūkst pašpārliecība vai negribas kļūdīties. Es parasti saku – tu drīksti teikt visu, ko vēlies, kamēr vien tavs viedoklis ir argumentēts.

 

Ko Tu vēlies novēlēt sev un citiem šajā sarežģītajā laikā?


Esi ar atvērtu prātu! Izmanto Erasmus sniegtās iespējas – tās ļaus tev kļūt pārliecinātākam. Centies no šī “interesantā” laika paņemt to labāko. Šobrīd mums ir iespēja uzlabot digitālās prasmes, ir pieejami daudz tiešsaistes kursi, semināri un konferences, kas iepriekš nebija pieejami. Lai gan šī brīža situācija mūs ir ierobežojusi, tā ir arī atvērusi daudzas jaunas durvis un sniegusi iespējas. 

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Citas ziņas