Ventspils Augstskola – vieta, kur zinātne sniedzas līdz pat kosmosam

2025. gada 26. jūnijs

Ventspils Augstskola – vieta, kur zinātne sniedzas līdz pat kosmosam


Ventspils Augstskola ir reģionālā lietišķo zinātņu augstskola, kur zinātniskā darbība tiek īstenota trīs stratēģiskās specializācijas virzienos:

  • Dabazinātnēs – īstenojot pētījumus matemātiskās modelēšanas, optisko signālu tehnoloģiju, astronomijas un astrofizikas, kosmosa tehnoloģiju un inženierelektronikas jomās, IKT un elektronikā
  • Sociālajās zinātnēs – īstenojot pētījumus uzņēmējdarbības, inovāciju, reģionālās ekonomikas jomās
  • Humanitārajās zinātnēs – īstenojot pētījumus lietišķajā valodniecībā, sastatāmajā valodniecībā un tulkojumzinātnē

 

2025. gada jūnijā zinātnes komunikācijas zīmols researchLatvia īpašu uzmanību pievērš Ventspils Augstskolas ieguldījumam pētnieciskajā darbībā, akcentējot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieces un lektores Mg. sc. comp. Karinas Šķirmantes ieguldījumu zinātnē – tehnoloģijās un astronomijā.

 

 

Ventspils Augstskola – augstskola ar lielāko radioteleskopa antenu Ziemeļeiropā

Lai arī Ventspils Augstskolai šogad apritēs tikai 28 gadi, lielāko tās pastāvēšanas laiku tās paspārnē ir pasaules līmeņa pētniecības centrs – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC). Ventspils Augstskola jau 21 gadu ir augstskola ar lielāko radioteleskopa antenu Ziemeļeiropā!

“Ja pasaule turas uz trim vaļiem, tad VeA tie ir veseli četri - trīs fakultātes un VSRC. Zinātne nav atraujama no izglītības un augstākajai izglītībai ir jābūt noenkurotai zinātnē. Tieši šī ciešā saikne starp izglītību un zinātni ir nodrošinājusi VSRC un Irbenes radioteleskopu kompleksa straujo attīstību pēdējos 20 gados. Vairāk nekā 150 studenti ir izstrādājuši savu bakalaura vai maģistra darbu VSRC - vai nu zinātnē vai tehnoloģiju attīstībā. Lielākā daļa VSRC darbinieku ir mūsu augstskolas absolventi. VSRC ir izaugusi par vienu no vadošajām zinātniskajām institūcijām Ziemeļeiropā, kas specializējas astrofizikā un kosmosa tehnoloģijās. VSRC veic starptautiska līmeņa zinātniskos pētījumus, bet arī sniedz ieguldījumu tehnoloģiju inovācijās un Latvijas vārda nešanā pasaulē. Tuvākajā laikā radioteleskopi tiks izmantoti arī pilnīgi jaunā virzienā - satelītkomunikācijās, komunicējot ar kosmiskajiem pavadoņiem Mēness tuvumā,” stāsta Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads.

Starptautiskie partneri ļoti augstu vērtē VeA infrastruktūru – radioteleskopu komplekss Irbenē ir daļa no Eiropas radioteleskopu tīkliem (JIVE, ILT) ar būtisku nozīmi zinātniskajos novērojumos.

 

VeA zinātniskā darbība koncentrēta uz starptautiski nozīmīgiem pētījumiem, sadarbojoties ar tādiem starptautiskiem partneriem, kā Zviedrijas Kosmosa korporācijas un Eiropas Kosmosa aģentūra. 2024. gadā Ventspils Augstskolā tika sagatavota 41 publikācija, kas indeksēta Scopus un Web of Science, kur no tām 17 bija publicētas visaugstāk vērtētajos žurnālos jeb Q1, bet četras – Q2. Šis ir ļoti labs rādītājs, kas norāda konkurētspējīgu un augstu pētniecības kvalitāti.

 

Tiek sagatavoti jaunie pētnieki

Daudzi VSRC un Informāciju tehnoloģiju fakultātes darbinieki darbojas abās struktūrvienībās, nodrošinot efektīvu zināšanu pārnesi starp pētniekiem un studentiem. Šīs jomas pārstāvji aktīvi iesaistās sabiedrības izglītošanā visā Latvijā, vadot praktiskās nodarbības skolās un VeA laboratorijās, kā arī vadot lekcijas Astronomijas skolā. Par tradīciju kļuvusi arī 3. kursa studentu stratosfēras zondes izstrāde, kas piesaista sabiedrības uzmanību un iedvesmo topošos pētniekus.

 

 

Ventspils Augstskolas studenti – spējīgākie jaunie speciālisti

Šī gada jūlijā studiju programmas “Elektronikas inženierija” students Mārtiņš Leimants dosies uz Nīderlandes pilsētu Nordveiku, lai uzsāktu darbu Eiropas Kosmosa pētniecības un tehnoloģiju centrā. Mārtiņš ir otrais Ventspils Augstskolas students, kurš stažēsies Eiropas Kosmosa aģentūrā – vietā, kur iespēju gūt pieredzi saņem tikai paši spējīgākie jaunie speciālisti no visas pasaules. 2022. gadā uz Eiropas Kosmosa aģentūru devās Rodrigo Laurinovičs un tur aizvadīja divus gadus. Ja viens students Eiropas Kosmosa Aģentūrā ir ļoti liels sasniegums un ļoti liela atzinība, tad divi jau iezīmē kvalitātes tendenci, apstiprinot mūsu studiju programmas izcilību!

 

 

Doktoranti Ventspils Augstskolā

Ventspils Augstskolā šobrīd studē un veic pētniecību 22 doktoranti – 14 studenti iegūst zinātnes doktora grādu sociālajās zinātnēs, bet 8 studenti humanitārajās un mākslas zinātnēs. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ir nozīmīgs pētniecības centrs, kas spēj piesaistīt citu augstskolu doktorantūrā studējošos un doktora grāda kandidātus, kas veic pētniecību dabaszinātņu jomā.

 

2023./2024. studiju gadā Ventspils Augstskolā zinātņu doktora grādu ieguva pirmie trīs absolventi studiju programmā “Ekonomika un uzņēmējdarbība”.

 

 

2024. gadā dubultots finansējums pētniecībai

Ventspils Augstskola un VSRC aktīvi iesaistās dažādās starptautiskās programmās un projektos. Kopš 2024. gada Ventspils Augstskola ir daļa no Eiropas universitāšu alianses  COLOURS, kas apvieno Eiropas reģionālās universitātes no 9 valstīm – Francijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Polijas, Horvātijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas.

 

2024. gadā kopējais saņemtais finansējums, kas saistīts ar pētniecības projektiem sasniedza nepilnus 2,7 miljonus eiro. Tas ir būtisks pieaugums par nepilniem 1,5 milj. eiro, salīdzinot ar 2023. gadu. Būtiskākais finansējuma pieaugums 2024. gadā novērojams līgumdarbu un intelektuālā īpašuma pārneses jomā, kas apliecina augstskolas spēju radīt praktiski pielietojamus risinājumus industrijas vajadzībām.

Ventspils Augstskola ir vērsta uz augstas pievienotās vērtības zināšanu radīšanu un pārnesi, veidojot platformu, kurā satiekas izglītība, zinātne un inovācija. Ar skaidru stratēģisko virzienu, starptautisku redzējumu un modernu infrastruktūru Ventspils Augstskola un Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ir nozīmīga daļa ne tikai reģionā un Latvijā, bet arī pasaules mērogā!

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aicinām apmeklēt atvērto lekciju par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Notiks starptautisks zinātnisks seminārs par masīvo zvaigžņu veidošanos

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Ventspils Augstskola iesaistās Eiropas pētniecības projektā INGERA nākamās paaudzes aviācijas attīstībai

Autors Rota Žagare • 2026. gada 7. septembris
No 2. līdz 3. septembrim Salonikos, Grieķijā, Ventspils Augstskolas docents un pētnieks Artūrs Kokars piedalījās SESAR Joint Undertaking finansētā projekta INGERA jeb “ Integration of the Next Generation Regional Aircraft into ATM for Zero/Low Emission Aviation ” (Nr. 101290313) pirmajā projekta darba sanāksmē. To uzņēma Aristotle University of Thessaloniki, pulcējot projekta akadēmiskos, pētniecības un aviācijas nozares partnerus. INGERA mērķis ir izvērtēt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas gatavību nākamās paaudzes bezemisiju un zemu emisiju lidaparātu integrācijai Eiropas gaisa telpā un reģionālo lidostu infrastruktūrā. Projektā tiks pētīts, kā jaunās lidaparātu tehnoloģijas ietekmēs gaisa satiksmes vadību, komunikācijas un datu apmaiņas sistēmas, lidostu darbību, drošību un normatīvo regulējumu. Ventspils Augstskolai projektā ir būtiska pētnieciskā loma. Augstskola vada darba sadaļu “Gaisa un zemes sakaru un gaisa kuģu datu pārvaldības darbības koncepcija”, kuras ietvaros sadarbībā ar projekta akadēmiskajiem un tehniskajiem partneriem tiks izstrādāti risinājumi gaisa un zemes komunikācijai, savietojamai aviācijas datu apmaiņai, datu pārvaldībai, kiberdrošībai un pārejai uz arvien digitalizētāku Eiropas gaisa satiksmes vadības vidi. Īpaša projekta vērtība ir starptautiskā akadēmiskā sadarbība. “INGERA projekts dod iespēju Ventspils Augstskolas pētniekiem strādāt kopā ar citu Eiropas universitāšu, pētniecības organizāciju, aviācijas institūciju un tehnoloģiju partneru speciālistiem, kopīgi izstrādājot risinājumus, kas nepieciešami nākotnes aviācijas sistēmai,” uzsver A.Kokars. Projekta ietvaros paredzēta arī kopīgu zinātnisko publikāciju sagatavošana un rezultātu prezentēšana starptautiskās konferencēs. Pirmajā darba sanāksmē partneri vienojās par projekta darba organizāciju, pētniecības virzieniem, darba koordināciju un zinātnisko rezultātu turpmāko komunikāciju. Dalība INGERA projektā stiprina Ventspils Augstskolas kompetenci aviācijas, digitālo komunikāciju, datu pārvaldības un aviācijas kiberdrošības jomā un veido pamatu ilgtermiņa sadarbībai ar Eiropas akadēmiskajiem un aviācijas nozares partneriem. Minētās aktivitātes notika projekta “Integration of the Next Generation Regional Aircraft into ATM for Zero/Low Emission Aviation” (INGERA) Nr. 101290313 ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem.
Citas ziņas